Latvijas mobilais telefons (LMT) paziņoja, ka no 7. aprīļa ievieš maksu par t.s. bezvadu interneta pakalpojumiem vai GPRS (General Packet Radio Services). GPRS varēs izmantot pēc diviem tarifu plāniem. Pastāvīgais GPRS pieslēgums maksās 3.54 Ls par pieslēgšanu un 1.18 Ls mēnesī par abonešanu, ieskaitot 5 megabaitu (Mb) datu apmaiņu. Datu plūsma virs 5 Mb mēnesī maksās 0.20 Ls par 1 Mb. LMT GPRS kopš 2002. gada vasaras ir piedāvājis bez maksas. Īslaicīgais GPRS pieslēgums, ko iedarbinās kā īsziņu nosūtot burtu «G» uz noteiktu numuru, maksās 0.83 Ls par Mb. GPRS pakalpojums atškirās no parastā GSM mobilā balss vai datu savienojuma, jo maksāts tiek par saņemto un pārraidīto datu apjomu, nevis par sarunas ilgumu. Pēc LMT sniegtās informācijas, LMT tīklā ir pāri par 50 000 telefonu, kas var izmantot GPRS. LMT faktisko GPRS lietotāju skaitu neatklāj un nenoliedz, ka GPRS spējīgu telefonu skaits aug arī tāmdēļ, ka pēdējā gandrīz visiem vidējās un augstākās cenu kategorijas mobilajiem telefoniem ir iebūvēta šī funkcija. Tele2, kas jau sen norādījis, ka tā tīkls ir pilnībā gatavs sniegt GPRS pakalpojumus, vairākkārt teicis, ka nogaidoši vēro tirgus attīstību Latvijā un negrasās steigties pakaļ LMT. LMT divas GPRS lietošanas izvēles Patstāvīgais GPRS pieslēgums Īslaicīgais GPRS pieslēgums Pieslēguma maksa 3.54 Ls – Abonēšanas maksa mēnesī 1.18 Ls – Bezmaksas datu apjoms mēnesī 5 Mb – Maksa par 1 Mb 0.20 Ls 0.83 Ls

LMT/a>

Latvijas mobilā telefona (LMT) jauno datu pārraides pakalpojumu GPRS, kas pastāvīgi pieslēdz mobilo telefonu internetam, izmanto neliels skaits potenciālo lietotāju. LMT sabiedrisko attiecību vadītājs Valdis Jalinskis sarunā ar Db teica, ka esot aptuveni 2 000 GPRS (General Packet Radio Services) lietotāju, kas izmanto šo pakalpojumu bezmaksas testēšanas režīmā Rīgā. V. Jalinskis teica, ka šis skaits nav daudz mainijies kopš GPRS testu uzsāka vasaras sākumā un sastāda apmēram 20% no LMT tīklam pieslēgtajiem 10 000 telefoniem ar GPRS lietošanas iespējām. Lielo ražotāju (Nokia, Ericsson, Siemens u.tml.) jaunie t.s. vidēji dārgie mobilie telefoni (piem. Ericsson T-39 vai Nokia 6310) visi ir aprīkoti ar GPRS. Pēc V. Jalinska teiktā, GPRS lietotāji pārsvarā lasot e-pastu, saņemot un pārraidot nelielus datu daudzums, kas arī liecina par zināmu darbību pārlūkojot interneta lappuses. Daļa lietotāju, visticamāk, savus GPRS spējīgos telefonus pieslēdzot portatīvajiem datoriem, lai piekļūtu internetam. Nordea mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Kristiāns Pudāns Db sacīja, ka interese par bankas GPRS pakalpojumu bijusi samērā liela, spriežot pēc zvaniem, kas saņemti pēc tā publiskošanas. Nordea par iespēju piekļūt savai interneta bankai caur GPRS paziņoja tūliņ pēc tam, kad LMT uzsāka GPRS testu. «Mums tas nebija dārgs pasākums, jo vienkārši latviskojam GPRS risnājumu, kuru jau izmanto Nordea koncerns Skandināvijā. Tas arī iederas mūsu stratēģijā plaši izmantot t.s. attālinātās piekļuves līdzekļus, lai veiktu darījumus ar klientiem. Praksē tas nozīmē iespējami daudz izmantot interneta banku un telefona banku,» K. Pudāns paskaidroja.

Apmēram 2000 Latvijas mobīlā telefona (LMT) klienti izmēģinājuši jauno datu pārraides pakalpojumu GPRS (General Packet Radio Services), kas piedāvā pastāvīgu mobilā telefona pieslēgumu internetam -- tā ziņo LMT preses sekretārs Dāvids Dane. D. Dane teica, ka šis skaits veido 20 % no aptuveni 10 000 telefoniem LMT tīklā, kas ir aprīkoti, lai izmantotu GPRS pakalpojumus. LMT ieviesa GPRS kā pagaidu bezmaksas pakalpojumu tikai 10. jūnijā un kompānija uzskata, ka tik liels interesentu skaits nedēļas laika liecina par pakalpojuma perspektīvām. D. Dane gan norādija, ka pagaidām t.s. satura sniedzēju skaits, ko var izmantot ar GPRS pieslēgumu, ir neliels. «Tas praktiski aptver nedaudz Latvijas t.s. WAP (Wireless Application Protocol) pakalpojumu, tostarp LMT mājas lapu. Banka Nordea ir arī paziņojusi, ka piedāvā savus interneta pakalpojumus GPRS vidē. GPRS režimā var arī izmantot telefonu kā modemu -- saikni starp portatīvo datoru un internetu,» D. Dane paskaidroja. Viņš piebilda, ka pastāvīgā pieslēguma režimā WAP pakalpojumi «atveras» daudz ātrāk, nekā iezvanoties izmantojot parasto mobilā telefona datu pārraides savienojumu. Tiesa, pagaidām GPRS datu pārraides ātrums -- 25 kilobiti sekundē (Kbps) -- ir lēnāks nekā LMT parastais datu pārraides pakalpojumus.

Decembra beigās noslēgsies Latvijas mobilā telefona (LMT) eksperiments ar bezmaksas mobilo interneta pieslēgumu, izmantojot t.s. GPRS tehnoloģiju. Janvārī, visticamāk, par šo pakalpojumu būs jāmaksā, un šobrīd ir grūti sacīt, vai tas būs to vērts. Pats galvenais - par kādu cenu piedāvās iespējas caur mobilo telefonu nosacīti sērfot internetā? Jāsaka, ka šo rindu autoram GPRS (General Packet Radio Services) pieslēgums ir atradis savu lietošanas nišu. Tās ir aptuveni 10 - 15 minūtes, ko gan no rīta, gan dažkārt pievakarē pavadu trolejbusā vai citā sabiedriskajā transportā ceļā uz un no darba. Šos brīžus izmantoju, lai "lasītu" savu telefonu (Nokia 6310i), tāpat kā dažs labs cits trolejbusa pasažiers lasa avīzi vai citu līdzpaņemtu lasāmvielu. Es lasu britu raidsabiedrības BBC ziņu lapas mobilā telefona ekrāna formātā, kā arī informācijas dienestu Ananova. Diemžēl šīs interneta lappuses, ko parasti apskatu, neatradu ar LMT palīdzību. Tās atradu ar meklēšanas rīku, par kuru man pastāstīja kāds interneta speciālists, kuru intervēju par citiem jautājumiem. Diemžēl aizmirsu adresi - tā ir saistīta ar vārdiem yahoo un wap. Jāsaka, ka šis ar globālo interneta portālu yahoo saistītais mobilā interneta meklēšanas rīks deva samērā juceklīgus meklēšanas rezultātus. LMT palīdzība bija izcila tad, kad piezvanīju, nosaucu sava telefona modeli un saņēmu pamācību "soli pa solim", kā iedarbināt pakalpojumu. Pēc tam pieslēdzos LMT mobilajai mājas lapai, kas piedāvāja saiknes uz nelielu skaitu Latvijas informatīvo dienestu. Daži no tiem pat mana GPRS lietošanas laikā (no oktobra sākuma) kaut kur pazuda. Vienīgā "īstā" ziņu lapa, kas sasniedzama caur LMT lappusi, ir dažu aktuālās dienas rakstu apkopojums no avīzes Diena. Noderīgas ir saiknes ar Rīgas kinoteātriem - Oskars, abas Dailes, Kino 52 un citiem - lai gan vienu reizi "pieķēru" neprecizitātes vienā no kinoteātru lappusēm. Par to, protams, atbild lapas uzturētājs, nevis GPRS pakalpojuma sniedzējs. Visbiežāk nākas izmantot GPRS, braucot pa 21. trolejbusa maršrutu no gala punkta Baznīcas ielā līdz Preses namam. Šeit GPRS vispār darbojas tikai aptuveni trīs reizes no četrām, tad arī ne vienmēr pilnīgi apmierinoši. Varu labi saprast, kādēļ izgāzās mobilā interneta variants ar iezvanīšanos, t.s. WAP (Wireless Application Protocol), jo tas spieda lietotājus maksāt par gaidīšanas laiku, kamēr interneta lappuse tika kontaktēta un atvērta, vai arī lietotājam apnika gaidīt. Pasaules praksē par GPRS pakalpojumu maksā par pārraidīto datu daudzumu, tātad, ja nav savienojuma un datu lejuppārlāde, nav jāmaksā par "tukšu laiku". Nesavienošanai, sevišķi ar ārzemju lappusēm, var būt visdažādākie iemesli, un par to nebūtu jāvaino tikai LMT. Ja LMT piedāvājumam būtu jāliek atzīme pēc piecnieku sistēmas, tam dotu kādus 3 +. Taču šo atzīmi varētu tuvināt piecniekam ja, pārejot uz maksas pakalpojumu, LMT arī palaidīs spēcīgu savu mobilo portālu, kas piedāvās piekļuvi caur saiknēm ar vairākiem informatīviem dienestiem latviešu, angļu un krievu valodā. No manas puses tur gribētos redzēt gan BBC, gan CNN, gan jauno tehnoloģiju informatīvo portālu Wired News un latviešu valodā - kādēļ ne Delfi un Apollo portālu pielāgotas versijas. Līdz 1. janvārim vēl atlicis kāds laiciņš un gribas ticēt, ka LMT jau pirms tam pieteiks patīkamu svētku dāvānu - portālu, kas pavērs plašu saikņu klāstu ar šo pasauli par mērenu cenu.

Latvijas mobilais telefons (LMT) no 10. jūnija Rīgā un Jūrmalā piedāvā jauna veida mobilo interneta pieslēgumu GPRS (General Packet Radio Services) bez maksas. Piedāvājums būs spēkā «līdz rudenim» un to varēs izmantot aptuveni 10 000 LMT tīkla lietotāji, kuriem jau ir mobilie telefoni ar GPRS funkcionalitāti, Db stāstīja LMT preses sekretārs Dāvids Dane. Kā zināms Latvijā un pasaulē ražotāji jau piedāvā virkni t.s. biznesa klases un atsevišķus lētākus telefonus ar GPRS izmantošanas iespējām. GPRS ir sistēma, kas faktiski pastāvīgi pieslēdz mobilos telefonus internetam un dara iespējamu momentānu e-pasta saņemšanu caur telefonu, ātru pieslēgšanos WAP (Wireless Application Protocol) standarta mobiliem interneta pakalpojumiem, un mobilā telefona izmantošanu, lai internetam pieslēgtos ar portatīvo datoru. Kā teikts LMT paziņojumā, pagaidām GPRS pakalpojuma ātrums būs 25 kilobiti sekundē (25 kbps) kas ir nedaudz lēnāks par līdzšinējo 34 kbps ātrumu, ko piedāvā LMT maksas datu pārraides pakalpojums. Rudenī, kad GPRS kļūs par maksas pakalpojumu, to, visticamāk, tarificēs pēc noraidītā datu apjoma, nevis, kā šobrīd (arī parastam datu pārraides pakalpojumam), pēc savienojuma ilguma.

Latvijas mobilais telefons (LMT) turpinās piedāvāt pastāvīgo interneta pieslēgumu ar GPRS (General Packet Radio Services) tehnoloģiju līdz šī gada aprīlim. To Db paziņoja LMT preses sekretārs Dāvids Dane. LMT sāka piedāvāt GPRS pakalpojumus pagājušā gada vasarā un vēl rudenī teica, ka bezmaksas piedāvājumu izbeigšot gadmijā. Ieviešot maksu par GPRS savienojumu, visticamāk, tiks prasīta samaksa par saņemto un pārraidīto datu apjomu, nevis par savienojuma laiku, kā tas ir ar balss sarunām mobilo sakaru tīklos. D.Dane nevarēja nosaukt aktīvo GPRS pakalpojumu lietotāju skaitu, taču norādija, ka 9.1 % LMT tīkla lietotāju, jeb vairāk nekā 41 000 personām ir telefoni, kas spēj izmantot GPRS. Tele2 jau pirms vairāk nekā gada teica, ka tā tīkls tehniski ir teju gatavs sniegt GPRS pakalpojumus, taču to vēl nav ieviesis.

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta, liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 15 % mobilo tālruņu lietotāju ceļojumā tālruni neņem līdzi vai to pilnīgi izslēdz, bet 21 % ārzemēs izmanto tikai īsziņu (SMS) pakalpojumu.

Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4–6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu – tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

„Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. „Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis – tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo traucēkli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Jauna ES aptauja liecina, ka augstā viesabonēšanas maksa attur eiropiešus no mobilo tālruņu izmantošanas ārzemēs

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta. Par to liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā. Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4-6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu - tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

"Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. "Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis - tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo trauckli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Latvijas interneta lappušu krājums autovaditājiem iAuto atvēris pieeju GPRS vai WAP spējīgu mobilo telefonu lietotājiem. Kā ziņo t.s. vortāla redaktors Elmārs Biele, daļa iAuto satura pielāgota mazformāta bezvadu interneta ierīču standartam vai t.s. WAP (Wireless Application Protocol). Tas nozīmē, ka izmantojot GPRS telefonu, var pārlūkot informācijas sadaļas par jaunākām auto nozares ziņām, galvenās ziņu tēmas, Ceļu Satiksmes noteikumus un Latvijas Administratīvo Pārkāpumu kodeksu. Paziņojumā presei E. Biele raksta, ka drīzumā arī WAP vidē būs pieejams pārdodamo auto katalogs un citi informatīvi pakalpojumi. Jāpiebilst, ka WAP «tautas valodā» saprot ka bezvadu iezvanpieeju internetam, ko uzskata par lēnu un dārgu, jo tiek maksāts par katru lietošanas laika sprīdi. Tādēļ arī pasaules presē bieži rakstits par WAP pakalpojumu neveiksmi, lai gan kritika attiecināma uz pieslēgšanās tehnoloģiju. Patiesībā WAP ir satura prezentēšanas standarts, kas pielāgots mobilo telefonu mazformāta, pārsvarā melni-baltiem displejiem. Skatot WAP standartam atbilstošu saturu ar GPRS (General Packet Radio Services) spējīgu telefonu, pasaulē tiek maksāts tikai par pārraidīto datu daudzumu. Latvijā GPRS pakalpojumu uztur tikai Latvijas mobilais telefons (LMT) un līdz gada beigām, tas ir bezmaksas.

Latvijas mobilā telefona (LMT) tīklā ar 64.8 % pieslēgto aparātu turpina dominēt somu ražotājs Nokia. Par to liecina LMT apkopotie dati par savam tīklam novembrī pieslēgtiem mobilo telefonu modeļiem. Modelis Nokia 3510 ieņēma pirmo vietu starp novembrī visvairāk pirktiem telefonu modeļiem LMT tīklā. Nokia 3510, kas piedāvā ar GPRS datu pārraidi (mobilo interneta pieslēgumu) un polifoniskas zvanu melodijas, arī bija pirmā vietā oktobrī. Nozares pazinēji gan norāda, ka šis modelis ir Nokia t.s. mērenas cenas kategorijas jaunākais, uzlabotais modelis, kas faktiski daļēji aizstāj Nokia 3310, kas lidz šim bijis galvenais, plašākam lietotāju lokam domātais telefons. Savukārt otro vietu starp jaunajiem telefoniem novembrī ieņēma Siemens C55, aizstājot Nokia 3310, kas ir visbiežāk lietotajs modelis LMT tīklā kopumā. Šai visā tīklā sastopamo telefonu «topā» pirmās 18 vietas aizņem tikai Nokia un Siemens modeļi (19. vietā parādās Ericsson A1018s). LMT informācijā norādīts, ka Ericsson (tagad Sony - Ericsson) modeļi turpina zaudēt tirgus daļu starp lietotājiem . Šī gada 1. decembrī 6.8 % LMT klientiem bija Ericsson telefoni, bet pirms gada to vēl bija 9.7 %. Ericsson F250m modelis novembrī ieņēma 9. vietu starp 20 visvairāk pirktiem telefoniem, bet oktobrī šai LMT sarakstā vispār nebija neviens Ericsson modelis. Pārskatā par telefonu tirgu arī norādits, ka 6.5 % LMT klientu telefoni ir spējīgi izmantot pastāvīgo bezvadu interneta pieslēgumu GPRS (General Packet Radio Services). Tas ir vairāk nekā oktobrī, kad 5.5 % klientu bija šādas iespējas. LMT preses sekretārs Dāvids Dane teica, ka kompānija nevarot nosacīt cik no šiem telefoniem ir aktīvi pieslēgti GPRS pakalpojumam, kas līdz gada beigām tiek piedāvāts bez maksas. Vēl vasarā LMT lēsa, ka GPRS, kas tobrīd bija pieejams tikai Rīgā, izmantoja aptuveni 5 000 lietotāji. LMT paziņojumā teikts, ka kompānijai 15. novembrī bija 449 211 klienti, kas ir par 1.9 % vairāk, nekā 15. oktobrī, kad LMT bija 440 688 klienti. LMT klientu skaits novembrī veidoja 19.24 % valsts iedzīvotāju, salīdzinot ar 14.22 % 2001. gada novembrī.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Poterings un Vācijas kanclere Angela Merkele šodien Briselē parakstīja regulu par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos. Regula, kuras mērķis — samazināt Eiropas Savienībā viesabonēšanas izmaksas, līdz ar to varēs stāties spēkā šā gada 30.jūnijā, ziņo Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Pēc tam, kad klients ir pieteicies lētajam Eirotarifam, operatoram ir dots mēnesis laika, lai pārslēgtu klienta telefonu jaunajam tarifam, kā rezultātā vēl mēnesi klients saņems dārgo rēķinu. Tādējādi lielākajai daļai mobilo sakaru lietotāju Eiropas Komisijas izcīnītie tarifi būs pieejami tikai no 1. oktobra.

"Šī ir laba diena 140 miljoniem mobilo telefonu lietotājiem Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisijas rīkojās ātri, izlēmīgi un efektīvi mūsu pilsoņu interesēs. Regula stāsies spēkā rekorda cienīgā laikā, paejot tikai 11 mēnešiem, kopš Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu. Regula par viesabonēšanu stāsies spēkā šīs nedēļas beigās, 30.jūnijā. Sākot ar šo vasaru, mobilo telefonu lietotāji gūs labumu no pastāvīgas viesabonēšanas maksu samazināšanās," teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Poterings.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Mobilo sakaru operators Tele2 pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurā operatora reklāma kampaņa «Bezmaksas telefons pirmklasniekam» tika atzīta par maldinošu.

«PTAC lēmumu pārsūdzēsim, jo PTAC vēlme šādi aizliegt sarūpēt pimklasniekiem bezmaksas mobilos telefonus ir nesaprotama, vēl vairāk – netiek aizstāvētas Latvijas ģimeņu vajadzības šajā ekonomiskajā situācijā,» pamato Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka PTAC aizrādījums, kuram Tele2 piekrita un kuru tūlītēji novērsa, bija par Zelta Zivtiņas mājas lapas jaunumu ziņas virsrakstu «Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona!». «Lai gan ir maza varbūtība, ka kāds bērns to redzēja, publiski atvainojamies, ka pieļāvām šādu kļūdu. Esam spēruši nepieciešamos soļus, lai turpmāk izvairītos no šādiem notikumiem,» norādīja J. Spoģis.

Lai pasargātu pacientus no neatbilstošu bezrecepšu medikamentu lietošanas, turpmāk sabiedrībai paredzētajā zāļu reklāmā būs jānorāda aicinājums konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu, biznesa portālu Db.lv informēja Veselības ministrija. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā tiek izplatīti zāļu bezmaksas paraugi.

Ministru kabinets šodien, 6.martā, pieņēma noteikumus "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus". Noteikumos ir precizētas normas, kas regulē zāļu reklāmas saskaņošanas kārtību un zāļu bezmaksas paraugu izsniegšanu, palielinot kopējo izsniedzamo recepšu zāļu bezmaksas paraugu skaitu.

Noteikumos ir noteikts, ka turpmāk Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izdotais saskaņojums zāļu reklāmai būs derīgs nenoteiktu laiku, līdzšinējo divu gadu vietā, bet, ja reklāmas materiālā tiks veiktas izmaiņas, tad iesniedzējs būs atbildīgs par to saskaņošanu ar Zāļu valsts aģentūru. Noteikumi arī paredz jaunu kārtību salīdzinošās zāļu reklāmas saskaņošanai. Līdz šim kārtība paredzēja, ka reklāmas iesniedzējs informēja arī tās personas, kuru šī reklāma var skart. Noteikumos tagad ir noteikts, ka trešajai personai, uzzinot no ZVA interneta mājas lapas par zāu reklāmu, ir tiesības vērsties ZVA un lūgt iepazīties ar reklāmas materiālā iekļauto salīdzinājumu un iesniegt savu viedokli un argumentus.

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

Lai arī daļa ministriju pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru, ir ministrijas, kuras šogad ir atcēlušas Microsoft programmatūras iegādi.

Latvijā ir sākušās diskusijas par to, ka valsts un pašvaldību iestādes varētu izmantot bezmaksas programmatūru, arī laikraksts Db akcijas ietvaros, kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus uzņēmēju ierosinājumus par OpenOffice.org izmantošanu. Pakāpeniska pāriešana uz atvērtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir nopietni izvērtējams jautājums, uzskata Finanšu ministrija (FM), vēršot uzmanību, ka ministrija jau patlaban izmanto dažādus atvērtā koda risinājumus savas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt, komentējot uzsvaru uz atvērtā koda ofisa saimes programmatūras lietošanas iespējām - elektroniskās tabulas un tekstu redaktori, FM atzīmē pozitīvo aspektu, ka šīs programmas ir bez maksas no licencēšanas viedokļa, tomēr pašas programmatūras uzturēšana prasa papildu finanšu un cilvēkresursus, gan apmācot lietot programmatūras patērētājus, gan tās iestatot, gan atjaunojot. Ministrija arī norāda, ka pilnībā nav atrisināts jautājums par šīs programmatūras latviskošanu, ieskaitot pilnvērtīgas pareizrakstības pārbaudes iespējas, kas ir nopietns iebildums to lietošanai valsts pārvaldē.

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.