Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā Tokija zaudējusi savu pasaules dārgākās pilsētas statusu. Par tādu kļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo, aplēsusi organizācija ECA International.

Otrajā vietā sarakstā iekļuvusi Angolas galvaspilsēta Luanda, kur preces un pakalpojumi, kurus iegādājas ieceļotāji, ir grūti sastopami un pieskaitāmi luksusa klasei. Nākamās dārgākās pilsētas ir Norvēģijas Stavangera, Dienvidsudānas galvaspilsēta Džuba un Krievijas galvaspilsēta Maskava. Piektajā vietā iekļuvusi Japānas galvaspilsēta Tokija, bet pirmā desmitnieka atlikušās vietas ieņem Šveices pilsētas – Cīrihe, Ženēva, Bāzele un Berne.

Pēdējo trīs gadu pasaules dārgākās pilsētas – Tokijas – kritums uz piekto vietu skaidrots ar Japānas nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanos attiecībā pret citām valūtām.

Katru gadu mediju grupa Economist Group un analītikas struktūrvienība Economist Intelligence Unit (EIU) veic pētījumu par to, cik dārgi vai lēti ir dzīvot pasaulē, vēsta Business Insider.

Lai to noteiktu, tiek analizēti dažnedažādi dati un parametri, sākot no pārtikas un degvielas cenām, beidzot ar algām u.c. Pasaules dārgākās pilsētas, saskaņā ar šo pētījumu, jau aprakstījām, nu piedāvājam iepazīties ar dzīvošanai lētāko pilsētu sarakstu, kas tapis saskaņā ar šo pētījumu.

Dzīvošanai lētāko pilsētu TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Latvijas eksportētājiem zemo izmaksu priekšrocību laiks ir beidzies, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šogad varam redzēt, ka eksporta apjoms samazinās, un tas pamatā saistīts ar to, ka 70% no visa Latvijas eksporta apjoma ir uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm. Tas nozīmē, ja sāk stagnēt Eiropas tirgi, tad, protams, arī eksporta apjoms samazinās," norādīja Rožkalns, piebilstot, ka pagājušā gada inflācija un tai sekojošā dzīves dārdzība ietekmē Latvijas būtiskākās eksporta nozares, kas ir kokrūpniecība, būvniecība un būvmateriāli.

Viņš prognozēja, ka kopumā šis gads eksportētājiem būs smags, nākamā gada pavasaris būs cerīgāks un jau jūtamu eksporta pieaugumu varētu redzēt nākamā gada rudenī.

Rožkalns norādīja, ka eksporta attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā Latvijai veiksies ar ekonomikas transformāciju. "Proti, ja kādreiz pirms inflācijas lēciena mūsu eksports daudzās nozarēs turējās uz tā, ka mūsu algas ir zemākas un elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, kas bija mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, tad tā tagad vairs nav realitāte. Jaunā realitāte būs, visticamākais, saistīta ar to, cik ātri mēs spēsim digitalizēt un automatizēt daļu no rūpniecības, kas radīs jaunu pievienoto vērtību," sacīja LIAA vadītājs.

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Par pasaulē dārgāko pilsētu dzīvošanai šogad atkārtoti atzīta Singapūra, secināts mediju grupas Economist Group pētījumu un analītikas struktūrvienības Economist Intelligence Unit (EIU) veiktajā pētījumā.

Tikmēr par dzīvošanai vislētāko pilsētu atzīta Zambijas galvaspilsēta Lusaka, kurai seko Bengalūra un Mumbaja Indijā.

Šajā pētījumā par pamatu ņemta dzīves dārdzība Ņujorkā, salīdzinot dažādu preču groza izmaksas 133 pilsētās.

Lai arī Singapūra atzīta par dzīvošanai dārgāko pilsētu, dzīves dārdzība tajā salīdzinājumā ar Ņujorku gada laikā nokritusies par 10%.

Kopumā EIU norāda, ka dzīves dārdzība pasaulē šogad bijusi ievērojami nepastāvīga, ņemot vērā dažādus ekonomiskos faktorus, tostarp ASV dolāra vērtības pieaugumu, naftas un citu izejmateriālu cenu kritumu, kā arī ģeopolitisko neskaidrību.

Dārgāko pilsētu TOP 6 skatiet raksta galerijā!

Atzinīgi vērtē centienus sakārtot autostāvvietu nozari Rīgā, tomēr kritizē metodes, kā tas tiek darīts, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas būvvalde šobrīd pastiprināti pārbauda autostāvvietu likumību galvaspilsētā.

SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis norāda, ka, aizverot oficiālās autostāvvietas, tiekot veicināts pelēkais bizness. Lai sakārtotu nozari, būtu jāvēršas ne tikai pret maksas stāvlaukumiem, bet visiem īpašniekiem, kuru objektos ir iespēja novietot automašīnu.

«Pasaules prakse rāda, ka mēģinājumi samazināt mašīnu skaitu pilsētas centrā ir lielo galvaspilsētu aktualitāte, tomēr tajā pašā laikā cilvēks ir slinks un ir gatavs maksāt, lai varētu ar mašīnu piebraukt pie sava gala mērķa. Es domāju, ka nākotnē autostāvvietas faktiski kļūs par ekskluzīvu lietu pilsētas centrā. Tās kļūst dārgākas – tieši tāpēc, ka ir šis lielais pieprasījums,» norāda M. Meisītis. Viņš arī prognozē, ka nākotnē būšot tikai pazemes autostāvvietas, bet plači aptuveni desmit gadu laikā varētu pazust no pilsētas centra, un to vietā sliesies ēkas.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

«Lielākie izaicinājumi, kas ir bijuši aktuāli pēdējos gados, parādās arī jaunajā Doing Business reitingā. Elektrības dārdzība, maksātnespējas process, būvatļauju izsniegšana – tās ir pozīcijas, kurās mēs atpaliekam no saviem kaimiņiem un kam vēl aizvien uzņēmēji tērē daudz laika un naudas. Identificētie trūkumi ir jāiekļauj Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā,» LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jau vēstīts, ka jaunākajā Pasaules Bankas biznesam labvēlīgāko valstu reitingā Doing Business 2018 Latvija ieņem 19.vietu starp 190 valstīm.

Doing Business sniedz investoriem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem informāciju par konkrētu, ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu saistītu procedūru sarežģītību vai vienkāršību. Šie rādītāji ir vieni no svarīgākajiem instrumentiem gadījumos, kad investori izvērtē, kurā valstī ieguldīt līdzekļus, veidot jaunas ražotnes, uzņēmumus, darbavietas.

Zemāko vērtējumu Latvija saņēma kritērijā par elektrības pieslēgšanas ilgumu un izmaksām. Tas ir būtisks infrastruktūras posms, kas īpaši svarīgs ražojošajiem uzņēmumiem un investoriem, kuri gatavi tādus veidot. Šobrīd elektrības pieslēgumam Latvijā nepieciešamas 107 dienas, kamēr Igaunijā 91 diena un Lietuvā 85 dienas. Nozīmīga atšķirība ir elektrības pieslēguma dārdzībā – Latvijā tie ir 275% no vidējiem ienākumiem uz iedzīvotāju, kamēr Igaunijā tie ir 169%, bet Lietuvā – 42%.

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Rīga atzīta par 126.pasaulē dārgāko pilsētu un dzīve Rīgā ir krietni dārgāka nekā abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas Mercer Human Resource Consulting publiskotais pētījums, kurā izvērtēts, cik dārgi ārzemju kompāniju darbiniekiem ir dzīvot 209 pasaules pilsētās.

Tallina atzīta par 160.dārgāko pilsētu pasaulē, bet Viļņa reitingā ieņem 167.pozīciju.

Pērn Latvijas galvaspilsēta ieņēma 114.vietu, Igaunijas galvaspilsētā tika atzīta par 150.dārgāko pasaulē, bet dzīve Lietuvas galvaspilsētā tāpat kā šogad bija 167.dārgākā pasaulē.

Pasaulē visdārgākās pilsētas titulu šogad atguvusi Angolas galvaspilsētu Luandu, nobīdot uz otro vietu pērnā gada līderi Honkongu. Uz trešo vietu no piektās vietas pērn pakāpusies Japānas galvaspilsēta Tokija, kurai seko Cīrihe (Šveice), Singapūra (Singapūra), Seula (Dienvidkoreja), Ženēva (Šveice), Šanhaja (Ķīna), Ņujorka (ASV) un Berne (Šveice).

Pekina atzīta par 11.dārgāko pilsētu pasaulē, Maskava ieņem 14.vietu, Londona - 30.vietu, Oslo - 46.vietu, Parīze - 62.vietu, Milāna - 71.vietu, Helsinki - 88.vietu, bet Stokholma - 106.vietu.

Šogad pasaules lielākajos akciju tirgos kāda īpaša gravitācija vērojama nav. Piemēram, ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība nupat pāršāvusies pāri 4,5 tūkst punktu atzīmei, kas reizē arī nozīmē, ka kopš šā gada sākuma ASV lielāko uzņēmumu akciju cena, ja vērtē to kopumu, pieaugusi jau vairāk nekā par 20%.

Tik pārliecinošs akciju cenu pieaugums varētu likties mulsinošs laikā, kad neskaidrība par pasaules ekonomiku joprojām ir ļoti liela. To audzējusi, piemēram, lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanās, kur atsevišķi ekonomikas dati jau tagad liek domāt, ka varenais nesenais ekonomikas izrāviens varētu vismaz nedaudz rimties. Tāpat jāņem vērā, ka pēc gandrīz nepārtraukta kāpuma akcijas nav lētas un var spekulēt, ka to novērtējumi ieceno pamatā visai saulaina scenārija materializēšanos pasaules ekonomikā un kompāniju peļņas un ieņēmumu atskaitēs.

Prognozes un inflācija

Kopumā šādos laikos izteikt aplēses par nākotni nav pateicīgs darbs. Tomēr dažkārt tas tiek darīts tāpat. Piemēram, Reuters veiktajā 40 vērtspapīru tirgus stratēģu augusta beigu aptaujā paustā prognozē liecina, ka minētais ASV Standard & Poor's 500 indekss šo gadu noslēgs pie 4,5 tūkst punktu atzīmes (tā ir aptaujas rezultātu mediāna) – tātad turpat, kur šī indeksa vērtība atrodas jau šobrīd.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Economist Intelligence Unit (EIU) publiskojis jaunāko pasaules dzīves dārdzības indeksu, atklājot arī to, kurās pasaules pilsētās dzīve ir vislētākā.

Db.lv jau rakstīja, ka pasaulē dārgākās pilsētas tituls piešķirts Tokijai. Otra dārgākā ir Osaka.

Pētījums tiek veidots, apkopojot informāciju par preču izmaksām.

Attiecībā uz Indiju un tās izaugsmes perspektīvām EIU norāda: «Ienākumu nevienlīdzība nozīmē, ka mājsaimniecību izdevumu līmenis uz vienu iedzīvotāju ir zems, kas tur cenas lejā, jo īpaši pēc rietumu standartiem.»

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Latvijā nav nevienas skolas, kurā mēs nebūtu uzstādījuši kādu multimediju tehnoloģijas iekārtu, stāsta SIA Baltijas biroju tehnoloģijas direktors Agris Porejs.

SIA Baltijas biroju tehnoloģijas (BBT) apgrozījuma izaugsmes tempu veicinājusi Latvijas vispārizglītojošo skolu rocība un vēlme mācību procesu atvieglot ar dažādu multimediju tehnoloģiju palīdzību. Īpaši veiksmīgs bijis 2012. gads, kad Latvijā vairākas izglītības iestādes, tostarp Izglītības ministrija apguva virkni Eiropas struktūrfondu projektu, lai skolas aprīkotu ar multimediju tehnoloģijām, interaktīvajām tāfelēm un projektoriem. «Piedalījāmies iepirkumu konkursos, kā rezultātā daudz skolu izvēlējās tieši mūsu piedāvātos risinājumus – Kanādas ražotāja Smart Technologies UMC interaktīvo tāfeli Smart board. Kopš 2005. gada esam šā ražotāja oficiālie izplatītāji Latvijā. Ar vairākiem pašmāju uzņēmumiem esam nodibinājuši dīleru attiecības, kas šo produktu pārdod novados. Visus šos gadus esam aktīvi izglītojuši izglītības iestāžu pārstāvjus par šo produktu, kas pasaulē ir līderis mācību procesa jomā. 2012. gadā baudījām ieguldītā darba augļus,» atzīst A. Porejs.

Francijas Nacionālā sapulce piektdien atbalstījusi likumprojektu par pensiju paaugstināšanu un pagaidu īres cenu iesaldēšanu.

Tas bija pirmais pārbaudījums prezidenta Emanuēla Makrona administrācijas spējai panākt kompromisus plašākā politiskajā spektrā pēc absolūtā vairākuma zaudēšanas parlamenta apakšpalātā.

Tagad likums tiks nodots Senātam, kur vairākums ir opozīcijā esošajai konservatīvajai Republikāņu partijai.

Likumprojekts paredz arī algu paaugstināšanu sabiedriskajā sektorā, pārtikas čeku ieviešanu un mehānismu, kas mudinās uzņēmumus izmaksāt darbiniekiem ar nodokļiem neapliekamas prēmijas.

Tiek lēsts, ka tas palielinās budžeta izdevumus par 20 miljardiem eiro.

Atbalstīt francūžus apstākļos, kad pieaug dzīves dārdzība, ko pamatā izraisījis energoresursu cenu kāpums pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, bija viens no galvenajiem Makrona priekšvēlēšanu solījumiem.

Jaunu darba vietu radīšana Latvijā šā gada otrajā pusē kļūs lēnāka, tomēr šogad paredzams mērens neto algu kāpums 4% apmērā, teikts Swedbank jaunākajā Latvijas ekonomikas apskatā.

Paredzams, ka jaunas darba vietas aktīvāk radīsies 2013. - 2014. gadā, uzlabojoties situācijai pasaulē. Kopumā šajā laika posmā radīsies aptuveni 45 tūkst. jaunu darba vietu, paredz banka.

Straujāku nodarbinātības kāpumu varētu gaidīt pakalpojumu sektoros, jo īpaši eksportējošos. Darba meklētāju īpatsvars saruks no vidēji 15,5% šogad līdz 11,5% 2014. gadā, taču ilgstošiem bezdarbniekiem vēl arvien būs grūti atrast darbu.

Tāpat banka paredz, ka šogad vidējā neto alga Latvijā palielināsies par 4%, nākamgad – par 5,5%, bet 2014. gadā – par vēl 6,5%, un to papildus balstīs arī IIN likmes samazināšana.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Vairāki ārējie un iekšējie faktori mūsu valsts attīstību var krietni vien piebremzēt, lai arī baisākās prognozes par 10% lielu IKP kritumu, visticamāk, nepiepildīsies.

Neskatoties uz iepriekš izteiktajām ļoti negatīvajām prognozēm par Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi, jāsecina, ka izpaliekot tālākai eskalācijai, Krievijas un Ukrainas konflikts un Krievijas rubļa devalvācija Latvijai tiešā veidā varētu nozīmēt dažu tūkstošu darba vietu zaudēšanu, piemēram, zivrūpniecībā, kurām, kā jau daudzkārt izskanējis, bijušās PSRS valstu tirgi veido galveno vai pat visu noieta daļu. Protams, šo dažu iedzīvotāju tūkstošu ekonomiskā dīkstāve nespēj atstāt būtisku ietekmi uz kopējiem tautsaimniecības procesiem, taču, kā zināms, piliens pie piliena var izraisīt ne tikai nelielu straumīšu veidošanos, bet arī iespaidīgu viļņošanos un tas šogad lielā mērā varētu būt attiecināms uz mūsu valsts ekonomiskajiem procesiem. Krievijas un Ukrainas notikumu sakarā var prognozēt bremzēšanos ne tikai zivrūpniecības un citos no bijušās PSRS valstu pieprasījuma atkarīgajos tautsaimniecības segmentos, bet arī Latvijas darba tirgū kopumā. Tieši augošā nodarbinātība, līdz ar to arī pieaugošie iedzīvotāju tēriņi līdz šim bija viens no galvenajiem dzinuļiem mūsu valsts ekonomikas kāpumā. Taču, tā kā tagad šī faktora pozitīvā ietekme būs mazāka, ir ļoti ticams, ka nākamo ceturkšņu gaitā ar patēriņu saistīto nozaru izaugsme varētu kļūt nedaudz lēnāka. Dažādās nozarēs tempi atšķirsies un, piemēram, būvniecība aizvien varētu saglabāt strauji augošas nozares dinamiku, taču, piemēram, mazumtirdzniecība vai viesnīcu un restorānu bizness (daļēji Krievijas tūristu apsīkuma dēļ) varētu augt lēnāk nekā līdz šim.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 25.novembrī, tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru, Saeimas Budžeta, un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, rosināja nemainīt pievienotās vērtības nodokļa regulējumu kultūras pasākumiem, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Gadskārtējā valsts budžeta paketē piedāvātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz, ka ieejas maksa uz komerciāla rakstura kultūras pasākumiem – teātra un cirka izrādēm, kā arī koncertiem – ir apliekama ar PVN 21% apmērā.

R. Vējonis aicināja ņemt vērā, ka piedāvātajiem grozījumiem var būt būtiska ietekme uz kultūras pasākumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Daudzos gadījumos šķērslis biežākai kultūras pasākumu apmeklēšanai ir augstā biļešu dārdzība, it īpaši lauku reģionos. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka rosinātās izmaiņas šobrīd ir nepietiekami izdiskutētas kultūras nozarē, turklāt nav izsvērta arī grozījumu iespējamā ietekme. «Piedāvātais regulējums var ne tikai ierobežot konkurenci kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, bet arī mazināt iedzīvotāju iespējas apmeklēt teātra izrādes, koncertus un citus kultūras pasākumus,» norādīja Valsts prezidents.

84% Latvijas iedzīvotāju mēdz ārstēties paši vai ar aptiekās nopērkamiem medikamentiem, bet 42% palīdzību pie ārsta meklē tikai kritiskos gadījumos, atklāj Ergo veiktais iedzīvotāju veselības paradumu pētījums.

Vien trešā daļa aptaujāto atzinuši, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu un tikpat – ka vingro vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tajā pašā laikā 43% atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir vien viduvējs, un aptaujas rezultāti liecina, ka, jo sliktāk tiek novērtēta sava veselība, jo vairāk ir bijis jātērē arī par dažādiem medicīnas pakalpojumiem.

Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse uzsver, ka pētījums atklāj gan realitāti veselības aprūpē valstī, gan pašu iedzīvotāju attieksmē pret veselības problēmu laicīgu risināšanu un profilaksi. «Cilvēki pašārstējas un neiet pie ārsta, cerēdami, ka veselības stāvoklis uzlaboties tāpat – to aptaujā atzinuši 43%. Satraucošs ir fakts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju pēdējos piecos gados apmeklējuši ārstu mazāk nekā piecas reizes. Tas nesanāk pat vienu reizi gadā, kas būtu optimāli vismaz slimību profilakses nolūkos. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļu no vēršanās pēc speciālista palīdzības attur pārāk garas rindas uz pieņemšanu. Nepilna piektā daļa norāda, ka iemesls tam ir medicīnas pakalpojumu dārdzība,» viņa piebilst.

Eiropas kompāniju akcijām burās pretī pūš eiro dārdzība

Pēc cerīga starta šā gada sākumā Eiropas akcijas iebuksējušas. Stoxx Europe 600 akciju indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies vien par 3,3%, kas nav pārāk daudz, ja ņem vērā runas un datus, kas apliecina reģiona ekonomikas pilnasinīgāku izaugsmi. Lielā mērā Eiropas akciju pievilcību iedragājusi eiro cenas palielināšanās, un daži tirgus dalībnieki norāda – ja eiro cena kāpj, tad eirozonas akcijas slīd zemāk. Rezultātā kopš maija vidus minētā indikatora vērtība ir sarukusi jau par 5,3%. Šādas tendences izgaismo arī citu Eiropas lielāko valstu akciju tirgus indeksi. Piemēram, Vācijas DAX vērtība kopš maija vidus ir samazinājusies par 5%, un gandrīz identisks kritums bijis arī Francijas CAC 40 akciju indeksam.