Citas ziņas

Pētnieki no Latvijas un Krievijas devušies ekspedīcijā uz Sibīriju

, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Šā gada 12.-14. janvārī ceļā pie Sibīrijas tautiešiem devusies pētnieku grupa no Latvijas Universitātes Filoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas un Sanktpēterburgas Valsts universitātes, pavisam 11 cilvēki. Ekspedīcijas dalībnieki ir mācībspēki un dažāda līmeņa un specializācijas studenti, kā arī viena Latvijas Universitātes absolvente, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ekspedīcijas laikā plānotas neskaitāmas tikšanās ar Sibīrijas latviešiem – Ziemas skolas nodarbībās koledžā, Ačinskas katoļu baznīcā, tautiešu mājās pilsētā un laukos. Turpināsies izceļošanas kustības vēstures pētījumi Ačinskas pilsētas administrācijas arhīvā.

Ekspedīcijas galvenais mērķis ir trešās Latgaliešu valodas un kultūras ziemas skolas organizēšana Krasnojarskas novada Ačinskas Pedagoģiskajā koledžā. Ziemas skolas programma adresēta gan Austrumu diasporas latviešiem, gan citiem interesentiem – koledžas studentiem un mācībspēkiem, tautiešu ģimenes locekļiem, draugiem, pilsētas iedzīvotājiem.

Populārzinātnisku lekciju cikls turpinās iepazīstināšanu ar Latviju un latviešiem. Ziemas skolas klausītāji gūs nelielu ieskatu arī darba grupas veikumā un atziņās iepriekšējo ekspedīciju laikā. Praktiskajās valodas apguves stundās interesenti darbosies divās grupās – notiks stundas sācējiem un nodarbības pieaugušajiem.

Kāpēc tiks mācīta tieši latgaliešu valoda? Tāpēc, ka Ačinskas un tās apkaimes ļaudis citādu latviešu valodu nesaprot — viņu senči uz Sibīriju izbrauca laikā, kad tādas Latvijas brīvvalsts vēl nebija, kad Latgales skolās mācības notika krievu valodā. Tā kā tikai retais Vitebskas guberņas latviešu zemnieks varēja atļauties savas atvases izglītot, dzīvojot dzimtenē, Latgales latviešus pārkrievot bija grūti. Mājās viņi sazinājās latgaliski — katrs sava pagasta izloksnē vai to jaukumā, ja vecāki nāca no dažādām Latgales vietām.

Ekspedīcijas norisi atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Universitāte, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra, Latgales Kultūras centra izdevniecība, žurnāls Katōļu Dzeive, SIA Apgāds Jāņasēta, Latvijas Institūts, Rīgas latgaliešu biedrība Trešō zvaigzne un citi.

Plašāk par ekspedīciju: www.lu.lv/laikraksts/zinas/882/index.html

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemes plānošanas reģionā pētnieki rosina asfaltēt desmit ceļu posmus

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāve dodas pasaules sieviešu ekspedīcijā piesārņojuma izpētei

Ilze Žaime, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Minetam par krāpšanu piespriež naudas sodu

, 24.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas pilsonim un SIA Centra ekspedīcija īpašniekam Leonīdam Minetam par krāpšanu lielā apjomā Rīgas apgabaltiesa piespriedusi naudas sodu 14 400 latu apmērā bez mantas konfiskācijas.

Minets tika apsūdzēts arī par atkārtotu dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Pilns spriedums šajā lietā būs pieejams 8.decembrī, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Mineta lieta tika atdalīta no krimināllietas, kurā par 1.5 miljonu latu PVN izkrāpšanu no valsts, dokumentu viltošanu un naudas atmazgāšanu jau notiesāti INT Latvija direktors Raitis Bullīts un komercdirektors Guntis Bērziņš. R. Bullītam tika noteikts naudas sods 150 minimālo mēnešalgu jeb 18 tūkstoši latu, bet uzņēmējam G. Bērziņam - 120 minimālo mēnešalgu jeb 14.4 tūkstoši latu. Abiem tiesa piesprieda arī mantas konfiskāciju.

Centra ekspedīcija kopā ar SIA INT Latvija bija iesaistīta PVN izkrāpšanas shēmā, kuru VID Finanšu policija atklāja 2004. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Ar Latvijas uzņēmuma izstrādātu tehnoloģiju atrod Grenlandes ledājā iesalušu lidmašīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.

1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.

Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pielāgo ženšeņu un Ķīnas zirdzeni audzēšanai Latvijā

Db.lv, 04.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.

Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami,” teic SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apple jaunākā operētājsistēma iOS4, kuru izmanto iPhone un iPad, pastāvīgi ieraksta ierīces atrašanās vietu un saglabā informāciju slēptā failā, paziņojuši Lielbritānijas drošības pētnieki Alesdeirs Alens (Alasdair Allan) un Pīts Vardens (Pete Warden), vēsta AFP.

Ierīces datus saglabā failā consolidated.db, tajā tiek ierakstītas ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas, kā arī laiks, kad ierīce atradās noteiktajā vietā, skaidro pētnieki savā interneta vietnē radar.oreilly.com. Nav skaidrs kā ierīce to paveic, tomēr pētnieki uzskata, ka Apple izmanto triangulācijas metodi. Pētnieki norāda arī to, ka pagaidām vēl nav saprotams, kāpēc Apple ierīces ievāc šādu informāciju.

Britu pētnieki atzīmē, ka tādā veidā Apple pārkāpj vairākus drošības un privātuma aizsardzības aspektus. «Ierakstot jūsu atrašanās vietu jums to nezinot, Apple ir padarījusi iespējamu jebkuram uzzināt jūsu pārvietošanās maršrutus. Šis fails ir neaizsargāts un nav šifrēts, kā arī tiek kopēts uz jebkuru datoru ar ko jūs esat sinhronizējuši iPhone vai iPad un var būt viegli pieejams pilnīgi jebkuram,» norāda britu eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlā, netālu no Nāves jūras alu pētnieki ekspedīcijā atklājuši jaunu pasaulē garāko sāls alu –10 kilometru garo Malhamas alu.

Iespaidīgajā ekspedīcijā piedalījās vairāk nekā 80 alu pētnieki no Izraēlas, Bulgārijas un vēl deviņām valstīm.

Līdz šim par garāko sāls alu tika uzskatīta Namakdanas ala Irānā, kas ir aptuveni sešus kilometrus gara. Garāko alu izdevies izmērīt, pateicoties modernajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Centra ekspedīcija, kas lielāko nodokļu parādnieku saraksta galvgalī atradās divus gadus, otrdien oficiāli likvidēta.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums likvidēts šī gada 16.spetembrī. Starp lielākajiem nodokļu parādniekiem Centra ekspedīcija ierindojās kopš 2006. gada. Šī gada sākumā firmas parāds kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķinu jau veidoja 6.15 milj. Ls.

Centra ekspedīcijas maksātspējas administrators Armands Jaunzars Db informēja, ka pieteikušies divi uzņēmuma kreditori – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas Mobilais Telefons, no kuriem parāds pēdējam gan veidojis salīdzinoši nelielu summu. Parādus nevienam no kreditoriem nav izdevies atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sonora ekspedīcija peļņa augusi trīs reizes

Žanete Hāka, 25.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas pakalpojumu uzņēmums SIA Sonora ekspedīcija aizvadītajā gadā būtiski uzlabojis savus finanšu rezultātus, liecina iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 13,96 miljonus latu, kas ir par 18,31% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa palielinājusies teju trīs reizes, pieaugot līdz 279,6 tūkstošiem latu pēc nodokļu nomaksas.

Šogad SIA Sonora ekspedīcija paredzējis uzlabot darbu ar uzņēmuma debitoriem, lai samazinātu parādu apjomu par kravu pārvadājumiem un uzlabotu darbu ar subekspedītoriem. Tāpat arī uzņēmums iecerējis pievērst lielāku uzmanību izmaksu efektīvai samazināšanai un administratīvo izdevumu kontrolei.

SIA Sonora ekspedīcija savu darbību uzsācis 2000.gadā, un uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011. gada apgrozījuma ieņemot 381. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rēzeknes Augstskolā notiks izstāde 18 vasaras mirkļi

, 06.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.novembra līdz decembrim Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātē (Atbrīvošanas alejā 90) 3.stāvā apskatāma ekoloģiskās ekspedīcijas foto izstāde 18 vasaras mirkļi, liecina augstskolas sniegtā informācija medijiem.

Izstādi veidojuši Rēzeknes Augstskolas topošie vides inženieri un ģeogrāfi, kas šajā vasarā, laikā no 5-13.jūlijam, devās Ekoloģiskajā ekspedīcijā.

Fotogrāfijās redzama ekspedīcijas norise, pētījumi, interesanti atgadījumi un dabas skati, braucot laivās pa Dienvidlatgales ezeriem un upēm (Krāslavas un Preiļu raj.): Sīvers, Rušons, Drīdzis; upes: Dubna, Rušenica u.c.

Studiju programmas Vides inženieris studentiem tā bija jau 11 vides ekspedīcija, savukārt studiju programmas Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs studenti šādā ekspedīcijā devās pirmo reizi. Tas notika studentu lauka prakses organizācijas ietvaros.

Ceturtdien, 8.novembrī, plkst. 13.15. Rēzeknes Augstskolas Informācijas Tehnoloģiju centrā 102. auditorijā viesosies organizācijas GLEN (Global Education Network) Latvija pārstāvji un lasīs lekciju Attīstības sadarbības veidošanās pasaulē un Eiropā. Latvijas perspektīva. Būs apskatāma arī tāda paša nosaukuma fotoizstāde. Pasākumu vadīs Pasaules studiju programmas maģistrante Maija Kāle un GLEN projektu īstenotāja Gruzijā 2007.gadā Elīna Veide. Lekcijā tiks apskatīti jautājumi par darba, studiju un pētniecības iespējām attīstības valstīs – Āzijas un Austrumeiropas valstīs. Pēc lekcijas - pasākuma neformālā daļa - fotoizstāde, našķi, mūzika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūristus vilinās ar senajām kulta vietām

Vēsma Lēvalde, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pievilcīgu tūrisma produktu nākotnē varētu kļūt senās baltu kulta vietas, kā arī nemateriālais kultūras mantojums, kas saistās ar šiem objektiem.

Ar šādu mērķi Kurzemē sāktas ekspedīcijas uz senajām kulta vietām Talsu, Kuldīgas, Saldus, Ventspils un Liepājas apkārtnē Centrālbaltijas Interreg IV A programmas finansētā projekta Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte (CULT IDENTITY) ietvaros.

Pirmā ekspedīcija notikusi 11. jūlijā pa senajām kulta vietām Talsu apkārtnē. Ekspedīcija inspicēja Galtenes Kaļķleju svētavotu, Mežītes bedrīšakmeni, Ratnieku elku kalnu, Odres velna akmeni, Odres upurozolu, Dižstendes bedrīšakmeni, Mežītes elku kalnu, Andumu upurozolu, Vanagkalnu, Mundigu upurozolu, Strazdes baznīckalnu un Ilbatu Zeltkalna bedrīšakmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LU sadarbosies ar Accenture kvantu zinātnē

Db.lv, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) Kvantu datorzinātnes centra pētnieku komanda sadarbosies ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu dažādās jomās.

Tas izriet no abu pušu noslēgtā sadarbības līguma, kas paredz arī to, ka LU DF Kvantu datorzinātnes centrs saņems 100 tūkst. eiro investīcijas no Accenture.

Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis ilgtermiņa sadarbībai, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. “Sadarbība ar nozari ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj saprast pareizos pētījuma virzienus un labāk virzīt pētniecību nākotnē, lai tā būtu pēc iespējas lietderīgāka. Tas ļauj atklāt arī zinātniskas idejas jaunā virzienā, jaunā griezumā, kā arī rosina skatīties uz citādākiem uzdevumiem. Plānotais projekts ietver arī algoritmu izmēģinājumu šobrīd pieejamos kvantu datoros, un projektā mums būs pieeja augstāka līmeņa kvantu tehnikai, lai to visu izmēģinātu. Pasaulē sadarbības projekti, kuros uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem, kļūst arvien izplatītāki,” skaidro LU DF profesors, LU DF Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas Komisija uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Igauniju un Lietuvu

Elīna Pankovska, 15.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi pārkāpumu procedūras pret Igauniju, Grieķiju, Lietuvu, Maltu, Slovēniju un Ungāriju attiecībā uz divpusējiem aviācijas līgumiem ar Krieviju un pieprasījusi katrai no valstīm oficiālu informāciju, raksta baltic-course.com.

Komisija ir satraukusies, ka vienošanās ar Krieviju var kavēt vienlīdzīgu attieksmi pret ES aviosabiedrībām un radīt sacensības starp tām. Tāpat, pamatojoties uz šo nolīgumu, ir iespējams noteikt pakalpojumu maksu par lidošanu virs Sibīriju, kas varētu būt nelikumīgi, saskaņā ar ES konkurences noteikumiem.

Līdzīgas vēstules ir nosūtītas uz vēl 17 ES dalībvalstīm, savukārt četru valstu noslēgtie līgumi vēl tiek vērtēti.

Savukārt Igaunijas ekonomikas ministrija paziņojusi, ka EK apsūdzības neesot precīzas Igaunijas līgums ar Krieviju neattiecoties uz lidojumiem pār Sibīriju.

Ministrija norāda, ka vienošanās papildinājums paredz, ka jautājumi par Trans-Sibīrijas, Trans-Āzijas un Trans-Polar lidojumiem abām valstīm jāvienojas atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētījumā Krievijai paredz masu nemierus vai stagnāciju

Jānis Rancāns, 24.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krieviju tuvā nākotnē sagaida vai nu masu protesti, vai stagnācija, vai būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, secinājuši kaimiņvalsts Stratēģisko izstrāžu centra zinātnieki.

Pētījumā apskatīta Krievijas iedzīvotāju attieksme pret valdošo varu. Tajā secināts, ka Krievijas iedzīvotāji pret valsts varu noskaņojas aizvien negatīvāk un pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem kā risinājums valsts problēmām šķiet revolūcija.

Pētījumā secināts, ka Krievijā ievērojami krities atbalsts valdošajai varai un prezidentam Vladimiram Putinam. Uzticības līmenis V. Putinam 2012. gada septembrī samazinājies līdz 42% atzīmei, kas bijis zemākais rādītājs kopš 2003. gada. Zinātnieki pieļauj, ka nākamajā gadā V. Putina atbalstītāju un neatbalstītāju skaits valstī varētu būt vienāds, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem vēsta Lenta.ru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls

, 26.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada 3.ceturksnī Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, 1062 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i., par 4,3% vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis: Lietuvu (42%), Igauniju (12%), Krieviju (11%), kā arī 6% ir apmeklējuši Vāciju. No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007. gada 3. ceturksnī, atgriežoties no ārvalstīm, šķērsojuši valsts robežu, 34% bija devušies atpūtas braucienos, 26% apmeklējuši radiniekus un draugus un 13% bija devušies iepirkties un 12% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis, kas ir vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā laika posmā (4,1 diennaktis).

Pavisam 2007.gada 3.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls, kas ir par 4,1 milj. Ls jeb 3% vairāk nekā 2006.gada 3.ceturksnī (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Vēl arvien ir spēkā sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē vairāk līdzekļu nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā. Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši 29,4 milj. Ls, Vācijā – 15,3 milj. Ls, Krievijā – 12,4 milj. Ls, Itālijā – 11,8 milj. Ls Spānijā – 75,8 milj. Ls, Turcijā – 5,4 milj. Ls, Grieķijā - 5,1 milj. Ls, un Zviedrijā 4,7 milj. Ls. Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 108,3 milj. Ls, bet NVS – 14,7 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Juris Ulmanis: Lietoju podziņu telefonu, jo pats vēlos kontrolēt savu dzīvi

Kristīne Stepiņa, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūta pētnieki izstrādās paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustisko raidītāju, kas tiks izmantots roņu atbaidīšanai no zvejniecības rīkiem.

Pēdējo gadu laikā Baltijas jūrā pieaudzis pelēko roņu skaits. Barības meklējumos roņi apgūst aizvien jaunas teritorijas, kļūstot par lielāko Latvijas piekrastes zvejniecības apdraudējumu. Roņi izēd un aizbaida zivis, nodara kaitējumus zvejniecības rīkiem un nereti paši tajos iet bojā.

Viens no efektīvākajiem pasaulē atzītajiem roņu nodarīto zaudējumu mazināšanas risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejniecības rīkiem. ZAR raida specifiskus šim mērķim radītus akustiskos signālus, kuri īslaicīgi pārsniedz roņu dzirdes sāpes slieksni, ļaujot dzīvniekus aizbaidīt un samazināt tiešos un netiešos zaudējumus. Projekta laikā RTU Radioelektronikas institūta pētnieki izstrādās uzlabotu paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustisko raidītāju, kas tiks izmantots roņu atbaidīšanai no zvejniecības rīkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošākais ielu kaisāmais materiāls ir sāls, atzinuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti. Pētījumā, kura rezultāti apkopoti uz 85 lappusēm, norādīts, ka alternatīvo materiālu efekts nav pietiekami pierādīts, turklāt tie esot dārgāki, vēsta laikraksts Diena.

Pētnieki gan norādījuši, ka jāmeklē veidi, kā sāli kaisīt mazāk. Vides speciālisti savukārt atgādinot, ka sāls «pārdozēšanas» dēļ daudzi koki Rīgas centrā nokalst, bet iestādīt jaunus kokus esot lētāk, nekā izmantot dārgus pretslīdes preparātus.

Jautājums, ar ko kaisīt ielas, ir aktuāls katru gadu, īpaši tad, ja notiek kādi negadījumi, norāda laikraksts. Rīgas domes dokumentos varot atrast atsauci uz sevišķi nelaimīgu datumu - šā gada 4. februāri, kad pāris stundu laikā uz Dienvidu tilta estakādēm slīdošu brauktuvju dēļ notika teju 30 avārijas. RTU pētnieki, izpildot RD Satiksmes departamenta pasūtījumu, veikuši arī laboratorijas darbus, stāstījusi Satiksmes departamenta preses sekretāre Una Ahuna-Ozola. Rezultātā konstatēts, ka nekas labāks par sāli pagaidām nav izdomāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeri nozaguši lietotājvārdus un paroles gandrīz diviem miljoniem kontu dažādās interneta vietnēs, tostarp Facebook, Google, Twitter, Yahoo, ziņo CNN.

Tas noticis, pateicoties programmatūrai, kas tikusi ļaunprātīgi uzstādīta nezināmam skaitam datoru visā pasaulē, pavēstījuši kiberdrošības uzņēmuma Trustwave pētnieki. Vīruss datus vācis mēnesi un gan lietotājvārdus, gan paroles nosūtījis uz serveri, kuru kontrolē hakeri.

24. novembrī Trustwave pētnieki nākuši uz pēdām šim serverim, kas atrodas Nīderlandē.

Tādas vietnes kā Facebook, LinkedIn un Twitter informējušas, ka mainījušas paroles tiem lietotājiem, kuri bijuši apdraudēti. Google atteikusies sniegt komentārus. Arī no Yahoo komentāru nav izdevies iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījumā noskaidroti atlaižu kuponu klupšanas akmeņi

Gunta Kursiša, 29.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlaižu kuponi ir kļuvuši par populāru mārketinga rīku jaunu klientu piesaistīšanā. Zināms arī, ka neveikli izveidota atlaižu kuponu kampaņa biznesam var nenest gaidīto efektu, tādēļ mārketinga pētnieki, par piemēru ņemot trīs uzņēmumus, noskaidrojuši, kā šāda veida kampaņas ietekmējušas uzņēmējdarbību īstermiņā un ilgtermiņā.

Pētnieks Barats Radžans un V. Kumars aplūkoja atlaižu kuponu kampaņas trīs lokālos uzņēmumos kādā ASV dienvidaustrumu pilsētā – nacionālās virtuves restorānu, kura neto peļņa mēnesī parasti bija 2,5 tūkst. ASV dolāru, automašīnu mazgāšanas pakalpojuma uzņēmumu, kas ik mēnesi parasti nopelnīja sešus tūkst. ASV dolāru un skaistumkopšanas salonu/SPA, kura mēneša peļņa parasti veidoja 6,6 tūkst. ASV dolāru mēnesī, raksta sloanreview.mit.edu.

Pētnieki «uzmanīja» šos uzņēmumus vienu gadu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kuros gadījumos atlaižu kuponu kampaņas uzņēmuma peļņu palielinās.

Tika noskaidrots, ka pašreizējā formā atlaižu kuponi nav ideāli piemēroti klientu piesaistīšanai un uzņēmējdarbības peļņas palielināšanai. Lai arī visiem trīs uzņēmumiem, kas piedalījās pētījumā, izdevās atlaižu laikā piesaistīt ievērojamu skaitu patērētāju, visas trīs kompānijas mēnesī, kad norisinājās akcijas kuponu kampaņa, piedzīvoja būtiskus zaudējumus. Nacionālās virtuves restorānā zaudējumi pirmajā mēnesī veidoja septiņus tūkst. ASV dolāru, automašīnu mazgāšanas uzņēmumam – 6,3 tūkst. ASV dolāru, bet SPA - 11,76 tūkst. ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumvācijā radušās gājēju luksoforos redzamās figūriņas Ampelmännchen, jāpadara par visas Eiropas standartu, jo palielina gājēju reakcijas ātrumu, atklājuši pētnieki.

Brēmenes universitātes pētnieki norāda, ka Vācijā Ampelmännchen kļuvis ne tikai par nostalģisku simbolu, bet arī ticis adaptēts daudzās pilsētās, ieskaitot galvaspilsētu Berlīni. Pētījumā atklāts, ka cilvēki ātrāk reaģējuši uz šo tēlu nekā uz citiem, un tādējādi ietaupījuši laiku, kas nepieciešams, lai šķērsotu ielu.

Pētījuma dalībniekiem, reaģējot uz zīmēm, bija pēc iespējas ātrāk jāpiespiež poga «iet» un «stāvēt». Luksoforu figūriņām eksperimentā tika mainītas krāsas un dalībniekiem vajadzēja reaģēt uz to nozīmi. «Rezultātā reakcija uz Austrumvācijas gājēju luksoforu bija ātrāka nekā uz tā rietumu analogu,» norāda pētnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru