Enerģētika

Pieaug iedzīvotāju atbalsts vēja enerģijas iegūšanai

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Par Latvijas apstākļiem piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu iedzīvotāji joprojām atzīst hidroresursu (ūdens) enerģiju – to par pirmo piemērotāko enerģijas veidu Latvijai nosauc 41,1% iedzīvotāju (2018. gadā - 43,3%). Tikmēr pieaug arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas par piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu nosauc vēja enerģiju – 32,3% respondentu pretēji 27% 2018. gadā. Par trešo piemērotāko pētījuma dalībnieki atzīst biomasas enerģiju – tā uzskata 10,5% iedzīvotāju.

Saules enerģiju, neskatoties uz tās augsto atbalstu iedzīvotāju vidū, par piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu uzskata vien 5,7% Latvijas iedzīvotāju pretēji 8,1% gadu iepriekš.

Līdztekus SKDS pētījums parāda arī, ka iedzīvotāji saules un vēja enerģiju uzskata par tādu, kas rada mazāko kaitējumu dabai un cilvēkiem. Proti, 88,4% pētījuma respondentu uzskata, ka saules enerģijas iegūšana rada ļoti mazu vai drīzāk mazu kaitējumu, kas ir gandrīz tikpat, cik gadu iepriekš (87.2%), bet vēja enerģijas gadījumā tā uzskata 82,3% iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 78,5% 2018. gadā.

Nākamais enerģijas ražošanas veids ar mazāko kaitējumu uz dabu un cilvēkiem ir hidroelektrostacijas, kuras par nekaitīgām vai ar drīzāk mazu kaitējumu uzskata 57,8% iedzīvotāju. Par kaitīgāko enerģijas iegūšanas veidu iedzīvotāji viennozīmīgi uzskata ar oglēm darbināmas termoelektrocentrāles, kuras par nekaitīgām uzskata vien 12,6% respondentu.

SKDS pētījums atklāj, ka pieaug to cilvēku skaits, kas vēja enerģiju uzskata par videi draudzīgu enerģijas ražošanas veidu – tā 2019. gada nogalē domāja 83,2% iedzīvotāju pretēji 78% gadu iepriekš. Tāpat arī audzis to iedzīvotājus skaits, kas vēja enerģiju uzskata par ilgtspējīgu ražošanas veidu, kas nav atkarīgs no izzūdošu resursu rezervēm – tā uzskata 80,2% iedzīvotāju pretēji 76,8% gadu iepriekš. Tāpat arī 77,4% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana mazina klimata pārmaiņu draudus, kas ir vairāk nekā 71.4% 2018. gadā.

"Pētījumā pirmo reizi tika noskaidrota arī iedzīvotāju attieksme pret vēja elektrostaciju iekļaušanos ainavā. Šajā jautājumā 72% iedzīvotāju uzskata, ka labāk ir iegūt vēja enerģiju, pat, ja tas nozīmē ainavā redzēt vēja turbīnas, kas ir būtiski vairāk nekā 13,1% iedzīvotāju, kas uzskata pretējo, proti, ka labāk saglabāt ainavu bez vēja turbīnām, pat, ja tas nozīmē atteikties no vēja enerģijas iegūšanas," paskaidro A. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru