Finanses

Pētījums: maksājumu kavējumi un kavēto dienu skaits samazinās, pieaug norakstīto maksājumu apjoms

Edmunds Jansons speciāli Db.lv, 23.05.2011

Jaunākais izdevums

Par spīti pasaules tirgū valdošajām bažām par uzņēmumu likviditāti un konkurētspēju, uzņēmēji Latvijā un arī citās Eiropas valstīs kļūst optimistiskāki. Par to liecina kredītmenedžmenta uzņēmuma Intrum Justitia veiktā ikgadējā pētījuma «Eiropas maksājuma indekss 2011» (EPI) rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājies kavēto maksājumu un arī kavējuma dienu skaits. Piemēram, Latvijā 30 dienu laikā šogad tiek apmaksāti 52% maksājumu, turpretī pērn 50%.

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka uzņēmumi Latvijā pērn kā zaudētus maksājumus norakstījuši 3,8% no apgrozījuma. Šis rādītājs nemitīgi palielinās - pirms gada tie bija 3,5%, 2009. gadā – 3,3%. Eiropas uzņēmēji katru dienu zaudē aptuveni 850 miljonus eiro apmērā, ko nav saņēmuši kā samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm. Šī gada pētījuma veikšanas brīdī norakstīto parādu apjoms sasniedzis 312 miljardus eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā Eiropas uzņēmēji norakstījuši 1300 miljardus eiro.

«Maksājumu kavējumi un zaudējumi ļoti spēcīgi ietekmē ne tikai konkrēto uzņēmumu, tā darbiniekus un partnerus, bet rada negatīvas ilgtermiņa sekas arī biznesa vides attīstībā un valsts ekonomiskajā situācijā,» skaidro Agnese Priedīte, Intrum Justitia Latvijas valdes priekšsēdētāja. «Netiek veiktas investīcijas uzņēmuma attīstībā, jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanā, līdz ar to ilgtermiņā samazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēja Eiropā un pasaulē. Arī valsts cieš, jo pieaug bezdarbs un samazinās no nodokļiem iegūtie līdzekļi valsts budžetam. Norakstīto maksājumu pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn norakstīti daudzi parādi, kas radušies ekonomiskās krīzes karstākajā brīdī – 2009. gadā,» tā A. Priedīte.

Uz nākotni uzņēmēji raugās ar cerībām – viņi uzskata, ka situāciju maksājumu disciplīnas un parādu atgūšanas ziņā uzlabos Eiropas un nacionālā līmenī sakārtota likumdošana. Samazinājies to uzņēmēju skaits, kas prognozē situācijas pasliktināšanos – tikai 13% respondentu uzskata, ka maksājumu kavējumu apjoms pieaugs, pērn 31%. Savukārt 62% uzskata, ka nav arī sagaidāmi būtiski uzlabojumi un klientu maksājumu kavējumi saglabāsies līdzšinējā līmenī, pērn tā domāja 51% aptaujāto.

Latvijas riska indekss turpina palielināties – šogad tas ir 158. Lietuvā tas ir nedaudz samazinājies – 162, bet Igaunijā palicis nemainīgs – 154. Tādējādi Latvija aizvien atrodas novērtējuma segmentā, kurā pētījuma autori iesaka obligāti īstenot pasākumus riska samazināšanai. Augstā riska indeksa dēļ Latvijas uzņēmēji var saskarties ar problēmām jaunu tirdzniecības un sadarbības partneru piesaistē.

Riska indekss liecina par maksājumu veikšanas paradumiem attiecīgajā valstī, maksājumu kavējumiem un kavēto dienu ilgumu. Jo valstī ir augstāks riska indekss, jo vairāk potenciālo risku sagaida uzņēmēju, kas nolēmis ar attiecīgo valsti attīstīt eksporta sadarbību. Līdz ar to jau līguma slēgšanas brīdī uzņēmējs var prognozēt potenciālos riskus un atrunāt tos līgumā, tādejādi mazinot zaudējumus.

Tāpat kā līdz šim visgrūtāk ar maksājumu disciplīnu klājas Grieķijai (188), Portugālei (186) un Kiprai (175). Zemākais riska līmenis ir Skandināvijas valstīs – Somijā (125), Zviedrijā (130) un Norvēģijā (133)

Neskatoties uz augstajiem riska indeksiem, samazinās iesniegto parāda piedziņas lietu skaits. Tas ir izskaidrojams ar uzņēmēju tendenci aizvien rūpīgāk sekot līdzi potenciālo un esošo sadarbības partneru maksājumu disciplīnai un pieprasīt priekšapmaksu.

Eiropas maksājuma indeksu un valsts riska indeksu izstrādā reizi gadā. Pētījums tiek balstīts uz datiem, kas iegūti no vairāk nekā 6000 aptaujātiem uzņēmumu vadītājiem un finanšu direktoriem 25 Eiropas valstīs, un valstu ekonomiskajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Naudas pārskaitījumi kaut uz Vāciju nākamgad bankās maksās vien dažus eirocentus

Ieva Mārtiņa, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem neatsvērs samazinājumu kohēzijas projektiem

LETA, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājot rēķinus, prioritāte banku maksājumi; apsaimniekotāju rēķini 5.vietā

Lelde Petrāne, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksājot rēķinus, cilvēki vispirms izvēlas maksāt kredītsaistības bankām. Rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ierindojas tikai piektajā vietā, liecina Latvijas kredītbiroja Creditinfo Latvija klientu aptauja.

Turklāt 97% respondentu norāda, ka vēlas, lai turpmāk viņu kredītspējas izvērtēšanā ņemtu vērā ne tikai kavētos maksājumus (negatīvās ziņas), bet arī laikā veiktos maksājumus (pozitīvās ziņas), kas viņiem dotu priekšrocības nākotnē. Creditinfo Latvija aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties aptaujā - izteikt savu viedokli Ministru Kabinetam, kurš tuvākajā laikā lems par šo jautājumu.

Respondenti atzīst, ka šobrīd, maksājot rēķinus, vienmēr laikā un kā pirmo veic kredītsaistību maksājumu bankai (indekss 1,01). Otrajā vietā – ar indeksu 0,58 – ierindojas maksājumi par elektrību un gāzi. Trešajā vietā (0,52) – seko telefonrēķina apmaksa. Ceturtajā vietā (0,5) – ierindojas regulārais ikmēneša maksājums par auto līzingu. Tikai piektajā vietā – ar indeksu 0,49 - seko namu apsaimniekotāju izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem. Sestajā vietā (0,49) ierindojas maksājumi nebanku kreditētājiem. Savukārt par vismazsvarīgākiem rēķiniem – kurus maksā kā pēdējos vai «tad, kad sanāk» – respondenti atzīst rēķinu par internetu (septītā vieta ar indeksu 0,46) un par televīziju (astotā vieta ar 0,38) samaksu, kā arī citus maksājumus (devītā vieta ar 0,29).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārrobežu maksājumi pēc eiro ieviešanas kļūs lētāki

Žanete Hāka, 27.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāreja uz eiro ietekmēs starpbanku maksājumus, jo, īstenojot Vienotās eiro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area, SEPA) projektu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pārrobežu maksājumi būs ātrāki un lētāki, norāda Latvijas Banka.

Pašlaik SEPA attiecas tikai uz nelielu iedzīvotāju daļu, kuri veic neliela apjoma pārrobežu maksājumus eiro. Tāpēc SEPA projekta dalībnieki Latvijā ir vienojušies par ātrāku SEPA kredīta pārvedumu ieviešanu, un ar 2014. gada 1. janvāri latu pārskaitījumi tiks aizvietoti ar SEPA pārskaitījumiem.

Rezultātā pārrobežu SEPA maksājumi nonāks pie saņēmēja vienas dienas laikā, ar SEPA Latvijas uzņēmumi varēs samaksāt piegādātājiem dažādās Eiropas valstīs tikpat ātri kā piegādātājiem Latvijā. Savukārt tiem, kas mācās vai strādā ārpus Latvijas, vairs nebūs nepieciešami konti vairākās valstīs - visus maksājumus Eiropā varēs veikt no viena konta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Par milzīgu naudu nopērkam bedres un salauztus auto

Dienas Bizness, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(407).jpg

Braukt ar automašīnu Latvijā - tā ir greznība. Protams, degvielas cenas kļūst arvien augstākas, un arī labs auto nemaksā lēti, bet šoreiz stāsts ir vēl par kaut ko citu. Proti, degviela un automašīnas arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā maksā pietiekami lielas cenas, savukārt auto iegādes izmaksas tieši pie mums ir spilgts piemērs tam, ka alkatībai robežu nav.

Atbilstoši publiski pieejamiem datiem Latvijā nodokļi un maksājumi pēc automobiļa iegādes, lai to varētu sākt ekspluatēt, ir 504,63 eiro. Šīs pašas izmaksas Lietuvā ir 178,95 eiro jeb trīs reizes mazākas. Bet Igaunijā šāds «prieks» maksā 29,48 eiro, kas ir aptuveni 17 reizes mazāk nekā mūsu valstī. Piemēram, attiecībā uz sociālajām garantijām mēs mierīgi varam sevi minēt kā pilnīgu pretstatu Skandināvijas valstīm. Tur sociālie maksājumi ļoti lieli, bet arī valsts sniegtās garantijas ir augstā līmenī. Latvijā sociālie maksājumi ir salīdzinoši zemāki, bet arī garantijas nav nekādas spīdošās. Savukārt attiecībā uz auto reģistrācijas izmaksām… Situācija šajā jomā atgādina ēstuvi, kurā, samaksājot dabīgu melno ikru un laba konjaka cenu, jārēķinās, ka viesmīlis atnesīs štruntīgi pagatavotu belašu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Muitas nodokli tomēr iekasēs, nekavējot sūtījumu saņemšanu

Ritvars Bīders, 26.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), tomēr nebūs jāgaida uz Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), kamēr tas pārliecināsies, ka muitas maksājumi par šo sūtījumu ir ieskaitījušies valsts budžetā, līdz ar ko sūtījumu saņemšanas laiks nepaildzināsies.

To paredz ceturtdien, 26.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts «Grozījumi Ministru Kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.972 «Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu»».

Grozījumi attiecas uz pārrobežu pasta sūtījumiem no valstīm, kuras nav ES, ko saņēmējam izsniedz pasta komersants, sniedzot universālā pasta pakalpojumu.

Līdz ar to VAS Latvijas Pasts saglabās esošo pārrobežu sūtījumu saņemšanas kārtību no valstīm, kuras neatrodas Eiropas Savienībā (ES), tādējādi novēršot pasta sūtījumu saņemšanas laika paildzināšanu un procedūras apgrūtināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Portāls: ar FKTK «svētību» no Krājbankas aizpludināti 86 miljoni latu

Dienas Bizness, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas vadību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no bankas aizpludināti vairāki desmiti miljoni latu. Savukārt FKTK uzsver, ka visi darījumi pēc Krājbankas darbības apturēšanas notikuši likumīgi.

FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - FKTK vērsusies Ģenerālprokuratūrā par konfidenciālas Krājbankas klientu informācijas izpaušanu

Žanete Hāka, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildināta no 7. rindkopas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) otrdien vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt, kā no bankas publiskajā vidē varēja nonākt Latvijas Krājbanka maksājumu uzdevumu kopijas, kas ir konfidenciāla klientu informācija, par kuras izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība.

Kredītiestādēm ir stingri jāievēro klientu datu konfidencialitāte, skaidro FKTK pārstāvji, aicinot personas, kuru dati izpausti publiskajā vidē nonākušajā sarakstā, vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par personu datu pretlikumīgu izpaušanu.

Publiskajā vidē nonākušais maksājumu saraksts maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši FKTK pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp Krājbankas klientiem 2011. gada 17. novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas. Tātad – šie darījumi neietekmē bankas likviditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija vienojas atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam; Jānis Goldbergs, LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku nozare gadā dažādos obligātajos nodokļu un nenodokļu maksājumos valstij nomaksā teju 200 miljonus eiro. Lielāko daļu no tā veido vispārējie nodokļu maksājumi, taču ir arī banku nozarei specifiski maksājumi – īpaša nodeva, uzraudzības uzturēšana, iemaksas noguldījumu garantiju fondā un vienotajā noregulējuma fondā, skaidro Latvijas Komercbanku asociācija.

2014. gadā kopumā bankas nodokļos un obligātajos maksājumos valstij samaksājušas 188,7 miljonus eiro – 145,3 miljoni eiro no tā ir nodokļi, ko maksā visas biznesa nozares, kā uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (izņemot nekustamā īpašuma nodokli).

Savukārt 43,4 miljonus latu bankas 2014. gadā nomaksājušas kā citus obligātos papildu maksājumus, kādu nav citām nozarēm: finanšu stabilitātes nodeva (tiek ieskaitīta vispārējā valsts budžetā) 4,3 miljonu eiro apmērā, maksājumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzturēšanai 4,3 miljonu eiro apmērā, iemaksas noguldījumu garantiju fondā 34,5 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noguldījumu Garantiju fonds no Krājbankas saņēmis vēl 10 miljonus latu

Žanete Hāka, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 10 miljonus latu.

Tādējādi kopumā NGF pus gada laikā pārskaitīti jau 100 miljoni latu.

Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Krājbankas kreditors - sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukušas līdz 236 miljoniem latu.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (tai skaitā, noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators Noguldījumu garantiju fondam atmaksājis 125 miljonus latu

Žanete Hāka, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 15 miljonus latu. Kopumā fondam pārskaitīti jau 125 miljoni latu, informē KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

NGF ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukušas līdz 211 miljoniem latu.

NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir sekojoša: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Komentāri

Pievienot komentāru