Pagājušajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai bija 1.99 miljardi Ls jeb 12.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vairāk nekā 2007.gadā, kad šie izdevumi bija 11.0% no IKP.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati liecina, ka sociālās aizsardzības ieņēmumu struktūra 2008.gadā bija sekojoša: sociālās iemaksas veidoja 66.0%, valsts un pašvaldību budžeta finansējums bija 33.8% un cita veida ieņēmumi bija 0.2%.
No kopējiem izdevumiem 2008.gadā naudā izmaksātie pabalsti veidoja 70.0%, savukārt pabalsti mantiskā formā - 30.0%.
Dominējošie izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2008.gadā bija pensijas vecuma iedzīvotājiem -876milj. latu jeb 44.0% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. 93.5% no tiem bija izdevumi vecuma pensijai – 819milj. latu. Papildus vecuma pensijai, izdevumi funkcijā «vecums» ietver arī izdienas pensijas, mājas aprūpi veciem cilvēkiem, kā arī citus pabalstus.
Otru lielāko izdevumu grupu veidoja izdevumi veselības aprūpei - 561milj. latu jeb 28.2% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Tajos iekļauts valsts finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, izdevumi slimības pabalstiem, kā arī pašvaldības pabalsti veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c.
Izdevumi, kas saistīti ar ģimenes un bērnu atbalstu, 2008.gadā bija 221milj. latu jeb 11.1% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai, veidojot trešo lielāko izdevumu grupu.
Kopumā līdz 2007. gadam Baltijas valstīs izdevumi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret IKP bija viszemākie: Latvijā – 11.0 %, Igaunijā – 12.5 %, Lietuvā – 14.3 %. Eiropas Savienībā šis rādītājs vidēji bija 26.2 % no IKP.