Nodokļi

Piecos mēnešos PVN un IIN valsts budžetā iekasēts mazāk nekā plānots

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Lai arī šā gada pirmo piecu mēnešu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tika iekasēti atbilstoši plānam, tomēr ir vērojamas novirzes no plāna atsevišķos nodokļu veidos, informē Finanšu ministrijā (FM).

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, ieņēmumi no PVN pieauguši par 41 miljonu eiro jeb 5,8%. Tāpat arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojama plāna neizpilde - iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) iekasēts par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,8% un sociālas apdrošināšanas iemaksas par 13,5 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darbaspēka nodokļi pildās sekmīgi un atbilst nodarbinātības rādītāju tendencēm.

Tai pat laikā pārējo nodokļu ieņēmumi iekasēti pat vairāk, nekā plānots, tādējādi kompensējot PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi (akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 8,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, uzņēmuma ienākuma nodoklis - par 12,2 miljoniem eiro jeb 7,2% un nekustamā īpašuma nodoklis - par 4,4 miljoniem eiro jeb 3,9% vairāk).

Rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 2 854,1 miljons eiro, kas ir 100% no nodokļu ieņēmumu piecu mēnešu plāna. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu nodokļu ieņēmumi pieauga par 163,5 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta ieņēmumi bija 3 812,6 miljoni eiro. Tas ir par 379,4 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu - par 257,4 miljoniem eiro jeb 73,0% - nodrošināja saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP).

Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 555,1 miljons eiro. Tas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 201,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. Lielākais kāpums vērojams izdevumos sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada piecos mēnešos pieauga par 63,8 miljoniem eiro jeb 6,5%, kur izdevumi pensijām pieauga par 17,6 miljoniem eiro jeb 2,5%, savukārt, izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem - par 46,3 miljoniem eiro jeb 17,5%. Šis pieaugums ir skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu.

Izdevumi atalgojumam sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 43,0 miljoniem eiro jeb 7,9%, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 15,5 miljoniem eiro jeb 5,6%. Savukārt lielākais pieaugums izdevumiem atalgojumam bija vērojams pašvaldībās un to padotības iestādēs - par 27,5 miljoniem eiro jeb 10,3%.

Izdevumi kāpuši arī pozīcijā - preces un pakalpojumi - par 29,4 miljoniem eiro jeb 6,9%. Tas saistāms ar izdevumu kāpumu autoceļu atjaunošanai, nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē nodrošināšanai.

Šā gada piecos mēnešos vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 32,1 miljonu eiro jeb 15,7%. Tas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā šā gada maijā Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves būvniecībai un pārcelšanās izdevumu segšanai, kā arī ar kāpumu izdevumos, realizējot ES fondu projektus augstākās izglītības iestāžu būvniecības jomā.

Kopumā šā gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija vērojams 257,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu bilance uzlabojās par 177,5 miljoniem eiro. To pamatā noteica iepriekšējos mēnešos saņemtie ieņēmumi no ĀFP. Jāatzīmē, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos izdevumi pieaug straujāk, tādējādi kopbudžetā veidosies deficīts.

Finanšu ministrija informē, ka atbilstoši Eiropas Komisijā iesniegtajai Stabilitātes programmai 2015.-2018. gadam prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā ir 362,1 miljoni eiro jeb 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Asociācija: Latvijā izplatīts uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar PVN apliekams darījums

LETA, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK ar īpaši izstrādātu rīcības plānu gatavojas cīnīties pret krāpšanu PVN jomā

LETA, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi Eiropā ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības, uzskata Eiropas Komisija (EK), vienlaikus piedāvājot rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai.

Kā paziņojumā norādījusi EK, PVN iztrūkums - starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN - 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien ES ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā.

Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas virzieni, tostarp topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot MVU darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Neiekasētā PVN dēļ 2014.gadā ES zaudējusi gandrīz 160 miljardus eiro

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā Eiropas Savienībā (ES) ir zaudēta liela pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu summa - 159,5 miljardi eiro, liecina šodien publiskots Eiropas Komisijas (EK) pētījums.

Pētījumā secināts, ka kopumā atšķirība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN ir nepieņemami liela. Pētījumā gūtie atzinumi apstiprina EK nesen pausto aicinājumu pārstrādāt ES PVN sistēmu, lai vērstos pret krāpšanu un palielinātu sistēmas efektivitāti.

Kā norādījusi EK, dalībvalstīm tagad ir jārīkojas atbilstoši EK Rīcības plānam ceļā uz vienotu ES PVN zonu, kas iesniegts šā gada aprīlī, un jāvienojas par turpmāko virzību uz galīgu PVN režīmu pārrobežu tirdzniecībai ES. Jau tagad sākti vairāki steidzami pasākumi, lai risinātu krāpšanas problēmu PVN jomā, tomēr skaitļi liecina, ka nepieciešamas pamatīgākas reformas, brīdina EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma ir novecojusi, sarežģīta un paver iespēju krāpnieciskām darbībām. Līdz ar to, lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, vienkāršotu to un apkarotu arvien pieaugošo krāpšanos, ir ierosinātas būtiskas izmaiņas PVN sistēmas modernizēšanai un vienkāršošanai. Finanšu ministrija (FM) aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu par galīgo PVN sistēmu apspriešanā.

Pamatojoties uz 2016. gada 7. aprīlī publicēto PVN rīcības plānu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem par galīgās PVN sistēmas ieviešanu. Jāņem vērā, ka ir paredzēti divi posmi galīgās PVN sistēmas ieviešanai, un 2017. gada 4. oktobrī tika publicēta pirmā posma galīgās PVN sistēmas dokumentu pakotne, kas nosaka pamatprincipus galīgās PVN sistēmas ieviešanai.

Pakotnē ir iekļauti trīs dokumenti: priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz PVN sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, priekšlikums – Padomes Īstenošanas Regula, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 un priekšlikums – Padomes Regula, ar ko attiecībā uz sertificētu nodokļa maksātāju groza Regulu (ES) Nr. 904/2010.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa krāpniekiem, tā tiks piemērota nozarēs, kur tā ieviesta.

To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē veiktie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā un attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nosaka prasību no 1.aprīļa piemērot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru piegādēm, taču par to aizvien ir daudz neskaidrību, atzina auditorkompānijas SIA KPMG Baltic vecākā projektu vadītāja Gunta Kauliņa.

Eksperte uzsvēra, ka reversās kārtības piemērošana vienlīdz svarīga ir gan preču piegādātājiem un tirgotājiem, gan arī pircējiem, jo nodokļa piemērošanā ir iesaistītas abas puses, ja vien tās ir reģistrētas PVN maksātājas. Līdz šim lielākās neskaidrības bija saistītas ar diviem jautājumiem - kādām precēm konkrēti reversā kārtība ir piemērojama; vai un kā reversā kārtība ir piemērojama mazumtirdzniecībā?

Atbildes uz atsevišķiem jautājumiem ir atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētajā metodiskajā materiālā par PVN piemērošanu elektronikai, kur ir sniegta VID izpratne par jaunās PVN likuma normas praktisko piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien neatbalstīja ideju piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija patlaban neatļauj samazināt PVN pārtikai, tomēr darba devēju pārstāve aicināja šo jautājumu nenoņemt no dienaskārtības pavisam, bet pie tā varētu atgriezties, kad būs iespējams.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure FM ziņojumu nodēvēja par subjektīvu, jo tajā netika ņemti vērā citi pētījumi par PVN mazināšanu pārtikai, kuros, piemēram, secināts, ka, samazinot PVN pārtikai, ēnu ekonomika pārtikas nozarē samazinātos par 8%. Tāpat Šure pārmeta ministrijai, ka tā ziņojumu nav saskaņojusi ar nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vāru, vāru PVN likmes mazajam bērniņam. Šim būs, tam būs, tam pietrūka…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem – tā ir populisma būtība, kas nav sveša daudzām nozarēm un «ekspertiem», runājot, piemēram, par nodokļu politiku. Šoreiz pievērsīšos PVN. Shēma ir gauži vienkārša: sataisām tabuliņu, kur redzamas PVN likmes dažādiem produktiem un pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ja Latvijā kādām precēm vai pakalpojumiem tās ir augstākas, sitam trauksmes zvanus un saucam, ka PVN likme jāmazina un cenas kritīsies. Tā tas notika ar Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tādi ir aicinājumi samazināt PVN likmi medikamentiem un viesmīlības nozarei. Pirmajā acu uzmetienā izklausās ļoti loģiski: samazināsim PVN un kritīsies cenas. Taču praksē tas tā nestrādā. Piemēram, runājot par medikamentu cenām, ir jāanalizē, kas ir galvenie faktori, kas ietekmē to cenas, un kāds ir PVN īpatsvars to vidū. Pārsvarā gadījumu atšķirības PVN likmēs nebūt nav izšķirošais faktors, kādēļ citviet atsevišķām precēm vai pakalpojumiem ir zemākas cenas nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apaļkoku iepirkuma cenas nedaudz samazinājušās

Žanete Hāka, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 2. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā nedaudz samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju koku zāģbaļķiem vislielākais cenas kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 9% jeb vidēji par 6 eiro/m3 bez PVN un samazinājums egles zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – par 7%, kas ir 5 eiro/m3 bez PVN.

Priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cenas saglabājās iepriekšējā perioda līmenī - 48 eiro/m3 bez PVN. Savukārt 1. pusgadā egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cena pieauga par 7% un sasniedza 52 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2009. gada 1. pusgadu, kad Latvijā gandrīz visu sugu apaļkokiem bija viszemākās iepirkuma cenas, egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm cena ir dubultojusies, sasniedzot 52 eiro/m3 bez PVN. Priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm cenu pieaugums pēdējo sešu gadu laikā ir par 84% jeb 31 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 68 eiro/m3 bez PVN), un priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm - pieaugums par 80% jeb 21 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 48 eiro/m3 bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN plaisa būtiski samazinājusies

Māris Ķirsons, 23.11.2018

Auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa Latvijā četru gadu laikā sarukusi vairāk nekā divas reizes – no 25% 2013. gadā līdz 11% 2016. gadā

To liecina Eiropas Komisijas publiskotie dati par PVN plaisu – starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem.

«Tas ir noticis, pateicoties izmaiņām normatīvajos aktos, palielinot to preču pakalpojumu sarakstu, kuru iegādei tika piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība, lielākām nodokļu administrācijas pilnvarām, kā arī sekmīgai vienas no Valsts ieņēmumu dienesta prioritātes (PVN krāpniecības mazināšanā un šī nodokļa iekasēšanas uzlabošanā) izpildei,» skaidro auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza. Viņa uzsver, ka Latvija būtībā piecu gadu laikā ir veikusi ievērojamus PVN iekasēšanas uzlabošanas pasākumus, kā rezultātā arī PVN plaisa ir būtiski sarukusi. «PVN iztrūkums jeb plaisa tiek aprēķināta, salīdzinot sagaidāmos nodokļa ieņēmumus, pamatojoties uz statistikas datiem par preču un pakalpojumu patēriņu valstī ar faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem (samaksātais nodoklis pēc PVN deklarācijām - PVN pārmaksas + atgūtās nodokļa summas). Jo šie rādītāji ir līdzīgāki, jo mazāka būs PVN plaisa,» metodikas būtību skaidro I. Rauza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: PVN pārmaksas atmaksas kārtībā nepieciešami grozījumi

Ingūna Ābele, Nodokļu partnere, Sertificēta nodokļu konsultante, PRIMUS zvērinātu advokātu birojs, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts

Māris Ķirsons, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu PVN izkrāpšanas iespējas un vienlaikus pildītu valsts budžetu, ES dalībvalstis plaši izmanto reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī citus ieročus; Latvijai jāņem vērā citu valstu pieredze, jo Latvija iekasē vien ap 70% no PVN, kas tai būtu jāiekasē

To liecina arī Sorainen pētījums. «Eiropas Komisijas dati par to, cik daudz PVN vajadzēja iekasēt un cik ir iekasēts, rāda, ka šī starpība mūsu valstī ir 721 milj. eiro (pēc šogad publicētajiem datiem par 2013. gadu) jeb 30%, kas ir viens no augstākajiem īpatsvariem visā ES, kas nozīmē, ka Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts,» pētījumu par citu ES dalībvalstu darbībām, lai iekasētu maksimāli lielāku PVN apmēru, skaidro Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka nav nevienas valsts ES, kurā tiktu iekasēts viss PVN, cik būtu jāiekasē, tomēr tikai dažās valstīs neiekasētais apmērs sasniedz trešdaļu, bet labākie rādītāji ES ir virs 95%. «Protams, valstu ekonomiskā jauda ir atšķirīga, tāpēc, piemēram, Zviedrijā neiekasētā PVN apmērs (1,78 miljardi eiro) uz Latvijas fona (721 milj. eiro) šķiet milzīgs, taču procentuālā izteiksmē ir niecīgs – tikai 4,3%, savukārt Latvijā tas ir 29,9%,» pamato J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka, iekasējot tikai pusi no neiekasētā PVN apmēra, tas būtu teju vai visa 2016. g. prognozētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (397 milj. eiro) līmenī. Viņš konstatē, ka pērn tika veikti 1088 auditi (rezultatīvi 94%) – tas ir tikai 0,5% no visiem nodokļu maksātājiem, bet kopumā auditos uzrēķinātais PVN ir 107 milj. eiro. «Fakts, ka lielākā daļa ar PVN saistīto strīdu Latvijā attiecas uz PVN izkrāpšanu, norāda, ka PVN izkrāpšanas problēma mērāma krietni virs 107 milj. eiro. Uz šo ciparu fona nožēlojami, ka valsts PVN iekasēšanas krīzes situācijā (pēc 2011. gada EK aprēķiniem Latvijā bija sliktākais PVN iekasējamības rādītājs visā ES) likumdevēju un izpildvaras fokuss aprobežojas vien ar konstitucionāli apšaubāmu solidaritātes nodokli 38 milj. eiro vērtībā,» secina J. Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Samazinot PVN pārtikai, ieguvēji būs ražotāji un pircēji; šaubas par ietekmi uz ēnu ekonomiku

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Normatīvie akti liedz Latvijā samazināt PVN likmi vēl citiem «veselīgajiem» produktiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru