Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Janvārī eirozonas ekonomikas noskaņojuma indekss turpināja palielināties, ko lielā mērā veicināja pakalpojumu sektora izaugsme, raksta Bloomberg.

Indekss pieaug jau devīto mēnesi pēc kārtas, kārtējo reizi signalizējot, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās uzņem straujāku tempu.

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indekss pieauga līdz 100,9 punktiem, salīdzinot ar 100,4 punktiem decembrī, liecina Eiropas Komisijas dati.

Tas ir augstākais rādītājs kopš 2011. gada jūlija.

Indekss, kas apkopo noskaņojuma rādītājus pakalpojumu sektorā, janvārī pieauga līdz 2,3%, savukārt patērētāju noskaņojuma indekss uzlabojās līdz mīnus 11,7 punktiem, salīdzinot ar mīnus 13,5 punktiem decembrī. Savukārt mazumtirdzniecības sektora noskaņojuma indekss pieauga no mīnus pieciem punktiem līdz mīnus 3,4 punktiem.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums ir piedzīvojis ļoti būtiskas izmaiņas. Atsevišķi noskaņojuma indeksi ir piedzīvojuši lielāko kritumu kopš DNB Latvijas barometra pētījuma uzsākšanas 2008.gada aprīlī. Tostarp Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss ir samazinājies par 21 punktu (no - 6 līdz -27 punktiem), bet tā attīstības prognozes indekss ir kritis par 15 punktiem (no +2 līdz -13 punktiem).

Arī citi regulārie indeksi (viens mazāk, otrs vairāk) samazinājušies: iedzīvotāju vērtējums pasliktinājies gan par pašreizējo situāciju, gan par nākotni. Tā rezultātā par 9 punktiem (no -17 līdz -26 punktiem) ir samazinājies arī Latvijas iedzīvotāju kopējā noskaņojuma indekss. Tik liels noskaņojumu pasliktinājums mēneša laikā līdz šim bija piedzīvots tikai vienu reizi – 2009.gada janvārī.

Nav šaubu, ka noskaņojuma straujais izmaiņu cēlonis ir ar Krieviju saistītās sankcijas un iedzīvotāju bažas par to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un, protams, saviem maciņiem. Ekonomisko sankciju tēma publiskajā telpā parādījās spēji un bija skaļa. Tik skaļa, ka pat valdības vadītāja un atsevišķu nozaru ministri nāca klajā ar paziņojumiem un idejām, kā glābt situāciju. Sabiedrības noskaņojuma izmaiņas liecina, ka ziņa ir sadzirdēta – Latvijas ekonomiku un iedzīvotājus tuvākajā nākotnē negaida nekas labs.

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Stagnācija - tā vienā vārdā varētu raksturot sabiedrības noskaņojumu izmaiņas kopš 2012.gada vasaras. Vērtējot iedzīvotāju noskaņojuma indeksu izmaiņas, no mēneša uz mēnesi ir redzams, ka oma nemitīgi mainās - ir brīži, kad noskaņojumi pasliktinās, un ir brīži, kad tie atkal uzlabojas. Ir indeksi, kas mazliet iet uz augšu, un ir indeksi, kas mazliet iet uz leju. Patlaban mēs kolektīvi atkal atrodamies kārtējā noskaņojuma uzlabošanās fāzē.

Taču, ja skatāmies plašākā retrospektīvā, tad nevar nepamanīt, ka visas šīs nelielās un lokālās sabiedrības noskaņojuma izmaiņas pēdējā laikā ir tikai tāda līgana šūpošanās gandrīz uz vietas. Pēdējo divu gada laikā kopējais noskaņojuma indekss vidēji ir pieaudzis vien par pāris punktiem, kas nozīmē, ka tas nav būtiski mainījies. Tas ir dziļi negatīvs un gandrīz nemainās. Ja šāds indeksu uzlabošanās temps saglabāsies arī turpmāk, tad kopējā noskaņojuma indekss plusa zīmi varētu sasniegt tikai pēc kādiem 12 – 13 gadiem! Savukārt darba izredžu vērtējuma apakšindekss plusa zīmi varētu sasniegt tikai kaut kad šī gadsimta otrajā pusē (t.i., kad būs nomainījušās jau vairākas paaudzes). Vai šī ir laba, apmierinoša vai pieņemama situācija? Es domāju, ka ne!

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Lai arī Latvijas ekonomika gada griezumā uzrādījusi straujāko kāpumu Eiropas Savienībā, Latvijas uzņēmēju noskaņojumā nav vērojams konsekvents optimisma pieaugums, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Indeksa vērtība šā gada otrajā ceturksnī ir kritusies par 0,59 punktiem un ir 52,36 punkti.

Latvijas uzņēmēju vidū vērojams mērens optimisms, un Citadele Index vērtība kopš 2012.gada 1.ceturkšņa arvien ir virs 50 punktu robežas, tomēr indeksa vērtība svārstās un nav novērojams konsekvents optimisma pieaugums. Šī gada 2.ceturksnī tagadnes vērtējumā uzņēmēji ir visai piesardzīgi – tās indekss ir 50,83 punkti, savukārt nākotnes indekss ir noslīdējis no 56,74 punktiem līdz 53,89 punktu atzīmei.

Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Laikā, kad Eirozonā ekonomiskā izaugsme sabremzējusies, Latvijā uzņēmēji saglabā piesardzīgu optimismu, un uzņēmēju noskaņojuma indekss turpina paaugstināties, liecina pēdējais bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Eksperti to skaidro ar Latvijas uzņēmēju spēju diferencēt noieta tirgus, spēju eksporta tirgiem piedāvāt augstas kvalitātes produktus par konkurētspējīgu cenu, kā arī ar Latvijas iekšējā patēriņa pieauguma pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Pēdējais Citadele Index pētījums liecina, ka, spītējot nelabvēlīgajām tendencēm Eirozonā, Latvijā uzņēmēji saglabā piesardzīgu optimismu, un uzņēmēju noskaņojuma indekss turpina paaugstināties - no 51,89 punktiem šā gada 1. ceturksnī uz 53,04 punktiem 2. ceturksnī. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2007. gada nogales.

Uzņēmēju vērtējumā pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir nedaudz uzlabojusies – tagadnes indeksa vērtība ir paaugstinājusies no 47,94 punktiem 1. ceturksnī uz 51,18 punktiem 2. ceturksnī. Tas liecina, ka, ja uzņēmēji situāciju šā gada 1. ceturksnī tā brīža situāciju vērtēja kā drīzāk pesimistisku, tad 2. ceturksnī pašreizējā situācija tiek vērtēta piesardzīgi optimistiski. Arī attiecībā uz nākamo pusgadu uzņēmēji Latvijā raugās samērā optimistiski, indeksa vērtībai sasniedzot 54,9 punktus.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Pagājušajā nedēļā ASV iedzīvotāju noskaņojums piedzīvojis straujāko kritumu kopš 2008. gada septembra vidus, kad sabruka Lehman Brothers un sākās pasaules ekonomiskā krīze, liecina Gallup veidotais ekonomikas noskaņojuma indekss.

Indekss pagājušajā nedēļā sarucis līdz mīnus 34 punktiem, kas ir par 12 punktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Tādējādi indekss atrodas zemākajā punktā kopš 2011. gada.

Iepriekšējā reize, kad sabiedrības vidū valdīja satraukums par iespējamo ASV valdības bankrotu, bija 2011. gada jūlijā. Tad indekss saruka par astoņiem punktiem.

Noskaņojuma indeksu veido divas sastāvdaļas – pašreizējās situācijas vērtējuma indekss un nākotnes perspektīvas vērtējums. Pagājušajā nedēļā 43% no aptaujātajiem sacīja, ka pašreizējā situācija ir vāja, bet 67% uzskata, ka situācija vēl pasliktinās. Nākotnes perspektīvas indekss patlaban ir mīnus 39 punkti, kas ir par 17 punktiem zemāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja laba ASV uzņēmumu peļņa un atvieglojums par jaunās britu valdības atteikšanos no strīdīga finanšu plāna.

Analītiķi norādīja uz negaidīti labu "Goldman Sachs" un "Johnson & Johnson" peļņu kā pozitīvu dzinuli akciju cenām, kā arī uz investoru noskaņojuma maiņu.

Otrdien publicēti dati arī liecina, ka ASV rūpniecības produkcijas apmērs septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,4% jeb vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,1%.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams tomēr brīdināja, ka investoru optimisms var nebūt ilgstošs.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,9% pēc ziņām, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss oktobrī paaugstinājies līdz mīnus 59,2 punktiem, kas ir par 2,7 punktiem labāk nekā septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 65,7 punktiem.

Citadele Index pētījums pirmo reizi parāda atšķirības Latvijas un Lietuvas uzņēmēju skatījumā uz biznesa vidi. Saskaņā ar jaunāko pētījumu kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss vēl nesasniedz optimisma slieksni (50 punktus) - tas ir 49,45 punkti. Tikmēr Lietuvas uzņēmēji ir optimistiskāki - indeksa vērtība pārsniedz svarīgo 50 punktu atzīmi un ir 51,15 punkti, informē banka Citadele pārstāve Baiba Ābelniece.

Citadele Index pētījums kalpo par indikatoru ekonomikas prognozēšanai. Dati tiek iegūti, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un augstākos vadītājus katrā valstī. Latvijā Citadele Index pētījums tiek veikts no 2004. gada, un šogad pēc identiskas metodoloģijas aptauja veikta arī Lietuvā.

Uzņēmēju noskaņojumā ir novērojamas atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs. Latvijā būvniekiem noskaņojums kopš 2014. gada vidus ir pesimistisks (pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz uzlabojies, tomēr vēl aizvien pesimistisks, par ko liecina indeksa vērtība, kas ir 48,69 punkti), savukārt Lietuvā būvnieki ir daudz optimistiskāki (indeksa vērtība: 54,69 punkti). Latvijā optimismu ir atguvuši ražotāji (50,15 punkti), kuru noskaņojums pēdējos ceturkšņus – līdzīgi kā citu nozaru uzņēmējiem – turējās pesimisma zonā. Savukārt ražotāji Lietuvā ir noskaņoti nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijā (49,71 punkts). Kamēr pakalpojumu sniedzēji Lietuvā ir noskaņoti optimistiski (52,06 punkti) un Latvijā – gandrīz optimistiski (49,98 punkti), tikmēr vissliktākais noskaņojums ir tirdzniecības jomas uzņēmējiem gan Lietuvā (48,85 punkti), gan Latvijā (46,83 punkti). Latvijā pēdējā ceturkšņa laikā tirgotāju noskaņojums arī pasliktinājies.

Neskatoties uz valsts ekonomikas attīstību un pieejamo banku finansējumu, uzņēmēju noskaņojumā nav vērojami uzlabojumi, liecina jaunākais bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uzņēmēju noskaņojums sasniedzis 50,65 punktu robežu, kas ir tikai nedaudz virs optimisma un pesimisma robežšķirtnes.

Lai arī uzņēmēju optimisms turpina kristies jau ceturto ceturksni, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā, tomēr tas vēl aizvien saglabājas piesardzīga optimisma līmenī. 2014. gada pirmajā ceturksnī Citadele Index vērtība samazinājās par 0,61 punktu. Indeksa vērtība, kas pārsniedz 50 punktus, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Lai arī šī gada pirmajā ceturksnī tagadnes indeksa vērtība ir piedzīvojusi vidēji lielu vērtības samazinājumu, noslīdot zem 50 punktu robežas, un šobrīd sasniedz 48,82 punktus, nākamā pusgada prognozes liecina par uzņēmēju piesardzīgu optimismu. Nākotnes indeksa vērtība ir pieaugusi par 0,84 punktiem un šobrīd ir 52,48 punkti.

DNB bankas ekonomista Pētera Strautiņa komentārs par mazumtirdzniecību 2017. gada maijā:

«Jau vairākus gadus vērot mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas ir apmēram tikpat interesanti kā skatīties, kā aug zāle. Ir vajadzīga neliela literāra piepūle, lai aprakstītu pārdošanas apjoma dinamikas gandrīz neesošās svārstības. Gluži neticami miegains kopš 2011. gada bijis arī patērētāju noskaņojuma indekss, laikā, kad visās pārējās ES valstīs tas pamatīgi šūpojies. Notikumi Latvijas eksporta nozarēs ir daudz spraigāki un aizraujošāki. Šodien publicētie dati par maiju sniedz cerību, ka notikumi tirdzniecībā beidzot kļūs interesantāki. Tā ir tikai cerība, jo viena mēneša dati daudz nepierāda, taču šo cerību atbalsta noskaņojuma indeksu līknes.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums ir pirmā veiktā aptauja pēc 12.Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā šī pētījuma ietvaros mērīto atsevišķu sabiedrības noskaņojumu indikatoru specifiku (piemēram, atbildes uz jautājumu «vai situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā vai nepareizā virzienā?»), nav šaubu, ka oktobra noskaņojuma indeksi mums netieši vēsta arī par sabiedrības apmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem.

Diemžēl jāatzīst, ka ne kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss, ne tie atsevišķie rādītāji, kas tiešāk būtu saistāmi ar attieksmi par vēlēšanu iznākumu, oktobra otrajā pusē īpaši nav uzlabojušies. Ir pat otrādi – kopējās situācijas attīstības indekss salīdzinājumā ar septembri ir samazinājies par 11 punktiem (ja septembrī 31% aptaujāto norādīja, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, tad oktobrī pēc vēlēšanām tādi ir vairs tikai 26%). Diez vai tas liecina, ka sabiedrības vairākums ar sajūsmu ir uztvēris jauno mandātu sadalījumu Saeimā, kas nepārprotami liecināja, ka pie varas (varbūt ar sīkām izmaiņām) paliks vecā valdošā koalīcija (aptaujas laikā jaunā/vecā valdība vēl tikai tika veidota). Manuprāt, šis ir spilgts rādītājs, ka sabiedrības vairākumā ar Saeimas vēlēšanu iznākumu tomēr nav apmierināts, un tas nav spējis mūs izsit no nepārprotamās pesimisma trajektorijas.

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, Latvijas patērētāju apmierinātības indekss pieaudzis par četriem punktiem, sasniedzot 80 punktu atzīmi no 100 punktiem, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen patērētāju noskaņojuma un patēriņa paradumu pētījuma rezultāti.

Baltijas valstu iedzīvotāji kopumā ir apmierinātāki nekā iedzīvotāji vidēji Eiropā, kurā kopējais indekss ir 77 punkti.

Igaunijā apmierinātības indekss šī gada pirmajā ceturksnī ir 83 punkti, kas ir par četriem punktiem vairāk nekā šādā periodā pērn. Tikmēr lietuvieši kopumā patlaban ir optimistiskāki. Lietuvas apmierinātības indekss ir 84 punkti. Tomēr Lietuvā vērojama negatīva tendence, proti, salīdzinot ar 2014.gada pirmo ceturksni, kad indekss bija 86, šogad tas ir noslīdējis par diviem punktiem.

Nielsen Global Survey, kas iekļauj Starptautisko Patērētāju noskaņojuma indeksu, tiek veikts reizi ceturksnī kopš 2005.gada.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien nedaudz kritās, bet Eiropas biržās bija kāpums pēc nedēļas nogalē publicētiem Ķīnas ekonomiskās izaugzmes datiem un pirms jaunu ASV inflācijas datu publicēšanas.

Parīzes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam, pateicoties spēcīgiem uzņēmumu peļņas rādītājiem. Pieauga arī Londonas un Parīzes biržu indeksi.

"Šajā vidē akcijas vēl arvien ir rentabls aktīvs investoriem", ņemot vērā vēsturiski zemās procentlikmes, kuras veicina inflāciju, sacīja "Lyxor AM" analītiķe Floransa Baržū.

ASV valdība otrdien publicēs mazumtirdzniecības noieta datus.

"Ņemot vērā inflācijas spiediena kāpumu un patērētāju noskaņojuma kritumu, ir lielāks negatīva, nevis pozitīva pārsteiguma risks," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 36 087,45 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par mazāk nekā 0,1% līdz 4682,80 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 15 853,85 punktiem.

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās.

Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2.ceturksnī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Labā ziņa — darba meklētāju īpatsvars 2.ceturksnī bija ievērojami zemāks, nekā vēstīja prognozes šī perioda sākumā. Operatīvie dati liecina, ka darbu zaudējušajiem ir labas cerības atkal tikt uz zaļa zara. Reģistrētais bezdarbs stabilizējās jūlijā, bet kopš augusta sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 998 cilvēkiem, mēneša pirmajās 17 dienās ir reģistrētas jau 3502 jaunas vakances. Darbaspēka apsekojuma datu detaļas vēstī, ka šī krīze ir “sekla”, radot īslaicīgu bezdarba pieaugumu, bet ne ilglaicīgas sekas. Piemēram, ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tāpat 2.ceturksnī turpināja sarukt gan ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, gan tā viņu daļa, kas ir zaudējusi cerības atrast darbu.

ASV biržu indeksi otrdien turpināja pieaugt pirms ASV prezidenta Donalda Trampa runas par stāvokli valstī, savukārt Londonas biržas indekss kāpa līdz divos mēnešos augstākajam līmenim, ko veicināja mārciņas vērtības kritums un energompānijas BP gada peļņas pieaugums.

Ievērojami pieauga arī citi Eiropas biržu indeksi. Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāri kritās pēc ziņas, ka aktivitāte Lielbritānijas pakalpojumu sektorā janvārī gandrīz apstājusies, kompānijām uztraucoties par gaidāmo «Breksitu».

Mārciņas vērtības kritums veicināja Londonas biržas indeksa FTSE 100 palielināšanos, jo tajā pārstāvētas lielās daudznacionālās kompānijas, kuru peļņa ir ASV dolāros un eiro.

«BP rezultāti un vājāka mārciņa ir uzdzinuši FTSE 100 līdz jaunam divu mēnešu maksimumam,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Akciju tirgi visā pasaulē vēl arvien ir labā noskaņojumā,» viņš piebilda.

BP akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc ziņas, ka tās neto gada peļņa pērn gandrīz trīskāršojusies līdz 9,4 miljardiem ASV dolāru (8,2 miljardiem eiro) naftas cenu pieauguma dēļ.

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā kritās, tirgiem kompensējot nesenos kāpumus, bet naftas cenas turpināja pieaugt.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Saruka arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"Neraugoties uz ievērojamiem tirgus dzinējspēkiem ASV ekonomikas stimulu plānu un notiekošās jaunā koronavīrusa vakcinācijas programmas formā, pagājušajā nedēļā pieredzētie kāpumi ir absorbējuši lielu daļu no šīs sākotnējās noskaņojuma uzlabošanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības grupas IG vecākais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

Ir gaidāms, ka demokrātu kontrolētais ASV Kongress pieņems ekonomikas stimulu paketi, bet tās apjoms var būt mazāks par prezidenta Džo Baidena ierosinātajiem 1,9 triljoniem ASV dolāru.