Finanses

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji uzkrājumiem bērniem novirza vismazāko summu Baltijā

Žanete Hāka, 26.04.2016

Jaunākais izdevums

Vidējā summa, ko Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem savu bērnu nākotnei, izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, veido 28 eiro mēnesī.

Lietuvā mītošie vecāki bērnu uzkrājumiem ik mēnesi novirza 29 eiro. Savukārt Igaunijā apdrošināšanas prēmijas ir vislielākās – vidēji 37 eiro mēnesī, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas dati.

Turklāt Latvijā vecāki sāk veidot bērnu uzkrājumus vēlāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Pērn vidējais bērna vecums, slēdzot līgumu, Igaunijā ir 4 gadi, bet Lietuvā – 5 gadi. Latvijā mītošie vecāki uzkrājumu veidošanu uzsāk brīdī, kad bērns dodas skolas gaitās – 6-7 gadu vecumā. Attiecīgi – arī vidējais līguma termiņš Latvijā ir īsāks nekā kaimiņvalstīs un vidējais uzkrātais kapitāls rezultātā ir mazāks.

«Daudzām ģimenēm aktuāls ir jautājums, kā mūsdienās ar neatliekamajām šībrīža vajadzībām uzkrāt naudu bērna nākotnei: izglītības iegūšanai, kas ir pārliecinoši populārākais mērķis, bērna pirmās dzīvesvietas iegādei, ceļojumiem, sava uzņēmuma izveidei. Katru dienu atliekot tikai vienu eiro, mēneša laikā bērna nākotnes uzkrājumam izdodas novirzīt jau 30 eiro. Ieguldot naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, iedzīvotājiem ir iespēja vienlaikus parūpēties gan par naudas uzkrāšanu un savu apdrošināšanu, gan arī izmantot valsts paredzētos atvieglojumus 23% apmērā par uzkrājumam novirzīto summu,» uzsver SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.

Saskaņā ar SEB dzīvības apdrošināšanas datiem, Latvijā biežāk nekā citās valstīs uzkrājumus bērnam veido tieši māmiņas. Taču ir vērojama pozitīva tendence, ka tēvi aizvien vairāk iesaistās bērna finansiālās labklājības veidošanā: 2015. gadā 37% apdrošināšanas līgumu ar uzkrājuma veidošanu bērna nākotnei noslēdza vīrieši, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt vīrieši novirza uzkrājumiem lielākas summas – ap 33 eiro mēnesī (sievietes – ap 27 eiro mēnesī).

Arī Igaunijā vīriešu – apdrošinājuma ņēmēju – kļūst aizvien vairāk (43% 2015. gadā pret 36% 2012. gadā), kā rezultātā pakāpeniski veidojas situācija, ka tēvi un mammas vienlīdzīgi iesaistās uzkrājuma veidošanā. Visvairāk uzkrājumu veidošanā bērniem vīrieši iesaistās Lietuvā. Tur 2015. gadā 45% apdrošināšanas līgumu ar uzkrājuma veidošanu bērna nākotnei noslēdza vīrieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļa uzkrājumam bērnu nākotnei ik mēnesi atvēl līdz 25 eiro

Žanete Hāka, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Peļņa no peļņas – salikto procentu dubultspēks

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Komentāri

Pievienot komentāru