Jaunākais izdevums

«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Runājot par Nīderlandes Ministru prezidenta izteikumiem dot iespēju ES dalībvalstīm izstāties no ES un to, vai tas neradītu draudus ES, A. Pabriks pamatoja, ka šādas tiesības vēl nedod pamatu izjukšanai. Šādai iespējai jābūt, teica A. Pabriks, bilstot, ka bieži vien valstis vaino ES, lai gan problēmas ir valstī pašā.

«Mums ir jābūt konkurētspējīgiem,» pauda A. Piebalgs, atbildot uz jautājumu, kāpēc nepieciešams pievienoties eirozonai, ja lats ir stabila valūta. A. Pabriks piebilda, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir ir skeptiska un negatīvi noskaņota pret pārmaiņām. «Jāsaprot, ka esam Eiropas nācija. Pirmo reizi Latvijas simbols būs redzams visā Eiropā,» argumentēja A. Pabriks. Savukārt A. Piebalgs mierināja, ka ķibeles, kas saistītas ar pievienošanos eirozonai, ar laiku aizmirsīsies. «Tas ir dabīgi, ka cilvēki nav sajūsmā, jo nevienam nepatīk izmaiņas savā makā,» pauda komisārs.

Auditorija raizējās par gaidāmo cenu pieaugumu pēc nākamā gada 1. janvāra, un abi diskusijas dalībnieki apstiprināja, ka cenas pieaugs. A. Pabriks sacīja, ka cenas pieaug katru gadu neatkarīgi no valūtas, savukārt A. Piebalgs atzina, ka ir uzņēmēji, kas mēģinās nopelnīt valūtas maiņas brīdī, taču jau pastāvošā kontrole sniedz mierinājumu, ka tiks regulēts, lai cenu kāpums nebūtu nesamērīgs

Sarunai par eiro piebiedrojās arī bijušais premjers Einārs Repše. Viņš sacīja, ka ir pareizi atgriezties pie globālas, vienotas naudas, kā tas bijis senākos laikos, kad izmantoja zelta un sudraba naudu. «Laiviņas ir labas makšķerēšanai, bet okeāna šķērsošanai labāk izvēlēties kuģi,» tēlaini izteicās E. Repše.

Vēlāk žurnālistiem A. Pabriks pauda, ka netic, ka pēc eiro ieviešanas pieaugs eiroskeptiķu skaits, jo ar laiku cilvēki sapratīs, ka pievienošanās eirozonai ir pareizais solis. Tam piekrita arī A. Piebalgs, piebilstot, ka Latvijas loma Eiropā pieaugs, jo piedalāmies lēmumu pieņemšanā eirozonā. «Eiroskeptisma sakne ir pārprasta paša identitāte un tās pretstatīšana Eiropas identitātei,» minēja komisārs.

Diskusijas dalībnieki arī minēja gaidāmo Ukrainas un ES Asociācijas līguma parakstīšanu. A. Piebalgs atzina, ka vienīgais, kas var kavēt nolīguma parakstīšanu, ir jautājums par Ukrainas bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. «Tā ir speciāli radīta jurisprudence, lai viņa atrastos ieslodzījumā. Abas puses, protams, tikai iegūs no šīs savienības, taču nevar aizmirst cilvēktiesības,» pauda A. Piebalgs.

Komisārs pauda uzskatu, ka Latvija no ES saņemto naudu izmantojusi lietderīgi. Par to liecinot korupcijas skandālu trūkums, taču problēma bijusi tā, ka starp ministrijām bija sašķelta šīs naudas izmantošana. Komisārs arī piebilda, ka nav jāskatās pagātnē, bet jādomā, kur to izmantosim nākotnē. Pabriks gan izteica neapmierinātību, jo ES finansējums nav iegūts aizsardzības nozarē.

Pārrunājot jauniešu bezdarba problēmu, Piebalgs sacīja, ka ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājums. `«Īstermiņa risinājums ir radīt stimulu pirmās darba vietas iegūšanai, proti, mudināt uzņēmējus pieņemt darbā arī nepieredzējušus cilvēkus. Savukārt ilgtermiņā ir jāveic izglītības sistēmas reforma. Labs piemērs ir Vācija, kur izglītības iestādes, īpaši profesionālās, sagatavo jauniešus darba tirgum,» rosināja A. Piebalgs. Šai domai piekrita arī A. Pabriks, piebilstot, ka jārada arī elastīgāks darba laiks un vide, lai cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams, spētu strādāt arī uz pusslodzi.

A. Piebalgs pauda, ka valsts pārvaldē ir grūti radīt jaunas darba vietas, tāpēc valstij jāstimulē, lai iedzīvotāji paši spētu veidot savu uzņēmumu.

«Nākamajam eirokomisāram jābūt kompetentam ES lietās, kā arī tam jāpiemīt nevainojamai reputācijai,» vienbalsīgi apgalvoja abi diskusijas dalībnieki, sniedzot atbildi uz jautājumu, kādam jābūt kandidātam uz komisāra amatu. Uz žurnālistu jautājumu, vai A. Pabriks plāno kandidēt uz šo amatu, ministrs atbildēja, ka «pat tad, ja zinātu, to neteiktu».

Abi runātāji arī prognozēja zemu vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Piebalgs sacīja, ka jebkuru vēlēšanu būtība ir vēlētāju vēlmes paušana. «Ja es nepiedalos vēlēšanās, es nelemju par savu likteni,» noteica komisārs.

«Nenovērtēsim šīs vēlēšanas par zemu,» uzsvēra A. Pabriks. Ministrs vairākkārt diskusijas laikā atkārtoja - ja ES vājināsies, Latvija un tās reģions cietīs visvairāk. «Tāpēc jāpiedalās vēlēšanās, lai pārliecinātos, ka EP nenonāk cilvēki, kas rīkosies pret Latvijas nacionālajām interesēm vai kuri iestāsies par ES fragmentāciju. Man vispār šķiet nesaprotami, kāpēc EP vēlēšanās kandidē cilvēki, kuri ir pret ES,» sacīja A. Pabriks.

Kā galveno ieguvumu no Latvijas iestāšanās ES Pabriks minēja pakāpeniski pieaugošo pašcieņu un ticību valstij. «Esam daļa no civilizētākās, bagātākās pasaules daļas,» sacīja ministrs. «Problēma tā, ka neredzam vērtības, kas ir mums blakus,» viņš secināja. Komisārs Piebalgs par galveno ieguvumu uzskata politisko un ekonomisko stabilitāti, kā arī latviešu valodas attīstību.

Diskusijas noslēgumā abi runātāji rosināja sabiedrību būt aktīviem un apzināties, ka esam gan Latvijas, gan Eiropas iedzīvotāji. «Šobrīd Eiropa ir labākā vieta, kur dzīvot. Tāpēc ir jāaizstāv Eiropa, vienlaikus apzinoties, kas jāuzlabo, un iesaistoties tās pilnveidošanā,» noslēdza A. Piebalgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas Biznesa klubs: Eiroskeptiķi piešaus piparus ES politikai

Sanita Igaune, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija (AM) rosinās Latvijā veidot militāro kadetu skolu, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» atklāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs stāstīja, ka šajā skolā jaunieši varēs iestāties pēc 9.klases un papildu vidusskolas tēmām apgūt militāro mācību. Pēc viņa teiktā, šādu pieeju īsteno daudzas citas Eiropas valstis un arī ASV.

Līdz ar to AM arī lūkosies pēc starptautiska partnera. Pabriks pieļāva, ka šis partneris varētu būt ASV, bet neizslēdza arī citus variantus. «Mēs vēlamies, lai šī būtu augstas klases kadetu skola,» uzsvēra Pabriks.

Skolu plānots veidot Kurzemē, senajā Rudbāržu muižā, kas atrodas netālu no jaunas militārās infrastruktūras, armijas poligoniem Kurzemē, sacīja Pabriks.

«Es ceru, ka tā būs jauna tradīcija Latvijas militārajā sagatavošanā un arī militārajā vēsturē,» uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirms jauna premjera nominēšanas prezidents vēlas vēlreiz tikties ar partijām

LETA, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi saprast, kuras partijas ir gatavas veidot koalīciju, tāpēc pirms jauna premjera nominēšanas Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno vēlreiz tikties ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

Kā otrdien pēc tikšanās ar Vējoni žurnālistiem sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» premjera amata kandidāts Artis Pabriks, pašlaik partiju nesaprašanās nav par vienu vai otru premjera amata kandidātu, bet gan par to, vai šīs partijas var vienoties par darbu valdībā. Līdz ar to arī prezidents šodien vai rīt vēlētos tikties ar Saeimā pārstāvētajām partijām, piebilda Pabriks.

Viņš norādīja, ka saruna par koalīcijas veidošanu būtu jāsāk visiem sešiem politiskajiem spēkiem, proti, visām parlamentā ievēlētajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Prezidents pašlaik neapsverot domu par ārkārtas vēlēšanām. Šāda iespēja nav prezidenta plānā un nebūs, akcentēja Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pabriks: Nedēļu bija darbā jāmierina asistentes ar saraudātām acīm

Dienas Bizness, 24.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribētu teikt, ka jūtos pārsteigts. Man nebija laika un negribējās domāt par «uzmešanu». Nedēļu bija darbā jāmierina asistentes ar saraudātām acīm! Politiskā loģika vienmēr ir citāda, nekā sabiedrībai šķiet,» tā, jautāts, vai pats jūtas «uzmests» politiskajās spēlēs ap premjera amatu un pēc tam - jaunajai valdībai topot, intervijā izdevumam Sestdiena atbildējis Artis Pabriks.

Viņš netika nominēts premjera amatam, un pēc tam, valdībai topot, zaudēja arī aizsardzības ministra amatu.

«Ja politiķis jau sākumā ir šaubīgā situācijā, tad var gatavoties pārmaiņām. Taču manas pozīcijas gan no Dombrovska, gan no Āboltiņas puses bija simtprocentīgi drošas,» turpinājis Pabriks.

Runājot par to, kas viņu pārsteidzis - Valsts prezidents vai Vienotība, bijušais ministrs stāstījis: «Drīzāk pārsteigums ir par to, kādā veidā šīs valdības veidošanas sarunas pavērsās.»

«Būdams tomēr akadēmisks cilvēks (tā ir mana otrā nodarbe, kurai laikam tagad būs vairāk laika), esmu pieradis pie loģiskiem un pamatotiem argumentiem. Ja prezidents būtu mani izsaucis un pateicis: zini, draugs, mūsu politika šeit atšķiras, es domāju citādi, paskaidrosim to sabiedrībai, - tad tur nebūtu, ko must un ko domāt. Demokrātiskā sabiedrībā nav īsti pareizi, ka mēs pieņemam lēmumus un nespējam tos paskaidrot,» sacījis Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienības «Attīstībai/Par!» politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, informēja AP pārstāve Laila Spaliņa.

«Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas,» paziņojumā pauž Pabriks.

Vējonis pirmdien atsauca politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam, ņemot vērā, ka viņa veidotajai valdībai nebūtu izdevies iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina šodienas tikšanās ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!

Sandris Točs, speciāli DB, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, šorīt Latvijas Radio sacīja «Attīstībai/Par» (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

Savukārt cits AP līderis - Juris Pūce - telekanālā LNT paskaidroja, ka Pabrika kandidatūra nav atmetama pilnībā, bet gan par to nav aktuāli runāt tieši pašreiz, jo nav notikušas partiju sarunas, kurās būtu noskaidrotas politisko spēku aktuālās pozīcijas un precizēts, vai nav savilktas kādas jaunas «sarkanās līnijas».

Pūce apgalvoja, ka AP esot gatava apspriest jebkādu valdības modeli, un, ja nav iespējams vienoties par Pabrika vadītu valdību, tad ir jāvienojas par kādu citu kandidātu.

Paužot redzējumu, kāpēc izgāzās Bordāna centieni izveidot valdību, Pabriks atkārtoti pauda AP viedokli, ka bijis vērojams paškritikas trūkumus no valdības veidotāju puses, kas izpaudies kā uzstādījums, ka visi, kas nav ar mums, ir pret mums. Tāpat esot bijusi redzama «diezgan graujoša nekompetence», īpaši budžeta jautājumos, kā arī fanātiska vēlme pārņemt kontroli pār drošības struktūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais aizsardzības ministrs: Latvijai jāpiešķir vismaz miljons eiro Ukrainas reformām

LETA, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kā topošajai Eiropas Savienības (ES) prezidējošai valstij būtu jāapsver vismaz miljona eiro piešķiršana reformām Ukrainā, norādīja Saeimas deputāts un bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (V).

Pabriks uzskata, ka lielā mērā Eiropai jāuzņemas atbildība par līdz šim ne pārāk veiksmīgo austrumu partnerības politiku. Tas nozīmē, ka ES tuvākajā laikā jāgarantē finansiālās un ekspertu palīdzības sniegšana Ukrainai, lai tā varētu veikt nepieciešamās reformas.

«Nākamgad Latvija būs ES prezidējošā valsts un austrumu partnerība būs ļoti svarīgs jautājums. Šajā aspektā būtu ļoti svarīgi, ja Latvija spētu savlaicīgi reaģēt, kad ne tikai aicinātu uz aktīvu austrumu politiku, bet būtu gatava arī ziedot finanšu līdzekļus šīs politikas īstenošanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai. Tas dotu lielāku ticamību, ka mēs esam ne tikai eksperti šajā reģionā, bet arī aktīvi piedalāmies,» uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienotība prezidentam iezīmējusi iespējamo valdības sastāvu; prezidents savu viedokli sniegs trešdien

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības izvirzītais premjera amata kandidāts Artis Pabriks (V) šodien ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu pārrunājis iespējamo valdības sastāvu, savukārt prezidents savu viedokli pēc konsultāciju otrās kārtas plāno sniegt trešdien.

Pabriks pēc tikšanās sacīja, ka ar prezidentu tika pārrunāts iespējamais Ministru kabineta sastāvs, taču sīkākas detaļas par šo jautājumu žurnālistiem neatklāja. Prezidentam arī neesot bijis papildu jautājumu Pabrikam, jo viņš pietiekami labi pazīst pašreizējo aizsardzības ministru un viņa profesionālo darbību.

Savukārt demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka prezidents savu viedokli sniegs trešdien, 11.decembrī, kad beigsies politisko konsultāciju otrā kārta.

Vienotības saruna ar prezidentu gan bija neierasti īsa salīdzinājumā ar pirmās kārtas sarunām - paredzēto 45 minūšu vietā tā ilga aptuveni 15 minūtes. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa to skaidroja ar to, ka prezidentam nebija jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP kopā ar premjera posteni jaunajā valdībā vēlas atbildēt arī par VARAM un IeM

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais partijas piedāvājums jaunās valdības sastāvam.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai «Attīstībai/Par!» (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

Partijai «KPV LV» JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet «Jaunajai Vienotībai» (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems Vējonim prezentēšot trīs jaunus situācijas redzējumus

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) šodien pie Valsts prezidenta dosies ar trim situācijas redzējumiem, no kuriem neviens nav tāds, par ko mediji rakstīja aizvadītajās brīvdienās, šorīt sociālajā tīklā «Facebook» paziņojis pats Gobzems.

Pēc politiķa domām, šī būšot viena no interesantākajām dienām viņa dzīvē. Pirmkārt, šodien esot sagaidāms mēģinājums šķelt partiju «KPV LV» nolūkā turpināt «veco politiku», taču Gobzems apgalvo, ka tas neizdosies. «Uzreiz varu pateikt - partiju neviens nesašķels ne Meroni, ne Šlesers, ne kāds cits. Nodevējus neciena neviens, tos neciena arī tie, kuru interesēs šķelšanu kāds grib panākt, un to saprot ikviens,» norāda Gobzems.

Otrkārt, diena būšot interesanta tāpēc, ka viņš iešot pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nevis «ar baltu karogu», bet ar trim situācijas redzējumiem. «Un neviens no tiem nav tāds, par ko prese brīvdienās rakstīja, pludinot daža cita greizsirdīga politiķa baumas bailēs no jaunas politikas,» norāda premjera amata kandidāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piebalgs: «Man pietiek, man tiešām pietiek.»

LETA, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas.

«Man pietiek, man tiešām pietiek, lai arī tas skan priekšlaicīgi,» saka Piebalgs, taujāts par iespēju trešo reizi kandidēt uz komisāra amatu pēc nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Neesmu kandidāts nākamajā komisijā. Ir daudz iemeslu, bet pats galvenais - divi termiņi, kas ir milzīgs laiks politikā. Var teikt, ka ir dažādi portfeļi, bet tās jau ir atrunas. Latvijas prezidents var būt tikai divus termiņus, tad kāpēc kaut kādā ārējā amatā mēs sūtām trīs termiņus? Jābūt zināmai konsekvencei. Divi termiņi būtu jāliek arī ES regulās.»

Tāpat Piebalgs norāda, ka nevēlas «iet cauri vēlreiz visām dzirnavām» un piedzīvot Eiropas Parlamenta noklausīšanos. «Uzskatu, ka man pietiekami stresa bijis,» saka komisārs, bilstot, ka valdība noteikti spēs atrast labu kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis savu politisko nākotni saista ar Eiropas Parlamentu

LETA, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EP atbildīgā komiteja atbalsta CETA nolīgumu ar Kanādu

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) šodien gala balsojumā paudusi atbalstu Eiropas Savienības (ES)-Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgumam (CETA), liecina EP sniegtā informācija.

Sagaidāms, ka balsošana EP plenārsēdē norisināsies februārī.

Politiķis Artis Pabriks (V), kurš ir galvenais EP ziņotājs par šo nolīgumu, iepriekš apliecināja, ka jāpanāk tā spēkā stāšanās, cik ātri vien iespējams, jo plašākas tirdzniecības iespējas veicinās ražošanas attīstību un darba vietu rašanos. Viņš uzsvēra, ka sarunas ir ilgušas septiņus gadus, kā rezultātā ir radīts modernākais, ambiciozākais un visaptverošākais starptautiskās tirdzniecības nolīgums. «Tam ir jāļauj darboties, lai būtu iespējams novērtēt, vai ir nepieciešami vēl kādi pilnveidojumi,» uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir laiki, kad visi grib būt premjera krēslā, bet pēdējo piecu sešu gadu laikā rindas uz šo vietu nav manītas, partijas Vienotība izvirzītais premjera amata kandidāts un aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda pirmdien Rīta Panorāmā.

Ministru prezidenta amatu pienākumu pildīšana pašlaik Latvijā «nav tas amats, kurā kāds politiķis gribētu nokļūt», uzskata A. Pabriks.

Viņš atturējās prognozēt savas izredzes ieņemt premjera amatu.

Vairākkārt vēstīts, ka līdzšinējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis par atkāpšanos no amata. Kā iemesls tika minēta Zolitūdes traģēdija. Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja V. Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē. Pašlaik viņš turpina pildīt ministru prezidenta amata pienākumus.

Rīgā, Zolitūdē, 21. novembrī sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru