Jaunākais izdevums

Lai arī Eiropā iecienītākas ir lielās kempinga piekabes jeb t.s. kemperi, sava vieta var būt arī atšķirīgiem nišas produktiem, uzskata Aldis Bokmelders, kempinga piekabju ražotāja SIA Kulba līdzīpašnieks.

Iespējams, tie, kurus Kulbas risinājums varētu interesēt, vēl nav apzinājušies, ka šāds produkts eksistē. «Tas ir laika jautājums, jo vide, kas ietekmē tirgu, ir labvēlīga mazajām piekabēm – degviela kļūst dārgāka, Eiropā populāras ir mazās automašīnas, ar kurām lielo piekabi nepavilksi, aktuāls ir arī eko trends. Šīs tendences man liek ticēt, ka šim segmentam ir nākotne,» norāda Aldis.

Nesen viņš pabijis Vācijā, kur piedalījās Eiropas lielākajā kempinga piekabju, dzīvojamo māju un kempinga piederumu izstādē. «Aizbraucām parādīt Eiropai, ko esam uztaisījuši, un paskatīties, ko viņi par to saka..» Kulba novērtēta labi, jo tā atšķiras no vairuma piedāvājuma. Lielākajā daļā kempinga piekabju dominējot plastmasa, stiklašķiedra, lamināts. Lai gan tie visi ir moderni, ērti un izturīgi materiāli, cilvēki, kas visu mūžu dzīvojuši šādā mākslīgā vidē, ir «izslāpuši» pēc koka. «Koks ir tas, ko mēs varam piedāvāt, un ar ko atšķiramies no visiem pārējiem. Iekšā kabīne apstrādāta ar lineļļu un smarža ir tāda, ko nekad neizbaudīsi kādā citā kemperī,» saka Aldis.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Piejūras kempings pirmajos sešos mēnešos uzņēmis un apkalpojis 4826 viesus, bet kopumā kempingā viesi pavadījuši 7580 cilvēknaktis, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir apmēram par tūkstoti vairāk.

2018.gada pirmajā pusgadā viesu skaits bija 3917 un kopumā viesi pavadīja kempingā 6238 cilvēknaktis.

Cilvēknakts nozīmē, ka brīdī, kad viesis ierodas kempingā, viņš tiek piereģistrēts vienu reizi, bet kempingā nakšņo vairākas naktis. Pēc viesu apmeklētības īpatsvara, 62% mājiņu apmeklētāji ir no Latvijas, telšu laukuma apmeklētāji pārsvarā ir no Lietuvas un Latvijas, savukārt treilera laukuma apmeklētāji - no Vācijas un Skandināvijas valstīm.

Kempinga teritorijā atrodas divas servisa ēkas, kurās pieejamas viesiem nepieciešamās labierīcības, kā arī kafejnīca un pašapkalpošanās virtuve. Viesiem tiek piedāvāta arī sauna un karstā ūdens baļļa. Teritorijā atrodas sporta laukumi - volejbola un basketbola, kā arī bērnu rotaļu laukums un nojumes brīvdabas pasākumiem. Kempingā pieejama arī banketu zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glampings piedāvā to pašu būšanu pie dabas, bet bez «pēe» un «fui» efekta

Kempings var būt nolaista būdele, telšu vietas dubļainā pļavā un pāri plūstošas sausās tualetes nekurienes vidū, bet var būt arī arhitekta projektēta mini māja vai dizainvārda cienīga telts ar visām ērtībām. Vienīgais kopīgais tad tiem ir atrašanās nekurienes vidū, bet pat tas vairs nav noteicošais. Laipni lūgti glampingā!

Jaundarinātais angļu vārds glamping ir veidots, saliekot kopā glamour un camping, – tātad tāds glancēts kempings. Kā skaidro glamping.com, vietne, kas skaļi un braši tirgū virza šāda veida naktsmītnes, «tradicionāls kempings var būt auksts, slapjš un vienkārši neērts; glamping savukārt piedāvā to pašu tuvību dabai, bet bez «fui» efekta». Tas parasti nāk kopā ar kādām nebūt aktivitātēm: pastaigām, kalnā kāpšanu, zirgu jāšanu, laivu braukšanu utt. Faktiski tas pats, ko piedāvātu labs kempings, tikai glampingā ir jābūt klātesošai luksusa smaržai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mucām līdzīgas koka mājiņas pašā jūras krastā – šāds skats paveras vairākās vietās Kurzemes piekrastē. Lai arī kempingu klienti slavē projekta autorus par oriģinālo ideju, un pievilcīgo izpildījumu, pastāv bažas vai nelielie namiņi kāpās izvietoti likumīgi.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā pārvaldē stāsta par trim vietām ar mucu mājiņām – Melnsilā, Kolkas ragā un Upesgrīvā, vēsta laikraksts Diena. Tā kā kāpas ir ļoti būtiska un sargājama jūras piekrastes daļa, aizsargjoslu likumā paredzēti ierobežojumi darbībai šādā zonā, kas saistīti gan ar būvniecību, gan pagaidu konstrukciju izvietošanu.

Aizsargjoslu likums liedz novietot kāpās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, izņemot gadījumus, kad šāds teritorijas izmantojums paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Kā stāsta VVD reģionālajā pārvaldē, Melnsilā ar kempinga likumību problēmu neesot, savukārt Rojas un Mērsraga būvvalžu vadītājs Agris Jansons uz to raugās citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ņujorkā piedāvā gulēt teltī par 700 ASV dolāriem

Gunta Kursiša, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas «džungļos», kur pieblīvētās arhitektūras un piesārņojuma dēļ skaidras, atklātas debesis kļūs arvien retāka parādība, popularitāti sāk iegūt jaunākais luksusa klases pakalpojums - iespēja nakšņot uz terasēm, balkoniem vai pagalmos, raugoties zvaigznēs vai pilsētas gaismās, vēsta AFP.

Pilsētā, kurā gaisa piesārņojums un spožais mākslīgais apgaismojums, kas nāk no Manhetenas debesskrāpjiem, var aizēnot zvaigznes, luksusa viesnīcu tīkla AKA pārstāvji pauž, ka šo pakalpojumu var uzskatīt par unikālu pieredzi. AKA sola pieczvaigžņu numuriņu 17. stāvā par 1,5 tūkstošiem eiro par nakti. Cenā iekļauta «karaliska gulta», vakariņas sveču gaismā, kamīns, «romantiskas uzkodas» un teleskops, ar kuru raudzīties zvaigznēs.

Savukārt «luksusa kempings» Ņujorkā kļuvis populārs pēc skarbās 2011. gada ziemas, raksta medijs. Pēc ziemas, kad lielu daļu laika cilvēki pavadīja iekštelpās, vasarā sevišķi daudzi gribēja izbaudīt nakšņošanu ārā. Šo vēlmi pamanīja uzņēmums Affinia Gardens, kurš pašlaik piedāvā gulēt teltī uz terases Ņujorkas rajonā Upper East Side. Iespēju pārnakšņot teltī šajā prestižajā rajonā iespējams nopirkt par 309 – 700 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Māris Dzenītis: Vienīgā interese tiesāties bija un ir advokātam Romualdam Vonsovičam

Jānis Goldbergs, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu ražošanas uzņēmums IKEA Lietuvā, netālu no Viļņas atklājis glempinga vietu – labiekārtotu telšu pilsētiņu, kur atpūsties un pārnakšņot, informē uzņēmumā.

Šī ir pirmā IKEA glempinga vieta Baltijas valstīs un šogad tā izvietota veikparka «Wake Way» teritorijā pie Nemeža (Nemėžis) ezera, vien dažu minūšu brauciena attālumā no Viļņas, stāsta IKEA mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Kristina Mažeikīte. Tur ierīkotas piecas dažādas teltis ar atsevišķu terasi pie katras, kā arī kopēja atpūtas vieta ar rotaļu laukumu bērniem un vietu grilēšanai. Glempinga viesiem ir pieeja kopējai parka infrastruktūrai, dušām, tualetēm un bezvadu internetam.

Viena nakts divvietīgā teltī, kas iekārtota kā viesnīcas istaba, vienam cilvēkam maksās 10 eiro.

Termins glempings ir veidots no diviem angļu valodas vārdiem: glamurous jeb burvīgs un camping jeb kempings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas parkam Lācītes, kas atrodas Rankas pagastā, jau aptuveni divas nedēļas ir jauns saimnieks. Īpašumu, kas piederēja Hipotēku bankai, iegādājies investors no Dānijas, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Uzskatām, ka beidzot ir kārtīgs investors, kurš ir apņēmies Lācītes attīstīt un vēl vairāk pilnveidot. Investors ir pārņēmis absolūti visu atpūtas kompleksu ar visiem tā darbiniekiem, ne tikai atsevišķus objektus. Būtībā nekas Lācītēs nav mainījies, tikai īpašnieks. Neviens cilvēks nav atbrīvots. Visi turpina strādāt. Iespējams, ka darbinieku skaits pat palielināsies, jo tiks pilnveidotas vēl dažādas citas idejas. Ir jau saņemtas pirmās investīcijas un sākti remontdarbi, kas jau sen bija jāveic. Nekādām aplamām baumām nav pamata. Viss vēršas tikai uz labo pusi,» stāstījis direktors Elviss Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku brīvdienās Latvijas slēpošanas trasēs novērota liela slēpotāju aktivitāte, aģentūrai BNS atzina aptaujātie Latvijas slēpošanas kalnu pārstāvji.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa Ozolkalns valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai BNS pastāstīja, ka Ziemassvētku brīvdienas uz kalna pavadījuši ļoti daudz apmeklētāju. «Cilvēku bija vairāk nekā mēs bijām cerējuši. 24.decembris mums bija īsā diena, bet cilvēku bija ļoti daudz,» klāstīja Rokpelne, piebilstot, ka konkrētu skaitu šobrīd nav iespējams nosaukt, jo lielā cilvēku pieplūduma dēļ, tas vēl tikai tiek apkopots.

Pēc Rokpelnes teiktā, rindas uz kalna neveidojās, jo kalns esot pietiekami liels un trasēs pieteikot vietas lielam cilvēku skaitam.

Tostarp viņa norādīja, ka tāpat kā citus gadus, kalnu iecienījuši arī kaimiņvalstu atpūtnieki. «Tā kā pie kalna ir kempings, tad pie mums paliek arī daudz kaimiņvalstu atpūtnieki, un tad viņi brauc uz ilgāku laiku,» pastāstīja Rokpelne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risks šajā gadā atvērt kempingu ir attaisnojies, jo cilvēki šovasar vairāk izvēlas ceļot Latvijā, un šī situācija tūrisma nozarē mums kļuva par iespēju, stāsta "Camping Milk" īpašnieki Janis Krievans un Igors Šurigins, kuri riskēja un šajā vasarā atvēra jaunu kempingu.

"Ilgi meklējām vietu, izskatījām dažādus variantus un, visbeidzot, apmeklējot Usmas ezeru, ieraudzījām simpātiskas padomju laikā būvētas mājiņas, kurām piemita gan vienkāršība, gan savs šarms, līdz ar to tika saskatīts potenciāls šīs vietas attīstīšanai. Kad šī vieta parādījās izsolē, nebija šaubu par šo namiņu iegādi," viņi uzsver.

"Veicām atjaunošanu - ēku rekonstrukciju un interjera pārvērtības, izbūvējām terases," viņi uzskaita.

Tiesa gan, Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā, ņemot vērā biznesa riskus, īpašnieki apsvēruši, vai atvērt kempingu šogad, vai tomēr nogaidīt un pārcelt šo soli uz nākamo gadu.

"Redzam, ka risks ir attaisnojies, cilvēki šovasar vairāk izvēlas ceļot Latvijā un šī situācija tūrisma nozarē mums kļuva par iespēju. Kopš esam atvēruši namiņus viesiem (no jūlija sākuma), pieprasījums ir liels. Jau pirmajās nedēļās aizpildījums bija 100% līdz pat vasaras beigām," stāsta īpašnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā – SIA Kempings Sniedzes

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā reģistrēti 237 jauni subjekti, kas ir par 42 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 27 subjekti.

No kopējā skaita visvairāk jeb 212 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 19 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 240 subjekti, kas ir par 61 subjektu vairāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA Kempings Sniedzes ar 142 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Sniedzes, Tomes pagasts, Ķeguma novads. Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Eižens Kanskis.

Otrajā vietā pēc pamatkapitāla ir SIA A69 – tas ir 135 tūkstoši eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Artilērijas iela 69, Rīga. Uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Ieva Purniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fonteina festivāla sauklis būs Cool in Hell

Vēsma Lēvalde, 19.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto reizi no 10. līdz 12. augustam Liepājas centrā mūziķis un uzņēmējs Stīns Lorenss jeb Louie Fontaine rīko rokmūzikas festivālu Fontaine Festival.

Katru gadu festivālam ir sava devīze jeb sauklis, šogad tas skan Cool in Hell jeb Ellē ir forši, informē festivāla rīkotājs. Trīs dienās festivālā uzstāsies ap 30 ārzemju un Latvijas grupas. Koncertu norišu vietu skaits paliks nemainīgs, mūziķi kāps uz Gypsy Camp, kluba Fontaine Palace, Fire Bar, Prison un Acropolis skatuvēm.

Lielāks uzsvars tiks likts uz pasākuma teritorijas labiekartojumu, sola S. Lorenss. Jau pērn festivālu eksperts Latvijā – radio dīdžejs Toms Grēviņš – atzina, ka Fontaine Festival ir labākās un tīrākās tualetes, kādas jebkad līdzīgos pasākumos būtu redzējis. Šogad būs ierīkotas arī dušas ar siltu ūdeni, telšu pilsētiņa jeb kempings un iekārtota vieta autotreileriem. Pirmās 200 biļetes uz visām festivāla dienām varēs iegādāties par sešiem latiem vai septiņiem latiem ar iekļautu telts vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīņu par veiksmīgākā tūrisma produkta statusu turpina desmit pretendenti

Jānis Rancāns, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālais un tuvais tūrisms jebkādā izpausmē saistās ar ēšanu un gulēšanu ārpus mājas

Abas šīs dzīvībai svarīgās funkcijas vēlams šad un tad bagātināt ar jaunām izjūtām, ko sniedz gan kulinārijas dažādošana, gan netipiskas naktsmītnes.

Ne tikai Sinopes Diogēns saskaņā ar dabu dzīvoja mucā, arī Melnsila kempings Rojā piedāvā šādu iespēju pie jūras par 26–65 eiro par mucu. Galvenā naktsmītņu un kempinga vērtība ir vide – vieta, ainava un ekoloģija.

Uz Melnsila kempingu brauc tie, kam patīk daba, klusums un miers. Pieczvaigžņu līmeņa pieradinātajiem vērts atgādināt, ka šī atpūtas vieta nav sterila, šeit valda stihijas – saule, jūra, vējš, smiltis, lietus. Ideja radās apmēram pirms 15 gadiem, kad kempinga šī brīža saimnieki Andis un viņa brālis Māris Lagzdiņš katrs ar savu ģimeni apmetās uz dzīvi Melnsilā. Šobrīd kempinga ikdienas darbos piepalīdz arī bērni. Viņiem tika piedāvāta iespēja uzņemties rūpes par līdzšinējo primitīvo pļavā ierīkoto kempingu, iezīmējot attīstības virzienus, nodrošinot servisu, bet jūras krasts ierobežoja jebkādu celtniecību – situāciju atrisināja mucu mājiņas, kuras vēlāk, kā atzīst Andis Lagzdiņš, izrādījās trāpījums mērķī. Aptuvenais kempinga atpūtnieku skaits, pēc saimnieku aplēsēm, sezonā ir ap 7000. Katru nedēļas nogali viesu grāmatā tiek daudzkārt ierakstīts: Paldies par klusumu un mieru! Pašu uzņēmēju uzstādījums savukārt ir kvalitāte un sakārtota vide, saskaņa ar dabu un vienkāršas dabā pieļaujamas izklaides. Bez mucām nakšņošana iespējama autentiskā, bet mūsdienīgi iekārtotā zvejnieku mājā, bet saviesīgi pasākumi – tikpat autentiskā zvejas tīklu šķūnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi Jaunais tūrisma produkts 2012 laureāti

Gunta Kursiša, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien nosaukti veiksmīgāko Latvijas tūrisma produktu veidotāju vārdi un izsniegtas kvalitātes zīmes Q Latvia pieciem jaunajiem tās ieguvējiem, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) pārstāvji.

Konkursa «Jaunais tūrisma produkts 2012» uzvarētāji tika nosaukti ikgadējā pasākuma Tūrisma forums laikā.

Veselības tūrisma kategorijā TAVA vērtēšanas komisija par vislabāko atzinusi tūrisma programmu «Ar basām kājām pēc veselības», kuru izstrādājusi SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants.

Dabas tūrisma kategorijā uzvarējuši velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni», ko konkursam bija iesniedzis kempings Apaļkalns.

Kultūras tūrisma kategorijā par visveiksmīgāko jauno tūrisma produktu atzīta Kurzemes vīna tūre, ar kuru startēja tūrisma biedrība Kurzemes asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru