Piebalgs: ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu 

«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

LETA, 2013. gada 18. oktobris plkst. 17:50

Foto: LETA

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Runājot par Nīderlandes Ministru prezidenta izteikumiem dot iespēju ES dalībvalstīm izstāties no ES un to, vai tas neradītu draudus ES, A. Pabriks pamatoja, ka šādas tiesības vēl nedod pamatu izjukšanai. Šādai iespējai jābūt, teica A. Pabriks, bilstot, ka bieži vien valstis vaino ES, lai gan problēmas ir valstī pašā.

«Mums ir jābūt konkurētspējīgiem,» pauda A. Piebalgs, atbildot uz jautājumu, kāpēc nepieciešams pievienoties eirozonai, ja lats ir stabila valūta. A. Pabriks piebilda, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir ir skeptiska un negatīvi noskaņota pret pārmaiņām. «Jāsaprot, ka esam Eiropas nācija. Pirmo reizi Latvijas simbols būs redzams visā Eiropā,» argumentēja A. Pabriks. Savukārt A. Piebalgs mierināja, ka ķibeles, kas saistītas ar pievienošanos eirozonai, ar laiku aizmirsīsies. «Tas ir dabīgi, ka cilvēki nav sajūsmā, jo nevienam nepatīk izmaiņas savā makā,» pauda komisārs.

Auditorija raizējās par gaidāmo cenu pieaugumu pēc nākamā gada 1. janvāra, un abi diskusijas dalībnieki apstiprināja, ka cenas pieaugs. A. Pabriks sacīja, ka cenas pieaug katru gadu neatkarīgi no valūtas, savukārt A. Piebalgs atzina, ka ir uzņēmēji, kas mēģinās nopelnīt valūtas maiņas brīdī, taču jau pastāvošā kontrole sniedz mierinājumu, ka tiks regulēts, lai cenu kāpums nebūtu nesamērīgs

Sarunai par eiro piebiedrojās arī bijušais premjers Einārs Repše. Viņš sacīja, ka ir pareizi atgriezties pie globālas, vienotas naudas, kā tas bijis senākos laikos, kad izmantoja zelta un sudraba naudu. «Laiviņas ir labas makšķerēšanai, bet okeāna šķērsošanai labāk izvēlēties kuģi,» tēlaini izteicās E. Repše.

Vēlāk žurnālistiem A. Pabriks pauda, ka netic, ka pēc eiro ieviešanas pieaugs eiroskeptiķu skaits, jo ar laiku cilvēki sapratīs, ka pievienošanās eirozonai ir pareizais solis. Tam piekrita arī A. Piebalgs, piebilstot, ka Latvijas loma Eiropā pieaugs, jo piedalāmies lēmumu pieņemšanā eirozonā. «Eiroskeptisma sakne ir pārprasta paša identitāte un tās pretstatīšana Eiropas identitātei,» minēja komisārs.

Diskusijas dalībnieki arī minēja gaidāmo Ukrainas un ES Asociācijas līguma parakstīšanu. A. Piebalgs atzina, ka vienīgais, kas var kavēt nolīguma parakstīšanu, ir jautājums par Ukrainas bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. «Tā ir speciāli radīta jurisprudence, lai viņa atrastos ieslodzījumā. Abas puses, protams, tikai iegūs no šīs savienības, taču nevar aizmirst cilvēktiesības,» pauda A. Piebalgs.

Komisārs pauda uzskatu, ka Latvija no ES saņemto naudu izmantojusi lietderīgi. Par to liecinot korupcijas skandālu trūkums, taču problēma bijusi tā, ka starp ministrijām bija sašķelta šīs naudas izmantošana. Komisārs arī piebilda, ka nav jāskatās pagātnē, bet jādomā, kur to izmantosim nākotnē. Pabriks gan izteica neapmierinātību, jo ES finansējums nav iegūts aizsardzības nozarē.

Pārrunājot jauniešu bezdarba problēmu, Piebalgs sacīja, ka ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājums. `«Īstermiņa risinājums ir radīt stimulu pirmās darba vietas iegūšanai, proti, mudināt uzņēmējus pieņemt darbā arī nepieredzējušus cilvēkus. Savukārt ilgtermiņā ir jāveic izglītības sistēmas reforma. Labs piemērs ir Vācija, kur izglītības iestādes, īpaši profesionālās, sagatavo jauniešus darba tirgum,» rosināja A. Piebalgs. Šai domai piekrita arī A. Pabriks, piebilstot, ka jārada arī elastīgāks darba laiks un vide, lai cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams, spētu strādāt arī uz pusslodzi.

A. Piebalgs pauda, ka valsts pārvaldē ir grūti radīt jaunas darba vietas, tāpēc valstij jāstimulē, lai iedzīvotāji paši spētu veidot savu uzņēmumu.

«Nākamajam eirokomisāram jābūt kompetentam ES lietās, kā arī tam jāpiemīt nevainojamai reputācijai,» vienbalsīgi apgalvoja abi diskusijas dalībnieki, sniedzot atbildi uz jautājumu, kādam jābūt kandidātam uz komisāra amatu. Uz žurnālistu jautājumu, vai A. Pabriks plāno kandidēt uz šo amatu, ministrs atbildēja, ka «pat tad, ja zinātu, to neteiktu».

Abi runātāji arī prognozēja zemu vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Piebalgs sacīja, ka jebkuru vēlēšanu būtība ir vēlētāju vēlmes paušana. «Ja es nepiedalos vēlēšanās, es nelemju par savu likteni,» noteica komisārs.

«Nenovērtēsim šīs vēlēšanas par zemu,» uzsvēra A. Pabriks. Ministrs vairākkārt diskusijas laikā atkārtoja - ja ES vājināsies, Latvija un tās reģions cietīs visvairāk. «Tāpēc jāpiedalās vēlēšanās, lai pārliecinātos, ka EP nenonāk cilvēki, kas rīkosies pret Latvijas nacionālajām interesēm vai kuri iestāsies par ES fragmentāciju. Man vispār šķiet nesaprotami, kāpēc EP vēlēšanās kandidē cilvēki, kuri ir pret ES,» sacīja A. Pabriks.

Kā galveno ieguvumu no Latvijas iestāšanās ES Pabriks minēja pakāpeniski pieaugošo pašcieņu un ticību valstij. «Esam daļa no civilizētākās, bagātākās pasaules daļas,» sacīja ministrs. «Problēma tā, ka neredzam vērtības, kas ir mums blakus,» viņš secināja. Komisārs Piebalgs par galveno ieguvumu uzskata politisko un ekonomisko stabilitāti, kā arī latviešu valodas attīstību.

Diskusijas noslēgumā abi runātāji rosināja sabiedrību būt aktīviem un apzināties, ka esam gan Latvijas, gan Eiropas iedzīvotāji. «Šobrīd Eiropa ir labākā vieta, kur dzīvot. Tāpēc ir jāaizstāv Eiropa, vienlaikus apzinoties, kas jāuzlabo, un iesaistoties tās pilnveidošanā,» noslēdza A. Piebalgs.

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 20. septembris plkst. 7:58

Tieši pirms desmit gadiem – 2003. gada 20. septembrī notika tautas nobalsošana...

2013. gada 02. augusts plkst. 8:00

Neskatoties uz nepietiekamo finansējumu, aizsardzības ministra darbs tiek novērtēts labi, tādu pašu...

2013. gada 10. jūlijs plkst. 9:28

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt...

2013. gada 02. jūlijs plkst. 13:37

Izstrādāta kārtība kādā noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu...

2013. gada 02. jūlijs plkst. 12:21

Kopš šā gada 1. jūlija, kad Eiropas Savienībai (ES) pievienojās Horvātija, mainījusies...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2013. gada 18. oktobris plkst. 17:34

Ātro kredītu devēji neatbalsta pakalpojuma cenas noteikšanu nebanku kredītiem, portālam...

2013. gada 18. oktobris plkst. 17:25

Nedēļu NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina biržu dati....

2013. gada 18. oktobris plkst. 17:25

Piektdien atkārtotā izsolē tika pārdoti 36 likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošie...

2013. gada 18. oktobris plkst. 17:10

Interneta giganta Google trešā ceturkšņa finanšu rezultāti pārspējuši...

2013. gada 18. oktobris plkst. 17:01

Tuvojoties eiro ieviešanas dienai, septembrī ievērojami straujāk nekā iepriekšējā...

2013. gada 18. oktobris plkst. 16:42

Latvijā 72% pilsoņu pauž viedokli, ka atbalsts grūtībās nonākušajām bankām ir efektīvāks...

2013. gada 18. oktobris plkst. 16:25

Piektdien akciju tirgus indeksi pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja gan Ķīnas ekonomikas...

2013. gada 18. oktobris plkst. 16:08

Veidojas savdabīga situācija, ka turpmāk Veselības ministrijas (VM) pakļautībā esošās...

2013. gada 18. oktobris plkst. 15:59

Šonedēļ eiro pārkāpa virs 1,37 dolāru atzīmes, kura pēdējo reizi tirgū redzēta...

2013. gada 18. oktobris plkst. 14:13

Ņemot vērā, ka ASV politiķi ir panākuši vienošanos par valdības darba atsākšanu...