Finanses

Petravičas preses sekretāre Kalve saistīta ar ES fondu izsaimniekošanu

LETA, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve iepriekš bijusi saistīta ar Eiropas Savienības (ES) fondu izsaimniekošanu, svētdien vēstīja LTV raidījums «de facto».

Kalves uzņēmums «Lateast» 2008.gadā bija saņēmis 600 000 latu (853 723 eiro) finansējumu no ES fondiem māla granulu rūpnīcas izveidei Kupravā, taču ražotnes darbība tā arī nebija uzsākta. Vēlāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar tiesas palīdzību lika firmai atmaksāt atpakaļ ES piešķirto naudu, taču tas nebija iespējams, jo firma likvidēta un īsi pirms tam tai reģistrēts 120 000 latu nodokļu parāds.

Kalve nesen pieņemta darbā labklājības ministrijā. Kalve neuzskata, ka minētā situācija ar ES fondu projektu bojā viņas reputāciju, uzsverot, ka pie vainas toreiz esot bijusi ekonomiskā krīze un tas, ka banka lūdza ātrāk atmaksāt kredītu, ko firma sedza no fondu līdzekļiem.

«de facto» pieejamajā tiesas spriedumā ir lasāms, ka tiesa nav guvusi pierādījumus tam, ka uzņēmums, saskaroties ar grūtībām, būtu meklēja citu investoru.

Petraviča raidījumam skaidroja, ka nav zinājusi par šādu savas jaunās darbinieces pagātnes detaļu un uzticējusies viņas dzīvesgājuma aprakstā rakstītajam un ka interneta resursos informāciju par Kalvi nav meklējusi.

Partijas «KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš sarunā ar LTV pauda, ka šāda informācija arī viņam ir jaunums un aicinājis ļaut ministrei un viņas biroja darbiniekiem iestrādāties.

Kā ziņots, raidījumā «Delfi TV ar Jāni Domburu» bijušais mazumtirdzniecības un transporta pakalpojumu uzņēmuma SIA «Monēta» darbinieks Dainis Prātiņš apgalvojis, ka uzņēmumā ir maksāta «aplokšņu alga». Firma pieder Petravičas vīram Aleksandram Petravičam.

Savukārt Petraviča noliedz «aplokšņu algu» maksāšanu viņas vīram piederošajā uzņēmumā, uzsverot, ka «apmelojošu ziņu» dēļ no amata neatkāpsies.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā šajā uzņēmumā. «Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās pensijas Latvijā svārstās robežās no 9000 līdz 19 400 eiro, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča pastāstīja, ka «top10» lielāko pensiju apmērs Latvijā svārstās no 9000 līdz 19 400 eiro. Ja lielākā pensija Latvijā ir 19 400 eiro mēnesī, tad otrā lielākā pensija ir aptuveni 8000 eiro.

Ministre skaidroja, ka Labklājības ministrijā tiek analizēts, kādu ietekmi uz sociālo budžetu atstāja deviņdesmitajos gados atceltie sociālo iemaksu griesti. Petraviča norādīja, ka persona, kas patlaban saņemt 19 000 lielu pensiju, visticamāk, patlaban saņem ievērojami vairāk nekā iepriekš iemaksājusi.

Stāstot par galvenajām Labklājības ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā, Petraviča skaidroja, ka ar 2020.gada 1.janvāri paredzēts palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērus, lai uzlabotu materiālo situāciju personām ar īpaši zemiem ienākumiem. Tāpat, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu personām ar invaliditāti, paredzēts pilnveidot un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī turpināt uzlabojumu ieviešanu tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu, otrdien tiešsaistes preses konferencē pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.

Petraviča pastāstīja, ka līdz šim Labklājības ministrijas padotības iestādes saņēmušas 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 2884 darbinieku atbrīvošanu.

Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.

NVA pārstāve skaidroja, ka patlaban visvairāk cilvēku tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Tāpat kopš vakardienas saņemts ievērojams paziņojumu skaits par kolektīvo atlaišanu no uzņēmumiem azartspēļu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem dienestiem netiks uzliktas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem. Tomēr politiķe skaidroja, ka sākotnēji šis jautājumus ticis pārrunāts arī sanāksmē arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvi, taču LPS, kura ir pietuvināta sociālajam dienestam, laikam uzreiz neesot sapratusi jautājuma nopietnību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID saņēmis ziņojumus par pārkāpumiem labklājības ministres kandidātes Petravičas vīra uzņēmumā Monēta

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sociālā budžeta uzkrājums pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālā budžeta uzkrājums ir pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa norādīja, ka šis uzkrājums darbojas kā buferis situācijai, ja pēkšņi iestājas krīze.

Petraviča norādīja, ka vienlaikus arī palielinās summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā esošā speciālā budžeta. Nākamgad no šī budžeta plānots izmaksāt par 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, kas esot saistīts ar pensiju, slimības un citu pabalstu pieaugumu.

Ministre atgādināja, ka nākamā gada LM budžeta prioritāte ir minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveide, kurai arī tikšot atvēlēti lielākie resursi.

Jau ziņots, ka turpmākos divus gadus - 2020. un 2021.gadā - plānots veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu Latvijā, liecina otrdien valdībā zināšanai pieņemtais LM Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem būs jāvēršas sociālajā dienestā

LETA, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča norādīja, ka nākamgad paredzēts ieviest minimālo sociālo iemaksu veikšanu no minimālās algas, lai paredz sociālo drošību visiem strādājošajiem.

Tomēr plānots noteikt, ka autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo iemaksu, norādīja labklājības ministre.

Sociālajā dienestā šie cilvēki varētu saņemt individuālu atbalstu un viņiem arī varētu būt nepieciešams piedalīties kādos līdzdarbības pasākumos, lai sociālais dienests reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegtu izziņu, ka par konkrētajiem cilvēkiem minimālās sociālās iemaksas netiktu aprēķinātas no pilnas minimālās algas apmērā, norādīja politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Labklājības ministre ierodas negaidītā pārbaudē būvniecības objektā

Lelde Petrāne, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča kopā ar Valsts darba inspekcijas un VDI Zemgales reģionālās nodaļas vadību, inspektoriem un Latvijas Robežsardzes struktūrvienību pārstāvjiem pārbaudes reidā apmeklējusi būvniecības objektu Vecumniekos.

Pārbaudes mērķis bijis pārliecināties, vai ir novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi darba drošības normatīvu ievērošanā un vai objektā visiem nodarbinātajiem ir sakārtotas darba tiesiskās attiecības.

Pārbaudes laikā būvdarbu objektā atradās Latvijas un ārvalstu (Ukrainas) strādnieki. Visiem būvdarbu vadītājs uzrādīja darba līgumus. Tomēr darba drošības jautājumos konstatētie pārkāpumi kļuva par iemeslu tam, lai VDI inspektori izsniegtu brīdinājumu par objekta darbības apturēšanu. Tā novēršanai tika dots termiņš likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka būvnieki var informēt par pārkāpuma novēršanu arī elektroniski, iesūtot foto materiālu VDI, kolīdz darba drošības normatīvu prasības ir izpildītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar koalīcijas partneriem šodien panākta vienošanās, ka pašnodarbinātās personas maksās nodokli no faktiskajiem ienākumiem, nevis minimālās algas, pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa skaidroja, ka rezultātā atkrīt ideja par sociālo dienestu jaunas funkcijas ieviešanu, proti, izvērtēt pašnodarbināto nepieciešamību veikt sociālās iemaksas. "Līdz ar to pašnodarbinātajiem uz sociālo dienestu nebūs jāiet," piebilda ministre.

Tādējādi, pēc viņas paustā, pašnodarbinātajiem tiek piemērota izņēmuma kategorija.

Šajā saistībā Sociālo darbinieku biedrība iepriekš atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām, aicināja nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasīja labklājības ministres demisiju.

Arī Saeimā nepārstāvētā partija "Progresīvie" pievienojās Sociālo darbinieku biedrības viedoklim un pieprasīja Petravičas demisiju. Petraviča gan norādīja, ka iesniegums bijis politiski motivēts, jo tajā brīdī vēl nebija panākta nekāda vienošanās par jaunas sociālo dienestu funkcijas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašnodarbinātie, kuri saņem mazāk par minimālo algu, no nākamā gada nodokļus maksās proporcionāli saņemtajam 10% apmērā, šodien vienojās koalīcijas partijas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar valdību veidojošajām partijām pastāstīja, ka šodien izdevies atrisināt atlikušos jautājumus, kas skar nākamā gada valsts budžetu. Politiķi vienojās, ka sociālo dienestu vietā nodokļu nomaksas kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars skaidroja, ka personas, kuru ienākumi būs zem minimālās algas sliekšņa, nodokļus maksās par reāli nopelnīto, nevis virs tā.

Dzintars stāstīja, ka koalīcija vienojās par pašnodarbināto pienākumu pašderklarēšanos reizi ceturksnī, kā arī 10% nodokļa likmi no reāli nopelnītajiem līdzekļiem.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kā arī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka pašnodarbinātajiem pirms gada attiecīgā ceturkšņa, kurā prognozē sev mazākus ienākumus par minimālo algu, būs jāiesniedz VID attiecīgais apliecinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Līderiem pārkāpjot noteikumus, atslābst visa sabiedrība

Kristīne Harmsena, speciāli Dienas Biznesam, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā nepareiza rīcība, līderiem pārkāpjot pašu uzstādītos noteikumus, izgaismojas īpaši spilgti. Taču tas notiek arī ikdienišķākos apstākļos. Kāpēc tas ir bīstami, jo īpaši – pandēmijas laikā?

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, izslēgtu risku vēl plašākai vīrusa izplatībai, pasaules valstu līderi aicina ikvienu upurēties – atteikties no radu un draugu apciemošanas svētku laikā, atteikties no ceļošanas, iepirkšanās, sarokošanās un apskaušanās. Ja ir kāds, kuru ikviens sagaida ievērojam šos noteikumus, tad tas ir cilvēks, kurš aicina to darīt citus. Politiķi un valdības pārstāvji vairāk nekā jebkurš cits apzinās situācijas nopietnību, pastiprina ierobežojumus, ar saviem lēmumiem ierobežojot visas sabiedrības dzīvi, tāpēc no viņiem vēl jo vairāk tiek sagaidīts, ka viņi nepārkāps pašu uzliktās robežas. Tad kāpēc tik daudzi šo atbildību neattaisno un neievēro to, ko paši sludina?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Labklājība un aplokšņu algas ministres izpildījumā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normālos apstākļos normālā rietumu demokrātijā Ramona Petraviča nekad nekļūtu par labklājības ministri. Jo parasti ministra amats ir loģisks karjeras vainagojums, tas nozīmē, ka neviens nekur no malas neielec, atšķirībā no R. Petravičas, kurai par ļoti daudziem fundamentāliem sociālās sistēmas jautājumiem pat nav sava viedokļa.

Bet varbūt labi, ka tā. Tā ka Latvija atkal ir līderos, jo mums ir labklājības ministre, kuras kompetence ir stipri apšaubāma, turklāt par kuru ir aizdomas, ka viņas pārstāvētais uzņēmums ir maksājis aplokšņu algas. Ar to arī sevi apsveicam. Turklāt atšķirībā no rietumu demokrātijām ministre par apsūdzībām blēdībās ar nodokļiem neklapē ne ar ausi un ne par kādu atkāpšanos nedomā. Vēl vairāk, lai sevi labāk pasargātu, viņa pat negrasās nolikt Saeimas deputāta mandātu. Tomēr tās ir zināmas cerības uz imunitāti.

Labklājības ministre nav pakautrējusies arī melot, sakot, ka Valsts ieņēmumu dienests savu pārbaudi jau ir pabeidzis un neko nav atklājis. Ministre gan nerēķinājās ar to, ka riebīgie žurnālisti nepaslinkos un pajautās pašam dienestam, kas tad īsti ir ar pārbaudi. Izrādās - tā pat vēl nav uzsākta. Pieķerta melos, ministre nemaz neapmulst un teic, ka iedevusi visus dokumentus pārbaudei un tas taču, viņasprāt, nozīmē, ka pārbaude ir beigusies ar viņai pozitīvu rezultātu. Dzelžaina loģika. Ja nopietni un bez ironijas, tad līdztekus anonīmiem ziņojumiem Valsts ieņēmumu dienestam ir parādījies R. Petravičas vīram piederošajā uzņēmumā, kurā ministre bija grāmatvede, kādreiz strādājošs darbinieks, kurš atklāti ar savu vārdu un uzvārdu ir liecinājis, ka saņēmis aplokšņu algu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senioru lietu padomes sēdē, kas notika 26. maijā, apspriesta ideja par minimālo pensiju attīstību Latvijā, tostarp iespēju no 2023. gadā ieviest bāzes pensiju, informē Labklājības ministrijā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka pašreizējā pensiju sistēma neapskaužamā situācijā nostāda cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Lai gan viņi regulāri veic iemaksas, viņu uzkrātais pensijas kapitāls nākotnē nenodrošinās pensiju, par kuru iespējams iztikt.

"Ceļot tikai minimālo pensiju, mēs no nabadzības važām ārā tik drīz netiksim. Skatoties citu valstu pieredzi, pensiju sistēmas izveidošanā tiek ņemta pamatbāze un tad pārējā daļa tiek veidota no sociālajām iemaksām. Tas skartu ikvienu pensionāru un būtu nākamais solis nabadzības mazināšanai senioru vidū," uzskata R.Petraviča.

Senioru lietu padomes sēdē Labklājības ministrija un senioru organizācijas vienojās par to, ka vidējā termiņā jādomā par bāzes pensijas ieviešanu Latvijā. Tika apspriesta arī indeksācijas mehānisma pilnveidošana, pensiju piemaksu atjaunošanas jautājumi, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana nākamajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem izmaksās īpašu terminētu pabalstu

LETA, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre paskaidroja, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.

«Nevarētu teikt, ka tās ir pamatīgas izmaiņas, bet, iespējams, motivēs cilvēkus arī ātrāk atgriezties darba tirgū,» komentēja Petraviča, piebilstot, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,5 mēneši.

Pēc ministres teiktā, izmaiņas citos pabalstos nav gaidāmas.

Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad bezdarbnieku pabalstos izmaksāti 86,7 miljoni eiro jeb 66,6% no gada plāna

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi 86,708 miljonus eiro jeb 66,6% no gada plāna, liecina VSAA publiskotā statistika.

Kopumā šogad provizoriski bezdarbnieka pabalstos ir plānots izmaksāt 130,285 miljonus eiro. Vidēji mēnesī bezdarbnieku pabalstos tiek izmaksāti 10,8 miljoni eiro.

Visvairāk šogad izmaksāts februārī - 11,605 miljoni eiro, kad pabalstu saņēma 34 541 cilvēks, bet vidējais tā apmērs bija 332 eiro mēnesī.

Savukārt vismazāk izdevumu šogad bijis maijā, kad 32 077 bezdarbniekiem pabalstos izmaksāti 10,232 miljoni eiro jeb vidēji 316 eiro mēnesī. Tikmēr apdrošināšanai bezdarba gadījumā šogad veiktas obligātās iemaksas 105,079 miljonu eiro apmērā, bet kopumā šogad tam paredzēts iekasēt 157,360 miljonus eiro. 2018.gadā bezdarbnieku pabalstos tika izmaksāti 119,887 miljoni eiro jeb 94% no gada plāna, bet apdrošināšanas obligātajās iemaksās tieši šim mērķim iekasēti 156,148 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā. Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Kad populisms satiekas ar nekompetenci

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar priekšlikumu diskutēt par iespēju, ka lielajām pensijām nodokļu likmi no 20% varētu paaugstināt uz 50%.

Uzņēmējs Jānis Ošlejs par to tvīto: «Es maksāju visus nodokļus, jo paļaujos, ka tāpēc saņemšu labu pensiju. Petravičas ideja sodīt nodokļu maksātājus, atņemot pensijas, grauj uzticību un veicina nodokļu nemaksāšanu!» Zīmīgi, ka to retvītojuši vairāki sociālās jomas eksperti, tādējādi tam apliecinot savu piekrišanu.

Sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere pauž savu pārsteigumu par šādu fikso ideju, saucot to par muļķīgu runāšanu. Jo uz pensiju ir jāraugās kā uz daļu no ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Ja pašlaik IIN augstākā likme ir 23%, tad nav saprotams, kādēļ lielākās pensijas lai apliktu ar dubultaugstu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

No nākamā gada pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2. līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

«Mēs vēlamies, lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki būtu ne tikai informēti par iespējām, bet arī motivēti veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas var izveidot drošu pamatu nākotnei gan pašam Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam, gan viņa tuviniekiem dzīves grūtajā brīdī,» saka Ramona Petraviča, Latvijas Republikas labklājības ministre.

«Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,» skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA Monēta, kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru