Jaunākais izdevums

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Ministrijā norāda, ka līdzšinējās diskusijās Latvijas piena nozares pārstāvji nav vēlējušies ieviest šādu papildu regulējumu, kaut arī šādi līgumi, jo īpaši ilgtermiņā, palīdzētu novērst straujas piena cenas svārstības.

Tāpat nepieciešams veicināt Latvijas piena produktu eksportu, kā arī svaigpiena un piena produktu tiešo tirdzniecību, un sekmēt mazo veikalu un tirdzniecības vietu attīstību.

Ministrijā norāda, ka, ja uzņēmums tiek reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā, mājas apstākļos saražoto dzīvnieku izcelsmes pārtiku var izplatīt tieši galapatērētājam neierobežotā apjomā un attālumā no ražošanas vietas. Ievērojot noteiktus kritērijus, 30% no kopējā mājas apstākļos saražotā dzīvnieku izcelsmes pārtikas apjoma var piegādāt mazumtirdzniecības uzņēmumiem, pārējais saražotais apjoms piegādājams tieši galapatērētājam.

ZM arī norāda, ka zemā svaigpiena iepirkuma cena aktualizēja jautājumu par uzcenojumu piena produktiem mazumtirdzniecībā.

Ministrijā norāda, ka ir jau bijušas tikšanās ar tirgotājus pārstāvošajām organizācijām un mazumtirdzniecības tīkliem, lai pārrunātu jautājumus par vietējo piena produktu uzcenojumu. Tāpat ZM ir aicinājusi Konkurences padomi īstenot tirgus uzraudzību par pārtikas produktu cenas veidošanos pārtikas piegādes ķēdē.

Valdības sēdes laikā Šmits atzīmēja, ka starpība starp zemāko un augstāko svaigpiena iepirkuma cenu februārī bija divas reizes, savukārt visstraujāk piena iepirkuma cena samazinājās tiem, kas strādāja ar Lietuvas piena pārstrādi.

"Šobrīd nedrīkstam izdarīt pārsteidzīgus lēmumus, tādēļ joprojām ir svarīgi monitorēt situāciju un strādāt pie turpmākajiem soļiem, lai pasargātu ražotājus no tik straujām cenu svārstībām," norādīja Šmits.

Vienlaikus ZM informē, ka svaigpiena iepirkuma vidējā cena Latvijā ir pazeminājusies piecus mēnešus pēc kārtas, un 2023.gada janvārī tā piedzīvoja līdz šim lielāko kritumu viena mēneša laikā, sarūkot par 11,5% salīdzinājumā ar decembri.

Pēc provizoriskās informācijas par svaigpiena iepirkuma cenu februārī ZM secina, ka cenas kritums mēneša ietvaros bija aptuveni 20 procenti.

Svaigpiena cenu samazinājumu 2022.gada otrajā pusē ministrijā skaidro ar augsto inflāciju valstī, kā rezultātā samazinājās iedzīvotāju pirktspēja un kopējais iekšējā tirgus pieprasījums pēc piena un tā produktiem. Vienlaikus saglabājās un joprojām saglabājas augstas ražošanas izmaksas, kas lauksaimniekiem jānosedz no realizācijas zemajiem ieņēmumiem.

Tāpat sarežģījumi piena pārstrādē Lietuvā tiešā veidā ietekmēja arī Latvijas ražotāju piena noieta tirgu, jo 44% Latvijas svaigpiena tiek izvesti pārstrādei kaimiņvalstī.

Turklāt jau 2021.gadā bija vērojams ražošanas resursu cenas sadārdzinājums saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, skaidro ZM, atzīmējot, ka tam sekojošais karš Ukrainā arī ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumus, tos pakļaujot ilgstošas krīzes spiedienam. Turklāt energoresursu cenas kāpums Latvijā kopš 2022.gada maija ir daudz lielāks nekā ES vidēji.

Kā ziņots, lai nākotnē izvairītos no straujām piena iepirkuma cenu svārstībām, zemkopības ministrs Šmits plāno piedāvāt Baltijas valstīm noteikt piena iepirkuma cenu koridoru. Šodien valdības sēdē Šmits skaidroja, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs ir noteikts šāds cenu koridors, kas nodrošina, ka piena cena nepazeminās zem pašizmaksas un arī "neuzšaujas debesīs".

Baltijas valstīs šāds mehānisms nav līdz šim ieviests, lai gan līdzīga prakse ir vairākās Eiropas Savienības valstīs. Ministra ieskatā, būtu labi, ja Baltijas valstis to varētu izdarīt kopīgi. Šo jautājumu Šmits plāno tuvākajā laikā pārrunāt ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkeviču.

Jau ziņots, ka šī gada sākumā Latvijas piena ražotāji piedzīvoja piena krīzi. Tā devusi grūdienu sākt nozares problēmas risināt ilgtermiņā, pēc tikšanās ar Zemnieku saeimas valdi iepriekš teica Šmits.

Viņš norādīja, ka sarunu laikā ar piena lopkopības nozari secināts, ka nozare meklē nevis īslaicīgu pabalstu, bet ilgtermiņa risinājumu.

Viņa ieskatā, valstij ir jāveido vide, kur, vai nu tiek stimulēti vietējie pārstrādes uzņēmumi "iet eksportā", vai arī pārstrādes tirgū jāaicina ārzemju investori, kas to darīt jau māk.

Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd investēt pārstrādes rūpniecībā Latvija ir krietni neizdevīgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.

"Tas ir darbaspēka nodokļi, slimības lapas, birokrātija un vēl virkne lietas, kuru dēļ mēs neesam pievilcīgi jaunu pārstrādes rūpnīcu būvniecībai," stāstīja Šmits.

Jau ziņots, ka piena iepirkuma cenas Latvijā samazinājās līdz 28 - 30 centiem par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau bija noteikta 20 centi par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena ir 45 centi.

Martā piena iepirkuma cena sāka paaugstināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pakāpenisku saimniecības attīstību, Valmieras novada piensaimnieki “Pērles A.A.J.” piesaistījuši 1,5 miljonus eiro no bankas Citadele, ko ieguldīs, lai modernizētu savu piensaimniecības kompleksu un uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus.

Projekta ietvaros tiks izbūvēta jaunlopu novietne, kas tiks aprīkota ar jaunām guļvietām, ventilatoriem, dzirdnēm un ērtu barības galdu. Papildus tiks izbūvēta jauna kūtsmēslu krātuve. Novietnes un tās saistošās infrastruktūras izmaksas sastādīs aptuveni 1,28 miljonus eiro, kamēr krātuves uzstādīšana maksās 228 000 eiro.

“Jaunais komplekss nodrošinās to, ka gan slaucamās govis, gan jaunlopi varēs uzturēties vienuviet, kā rezultātā apsaimniekošana kļūs krietni efektīvāka un iespējas palielināt ganāmpulku – lielākas. Novietnē dzīvniekiem tiks paaugstināts komforta līmenis, ko nodrošinās palielināta platība uz dzīvnieku, labāka ventilācija un mīkstākas guļvietas. Šis faktoru kopums, kā arī iespēja efektivizēt lopu pārvietošanu fermas ietvaros veicinās dzīvnieku stresa līmeņa samazināšanu un kopējo labturības apstākļu uzlabošanos,” teic “Pērles A.A.J.” valdes loceklis Jānis Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru