96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

2015. gadā apdrošinātāju klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājies par 10% un sasniedzis 217 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Tas ir lielākais pēdējā piecgadē izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā, kas kopš 2011. gada pieaudzis par 60 miljoniem eiro un pirmo reizi pārsniedzis 200 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija par nozares darbību.

Būtiskākais izmaksāto atlīdzību pieaugums 19,9% apmērā starp lielākajiem apdrošināšanas veidiem ir piedzīvots īpašuma apdrošināšanas segmentā, kas galvenokārt skaidrojams ar postošām ugunsnelaimēm.

Savukārt pēc kopējā izmaksāto atlīdzību apmēra visvairāk jeb 50,1 miljons eiro atlīdzībās saņēmuši veselības apdrošināšanas klienti, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2014. gadā. Prēmiju apmērs šajā segmentā audzis par 10%, sasniedzot 67,2 miljonus eiro.

#Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm.

Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm

Investoriem pēdējo gadu laikā atmaksājies likt likmes uz akciju cenu izaugsmi. Tiesa gan, šajā tirgū iespējams pelnīt ne tikai ar uzņēmumu akciju vērtību pieaugumu. Daudzas kompānijas savus akcionārus atalgo arī ar dividendēm.

Šajā ziņā 2017. bija rekordgads - Janus Henderson Global Dividend Index apkopotie dati liecina, ka globālā mērogā uzņēmumi pērn izmaksājuši dividendes 1,3 triljonu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns vēsturiskais maksimums un par 7,7% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Rezultātā dividenžu apmērs audzis straujākajos tempos kopš 2014. gada, kam palīdzējusi straujāka pasaules ekonomikas izaugsme un uzņēmēju pārliecības par nākotni palielināšanās. Tiek norādīts, ka sevišķi strauji audzis biznesa optimisms Āzijā un ASV.

Desmitās paaudzes Honda Civic sedans ir šarmantāks un cienījamāks auto nekā piecdurvju Civic hečbeks; arī brauc tas plūdenāk

Jauna modulārā platforma, izturīgs karkass un lielāki ārējie, kā arī iekšējie izmēri ir lietas, kas atļauj Civic sedanam startēt ne tikai kompaktklasē, bet ar vienu kāju iekāpt vidējās klases automobiļu dārziņā, tādējādi kompensēt vidējās klases Honda Accord modeļa trūkumu Eiropā.

Neapšaubāmi, Civic sedans ir vairāk mērķēts uz privātpersonu auditoriju kā racionāls un uzticams ģimenes auto ar daudzveidīgu komforta un visādu drošības ekstru pārpilnību. Kaut arī pēc fakta Honda Civic sedanu varēs iegādāties, sākot no 21 200 eiro, salīdzinoši vienkāršākajā Comfort pakotnē, galvenais uzsvars Latvijā būs uz grezni nopakotajām Elegance Navi un Executive Navi versijām. Līdz ar to Elegance Navi «iesaiņojumā» pasniegts Civic sedans ar manuālo transmisiju maksās, sākot no 23 220 eiro, bet Executive Navi – sākot no 26 240 eiro. Ja būs vēlēšanās sešpakāpju manuālās transmisijas vietā kopā ar 182 ZS jaudīgo motoru ieraudzīt CVT pārnesumkārbu, nāksies piemaksāt vēl 3020 eiro. Nav par velti, taču tas noteikti būs tā vērts.

AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) 2016. gada deviņos mēnešos Baltijas valstīs kopumā parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 98,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē BTA.

Neraugoties uz BTA izmaksāto bruto apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu par 11 %, BTA peļņa šī gada deviņos mēnešos sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Straujākais BTA parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2016. gada deviņos mēnešos Baltijā sasniegts OCTA (+ 19 %), nelaimes gadījumu (+ 18 %), īpašuma (+ 15 %), veselības (+ 15 %) un KASKO (+ 13 %) apdrošināšanā. BTA finanšu rezultāti liecina, ka Baltijas apdrošināšanas tirgū joprojām aktuāla ir tendence palielināties interesei par brīvprātīgo apdrošināšanu – parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju apjoms brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos kopumā pieaudzis par vairāk nekā 9 %. Turklāt prakse rāda, ka arvien vairāk klientu vēlas dažādus individualizētus apdrošināšanas risinājumus.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE aizvadītajā gadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 178,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,5 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā 2013. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Pērn pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2014. gadā izmaksāja 88,4 miljonus eiro, kas ir par 10,6 miljoniem eiro jeb 13,6 % vairāk nekā 2013. gadā. BTA grupas peļņa 2014. gadā sasniegusi 5,7 miljonus eiro.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2014. gadā sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Summāri lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un galvojumu apdrošināšanā.

Eiropas Komisija ir publicējusi Balto grāmatu, ierosinot jaunu sistēmu saistībā ar kompensācijām patērētājiem un uzņēmējiem, kas cietuši pretmonopola politikas pārkāpumu rezultātā (tajos gadījumos, kad nav ievēroti EK līguma noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežošanu un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu), informē Eiropas konkurences padome.

Pašlaik vairumā ES dalībvalstu pastāv ievērojami šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus individuālā kārtā prasīt tiesā kompensāciju par kaitējumu, kas tiem radies pretmonopola noteikumu neievērošanas dēļ. Baltajā grāmatā iekļauti priekšlikumi, lai padarītu cietušo iesniegtās kaitējumu kompensēšanas prasības efektīvākas, vienlaikus ievērojot Eiropas tiesību sistēmas un tradīcijas. Komisijas ierosinātās sistēmas pamatā ir princips, ka nodarītie kaitējumi ir jākompensē tikai vienreiz. Pārējie būtiskākie Baltajā grāmatā iekļautie ierosinājumi attiecas uz kolektīvām prasībām, pierādījumu izpaušanu un konkurences iestāžu pieņemto galīgo lēmumu pierādījuma spēku saistībā ar vēlākām prasībām par kaitējuma kompensāciju. Ierosinājumos vienādā mērā ir ņemtas vērā gan prasības iesniedzēja, gan atbildētāja tiesības un pienākumi. Vienlaikus ierosinājumos ir iekļauti aizsargpasākumi, lai nepieļautu tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes par šiem ierosinājumiem līdz 2008. gada 15. jūlijam. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Komisija pēc tam izvērtēs konkrētos pasākumus.

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai¹, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Kompensāciju nemaksāšana par atceltiem avioreisiem ir kā dadzis acīs lidsabiedrību publiskajā tēlā. Atcelti lidojumi ir jebkurai kompānijai, taču Dienas Biznesa redzelokā ir nonācis mūsu pašu airBaltic kārtējais darvas piliens nacionālās lidsabiedrības veiksmes stāstā.

Pie laikraksta vērsās kāds pasažieris, kuram kompānija atteicās izmaksāt kompensāciju. Tapa publikācija, un saņēmām vēl kāda pasažiera pieredzes stāstu un ieteikumu visiem pārējiem pakalpojuma saņēmējiem. Pasažiera novērojums – airBaltic masveidā un sistemātiski nemaksā kompensācijas. Taču ir iespēja saņemt Eiropas Savienības regulā paredzēto kompensāciju. «Ir jātiesājas,» iesaka pasažieris, kurš izmantoja kādu starpniekkompāniju aviokompensāciju piedzīšanas lietās. Rezultāts – gandarījums par tiesas lēmumu, kas bija pasažiera pusē. Ar to gandarījuma sajūta nebeidzās.

Neilgi pēc tiesas lēmuma tieši tajā pašā maršrutā atkal nenotika reiss, un uzvarētā tiesa bija pamats, lai cerētu, ka šī pati starpniekkompānija atkal panāks vēlamo rezultātu jau citam klientam. Taču tik vienkārši viss nenotika. Reisa atcelšanas iemesls bija klasiskais – tehnisks defekts. Sekoja pasažiera sarakste ar kompāniju airBaltic, kura paziņoja, ka kompensāciju nemaksās, norakstot to uz tehnisko defektu. Nākamajā etapā airBaltic vēstuli jau sūtīja tā pati starpniekkompānija kompensāciju lietās, un airBaltic savu nostāju mainīja. Klientam bez tiesāšanās kontā tika ieskaitīta nauda.

Otrdien 58 gadu vecumā miris Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš pēdējos gandrīz divus gadus cīnījās ar vēzi. Čavezs valsti vadīja 14 gadus. Venecuēlā izsludinātas 7 dienu ilgas sēras. Ielās jau sākuši pulcēties Čavesa atbalstītāji.

Venecuēlas aizsardzības ministrs Diego Molero norāda, ka valsts militārie spēki ir «gatavībā rīkoties, lai nodrošinātu visu venecuēliešu drošību».

Pēc paziņojuma par līdera nāvi Karakasas centrā tika slēgti veikali un restorāni, Venecuēlieši strauji devās mājās, daži pat skriešus.

Pagaidām gan vienīgais zināmais politiskās vardarbības incidents noticis pie Augstākās tiesas, kur vairāki maskās un ķiverēs tērpti motociklisti, no kuriem dažiem bijuši ieroči, uzbrukuši aptuveni 40 studentiem, kas jau ilgāk nekā nedēļu protestēja, aicinot valdību atklāt vairāk par Ugo Čavesa veselības stāvokli.

Jau pārdoti vairāki tūkstoši piemiņlietu un suvenīru, kas saistīti ar teroristu grupējuma Al-Qaeda līdera Osama bin Ladena nāvi, vēsta BBC.

Lai svinētu O. bin Ladena nāvi, internetā tiek pārdoti dažādi suvenīri, piemēram, atslēgu piekariņš ar O. bin Ladena attēlu, Al-Qaeda līderim atrodoties ieroča tēmekļa centrā. Piekariņa apakšā – sauklis «Osama ir nogalināts». Pārdošanā pieejamas arī tējas krūzes ar O. bin Ladena pārsvītrotu attēlu ar uzrakstu «miris» un pat bērnu drēbītes ar uzrakstu «Es nogalināju Osamu».

Internetā ir pārdoti «desmitiem tūkstoši» šāda veida produktu, medijiem norādīja Kalifornijā bāzētais uzņēmums Zazzle. Ar O. bin Ladena nāvi saistīto suvenīru cena svārstās no 10 līdz 40 eiro.

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības, ar kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas. 2012.gada novembrī Latvijā konstatēts pirmais klasiskā cūku mēra inficēšanās gadījums, 2014.gada jūnijā pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, atgādina Valsts kontrole.

Cīņai ar abām infekcijām atbildīgajām iestādēm tika piešķirts papildu finansējums 13,9 miljoni eiro. Pateicoties vakcinācijai, Klasisko cūku mēri izdevās ierobežot. Savukārt ĀCM straujās izplatības dēļ 2014.gadā infekcijas skartajās teritorijās tika izsludināta ārkārtēja situācija, pieņemti vairāki lēmumi, lai ierobežotu slimības izplatību. Par spīti veiktajiem pasākumiem un iztērētajiem līdzekļiem, ĀCM izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās, negatīvi ietekmējot lopkopības nozari.

Jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās gadījumos. Kopš 2009.gada ir bijuši aicinājumi izstrādāt ĀCM apkarošanas rīcības plānu. Taču tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums, Zemkopības ministrija (ZM) sāka rīkoties, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī stiprinot biodrošības prasības.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz plānveida veselības aprūpes saņemšanu sasaistīt ar veselības nodokļa nomaksu.

Koncepcija paredz Latvijā izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu. Paredzēts noteikt valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas tiktu nodalītas no šobrīd spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (likme tiks precizēta likuma izstrādes laikā). Tādējādi iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielinātos. Paredzēts jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli ieviest no 2014.gada otrā pusgada.

Koncepcijas realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski nozares budžetam līdz 2020.gadam sasniedzot 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, nomaiņu, tomēr ir neskaidrības par šo kodu mainījušo personu iepriekšējām saistībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība jau ir akceptējusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kurš dos iespējas jebkuram cilvēkam iegūt jaunu personas kodu bez dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. DB jau rakstīja, ka jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par šiem grozījumiem gan vēl gala vārds būs jāsaka Saeimai.

«No personas datu aizsardzības viedokļa šāda personas koda nomaiņas iespēja ar tādu, kas nesatur datus par personas vecumu, nav slikta ideja, jo līdzīgi procesi notiek arī citās valstīs, tomēr ir vairāki jautājumi, uz kuriem vismaz pašlaik nav skaidru atbilžu,» situāciju raksturo personas datu aizsardzības eksperts un SIA E - sabiedrības risinājumi valdes loceklis Māris Ruķers. Ja parlaments attiecīgos grozījumus akceptēs, tad no 2017. gada jebkurš cilvēks varēs nomainīt savu personas kodu gluži tāpat, kā pašlaik pasi, mainot uzvārdu – reģistrējot laulību – un samaksājot attiecīgu valsts nodevu. «Neredzu problēmas ar valsts iestāžu pārbaudēm par personas kodu mainījušajiem cilvēkiem, bet redzu jautājumus no privātsektora par to, kā viņi varēs pārbaudīt šo cilvēku saistības, un cik tas izmaksās,» atzīmēja M. Ruķers. Viņam nav informācijas par to, vai ar privātuzņēmējiem notikusi kāda saruna – diskusija – par šādu tēmu. «Jautājums jau nav par dzimšanas datuma slēpšanu, jo valsts iestādes ar pieeju reģistriem to zinās, bet gan – par privātsektora iespējām identificēt personas kodu nomainījušo personu,» turpina M. Ruķers. Viņš uzskata, ka privātsektoram tāpat nāksies uzglabāt gan pašreizējo, gan arī jauno personas kodu. «Naivi ir uzskatīt, ka veco kodu neviens vairs negribēs zināt, jo būs jānoskaidro personas iepriekšējās saistības utt.,» uzskata M. Ruķers. Viņaprāt, valstij vajadzētu pārskatīt gadījumus, kad tiek pieprasīts un publiskots personas kods. Līdz ar to būtu jāprecizē, kas tad ir tā cilvēku grupa, kuras personas koda izmantošana saistībā ar dzimšanas datuma izpaušanu pašreiz rada un radīs privātuma aizskārumu, piemēram, komersantu amatpersonu datu publicēšana oficiālajā publikācijā.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Šā gada desmit mēnešos Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) izmaksājusi jau 21 valsts kompensāciju gadījumos, kad par cietušajiem atzītas nepilngadīgas personas, no tām 18 gadījumos par dzimumnoziegumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā no 2007.gada 20.jūnija, kad spēkā stājās likums Par valsts kompensāciju cietušajiem, līdz šā gada novembrim JPA izmaksājusi jau 26 kompensācijas gadījumos, kad par cietušajiem atzītas nepilngadīgas personas – 23 gadījumos, kad nepilngadīga persona cietusi dzimumnoziegumā, 3 gadījumos par nodarītiem smagiem miesas bojājumiem.

Kopumā šogad JPA saņemti 187 kompensācijas pieprasījumi un 150 personām kompensācijas izmaksāta. Visvairāk kompensācija izmaksāta gadījumos, kad tīša nozieguma rezultātā iestājusies personas nāve (78 gadījumi), 36 gadījumos par personai nodarītiem smagiem miesas bojājumiem, 35 gadījumos par dzimumnoziegumiem un vienā gadījumā par vidēji smagiem miesas bojājumiem. Kompensācijās cietušajiem līdz šā gada 1.novembrim izmaksāti 75 263,60 lati.

Pēdējā laikā Latvijā arvien aktuālāks kļūst personas datu aizsardzības jautājums. Šajā sakarā jāmin gan spēkā stājušies grozījumi Fizisko personas datu aizsardzības likumā, gan arī tā sauktais pasu skandāls, kas ir bijis skaļākais no piemēriem paviršai attieksmei pret personas datu aizsardzības un kontroles jautājumiem. Tāpat arvien lielāka vērība šim jautājumam ir jāpievērš izglītības iestādēm, lai izpildītu valsts noteiktās personas datu aizsardzības normas.

Personas datu aizsardzības tiesiskais pamatojums izriet no Latvijai saistošās datu aizsardzības direktīvas. Fizisko personu datu aizsardzības likums Latvijā ir spēkā kopš 2002. gada.

Vislielākās kļūdas Latvijā attiecībā uz personas datu aizsardzību un personas datu drošību ir tajā apstāklī, ka uzņēmumi un valsts institūcijas bieži uzskata to par formāla rakstura jautājumu - sākot ar nelielām bankām līdz pat lielām valsts iestādēm. Lielākoties, lai formāli izpildītu prasības, tiek ieviesta universāli pārņemama personas datu aizsardzības politika, nepiemērojot to konkrētajai iestādei vai uzņēmumam. Otra kļūda ir tā, ka organizācijas šo pienākumu uzskata tikai par informācijas tehnoloģiju rakstura jautājumu. Līdz ar to jāsecina, ka vadība nepiešķir tam pietiekami augstu prioritāti. Tomēr šī problēma ir jāskata vadības līmenī, nosakot, kā šāda personas datu aizsardzības politika tiks ieviesta un kā uzturēta kontrole. Līdzīgu iemeslu dēļ (nesakārtota personas datu informācijas glabāšana un aprite), iespējams, notika arī plašu rezonansi guvušais pasu skandāls.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.