ES nauda

Piedāvā finansējumu MVU, lai veicinātu zinātnes un uzņēmējdarbības mijiedarbību

Žanete Hāka, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar 2017.gada globālo investīciju indeksu Latvija kopš 2016.gada atrodas grupā vidēji inovatori, kas nozīmē, ka investīciju veiktspēja mūsu valstī ir 50-90% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Gan Lietuvas, gan Igaunijas rādītāji ir augstāki. Viens no veidiem, kā šo rādītāju paaugstināt, ir zinātnes un uzņēmējdarbības ciešākas mijiedarbības veicināšana, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ikvienam mazam vai vidējam uzņēmumam, kurš vēlas izstrādāt vai attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju Latvijā, izmantojot zinātnieku pakalpojumus, atbalstu var sniegt LIAA Tehnoloģiju pārneses programma.

LIAA ietvaros strādā Tehnoloģiju skautu komanda, kas pārzina pētniecības organizāciju, tai skaitā universitāšu, sniegtās iespējas uzņēmumiem. Skauts ir ātrākais un efektīvākais veids kā uzņēmumam, kuram ir vēl tikai radusies ideja par jaunu vai uzlabojamu produktu vai tehnoloģiju, nonākt līdz piemērotākajam zinātniekam nozarē.

Ne mazāk būtiski uzņēmējam ir atrast finansējumu izveidotās sadarbības finansēšanai. Šim mērķim LIAA ir pieejami gandrīz 4 milj. EUR programmas «Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi» ietvaros. Viens uzņēmums var pretendēt uz atbalstu 60% apmērā, bet ne vairāk kā 25 000 EUR.

Inovāciju vaučeri paredzēti, lai atbalstītu tādu ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi saistītu darbību finansēšanu kā tehniski ekonomiskā priekšizpēte, rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, tostarp prototipu izgatavošana, produktu rūpnieciskā dizaina izstrāde, jauna produkta vai tehnoloģijas testēšana un sertificēšana, kā arī rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana šādiem rūpnieciskā īpašuma objektiem: izgudrojuma patents, dizainparaugs un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija.

Atbalsta mehānisms izstrādāts tā, lai maksimāli samazinātu birokrātisko procedūru slogu un būtu draudzīgs uzņēmējiem.

Finansējums inovāciju vaučeru programmai 3,74 milj. eiro apmērā tiek piešķirts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta «Tehnoloģijas pārneses programma».

Starp Latvijas veiksmes stāstiem var minēt graudaugu pārslu ražotāju MILZU!. Uzņēmums ir radījis inovatīvu produktu, kas īsā laikā spējis iekarot ne tikai vietējo, bet arī eksporta tirgus. Uzņēmuma valdes loceklis Enno Ence stāsta: «Graudaugu pārslu bizness tika radīts, izvērtējot segmentu, un jau sākotnēji bija skaidrs, ka MILZU! nevēlas kopēt kādu citu ražotāju, bet radīt savus produktus atbilstoši savam konceptam kā inovāciju izmantojot rudzus. Koncepts bija skaidrs, taču, uzņēmumam piesaistot zinātniekus, kopā radījām uzturvērtībām bagātas produktu receptūras, tādējādi iegūstot spēcīgas konkurences priekšrocības.»

MILZU! graudaugu pārslu receptūras tika radītas sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem, un produkta inovācija ir rudzi kā alternatīva kukurūzai, rīsiem un kviešiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sniedza projekta līdzfinansējumu, kas palīdzēja uzņēmumam attīstīties ātrāk.

Vaicāts, kā izdevies uzsākt sadarbību ar zinātniekiem, E. Ence saka: «Par iespējām sadarboties ar zinātniekiem uzzinājām, interesējoties par atbalstu biznesa idejām. Devāmies uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti un sarunas rezultātā izveidojās veiksmīga sadarbība produktu izstrādē, kas turpinās joprojām. Mēs vērsāmies pie zinātniekiem ar savu konceptu un definētām vajadzībām, savukārt zinātnieku kompetences un izmantotās metodes sniedza spēcīgus argumentus produkta diferencēšanai.»

Ne tik plaši izskanējis, bet ne mazāk inovatīvs ir SIA «eO», kas ražo elektromotoru kontrolierus – šī produkta pētījumi un prototipa izstrāde notikusi LIAA Kompetenču centru programmas ietvaros. Produkta ideja ir «eO» iniciatīva, reaģējot uz tirgus pieprasījumu pēc jaudīgākām, videi draudzīgākām piedziņas tehnoloģijām. Sadarbībā ar zinātniekiem radīts eksportspējīgs produkts, kas tiek realizēts 2 veidos: kā brīvi stāvoša iekārta vai komplektā ar visu elektriskās piedziņas komplektu (kontrolieris, elektromotors, akumulatori, elektroinstalācija), kas šobrīd ir potenciāli veiksmīgākais virziens, jo rada papildu pievienoto vērtību SIA «eO» kompetencēm.

Uzņēmuma projektu vadītājs Kristaps Dambis uzskata, ka valsts atbalsts ir bijis nozīmīgs produkta izstrādē: «Sākotnēji mūsu uzņēmums veica pētījumu, izmantojot paši savus iekšējos cilvēkresursus, kā arī iepirkumu procedūras rezultātā piesaistījām elektronikas speciālistus, tā uzsākot tik nozīmīgo sadarbību ar zinātniekiem. Šobrīd cenšamies pilnveidot esošo produktu, taču nākotnē ir daudz ieceru par tā paveidu radīšanu, kas varētu notikt līdzīgu pētījumu gaitā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šogad mazie un vidējie uzņēmumi var ieslīgt stagnācijā

Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA «Sky Port» valdes locekle Zane Driņķe, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties eksportam un Eiropas Savienības fondiem, Latvijā ieplūdīs nauda, saruks bezdarbs un pieaugs algas. Prognozes šķiet ļoti pozitīvas, taču, visticamāk, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) laukā aina būs citādāka.

MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs

Vidusmēra uzņēmējam, paraugoties uz šodienas situāciju ekonomikā, var rasties jautājums, no kurienes tik pozitīvas prognozes? Uz to mudina vairāki aspekti – saimnieciski aktīvo MVU skaits šobrīd ir augošs, īpaši ražošanas nozarēs. Jau kopš 2003. gada pieaug jaundibināto uzņēmumu skaits, un augošā tendence saglabāsies arī 2018. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā reģistrēti 1 592 ekonomiski aktīvi MVU. Samazinās arī likvidēto uzņēmumu skaits un tiek prognozēts, ka samazinājums turpināsies arī šajā gadā. Tas nozīmē, ka MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs. Nedaudz lielāks pieaugums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu, kā arī apkalpojošo un konsultējošo pakalpojumu nozarēs. Bet, vai tiešām tas ir pietiekams pamats tik pozitīvam skatam nākotnē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas pilsētā Grācā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka tie pērn turpinājuši spēcīgu atveseļošanos un šādas kompānijas joprojām ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pamats.

Ģenerāldirektorāts vēsta, ka MVU radītā pievienotā vērtība pērn pieaugusi par 3,5%, kas seko 1,5% kāpumam 2016.gadā, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pagājušajā gadā palielinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2,3% pieaugumu pirms gada.

Tikmēr MVU skaits pērn pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2,2% kāpumu 2016.gadā.

Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, pagājušajā gadā uzrādījušas MVU radītās pievienotās vērtības pieaugumu, bet deviņas valstis - Igaunija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija - spējušas reģistrēt kāpumu vismaz 8% apmērā. MVU radītās pievienotās vērtības kritums Lielbritānijā galvenokārt tiek skaidrots ar valūtas kursa svārstībām pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrija aicina sniegt viedokli par PVN jomas vienkāršošanu

Lelde Petrāne, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 7. aprīļa Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rīcības plāna ietvaros Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienkāršošanas pasākumiem PVN jomā attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Lai sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju par vienkāršošanas pasākumiem, Finanšu ministrija aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu apspriešanā.

Pašreiz Padomes Direktīvā par kopējo PVN sistēmu ir paredzēti atsevišķi atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saistībā ar PVN. Šie atvieglojumi ļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm vienkāršot PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus MVU, kuru gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu slieksni. Tomēr, lai izveidotu modernu un vienkāršotu MVU režīmu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, kura galvenie mērķi ir palīdzēt izveidot vidi, kas veicina MVU izaugsmi, un ieviest efektīvu un stabilu PVN sistēmu.

Atbilstoši priekšlikumam dalībvalstīm, kuras nolems ieviest PVN atbrīvojumu MVU, būs iespēja atbrīvojuma slieksni noteikt tādā līmenī, kas vislabāk atspoguļo to īpašo ekonomisko un tiesisko situāciju (tiek piedāvāta maksimālā sliekšņa vienota vērtība Eiropas Savienībā 85 000 eiro apmērā). Šādus MVU dalībvalstis varēs atbrīvot no PVN maksāšanas un citu PVN saistību izpildes. Latvijā šis atbrīvojuma slieksnis ir noteikts 40 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Nākotnes prognozes Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir labvēlīgas

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā EK Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka nākotnes prognozes Latvijas MVU ir pozitīvas.

Ģenerāldirektorāts prognozē, ka Latvijas MVU radītā pievienotā vērtība 2016.-2018.gadā palielināsies par 13,6%, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pieaugs par 4%.

Tādējādi MVU šajā periodā kopumā varētu radīt aptuveni 19 000 darbvietu.

Ziņojumā teikts, ka Latvijas MVU 2012.-2016.gadā piedzīvojuši mērenu izaugsmi. MVU pievienotā vērtība pieaugusi par 15,2%, bet nodarbinātība - par 6,3%, kas ir ļoti līdzīgi lielo kompāniju uzrādītajam izaugsmes līmenim.

Izaugsme mazajos uzņēmumos bijusi jo sevišķi spēcīga, pievienotajai vērtībai pieaugot par 21,9% un nodarbinātībai palielinoties par 12,8%. Taču 2015-2016.gadā kāpums bijis mazāk izteikts, pievienotajai vērtībai pieaugot vien par 0,9%, bet nodarbinātībai sarūkot par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Samazinot izmaksas, aicinās uz biržu

Žanete Hāka, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie un vidējie uzņēmumi finansējumu kapitāla tirgos piesaistīt nesteidz

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vēlmi finansējuma piesaistei izmantot kapitāla tirgos, varētu samazināt administratīvo izmaksu slogu. Tomēr eksperti uzsver, ka izmaksu samazināšana atrisinās tikai vienu no pastāvošajām problēmām.

Rīgas birža ar uzņēmumu aktivitāti lepoties nevar – kaut arī pēdējos gados ir ienākuši pāris pievilcīgi uzņēmumi, ar to ir par maz. Tajā pašā laikā uzņēmumi nereti sūdzas par aizdevuma nepieejamību bankās. Lai risinātu šīs problēmas, jāveicina ne tikai lielu uzņēmumu raudzīšanās biržas virzienā, bet jāieinteresē arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijā biržas potenciāls un iespējas uzņēmumu finansēšanai piesaistīt alternatīvo finansējumu kapitāla tirgos netiek pietiekami izmantotas – AS Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas uzņēmumu akcijas, un vēl trīs uzņēmumu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū First North. Salīdzinājumam – Baltijas Oficiālajā sarakstā ir iekļautas 15 Igaunijas un 13 Lietuvas uzņēmumu akcijas. Šobrīd akciju tirgus lielums (tirgus kapitalizācija) attiecībā pret kopējo ekonomikas lielumu ir salīdzinoši mazs. Latvijas tirgus kapitalizācija 2017.gadā sasniedza tikai 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir būtiski zem ES vidējā rādītāja – 77,9%, savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji ir attiecīgi 11,2% un 9%. Latvijas kapitāla tirgus ir viens no vismazāk attīstītajiem kapitāla tirgiem ES, bet Ziemeļvalstīs – viens no attīstītākajiem pasaulē. Lai veicinātu MVU interesi par finansējuma piesaisti caur biržu, nākotnē tiem varētu tikt samazinātas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bulgārijā smelsies idejas Ventspilī plānotā zinātnes centra eksponātu kolekcijai

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Plāno atvieglot PVN noteikumus maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Priekšlikums paredz ieviest jaunu sistēmu, kas atvieglotu PVN uzskaiti un deklarēšanas pienākumus.

Eiropas Komisija Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē informējusi par diviem jauniem priekšlikumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas attiecas uz vienkāršošanas pasākumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un PVN likmju regulējuma atjaunināšanu, informē Finanšu ministrijā.

«Pašreizējo Eiropas Savienības PVN sistēmu ir nepieciešams modernizēt, lai risinātu aktuālās problēmas, īpaši mazinātu krāpniecības iespējas un vienkāršotu prasības uzņēmējiem. Mums ir jābūt gataviem nākotnes izaicinājumiem, tāpēc pozitīvi vērtējam pasākumus, kas veicina labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības vides attīstībai un tuvina mūs vienotas Eiropas Savienības PVN zonas nostiprināšanai,» uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālās biznesa īpatnības

Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja Zane Driņķe, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 veido tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu.

Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv instrumenti, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.

Orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti

Mikrouzņēmums vai MVU ir mūsu tirgus īpatnība. Ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus biznesā, var sākt ar mikro, kas, kā liecina statistika, arī aktīvi tiek izmantots. Lai gan ir vairāki instrumenti uzņēmumu izaugsmei, liela daļa visu ekonomiski aktīvo periodu pavada mikro vai MVU statusā, jo nekur jau nav definēts, cik ilgi tā var darboties, un cik gados būtu normāli sasniegt zināmu izaugsmi. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, uzdrošinos apgalvot, ka, nemeklējot eksporta ceļus un orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pirktspējīgā sabiedrības daļa samazinās, tāpēc tāda ir jāmeklē kaut kur citur. Nišas produktiem vietējā tirgū nav izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus

Db.lv, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (58%) šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus.

Aptuveni 90% no tiem MVU, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu.

Visbiežāk MVU izmanto tādus sociālos tīklus kā "Facebook" (92%) un "Instagram (42%), lai piesaistītu jaunus klientus (63%) un veidotu uzņēmuma atpazīstamību (60%).

"Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons sociālo tīklu lietotāju un šī mazo un vidējo uzņēmēju aptauja labi parāda, cik vēl ir liels potenciāls uzņēmējiem izmantot sociālos tīklus, lai pastāstītu par sevi, saviem produktiem vai pakalpojumiem. Dažādi starptautiskie un vietējie pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem pirms veic pirkumus," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no "Tet" klientiem – mazā un vidēja biznesa pārstāvjiem – šobrīd strādā attālināti visu nedēļu vai vismaz dažas dienas nedēļā, un darbā tie ir saskārušies ar tehniskām problēmām ar datortehniku vai programmatūru.

Par to liecina jaunākā "Tet" klientu aptauja, kas tika veikta jūnijā. Pilnībā attālināti strādā 17% Tet MVU (mazie un vidējie uzņēmēji) segmenta klienti, savukārt nepilna trešdaļa (29%) dažas dienas pavada birojā un dažas strādā no mājām. Ceturtdaļa no tiem, kuri šobrīd vēl turpina strādāt birojā (22%), plāno pāriet uz attālinātu darbu nākotnē.

Gandrīz 40% no aptaujātajiem ārkārtas situācijas laikā saskārās ar tehniskajām problēmām, un visbiežāk tās bija saistītas ar novecojusi tehniku vai programmatūru un nepareizajiem iestatījumiem gan ierīcēs, gan programmatūrā. Savukārt tehnisko atbalstu, darbiniekiem strādājot no mājām, nodrošina mazāk nekā puse uzņēmumu (46%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Baltijas valstis bija starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, un, augot algām un iekšzemes patēriņam, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā noskaņojums ir uzlabojies.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka visās trīs valstīs ir būtiski samazinājies pesimistiski noskaņoto MVU īpatsvars, kas tuvākajā nākotnē prognozē apgrozījuma kritumu, un ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt sava biznesa attīstībā.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu ir fokusējuši uz vietējo tirgu. Straujais atalgojuma un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir veicinājis arī iekšzemes patēriņu, ko neapšaubāmi ir sajutuši gan lielie, gan mazie uzņēmumi. Tomēr darba roku trūkumu ir aizvien skaudrāk jūtams arī MVU segmentā. Ar šo faktoru lielā mērā ir skaidrojams arī pieaugušais to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt savā biznesā. Liela daļa no šīm investīcijām būs vērstas uz produktivitātes palielināšanu, lai ar to pašu darbinieku skaitu varētu saražot lielākus apjomus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Lietuvas fintech uzņēmums SME Finance ienāk Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas faktoringa pakalpojumu sniedzējs «SME Finance» uzsācis darbību Latvijas tirgū, kā arī līdz gada beigām plāno uzsākt darbību Igaunijas tirgū.

Uzņēmuma pamatdarbības virziens ir individuālu faktoringa risinājumu nodrošināšana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), šajā segmentā šogad plānojot palielināt aizdevumu portfeli līdz 50 miljoniem eiro. «SME Finance» plāno nodrošināt saviem klientiem labāku piekļuvi apgrozāmo līdzekļu finansējumam, uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī konkurētspējas veicināšanai tirgū.

Nesen veiktais Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka tikai katrs otrais Latvijas MVU uzņēmums ir saņēmis bankas aizdevumu pilnā apmērā. Tas ir par 23% mazāk nekā vidējais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm. Turklāt Latvija ir vadošajās pozīcijās pēc noraidīto kredītu skaita, sasniedzot 12% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Eiropā, kas ir 5%. Tas liecina, ka ierobežota piekļuve finansēšanas iespējām kļūst par nopietnu problēmu uzņēmējdarbības attīstīšanai MVU segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā akūti nepieciešama kvalitatīva zinātnes menedžmenta sistēma

Kristīne Stepiņa, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesakārtotās zinātnes vadības sistēma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā zinātniekiem ir ļoti maz pasūtījumu no uzņēmumiem

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa uzskata: esam iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas.

Kāda šobrīd ir zinātnes menedžmenta sistēma?

Ar skumjām jāatzīst, ka faktiski tā ir nekāda, nemaz nesapņojot par rezultātos bāzētu, uz stratēģisku mērķu un rezultātu sasniegšanu balstītu menedžmentu. Sanāk, ka valstij tik svarīga joma netiek ne pienācīgi uzraudzīta, ne vadīta, ne attīstīta. Ir izstrādāta Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (sciencelatvia.lv), kurā varam atvērt lapu ar zinātnisko institūciju sarakstu un direktoru vārdiem! Institūti manuāli sagatavo atskaišu dokumentus, kurus reizi gadā piegādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kura par lielu naudu ir izstrādājusi šo sistēmu, kurai no ārpuses var piekļūt tikai Latvijā strādājoša persona ar doktora grādu. Par īpašu ērtību un darba automatizāciju ir grūti nosaukt arī procesu, kad tiek lejupielādēta ekseļa tabula, manuāli tiek rediģēta un atkal augšuplādēta. Nu, tāda, kopumā ņemot, ir mūsu zinātnes menedžmenta sistēma. Mūsdienās kvalitatīvam menedžmentam ir absolūti nepieciešama adekvāta atbalsta informācijas sistēma. Esam atkal iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi jau tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investējot 20 miljonus eiro, Ventspilī uzsāks Ahhaa konkurenta būvniecību

Monta Glumane, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada pirmajā pusē, bet centra atklāšana šobrīd plānota 2020./2021. gadā. Projektu paredzēts īstenot divās daļās: Zinātnes centra jeb Interešu izglītības centra izbūve un Inovāciju centra izbūve.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas atradīsies 6330,16 kvadrātmetrus plašā ēkā, kurā Zinātnes centra platība būs aptuveni 4530,16 kvadrātmetri un Inovāciju centrs ar jauno uzņēmēju nomas platībām ap 1500 kvadrātmetriem, bet kafejnīcu telpas 300 kvadrātmetru platībā. Zinātnes un inovāciju centrs atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2 pļavā netālu no DUS «Cirkle K».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru