SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Starptautiskās konferences Visit Baltic by Boat dalībnieki – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jahtu ostu apsaimniekotāji un atbildīgās institūcijas – divās dienās apmainījās ar pieredzi un uzklausīja Norvēģijas jahtu ostu eksperta Olafa Klunderuda viedokli par iespējām Baltiju popularizēt kā interesantu galamērķi Baltijas jūras un Ziemeļjūras burātājiem un ūdens tūristiem.

Diskusiju laikā Latvijas jahtu ostu pārstāvji vienojās par nepieciešamību apvienot spēkus atbilstošā asociācijā un par visu trīs Baltijas valstu sadarbības iespējām.

Šobrīd jahtu ostu attīstības ziņā līderu pozīcijās ir valsts ar visgarāko krasta līniju - Igaunija. Šeit ir visvairāk Eiropas līmenī rekonstruēto jahtu ostu. Arī Latvijas jahtu ostas pēdējos gados ir piedzīvojušas strauju attīstību – to visspilgtāk pierāda Pāvilostas, Mērsraga un Kuivižu jahtu ostas. Attīstības ziņā atpaliek Lietuva, taču arī šajā republikā ir sākusies nopietna jahtu ostu rekonstrukcija, piemēram, Klaipēdā un Šventojā tiek veikta vērienīga būvniecība, lai tuvākajos gados izveidotu modernas jahtu ostas.

Jau kopš 2014. gada Rīgas brīvostas pārvalde ciešā sadarbībā ar Rīgas pilsētā esošajām jahtu ostām un ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu īsteno apjomīgus jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanas pasākumus.

Rīgas ostā šobrīd darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos, te var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem kuģošana ir atļauta visā Rīgas ostas akvatorijā.

“Rīga un Rīgas osta jau dabīgi ir piemērota šādas jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanai, tāpēc, ja vēlamies iezīmēt Rīgu un Rīgas ostu Skandināvijas un pat visas Baltijas jūras reģionā kā jahtošanai piemērotu vietu, mums ar savām idejām, darbību un investīcijām ir jāpalīdz šo jahtu ostu infrastruktūru izveidot. Attīstot jahtu ostas, redzam uzreiz vairākus ieguvumus – tas ir gan ieguldījums zaļā un veselīgā dzīvesveidā, gan veicina tūrisma attīstību un līdz ar to arī Rīgas un Latvijas atpazīstamību, gan paver iespēju dažādiem papildu biznesiem, piemēram, jahtu apkopēm, ēdināšanas un viesmīlības nozarēm, pilsētas tūrismam,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Saskaņā ar Starptautiskās Zilā Karoga žūrijas sēdes lēmumiem, šogad Latvijā plīvos 14 Zilie Karogi – vienpadsmit no tiem peldvietās un trīs jahtu ostās.

Zilā Karoga (ZK)ekosertifikāts peldvietu kategorijā Latvijai piešķirts – Ventspils pilsētas peldvietai, Liepājas pilsētas peldvietām (dienvidrietumu pludmale, pludmale pie stadiona, iekšzemes peldvieta sporta un atpūtas takā Beberliņi), Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietām, Daugavpils pilsētas peldvietām Stropu ezers un Stropu vilnis, Engure pagasta Abragciema kempinga peldvietai, kā arī Rīgas pilsētas Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietām.

Zilā Karoga ekosertifikāts jahtu ostu kategorijā Latvijai piešķirts – SIA Ziemeļeiropas jahtu aģentūras Rietumu krasts jahtu piestātnei Pāvilosta Marina, SIA Odyssey Ventspils jahtu ostai, kā arī Liepājas jahtu centram.

Rīgas brīvostas pārvalde ir parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību Quinto Marine Park par zemes iznomāšanu Krievu salā moderna jahtkluba un luksusa jahtu ražotnes izveidošanai.

Turpmāko piecu gadu laikā investējot turpat 3 miljonus eiro, privātais investors Krievu salā 15 hektāru platībā attīstīs visu nepieciešamo infrastruktūru pilna servisa jahtu ostas izbūvei, kā arī jahtu būves un remonta vajadzībām. Uz iznomāto teritoriju Krievu salā pēc atbilstošas infrastruktūras izbūves no teritorijas Sarkandaugavā tiks pārcelta ekskluzīvo peldlīdzekļu būvētava Latitude Yachts, kas šā gada maijā prezentēja Latvijā pilnībā izstrādātās un uzbūvētās luksusa klases jahtas – trimarānus.

«Veicot tirgus izpēti, esam secinājuši, ka Latvijā trūkst modernu pilna servisa jahtklubu, kas piedāvāto pakalpojumu klāstā un kvalitātē pilnībā atbilstu mūsdienu prasībām. Pamatojoties uz šo secinājumu, esam izstrādājuši jahtkluba attīstības un biznesa plānu, kas paredz izveidot modernu un mūsdienu prasībām atbilstošu jahtklubu ar visu nepieciešamo infrastruktūru atbilstoša servisa nodrošināšanai – izbūvēsim nepieciešamās inženierkomunikācijas, pievadceļus, autostāvvietas, jahtu piestātnes, kā arī jahtu būves un remonta angārus. Vēloties stiprināt un attīstīt luksusa jahtu būvētavu, kas jau starptautiski pazīstama ar Latvijas zīmolu Latitude Yachts, ražotni no Sarkandaugavas pārcelsim uz Krievu salu, kur tiks izbūvēta atbilstoša infrastruktūra,» stāsta Dmitrijs Čeļebijs, AS Quinto Marine Park valdes priekšsēdētājs.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šīs nedēļas nogalē 17.un 18.augustā, Daugavā, BeActive Pludmales spēles ietvaros norisināsies sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas būs pārredzamas arī Rīgas pilsētas viesiem un iedzīvotājiem no Vanšu tilta un abiem Daugavas krastiem.

Patlaban jau pieteiktas 38 jahtas dažādās grupās dalībai sacensībās, un pieteikšanās joprojām turpinās līdz pat sacensību atklāšanai sestdienas rītā.

Rīgas kauss 2019 ir vietēja mēroga sacensības dažādās jahtu klasēs. Sacensībās piedalīsies gan jūras jahtu komandas, kas tiks dalītas divās jahtu grupās – garumā līdz 10m, un virs 10m, sporta jahtu klases – Beneteau PLATU 25 un STAR, kā arī bērnu un jauniešu jahtu klases – Laser un Techno293.

Šis ir ikgadējs pasākums, un katru gadu tiek organizēts Daugavā, Rīgas svētku laikā. Šogad pasākumu organizēt deleģēti ir pagājušā gada pasaules čempionāta sporta jahtām PLATU 25 organizētāji – BIEDRĪBA LATVIAN SAILING TEAM un RĪGAS SPORTA BURĀŠANAS CENTRS, kas atrodas Ķīpsalā, Matrožu ielā 15.

2009. gada vasarā Liepājas ostā pietauvosies apmēram 40 jahtas, starptautiskās jahtu regates Baltic Sprint Cup 09 dalībnieces.

Regates organizatori – kompānija SAIL & RACE – pašvaldību informējusi, ka Liepāja ir iekļauta regates maršrutā un regates dalībnieki Liepājā ieradīsies laikā no 25. līdz 27. jūlijam.

No 6. februāra tiek atklāta jahtu reģistrācija regatei. Pagaidu reģistrācijas laikā ir pieteikušās 39 jahtas. Organizatori lēš, ka apmēram šāds jahtu skaits būs arī pēc galvenās reģistrācijas noslēguma. Regates aktualitātēm līdzi ikviens var sekot internetā – www.balticsprintcup.com.

Jahtu regate Baltic Sprint Cup šogad notiks piekto reizi, bet Liepājā tā ieradīsies pirmo reizi.

Pagājušā gada vasaras nogalē Liepāju apmeklēja Baltic Sprint Cup 2009 organizatori, lai iepazītos ar Liepājas iespējām uzņemt apmēram 400 regates dalībniekus.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta.

Ir noslēgusies Latvijas kandidātu vērtēšana starptautiskās vides balvas – Zilais Karogs iegūšanai, Db.lv informēja Zilā Karoga nacionālā koordinatore Ieva Ulme. Nacionālās peldvietu un jahtu ostu izvērtēšanas Komisijas (Zilā Karoga Nacionālās žūrijas) sēdē 12.martā tika izvērtēti Latvijas pašvaldību un jahtu ostu pieteikumi Zilā Karoga iegūšanai. Visticamāk, ja starptautiskā žūrija lems līdzīgi, Latvijas peldvietām un jahtu ostām šogad tiks piešķirtas jau desmit šīs tūrisma sektorā visatpazīstamākās vides balvas.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu tika izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta. Bez papildu procedūrām uz starptautisko žūriju tiks izvirzītas Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Engures pagasta Abragciema peldvietas, divas Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvietas, kā arī Jūrmalas pilsētas Bulduru, Majoru un Jaunķemeru peldvietas.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostu.

“Varam lepoties ar modernu Jahtu ostu pilsētas centrā, kas varēs uzņemt līdz pat 50 jahtām un priecēs ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus, jo īpaši jahtsmeņus,” teic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi.

No 28.maija līdz 11.jūnijam Latvijā tiks atzīmēts kārtējās vasaras sezonas sākums, labākajās peldvietās paceļot pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikātu – Zilā Karoga balvu. Šogad karogs uzvīsies 11 peldvietās un 3 jahtu ostās.

Zilā Karoga sezonas atklāšanas pasākumi sāksies 28.maijā Agragciema kempinga peldvietā un noslēgsies 11. Jūnijā, kad starptautiskās regates Baltic Open Regatta ietvaros.

Zilais Karogs tiek pasniegts peldvietām un jahtu ostām par augstu vides kvalitātes un apsaimniekošanas līmeni. Lai iegūtu ZK balvu, peldvietām un jahtu ostām ir jāatbilst attiecīgi 29 un 22 kritērijiem vides informācijas, ūdens kvalitātes, apsaimniekošanas kvalitātes, servisa un drošības jomās. Pasaulē šogad piešķirti vairāk kā 3200 ZK. Latvija ar četrpadsmit šogad iegūtajiem Zilā Karoga apbalvojumiem apsteidz abas Baltijas kaimiņvalstis.

Zilā Karoga atklāšanas pasākumu kalendārais plāns:

Biedrība Ķīpsalas pilsoņi nolēmusi aicināt Rīgas domi un Rīgas Brīvostas pārvaldi uz dialogu par Ķīpsalas attīstības problemātiku. Vietējo iedzīvotāju neapmierinātību raisījusi plānotā apkārtnes attīstība, satiksmes problēmas un nesakārtotā vide.

Viena no aktuālākajām problēmām Ķīpsalā esot nesen Rīgas Brīvostas pārvaldes izveidotais jahtu piestātnes komplekss. Kā paredz jahtu piestātnes kompleksa attīstības plāns, tajā tiks uzņemtas gan atsevišķas tūristu jahtas, gan starptautiskās buru kuģu regates, norāda iedzīvotāji. Rīgas Brīvosta gan neesot ņēmusi vērā, ka uz Balasta dambja nav vietas aktīvai automašīnu plūsmai un to novietošanai, kas ir ar šādu aktivitāti neizbēgami saistīts jautājums. Būvējot jahtu piestātnes kompleksu, neesot izpildītas Vispārīgo būvnoteikumu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasības, kas paredz noteiktu skaitu automašīnu stāvvietu pie nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem, kā arī neesot veikta sabiedriskās apspriešanas procedūra, kuras nepieciešamību nosaka minētie noteikumi. Turklāt laipas, kas patlaban izveidotas starp piestātni un Balasta dambi, beidzoties gandrīz pie iedzīvotāju māju durvīm.

Polijas jahtu un jahtu aprīkojuma elementu ražošanas kompānija Technologie Tworzyw Sztucznych Sp. z o.o. gadā saražo vairāk nekā 600 jahtu, stāsta kompānijas rīkotājdirektors Maciejs Tvardovskis. Portāls DB ielūkojās uzņēmuma ražotnē Polijā.

Kompānija izveidota 1995.gadā, un jau sākotnēji kompānijas pamatdarbība bija jahtu konstrukcijas elementu, piemēram, korpusu, klāju, grīdu, ražošana. Pēc dažiem darbības gadiem uzņēmuma darbība bija tiktāl attīstījusies, ka esošajā ražotnē vairs nepietika vietas, tādēļ nācās meklēt jaunu atrašanās vietu, un uzņēmums 2004.gadā pārcēlās uz Polijas pilsētu Goleņovu, ražotni izvietojot netālu no pilsētas centra. 2006.gadā uzņēmums pievienojās HanseYachts grupai, kas kopš 2007.gadā tiek kotēta Frankfurtes biržā, un šī pievienošanās stiprināja uzņēmuma pozīcijas un biznesa stabilitāti.

Augošais pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas lika meklēt vēl plašākas telpas, tādēļ 2008.gadā tika izveidota jauna ražotne Goleņovas industriālajā parkā. Pēc tam uzbūvētas vēl divas noliktavas, laboratorija un dizaina studija. 2015.gadā kompānija uzbūvēja vēl vienu ražošanas telpu, kurā notiek jahtas tiek komplektētas ar aksesuāriem. Kopējā ražotnes platība šobrīd sasniedz 17 tūkstošus kvadrātmetru, un tajā tiek izgatavotas jahtas, kas pēc tam ceļo uz visu pasauli.

Otrdien, 26. augustā, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš tikās ar regates Baltic Sprint Cup 2009 organizatoru pārstāvjiem, lai pārrunātu regates dalībnieku viesošanās iespējas Liepājā nākamvasar. Pēc apmēram divām nedēļām starptautiskās jahtu regates Baltic Sprint Cup 2009 organizatori sniegs atbildi, vai apmēram 60 jahtas apmeklēs arī Liepājas ostu. Līdz tam vēl jāatrisina vairāki tehniski, organizatoriski un citi jautājumi.

Regates organizētājus pārstāvēja henings Rohols (Henning Rocholl ) un Alans Grīns (Alan Green) no Londonas – abi ir pieredzējuši jahtu sporta cienītāji, ceļojuši apkārt pasaulei, vairākas reizes šķērsojuši Atlantijas okeānu vai citus plašos ūdeņus. „Jahtu regates mērķis ir ne tikai rīkot sacensības Baltijas jūrā augstā sportiskā līmenī, bet arī iepazīties ar jaunām ostu pilsētām, to iedzīvotājiem, dibināt kontaktus ekonomiskai un cita veida sadarbībai,” skaidroja Alans Grīns. Jahtu regates dalībnieki esot cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar biznesu, ir sabiedriski un politiski aktīvi.

Jahtu regates Baltic Sprint Cup nākamgad notiks piekto reizi. Šajā vasarā regatē piedalījās 61 jahta no dažādām valstīm, vairāk nekā 500 dalībnieku – jahtu apkalpes, viņu ģimenes, regates sponsori un atbalstītāji.

Liepājas pašvaldība no jahtu regates Baltic Sprint Cup organizatoriem saņēmusi oficiālo karogu, kuru paredzēts svinīgi pacelt jūlijā, Baltic Sprint Cup regates laikā.

Baltic Sprint Cup posms noritēs Liepājā no šā gada 25. līdz 27. jūlijam.

Pašlaik regatei reģistrējušās 35 jahtas, Liepāju plāno apmeklēt vairāk nekā 250 burātāju. Regatē piedalīsies ne tikai jahtu apkalpes, bet arī viņu ģimenes, regates sponsori un atbalstītāji. Daži uz Liepāju plānojuši atlidot ar lidmašīnu.

Jahtu regate Baltic Sprint Cup šogad notiks piekto reizi, bet Liepājā kā ostas pilsētā tā ieradīsies pirmo reizi.

Pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kas koordinē visu dienestu un uzņēmumu sadarbību, lai regates dalībniekus nodrošinātu ar nepieciešamajām labierīcībām, apsardzi un izpildītu citas tehniskās prasības.

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Sestdien, 7. jūnijā,pirmo reizi jūras karstā pie Liepājas pacels divus no pavisam Liepājai piešķirtajiem četriem Zilajiem karogiem. To var uzskatīt par faktisko pludmales sezonas atklāšanu.

Zilā karoga pacelšana notiks Bērnu un jauniešu pludmales festivāla ietvaros. Šajā dienā liepājnieki un ikviens pilsētas viesis varēs arī piedalīties Bērnu un jauniešu pludmales festivālā, vērot poverliftinga un vindsērfinga sacensības. Karoga pacelšanas ceremonija plkst. 11.00 pie Glābšanas stacijas sāksies ar Nila Īles un perkusionistu studijas African ambient un folklora kopas Baļķi koncertu. Pēc tam, kad Zilais karogs būs uzvijies mastā pie Glābšanas stacijas, visi pludmales apmeklētāji tiks aicināti kājām doties uz Dienvidrietumu pludmali, kur notiks indiāņu rituāls Karstās pēdas. Dienvidrietumu pludmale Zilo karogu šogad ir saņēmusi pirmo reizi. Abos Zilā karoga pacelšanas pasākumos piedalīsies pašvaldības, Vides ministrijas un Zilā karoga žūrijas pārstāvji.

No 29.marta līdz 1.aprīlim Ķīpsalā notiks 11. Baltijas reģionālā laivu un jahtu izstāde Baltic Boat Show 2007, kas ir plašākā jahtu, kuteru un atpūtas uz ūdens izstāde Baltijā, BT 1 mediju koordinatore Inese Libere.

Izstādē Baltic Boat Show 2007 tiks demonstrēts visu veidu ūdens transports – sākot no airu laivām un kajakiem līdz ūdensmotocikliem, ekskluzīvām jahtām un kuteriem.

Izstādē tiks pārstāvēti tādi zīmoli, kā buru jahtas Grand Soleil un Dehler, motorlaivas un jahtas Azimut, Yamarin un Silver.

Šī gada izstādē Baltic Boat Show 2007 kompānija Baltic Boat Center Latvia pirmo reizi Latvijā prezentēs jaunākos jahtu modeļus – Azimut 43, Grand Soleil 37, Grand Soleil 43, Yamarin 76DC, 64DC, 59DC, 62WA, 53Bow; Grandezza 31, Grandezza 28, Grandezza 26.

Bez visa iepriekš minētā tiks pārstāvēti arī tādi zīmoli kā Bavaria Yachts, Silver, Yamaha. Dažādu buru un motorlaivu ekspozīcija aizņems 720 m2.