Makroekonomika

Piebalgs: Latvija ir piemērs visai Eiropai, kā pārvarēt vissmagākās ekonomiskās grūtības

LETA, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Latvija tomēr ir piemērs visai Eiropai, kā pārvarēt arī vissmagākās ekonomiskās grūtības un kļūt spēcīgākai, tā, komentējot Eiropas Komisijas (EK) šodien pausto atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, atzina Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Viņš atzīmēja, ka finanšu ministri, protams, vēl lems un gala lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā pieņems jūlijā, kad būs uzklausījuši Eiropas Parlamenta viedokli, eirozonas finanšu ministru ieteikumu un ES valstu vadītāju atzinumu.

Tomēr, pēc Piebalga domām, saņemot starptautisko aizdevumu, Latvija paveica milzīgu darbu, lai sakārtotu savu ekonomiku, un tas ir izdevies. «EK uzskata, ka šogad Latvijā būs visstraujāk augošā tautsaimniecība ES. Inflācija, valsts parāds, budžeta deficīts, ilgtermiņa kredītlikmes - Latvija ir tiešām izpildījusi visus eiro ieviešanai būtiskos kritērijus,» atzina ES attīstības komisārs.

«Īstenībā Latvija tomēr ir piemērs visai Eiropai, kā pārvarēt arī vissmagākās ekonomiskās grūtības un kļūt spēcīgākai. Latvijas vēlme ieviest eiro ir arī uzticības apliecinājums kopīgai valūtai,» sacīja Piebalgs, piebilstot, ka tie, kuri prognozēja eirozonas sabrukumu, ir piedzīvojušu kārtējo vilšanos.

Kā ziņots, EK šodien oficiāli pauda atbalstu eiro ieviešanai Latvijā. EK savā slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai, un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro.

Arī Eiropas Centrālā banka savā šodien publicētajā oficiālajā konverģences ziņojumā apliecināja, ka Latvija izpilda visus kritērijus, lai pievienotos eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Swedbank ekonomists eiro ieviešanu salīdzina ar runāšanu par Audi un žigulīšiem

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Arī citās valstīs ir diskusija par eiro nākotni, bet praktisku apsvērumu dēļ viņiem nav iespējas patlaban lemt par iestāšanos eirozonā. Neviena cita valsts vienkārši neizpilda Māstrihtas kritērijus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz iebildi, ka neviena cita valsts pašlaik nepiesakās dalībai eirozonā, kāpēc Latvija ir vienīgā, sacījis Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Citām valstīm iestāties eirozonā tīri tehniski nemaz nav iespējams. Un viņu situācijā spriest par viņu iespējamo dalību eirozonā jau ar 2014. gadu ir tāpat, kā kādam teikt, ka Audi es nepirkšu, izliekoties, ka tā nepatīk, bet patiesībā šīs markas auto nemaz nevar atļauties, jo naudiņa ir tikai priekš žigulīša,» skaidrojis ekonomists.

«Manuprāt, interesanta lieta ir šī: prasām iedzīvotājiem - viņi eiro negrib, prasām uzņēmējiem - lielākā daļa saka, ka vajag. Un tad ir jautājums - kurš zina labāk, kā radīt jaunas darba vietas, palielināt algas utt. Iespējams, ka tie ir uzņēmumu vadītāji. Iedzīvotājiem vajadzētu saviem vadītājiem uzticēties. Protams, jautāt un pārliecināties, bet arī ticēt. Pāreja uz eiro daudzos gadījumos ir speciālistu kompetences jautājums,» uzskata M. Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rimšēvičs: Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija, nekad nav bijis

Māris Ķirsons, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Deutsche Bundesbank prezidents: Latvijas rīcību krīzē var uzskatīt par piemēru

Žanete Hāka, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir pēdējā jeb jaunākā eirozonas locekle, bet var tikt uzskatīta par piemēru šajā jomā par to, cik strauji iespējams virzīties uz priekšu, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par krīzes mācībām Latvijā un eirozonā sacīja Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmans.

Latvijas valdības ļoti nopietnā rīcība ir bijis labs piemērs, kas atgādina par kolektīvo darbību pirms 700 gadiem, izveidojot Hanzas savienību, un ko var atcerēties arī šodien, saka Deutsche Bundesbank vadītājs.

Viņš norāda, ka var teikt, ka Latvija ir līderis integrācijā, bet tagadējā eirozona gan diemžēl nav līderis, runājot par izaugsmi pasaulē. IKP eirozonā patlaban ir 2,4% zem pirmskrīzes līmeņa un izaugsme ir apstājusies – trīs tās lielākās ekonomikas nerada nekādu stimulu, un pat ir vērojams samazinājums par minimāliem procentiem. Tikai ļoti lēns pieaugums nākotnē ir gaidāms, ko uzrāda arī pēdējie Vācijas dati, saka J. Veidmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Latvija ir nabadzīgākā, bet viena no spēcīgākajām eirozonas valstīm

Žanete Hāka, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nabadzīgākā eirozonas valsts – ienākumi (pēc pirktspējas) uz vienu iedzīvotāju 2012.gadā veidoja 58% no eirozonas vidējā, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Starpība ir diezgan liela, piemēram, Igaunijā, kas ir otra mazāk turīgā valsts eirozonā, šis radītājs bija 65%. No vienas puses, tas parāda lielu potenciālu – Latvijai ir, kur tiekties, un latiņa tagad ir nedaudz augstāka, jo eirozona vidēji ir par 7% turīgāka nekā Eiropas Savienība.

No otras puses, tas, vai Latvija spēs šo ienākumu starpību būtiski mazināt, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Būšana eiro klubā var mums palīdzēt veicināt ekonomikas un labklājības kāpumu (piemēram, caur lētāku finansējumu), bet tikai kopā ar prātīgu fiskālo un strukturālo politiku (kas ir vietējo politikas veidotāju rokās). Diemžēl Latvijā ir arī augstākā ienākumu nevienlīdzība eirozonā, ko arī ir jārisina ar vietējiem politikas instrumentiem – eiro šajā ziņā mums diez vai var daudz līdzēt, uzsver eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bailes no netīrās naudas un pārāk īsā atmiņa

Inguna Ukenābele, Dienas Bizness, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas par to, ir vai nav Latvija jaunais eirozonas naudas tirgus «tīrības» bieds, pagaidām izraisa smaidu. Tomēr potenciālas problēmas pastāv un tās ignorēt būtu muļķīgi.

Latvijas iesoļošanu eirozonā ārvalstu medijos pavadīja vietējām amatpersonām ne visai patīkami spriedelējumi par to, ka nu tik eirozonā caur Latviju ieplūdīs netīra nauda. Lai būtu skaidrāk – neskaidrās un, iespējams, ne visai likumīgās operācijās iegūti līdzekļi, kurus to īpašnieki, kas tīri labi jūtas ārpus Eiropas Savienības, glabāt tomēr izvēlas ES un vēl vēlamāks eirozonā. Iemesls, kādēļ tieši Latvija varētu kļūt par šādas naudas vārtiem uz eirozonu, ir tas, ka Latvijas banku uzraudzība esot apšaubāmas kvalitātes, bet pašām bankām ir liela patika pret nerezidentu naudu.

Šīs runas vēl arī sakrita ar ASV bankas JPMorgan Chase & Co, kas iepriekš ASV bija dabūjusi sutu par nepietiekamu centību naudas atmazgāšanas apkarošanā, lēmumu apturēt ASV dolāru maksājumus no Latvijas bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā otrajā ceturksnī mazāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenas eirozonā pieaugušas par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Savukārt Eiropas Savienības valstīs cenas augušas par 0,4%.

Jāatgādina, ka jūnijā cenas abos reģionos nemainījās.

Gada laikā ražotāju cenas eirozonā augušas par 0,2%, bet ES valstīs – par 0,7%.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, cenas kopumā ražošanā, izņemot enerģētiku, saglabājās stabilas gan eirozonā, gan ES. Savukārt enerģētikas sektorā eirozonā auga par 0,8%, bet ES – par 1,2%.

Lielākais cenu pieaugums mēneša laikā bija Lielbritānijā – par 1,9%, Grieķijā – par 0,9%, Nīderlandē – par 0,7%, Spānijā un Portugālē – par 0,5%. Savukārt lielākais kritums mēneša laikā bijis Igaunijā – par 5%, Slovākijā – par 0,5%, Kiprā – par 0,4% un Horvātijā – par 0,3%. Latvijā cenas mēneša laikā augušas par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija mazumtirdzniecības apjomu pieauguma līderis

Žanete Hāka, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā pieauga par 1%, savukārt Eiropas Savienības valstīs – par 1,2%, liecina Eurostat dati.

Jāpiebilst, ka aprīlī mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,2%, savukārt ES – par 0,5%. Savukārt maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,1%, bet ES pieauga par 0,5%.

Vērtējot sektoru griezumā, maijā pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā eirozonā varēja vērot pieaugumu par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, savukārt ES apjomi palielinājās par 1,5%. Nepārtikas preču sektorā mazumtirdzniecības apjomi pakāpās attiecīgi par 0,9% un 1%.

Maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, pārtikas, dzērienu un tabakas preču segmentā apjomi eirozonā sarukuši par 1,5%, bet ES – par 1,2%, savukārt nepārtikas sektorā bija vērojams pieaugums par attiecīgi 0,8% un 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 1,6%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par attiecīgi 0,9% un 0,8%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā saruka par 1%, bet ES pieauga par 0,1%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijā eirozonā saruka par 1,4%, bet ES – par 0,7%. Savukārt nepārtikas sektors saruka attiecīgi par 1,8% un 0,9%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 16 valstīs, bet pieauga sešās. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 5,8%, Spānijā – par 3,6% un Vācijā – par 2,5%, bet straujākais kāpums bijis Lielbritānijā – par 2,6%, Maltā – par 2% un Īrijā – par 1,4%. Latvijā mēneša laikā apgrozījums sarucis par 0,5%, kas ir trešais mazākais kritums ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaudzis risks, ka eirozonas ekonomikas izaugsme neatbildīs prognozēm

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā veidoja 11,1%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs eirozonā saglabājies nemainīgs jau trešo mēnesi pēc kārtas un atrodas zemākajā līmenī kopš 2012.gada marta.

Savukārt bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) jūnijā veidoja 9,6%, arī tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju un aprīli.

Tādējādi bezdarbs ES šobrīd atrodas zemākajā līmenī kopš 2011.gada jūlija.

Eurostat dati liecina, ka jūnijā ES bija 23,296 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 17,756 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar maiju, bezdarbnieku skaits ES jūnijā samazinājās par 32 000, bet eirozonā pieauga par 31 000.

Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES jūnijā saruka par 1,448 miljoniem, bet eirozonā - par 811 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules ekonomika atveseļosies mērenā tempā; Baltija aizvien būs izaugsmes līdere

Žanete Hāka, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosacījumi globālās ekonomikas izaugsmei nākamo pāris gadu laikā turpinās uzlaboties, bet atveseļošanās temps pavisam noteikti nebūs straujš, drīzāk mērens, uzskata SEB bankas analītiķi, norādot, ka to kavēs lēnā ekonomikas un finanšu sistēmas veseļošanās gaita.

Baltijas valstis joprojām ir ES izaugsmes līderes. Igaunijas izaugsme šogad ir ievērojami palēninājusies, ko ietekmējis kritums eksporta un investīciju aktivitātē. Igaunijas IKP pieaugums 2014. un 2015.gadā būs attiecīgi 2,6% un 2,9%. Arī Latvija un Lietuva saglabās veselīgu izaugsmi. Latvijas IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā sagaidāms 4,5-5% apmērā. Savukārt Lietuvas izaugsme sagaidāma 3,5-4,5% robežās. Visām trim Baltijas valstīm galvenais virzītājspēks ir privātais patēriņš, ko veicina labs reālo ienākumu pieaugums. Pēc šoruden uzrādītās zemās inflācijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka 2015.gadā Lietuva, kā pēdējā no Baltijas valstīm, kvalificēsies dalībai eirozonā, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bezdarbs eirozonā samazinājies līdz 10,8%

LETA, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada septembrī samazinājies līdz 10,8%, salīdzinot ar koriģēto augusta rezultātu 10,9% apmērā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2012.gada janvāra.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka bezdarbs eirozonā augustā veidoja 11%.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs septembrī samazinājies no 9,4% līdz 9,3%.

Eurostat dati liecina, ka septembrī ES bija 22,631 miljons bezdarbnieku, tajā skaitā 17,323 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar augustu, bezdarbnieku skaits ES septembrī samazinājās par 147 000, bet eirozonā - par 131 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES septembrī saruka par 1,832 miljoniem, bet eirozonā - par 1,194 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 23 ES dalībvalstīs, palielinājās četrās, bet saglabājās nemainīgs Austrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada novembrī bezdarba līmenis eirozonā saglabājies esošajā līmenī – 12,1%, liecina Eurostat dati.

Eiropas Savienības valstu vidū bezdarba līmenis kopš maija turas 10,9% līmenī.

Novembrī bez darba bija 26,55 miljoni ES iedzīvotāju, no kuriem 19,24 miljoni bija eirozonas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar oktobri, bez darba esošo cilvēku skaits ES novembrī pieauga par 19 tūkstošiem, bet eirozonā – par 4000. Savukārt, salīdzinot ar 2012.gada novembri, bezdarba līmenis ES audzis par 278 tūkstošiem, bet eirozonā – par 452 tūkstošiem.

Starp ES dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bijis Austrijā – 4,8%, Vācijā – 5,2% un Luksemburgā – 6,1%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bijis Grieķijā – 27,4% (septembra dati) un Spānijā – 26,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Somijas Eiropas lietu ministrs: Latvijas dalība eirozonā – vienas no labākajām ziņām eiro

Dienas Bizness, 28.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija cer, ka Latvijas ceļš uz eiro būs gluds, un darīs visu, kas ir tās spēkos, lai Latvija eirozonā iekļautos drīzāk, nevis vēlāk, atzina Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka Latvijā īstenotās strukturālās reformas uz Somiju atstājušas lielu iespaidu. A. Stubs skaidroja, ka Latvija bieži tiek pieminēta kā paraugvalsts, kur redzama taupības un izaugsmes kombinācija. Latvijas iedzīvotāji, politiķi un valsts kopumā īstenojusi smagus taupības pasākumus, norādīja Somijas Eiropas lietu ministrs. «Mēs sakām problemātiskajām valstīm – lūk, skatieties, Latvija to varēja, kādēļ jūs to nespējat? Tas būtu visu Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Eiropas interesēs, lai tāda valsts kā Latvija ir eirozonā,» sacīja A. Stubs.

Somijas ministrs uzsvēra, ka gan racionālā, gan intelektuālā ziņā ir ļoti grūti argumentēt, ka valstij, kas atbilst kritērijiem un īstenojusi tiešām smagus taupības pasākumus, ir jāpaliek ārpus eirozonas. «Psiholoģiski tā ir viena no labākajām lietām, kas ar eiro notikusi pēdējos četros gados. Var novērot, ka valstis, kas negribēja pievienoties, tagad maina kursu, un atkal vēlas iestāties eirozonā,» sacīja A. Stubs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vilks Briselē: Nākamā gada 1.janvāris būs pagrieziena punkts Latvijas vēsturē

Nozare.lv, 09.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gada 1.janvāris kļūs par pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, atspoguļojot ilgu un izaicinājumiem pilnu ekonomikas un monetārās integrācijas procesu, kas deva iespēju Latvijai pievienoties eirozonai, - tā šodien Briselē svinīgā pasākumā par godu lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Pēc ministra teiktā, dalība eirozonā zināmā mērā noslēgs ceļojumu, kas sācies tālajā 1991.gadā. «Šī ceļojuma laikā bija kāpumi un kritumi, kuri ļāva mums gūt daudzas mācības un skaidri apzināt stingru fiskālo un strukturālo pamatu, kā arī nerimstošu reformu svarīgumu ekonomiskās konverģences ilgtspējas sasniegšanai un saglabāšanai,» sacīja ministrs.

Vilks uzsvēra: «Mēs esam entuziasma pilni un pārliecināti par eirozonas nākotni. Mēs saglabāsim līdz šim sasniegtos ieguvumus un nodrošināsim, ka makroekonomiskie apstākļi veicina ilgtspējīgu ekonomisko konverģenci.»

Ministrs skaidroja, ka galvenais līdzeklis tam ir plašs politikas ietvars un fiskālā politika, kura pastāvīgi pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam un Fiskālajam līgumam. Būtiska ir arī strukturālo reformu plāna turpināšana un finanšu sektora politiku stiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru