«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Neprofesionālu grāmatvežu kļūst aizvien vairāk, un nozares pārstāvjiem pēdējā brīdī pirms atskaišu nodošanas nereti nākas tikt galā ar to pieļautajām kļūdām. Sociālie portāli patlaban ir pilni ar sludinājumiem, kas piedāvā grāmatvedības pakalpojumus par ļoti zemām cenām, pat sākot no 10-25 latiem mēnesī.

Turklāt nereti redzams, ka sludinājumos netiek atklāts pakalpojuma sniedzēja nosaukums vai vārds, kas liecina, ka tas, visticamāk, darbojas kā nereģistrēts pakalpojumu sniedzējs un ietilpst ēnu ekonomikas daļā, stāsta Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas (LatGraasa) valdes priekšsēdētāja, grāmatvedības pakalpojumu uzņēmuma LF Eksperti valdes locekle Ilze Palmbaha.

Grāmatvežu skaits pēdējo gadu laikā audzis strauji – grāmatvedību kā darbības veidu pērnā gada beigās bija norādījuši 8,2 tūkst. komersantu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, un pirms diviem gadiem šis skaitlis bija divreiz mazāks, norāda I. Palmbaha. Pēc Lursoft apkopotajiem datiem redzams, ka grāmatvedības uzņēmumu vidējais apgrozījums ir 2,9 tūkst. latu, kas liecina, ka liela daļa šo uzņēmumu ir viena cilvēka uzņēmumi un to apgrozījums ir ļoti zems.

Ieceri par nodokļu automātisku apmaksu no īpaša darījumu konta finanšu konsultāciju uzņēmumu pārstāvji vērtē piesardzīgi, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

DB jau rakstīja par ieceri, ka mazajam biznesam, kas nodokli maksā no apgrozījuma, no nākamā gada pašam varētu vairs nevajadzēt pārskaitīt attiecīgo summu valstij – to visu viņu vietā varētu veikt bankā izveidotais darījumu konts.

«Jāskatās detaļas, kādas būs šī plāna nianses, jo tieši tām būs būtiska ietekme,» saka Raivo Pede, finanšu vadības kompānijas Primum valdes priekšsēdētājs. Viņa skatījumā šis ierosinājums neattieksies uz patentmaksas maksātājiem, jo tie maksā pirms patenta saņemšanas, līdz ar to viņiem tas nav aktuāli. Ja saimnieciskās darbības veicēji nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, arī viņiem šī iecere nebūs piemērojama, jo nodokli nosaka no ienākumu un izdevumu starpības. R. Pede arī uzskata, ka autoratlīdzību saņēmējiem tas varētu būt sarežģīti piemērojams, piemēram, tiem autoriem, kuri atlīdzību saņem no reģistrēta nodokļu maksātāja, jau šobrīd IIN tiek ieturēts un samaksāts budžetā viņu vietā. «Faktiski paliek tikai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Valstij šāda iecere ir izdevīga, jo ātri un efektīvi iekasē naudu, samazinās nodokļu parādnieku skaits. Taču es neredzu, ka šādas nodokļa maksāšanas dēļ grāmatvedībā kaut kas kļūs vieglāks, ja vien negrozīs normatīvos aktus, paredzot, ka šie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas automātiski nomaksā nodokļus, var neveikt grāmatvedības uzskaiti, kas ir maz ticams,» viņš saka.