Foto: Ieva Lūka/LETA

Piedzīvo strauju attīstību 

Lai gan atsevišķos segmentos tirgus dalībnieku aktivitāte varētu būt augstāka, kopumā pēc atvēršanas elektroenerģijas tirgus piedzīvojis strauju progresu

Armanda Vilcāne, 2019. gada 22. marts plkst. 6:38

To DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā Enerģētikas nozares nākotne - izaicinājumi un iespējas norādīja gan vairāki tirgus pārstāvji, gan eksperti. Kopš tirgus atvēršanas Latvijā pagājuši vairāk nekā desmit gadi.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati liecina, ka tirdzniecību Latvijas teritorijā šobrīd sākuši 27 komersanti, kuri galvenokārt elektroenerģiju piedāvā uzņēmumiem. Nozares pārstāvji uzsver, ka nākotnē būtu nepieciešams vairāk aktivizēt arī mājsaimniecību tirgu.

Tirgus attīstība bijusi ļoti pozitīva, par to liecina gan tirdzniecības apjomu, gan cenu tendences, uzskata Augstsprieguma tīkla (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns. «Runājot par Latvijas un Baltijas tirgu, jāsaka, ka, protams, ir atsevišķi elementi, kur gribētos redzēt straujāku progresu, piemēram, regulēto tarifu likvidēšana Lietuvā un lielāka aktivitāte mājsaimniecību tirgū, taču citādi progress ir labs, īpaši ar Latvijas integrāciju vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Domāju, ka izaicinājumiem un pārmaiņām bagāta būs arī nākamā piecgade. To apzinoties, pievēršamies tirgus dalībnieku informēšanai par AST plānotajiem tīkla attīstības projektiem, kas nākotnē var potenciāli ietekmēt gan vairumtirgus cenu, gan tirgu kopumā. Tirgus dalībniekiem ir nepieciešama pēc iespējas savlaicīgāka informācija par gaidāmajām izmaiņām, un mēs to iespēju robežās mēģinām sniegt,» pauž G.Junghāns.

Arī Latvenergo komercdirektors un valdes loceklis Uldis Bariss atzīmē, ka tirgus attīstījies ļoti strauji. «Galvenokārt to aktivizējusi starpsavienojumu izveide. Manuprāt, tirgus konkurence gan veidojas, mazam tirgum integrējoties lielā, jo izveidot pilnasinīgu konkurenci lokāli ir sarežģīti. Ja salīdzinām Latvijas elektroenerģijas tirgu ar citām Eiropas valstīm, jāsaka, ka Latvija drīzāk ir priekšējās rindās. Piemēram, Lietuvā mājsaimniecību tirgus šobrīd vēl nav atvērts, tāpat esam starp tiem pirmrindniekiem, kuriem sistēmas operatora līmenī ir izveidota centralizēta datu bāze, kas spēj tirgus ziņojumus veidot automātiski. Somija un Zviedrija šobrīd vēl tikai domā par centralizēto datu apmaiņu, tāpēc šajā gadījumā mums drīzāk būtu jālepojas ar to, ko mums ir izdevies sasniegt,» domā U.Bariss. Viņam piekrīt arī G.Junghāns, norādot, ka šobrīd lielāka uzmanība būtu jāpievērš mazo tirgus dalībnieku, patērētāju un mazo ražotāju, iesaistei tirgū, jo lielie jau tagad ļoti aktīvi darbojas starptautiskajā tirgū.

Piedāvāto pakalpojumu ziņā Latvija ir ļoti labā situācijā, tajā pašā laikā attīstību bremzē patēriņa intensitāte, uzsver Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis. «Mazumtirdzniecības tirgū joprojām pastāv būtisks un objektīvs šķērslis - salīdzinoši nelielā patēriņa intensitāte, sevišķi mājsaimniecību segmentā, kur vēsturiski patēriņš uz vienu pieslēguma vietu ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas diemžēl ir tirgus izaugsmi ierobežojošs apstāklis, taču cerams, ka līdz ar jaunu tendenču, piemēram, elektromobilitātes, ienākšanu patēriņš palielināsies,» prognozē G.Valdmanis. Runājot par Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem mērķiem, kas saistās gan ar atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanu un energoefektivitātes veicināšanu, gan ar dekarbonizāciju, viņš atklāj, ka būtiskākie šķēršļi šo mērķu sasniegšanā saistās ar to, ka sabiedrība joprojām nereti uzskata - enerģētikas politikai būtu jāpilda arī sociālās palīdzības funkcijas.

«Tas ir zināmā mērā pretrunā ar tiem mērķiem, kas ir izvirzīti. Skaidrs, ka efektīvāka strādāšana prasa zināmus ieguldījumus, taču, ja sabiedrība ir noskaņota, ka enerģija pienākas kā sociāls pakalpojums, kura cenā netiek iekļautas faktiskās izmaksas, tas ir būtisks šķērslis. Tajā pašā laikā Latvija šajā gadījumā, iespējams, pat ir labākā situācijā nekā mūsu kaimiņvalstis, kurās regulējumu klātbūtne, nosakot enerģijas cenas, ir ievērojami lielāka,» skaidro LEEA izpilddirektors.


Visu rakstu lasiet 22. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 07. marts plkst. 12:23

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas,...

2019. gada 07. marts plkst. 11:30

Enerģētikas sektorā nākamo 30 gadu laikā, līdz 2050.gadam, gaidāms sava veida maratons,...

2019. gada 07. marts plkst. 10:17

Enerģētika šobrīd stāv uz lielu pārmaiņu sliekšņa, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas...

2019. gada 07. marts plkst. 8:44

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas...

2019. gada 28. februāris plkst. 16:25

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 21. marts plkst. 8:52

Salaspilī iemūrēts pamatakmens Latvijā pirmajai saules enerģijas centralizētās siltumapgādes...

2019. gada 20. marts plkst. 8:50

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta...

2019. gada 18. marts plkst. 14:54

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 1% līdz 42,09 EUR/MWh,...

2019. gada 15. marts plkst. 10:09

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu,...

2019. gada 12. marts plkst. 6:46

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk,...

2019. gada 11. marts plkst. 17:35

Norvēģijas triljonu dolāru vērtais suverēnais fonds plāno pārdot daļu no saviem naftas...

2019. gada 11. marts plkst. 14:44

Elektroenerģijas cenu joprojām ietekmē laikapstākļu prognozes un izejvielu tirgus cenas, informē...

2019. gada 07. marts plkst. 16:21

Virzība uz lielāku atjaunojamo energoresursu patēriņu notiek, taču darāmo darbu vēl ir...

2019. gada 07. marts plkst. 14:40

Laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar Eiropu...

2019. gada 07. marts plkst. 14:30

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu process nav jauna lieta un notiek jau...