Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

2023. gadā fiksētā ienesīguma finanšu produkti – krājkonti, termiņdepozīti, krājobligācijas – nostiprinājuši savu lomu Latvijas iedzīvotāju finanšu pārvaldībā. Lai gan šie paši instrumenti pieejami arī vietējam biznesam, vairums Latvijas lielāko uzņēmumu neizmanto iespējas pelnīt vairāk – īstermiņa fiksētā ienākuma finanšu instrumentus regulāri izmanto vien 9 % no 500 lielākajiem vietējiem uzņēmumiem.

Vai drīzumā šī situācija varētu mainīties, un kāda ir neizmantoto iespēju cena?

Atskatoties uz 2023. gadu, ir redzams, ka ekonomikas procesi un procentu likmju kāpums ir atgriezis iedzīvotāju interesi par naudas noguldīšanu. Cilvēki atsākuši izmantot iespēju pelnīt ar fiksētā ienesīguma instrumentiem – termiņdepozītiem, krājkontiem un krājobligācijām. Šī gada oktobrī iedzīvotāju noguldījumi krājobligācijās sasniedza 200 miljonus eiro (pirms tam jūnijā – ap 100 miljoniem eiro), bet ieguldītāju skaits pārsniedza 6000. Tā ir pozitīva tendence, proti, iedzīvotāji liek savai naudai strādāt viņu labā.

Cik pieprasīti ir obligāciju portfeļi Latvijas uzņēmumiem?

Sievietes, kuras prot prasmīgi lietot tehnoloģijas, palīdz mazināt vīriešu skaita pārsvaru darba tirgū, liecina starptautiskā IT uzņēmuma Accenture veikts pētījums

Accenture globālā pētījumā Accenture Digital Fluency Model skaidroti veidi, kā digitālā pratība varētu palīdzēt risināt sieviešu nevienlīdzības jautājumu. Kopumā aptaujāti gandrīz 5000 respondenti 31 valstī. Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par digitālo ierīču pieejamību, tostarp viedtālruņiem un viedajām ierīcēm, to lietošanas ieradumiem, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, tiešsaistes kursu izmantošanu darbam un mācībām. Tāpat ņemti vērā konkrēto valstu statistikas dati par interneta lietojumu, izglītību, nodarbinātību, algām un sieviešu skaitu vadības pozīcijās. Pētījums apliecina, ka digitālā pratība jebkurā sieviešu karjeras posmā kalpo kā katalizators – tas nozīmīgi ietekmē gan izglītību, gan nodarbinātību.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Pētījuma rezultāti sekmēs Mildronāta pārdošanu un reģistrāciju jaunos tirgos, pārliecināta kompānijas vadība. Turklāt līdzīgs pētījums uzsākts arī Ķīnā, ziņo Dienas bizness.

Pēc četriem gadiem ir sekmīgi noslēdzies Latvijas lielākā zāļu ražotāja Grindeks pasūtītais klīniskais pētījums par orģinālprodukta Mildronāts ietekmi slodzes stenokardijas ārstēšanā. Līdz šim tas ir ievērojamākais veiktais pētījums farmācijas nozarē Latvijā. Pētījums kopumā veikts 37 pētnieciskajos centros Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Ukrainā.

Ja uzņēmums vēlas ieiet jaunā noieta tirgū - vispirms ar pilna cikla izpēti ir jāpierāda medikamenta ietekme uz iedzīvotāju veselību. «Pētījums mums palīdzēs Mildronātam meklēt jaunus noieta tirgus un palielināt pārdošanas apjomus esošajos 14 reģistrētajos valstu tirgos,» skaidroja Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis, atgādinot, ka tā pārdošanas apjomi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma veido aptuveni 70%.

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Šodien paredzētajā valdības slēgtajā sēdē, iespējams, tiks apskatīts arī jautājums par to, vai valdība būtu gatava glābt Latvijas Krājbanku, ja izrādīsies, ka tai ir kādas milzīgas problēmas, tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Valdība slēgtā sēdē šodien plāno uzklausīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņojumu par situāciju banku jomā. Pēc premjera Valda Dombrovska teiktā, FKTK sniegs aktuālo informāciju saistībā ar situāciju Lietuvā, kur valdība pārņēmusi Snoras banku un šī lēmuma iespējamo ietekmi uz Latviju.

Par to, vai tādējādi valdībai situācijas dēļ Snoras bankā un Latvijas Krājbankā radušās šaubas par finanšu situācijas stabilitāti Latvijā, V. Dombrovska pārstāvis Mārtiņš Panke DB atzina, ka tā gluži nevar teikt, bet uz jautājumu, kāpēc tieši tagad valdība vēlas uzklausīt FKTK, viņš norādīja, ka valdība vienkārši grib uzzināt aktuālo informāciju par situāciju finanšu sektorā un nepietiekot ar informāciju no iepriekš FKTK regulāri izplatītajiem paziņojumiem par banku sistēmas darbības rādītājiem.

Dažāda veida aizdevumi, jo īpaši patēriņa kredīts, lieti noder, lai tiktu galā ar pēkšņiem un neplānotiem izdevumiem. Vai, gluži otrādi – veiktu kādu sen plānotu un lielu pirkumu, kam ar iekrājumiem nepietiek. Skanīgi reklāmas saukļi un vilinoši piedāvājumi atrodami daudzviet, taču, izvēloties kredītu, jābūt ļoti apdomīgam, jo saistības nereti ir ilgtermiņa, un tās ievērojami ietekmē finanšu stāvokli.

Seši nosacījumi, kas obligāti jāizvērtē pirms aizņemšanās

Liela daļa aizdevēju savos piedāvājumos mēdz izcelt kādu konkrētu priekšrocību, piemēram, zemu procentu likmi vai iespēju naudu saņemt dažu minūšu laikā. Taču, lai aizdevums būtu patiešām izdevīgs gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, nepieciešams saprast kopējo ainu, ņemot vērā sekojošus aizdevuma aspektus:

• Procentu likme – visbiežāk tiek norādīta gada procentu likme (GPL), taču, lai to padarītu pievilcīgāku, daļa aizdevēja norāda mēneša vai vēl īsāka perioda procentu likmi;

• Ikmēneša maksājums – svarīgi, lai tas nekļūtu par slogu tikt galā ar regulāri veicamajiem maksājumiem;

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņojumā presei par garantēto atlīdzību izmaksas kārtību Latvijas krājbankas klientiem paziņo, ka par tālāko kārtību vēl paziņos.

Tā kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 22. novembrī pieņēma lēmumu, kurā konstatēja, ka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība Latvijas Krājbankā, ir uzdots Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā bankas klientiem fiziskām personām. Šāda atlīdzības izmaksas kārtība ir spēkā līdz 26.novembrim pulksten 24:00, informē FKTK.

Savukārt par pārējās garantētās daļas izmaksas kārtību (gan fiziskām, gan juridiskām personām), vietu un laiku komisijas padome pieņems lēmumu un par to ziņos turpmāk.

Komisijas pieņemtie lēmumi par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, vietu un laiku pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis un citos masu saziņas līdzekļos. Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksājamas 20 darbdienu laikā no noguldījumu neiestāšanās dienas, un šo termiņu var pagarināt vēl par 10 darbdienām.

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

Latvijas Krājbankai ir 238 tūkstošiem noguldītāju, kuriem valstij var nākties izmaksāt likumā paredzētās obligātās kompensācijas par zaudētajiem noguldījumiem.

Kā šodien pēc valdības sēdes pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane, pārsvarā bankai esot mazie noguldītāji.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.

Pēc Krūmanes vārdiem, lēmums par Krājbankas darbības apturēšanu sekojis pēc tam, kad 18.novembrī bankā konstatēti noziedzīgi nodarījumi lielā apmērā.

Latvijas Krājbankas (LKB) privātie noguldītāji par savu naudu bankā var neuztraukties, jo viņus no riskiem pasargā Noguldījumu garantiju likumu, kas paredz, ka Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā apmērā līdz 100 tūkstošiem eiro (ap 70 tūkst. latu).

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saiemas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Runājot par Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu slēgt LKB pakalpojumus, Āboltiņa pieļāva, ka komisija, iespējams, šādi rīkojusies, ņemot vērā pieredzi ar Parex banku, kad vilcināšanās rezultātā no bankas aizplūda milzīgs daudzums naudas.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Spītējot zemajiem procentiem, Latvijā noguldījumi krājkontos pieaug

Garantēts ienākums un augsta likviditāte pret augsta riska ienesīgumu un naudas iesaldēšanu ilgtermiņā Latvijas noguldītāju vidū ir spēle vienos vārtos, un pagaidām tā nav par labu ilgtermiņa depozītiem un procentu uzkrāšanai.

Uzkrājumu veidošanā ir vērojamas divas pamattendences – arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus un dara to, būtiski samazinot termiņnoguldījumu apjomus un palielinot noguldījumus krājkontā. Kā vienu no iespējamiem skaidrojumiem bankas min zemo procentu likmju vidi. Proti, klienti nevēlas noguldīt līdzekļus uz fiksētu termiņu par zemu likmi, tā vietā izvēloties turēt līdzekļus krājkontā, kur tie operatīvi pieejami, vienlaikus cerot, ka, mainoties tirgus situācijai, līdzekļus viņi varēs noguldīt termiņnoguldījumā par augstāku likmi.

No pērnā gada 29.novembra līdz ceturtdienas, 12.janvāra, pulksten 10 valsts garantētā atlīdzība Latvijas Krājbankas klientiem izmaksāta 305,5 miljonu latu apmērā, kas ir 91% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas, informē bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.

Viņa sacīja, ka atlīdzību kopumā saņēmuši 92 369 Latvijas Krājbankas klienti.

Tāpat Prauliņa piebilda, ka 85% no izmaksātās summas pēc klientu vēlmes ir izmaksāta ar pārskaitījumu uz klienta kontu bankā Citadele vai jebkurā citā bankā.

«No tiem klientiem, kas pašlaik vēl nav izņēmuši Latvijas Krājbankā noguldīto naudu, lielākā daļa jeb 85% ir tādi, kam Latvijas Krājbankā glabājas naudas summa līdz 100 latiem,» atzina Prauliņa.

Jau ziņots, ka pērn 29.novembrī ar bankas Citadele starpniecību sākās garantēto atlīdzību izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem – Latvijas valsts garantē Latvijas Krājbankas klientiem naudas izmaksu līdz 100 tūkstošiem eiro (70 280,40 latu). Likums paredz, ka klientiem tiesības saņemt šo naudu saglabāsies 60 gadu. Valsts garantētā atlīdzība attiecas uz visiem līdzekļiem – gan uz depozītiem, gan norēķinu kontiem, algu kontiem, krājkontiem, ieskaitot peļņas procentus, kas aprēķināti līdz 22.novembrim. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam nauda tiek izmaksāta latos.

Acīmredzot situācija Latvijas Krājbankā (LKB) ir pietiekami nozīmīga, ja jau banka aizvērta pilnībā, savu viedokli par LKB slēgšanu pauž Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka pagaidām asociācijas rīcībā ir tikai tā publiskā informācija, ko sniegusi Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Bičevskis Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja, ka LKB problēmas tiešā veidā Latvijas tautsaimniecību un finanšu sistēmu neietekmēs. Latvijas Komercbanku asociācija šādus draudus nesaskata, teica Bičevskis.

Runājot par to, kā aizsākās problēmas ar LKB mātes banku Snoras Lietuvā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents norādīja, ka tas bijis bezprecedenta gadījums attiecībā uz ļaunprātīgu krimināla rakstura pārkāpumu. Likumā paredzēts, ka tiklīdz šāds gadījums tiek pamanīts banku var pārņemt, kā to Lietuva arī izdarījusi. Taču ne vienmēr tas tiek pamanīts.

Patlaban saistībā ar notikumiem LKB ar premjeru Valdi Dombrovski tiekas finanšu ministrs Andris Vilks un FKTK pārstāvji.

Ņemot vērā, ka garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas gadījumā nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, bet Noguldījumu garantiju fondā ir līdzekļi tikai nepilnu 150 miljonu latu apmērā, trūkstošos 200 miljonus latus nāksies aizņemties no valsts budžeta.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.

Viņš skaidro, ka vēlāk šie 200 miljoni latu, kas paņemti no valsts budžeta, tiks piedzīti no Latvijas Krājbankas.

Runājot par tiem Krājbankas klientiem, kas bankā noguldījuši vairāk par garantēto noguldījumu summu 100 tūkstošu eiro (70 tūkst. latu) apmērā uz vienu personu, Brazovskis norādīja, ka «patlaban mēs varam runāt tikai par garantēto noguldījumu izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā».

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.

«Latvijā vēl nav bijis neviens gadījums, ka banka, pārtraucot darbu, to atsāk. Līdz ar to nav jautājuma par to, kad viņa būs vaļā. Jautājums ir - vai tā vispār būs vaļā,» savu redzējumu Latvijas Krājbankas jautājumā pauž investīciju kompānijas Prudentia partneris un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis .

Viņš gan neuzskata, ka Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanai būs būtiska ietekme uz Latvijas banku sistēmu. «Man jau liekas, ka tai ietekmei nevajadzētu būt lielai. Lielākā daļa noguldījumu ir zem 100 000 eiro. Tie klienti, kam ir vairāk, ir nerezidenti,» paskaidroja Rungainis.

Viņš arī pauda pārliecību, ka tādējādi banku sistēma attīrās no sliktākajām bankām. «Ja lietas ir vestas kārtīgi, arī bankai nevajadzētu būt problēmu. Tā sistēma pašattīrās. Protams, ir žēl, ka ar institūciju, kurai ir vairāk nekā 90 gadu un kurai ir nozīme Latvijas vēsturē, tā notiek. Bet "Latvijas Krājbankas" nozīmīgums ir ļoti mazs kopējā sistēmā,» klāstīja Rungainis.

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno šīs nedēļas laikā iesniegt tiesā Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikumu. Db.lv kļuva zināms, ka asociācija vērtēšanai iesniegusi trīs administratoru kandidātus.

Komisija šobrīd izvērtē bankas maksātnespējas administratora kandidātus, kuru sākotnējo profesionālo atlasi ir veikusi biedrības Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija valde, par būtiskākajiem atlases kritērijiem nosakot kandidātu pieredzi kredītiestāžu maksātnespējas procesos, Db.lv informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Līdz bankas maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, ņemot vērā to, ka šobrīd maksājumu uzdevumu apstrāde bankā tiek veikta manuāli un ar ierobežotiem cilvēkresursiem, Krājbankas un komisijas resursi tiek mobilizēti garantēto atlīdzību izmaksu sagatavošanai, kas tiks sākta 29. novembrī ar bankas Citadele starpniecību. Tāpat Krājbankā turpinās 16. un 17. novembrī iesniegto maksājumu uzdevumu pilnīga izpilde.