Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Latvijā vismaz 25% strādājošo daļu darba algas saņem neoficiāli, Igaunijā šīs rādītājs ir 20% līmenī, bet Lietuvā nelegālus ienākumus saņem vismaz 29% nodarbināto, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Aptaujā no visiem Latvijas nelegālo ienākumu saņēmējiem 9% atzina, ka pilnīgi visa alga viņiem tiek maksāta neoficiāli, bet 8% - ka aploksnē saņem algas mazāko daļu un atlikušie 8% - ka algas lielākā daļa tiek izmaksāta, nesamaksājot valstij nodokļus.

Aptaujā, kas divu nedēļu laikā tika veikta visās trīs Baltijas valstīs portālos cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt, 7% procenti Lietuvas respondentu atzina, ka pilnīgi visu algu saņem aploksnē, 12% - ka algas lielākā daļa tiek saņemta oficiāli, bet 10% lielāko ienākumu daļu veido neoficiālā aplokšņu alga. Savukārt Igaunijā 13% respondentu atzina, ka saņem tikai nelegālus ienākumus, bet atlikušie 7% apliecināja, ka algu saņem gan oficiāli, gan arī aploksnē.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Viļņas mērs Remigijs Šimašus lūdzis Lietuvas Konkurences padomei izmeklēt, vai taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» reklāma atbilst likumiem un vai tā nemaldina patērētājus.

Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība paziņojusi, ka «Yandex.Taxi» reklāmā, kas tiek izplatīta pa dažādiem kanāliem, teikts, ka kompānija piedāvā taksometru pakalpojumus, un par to liecina arī uzņēmuma nosaukums, taču «Yandex.Taxi» vēl līdz šim Viļņas pašvaldībā nav lūdzis atļauju pārvadāt pasažierus ar vieglajām automašīnām.

«Mēs lūdzam sākt izmeklēšanu par iespējamu reklāmas likuma piektā panta pārkāpumu, kā arī pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumu - noteikt par pienākumu pārtraukt publicēt reklāmu, kas neatbilst noteiktajām prasībām,» sacīts Viļņas mēra iesniegumā Konkurences padomei.

Mērs arī informējis Konkurences padomi, ka kompānijas «ETN Baltic» reklāmas stendos pilsētas ielās no trešdienas plānots izvietot «Yandex.Taxi» reklāmu, kas pēc pašvaldības domām, ir maldinoša. Pašvaldība kompāniju par to jau ir brīdinājusi.

Par iespējamu klientu krāpšanu Rīgas Kriminālpolicijas aizturētie taksometru šoferi braukuši ar Rīga Taxi piederošām automašīnām, apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, norādot, ka ir gandarīts par to, ka policija ķērusies pie negodīgu šoferu tvarstīšanas, jo paša spēkiem tas neesot iespējams, un ka līdzīgas problēmas ir arī citās taksometru kompānijās.

Valsts policija kopumā pārbaudīja septiņus taksometrus dažādās vietās Rīgā. Četros no šiem taksometriem tika atklāti pārkāpumi - taksometros bija ierīkotas speciāli pielāgotas palīgierīces, lai sagrozītu taksometra skaitītāju rādījumus. Pēc brauciena taksisti šos rādījumus uzdeva par īstiem un pieprasīja paaugstinātu maksu par sniegto pakalpojumu, informēja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par notikušo Kriminālpolicijas darbinieki sākuši četrus kriminālprocesus par pircēju un pasūtītāju apkrāpšanu, ja tā izdarīta, izmantojot speciāli pielāgotus mērinstrumentus. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likuma paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskācija, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Kā solīju iepriekšējā bloga ierakstā par standartizācijas brīvprātības principu, pieķeršos arī nedaudz «sāpīgākai», bet arī aktuālai un samērā sarežģītai tēmai – obligātie standarti. Tātad, kas ir obligātais standarts un kāpēc tāds vispār ir nepieciešams?

Standarta lietošana kļūst obligāta brīdī, ja tā ir paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos. Standartus obligātus padara likumdevējs, tādējādi nodrošinot prasību nedublēšanos un resursu ietaupījumu. Pozitīvais moments obligāto standartu tēmā ir tas, ka – likumdevējs nodrošina šo standartu tulkošanu un jūs tos varat lasīt vai iegādāties valsts valodā.

Protams, aktuāls jautājums ir par to, kāpēc vispār ir nepieciešami obligātie standarti, ja jau to princips ir būt brīvprātīgiem un, kādas vispār tiesības ir prasīt no ražotājiem kaut ko darīt OBLIGĀTI? Atbilde ir pavisam vienkārša un skaidri saprotama – valsts ir atbildīga par saviem pilsoņiem. Tā uzņemas nodrošināt sabiedrības drošību, veselību un kvalitatīvu vidi dzīvošanai. Tieši tāpēc noteiktiem sabiedrībai nepieciešamajiem produktiem jāizmanto efektīvākie, starptautiski vai Eiropā atzīti tehniskie parametri, kuri ir veidoti pēc labākās prakses piemēriem. Un šajā gadījumā atkārtoti rodas jautājums – ja pastāv tehniskās prasības, testēšanas metodes, specializēta informācija, tad kāpēc tā būtu jādublē un jātērē resursi, izgudrojot «riteni no jauna»? Lai tas nenotiktu, tiek izmantoti jau reāli izstrādāti standarti, kuri atbilst valstij nepieciešamo funkciju izpildei. Tā ir pilnvērtīga informācija, kurai ir autortiesības un, kuras izveidē ir strādājusi nopietna standartizācijas sistēma ar saviem principiem un noteikumiem.

«Plānoju drīzumā pārtraukt studijas Valsts policijas (VP) koledžā, jo prakses laikā redzētais sagrāva manu sapni sargāt likumu,» Dienai atklāj kāda šīs mācību iestādes kursante, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc sauksim viņu par Lāsmu. Jauniete apgalvo, ka obligātās prakses laikā ne reizi vien manījusi, kā viņas vecākie kolēģi saņem kukuļus no autovadītājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.

«Vairākas situācijas bija nepārprotamas. Piemēram, reiz panācām ātruma pārkāpēju. Pie viņa piegāja viens no diviem policistiem, ar kuriem todien strādāju. Saruna ilga vairākas minūtes, pēc tam policists iesēdās pārkāpēja mašīnā un drīz vien atgriezās, man paskaidrojot, ka tas esot bijis ārzemnieks, tāpēc palaists it kā nesodīts. Vēl kādā reizē citi policisti savā starpā kārtoja kaut kādus rēķinus, dalot banknotes,» atceras Lāsma un piebilst, ka īpašu piesardzību jaunās kolēģes priekšā likumsargi neesot ievērojuši: «Radās iespaids, ka visus policistus viņi uztver kā sev līdzīgus - tādus, kuri uz šo darbu tiecas, lai, it kā sargājot likumu, gūtu pretlikumīgus labumus. Es tāda negribu būt, tāpēc mainīšu profesiju un policijā nestrādāšu principa pēc.» Lāsma arī novērojusi, ka vecākie kolēģi īpaši naski bijuši uz luksusa klases automobiļu apturēšanu, kuru vadītāju pārbaudīšana ne reizi vien beigusies glaunajos salonos. Jautāta, vai viņa par redzēto ziņojusi VP vadībai, jauniete atbild noliedzoši un paskaidro: «Kādu laiku esot tajā vidē, kļūst skaidrs, ka tā ir daudzos līmeņos organizēta sistēma un visi par to zina. Reizi pa reizei kāds tiek upurēts, uzliekot sodu, taču man šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku spodrināt policijas tēlu sabiedrības acīs.»

Lielbritānijas pilsētā Newton Abbot darbu sācis tiešsaites bizness, kas ļauj cilvēkiem no mājām kontrolēt veikalu videonovērošanas sistēmas, ziņo Reuters.

Internet Eyes ļauj cilvēkiem reģistrēties, skatīties video un saņemt atlīdzību, ja viņi pieķer zagļus.

Tiem, kuri vēlas piedalīties šajā sistēmā, jāmaksā gada abonēšanas maksa 12,99 Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā. Tā ļauj vērot četrus ekrānus vienlaicīgi. Ja pamanīts kaut kas nevēlams, var nospiest trauksmes pogu, kas nosūta tūlītēju īsziņu ar attēlu pārdevējam vai veikala vadītājam. Par tālāko rīcību izlemj pats veikals.

Vaikalu īpašniekiem par šo pakalpojumu jāmaksā 20 Lielbritānijas sterliņu mārciņas nedēļā vai 1000 mārciņas gadā.

Internet Eyes idejas autors stāstījis, ka problēma ar videonovērošanas sistēmām ir tā, ka, lai gan kameras ir praktiski visur, maz ir to, kas tās vēro reālajā laikā. Līdz ar to šīs sistēmas vairs neattur no noziegumu izdarīšanas.

Valsts valodas centrs (VVC), iepazīstoties ar nākamajā parlamentā iekļuvušo deputātu sniegto informāciju par valsts valodas pašvērtējumu, secinājis, ka aptuveni 25 deputātiem turpmākajos četros gados var būt problēmas ar latviešu valodas pārvaldīšanu augstākajā līmenī.

Šāda situācija radusies, jo ir svītrota prasība pirms vēlēšanām pārbaudīt deputātu kandidātu reālās latviešu valodas lietošanas prasmes, raksta Neatkarīgā.

Kad uz pirmo 10.Saeimas sēdi pulcēsies ievēlētie parlamentārieši, ikvienam būs jākāpj Saeimas tribīnē un publiski jālasa solījums, kurā apņemas arī stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. VVC valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis norāda, ka tas vēl nebūs rādītājs jauno deputātu valodas prasmei, jo ikviens «iepriekš var trenēties teksta izlasīšanā un izrunāšanā. Cits jautājums, vai viņi sapratīs, ko lasa un kas ar to ir domāts.»

Kāds Ņujorkas iezdīvotājs apgalvo, ka pieķēris savu sievu sperot sānsoļus ar iPhone aplikācijas palīdzību, ko slepus uzinstalējis viņas viedtālrunī, raksta The Telegraph.

Tomass Metcs (Thomas Metz) apgalvo, ka viņš sekojis līdzi savas sievas gaitām, izmantojot iPhone lietojumprogrammu Find My Friends. Vīrietis apgalvo, ka viņam radušās šaubas par sievas uzticību pēc tam, kad viņas nosauktā atrašanās vieta nesakrita ar to lokācijas punktu, ko uzrādīja minētā lietojumprogramma.

«Es uzdāvināju sievai jauno iPhone4s, kurā ielādēju arī Find My Friends, viņai to nezinot,» stāsta vīrietis. «Paldies Apple, paldies App Store – šie skaistie ekrānšāviņi, no mūsu sarakstes un manas sievas patiesās atrašanās vietas būs lieliski pierādījumi, kad tiksimies tiesā pēc pāris nedēļām,» norādīja T. Metcs.

Ar šādu situāciju, kad kontrolpirkuma laikā pieķerts autovadītājs, kurš, izmantojot mobilo lietotni Taxify, nodarbojies ar komercdarbību bez atbilstošas licences, kompānija saskaras pirmo reizi

«Runājot par vakar medijos izskanējušo gadījumu, ka policija apturējusi vadītāju, kurš izmanto Taxify platformu bez autovadītāja tiesībām - uzņēmums ar šādu situāciju saskaras pirmo reizi savā darbības vēsturē. Šāda rīcība ir ne tikai nelikumīga, bet arī nopietni apdraud pasažierus. Šobrīd uzņēmums aktīvi pēta iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu, ka šāda situācija nekad neatkārtotos. Viens no risinājumiem būtu platformas datubāzes sasaiste ar CSDD, lai aktuālā informācija par sodiem un vadītāja tiesību liegumu būtu pieejama uzreiz,» norāda Juris Krūmiņš, Taxify vadītājs Latvijā.

Viļņas mēra Artūra Zuoka vārds ir izskanējis visā pasaulē: te viņš paziņo par cīņu ar automašīnu novietošanu neatļautās vietās, un to, kas notiks ar likumpārkāpējiem, demonstrē, ar armijas bruņutransportieri pārbraucot pāri uz riteņbraucēju celiņa novietotam mersim, te – rosina Lietuvai iegādāties kādu no Grieķijas salām.

Ir pagājis kāds laiks, kopš piesaistījāt starptautisku uzmanību, inscenējot nepareizi novietota mersedesa samīcīšanu ar bruņmašīnu. Ko ar šo uzmanību esat iesācis?

Iespējams, ka tā ir kļuvusi par veiksmīgāko visas Lietuvas reklāmu. Šai reklāmai iztērējām 2500 eiro, bet publicitātes vērtība, ko šā videoklipa dēļ saņēmām, tiek lēsta uz astoņiem miljoniem eiro. Tāpēc pirmām kārtām tas bija ļoti veiksmīgs ieguldījums pats par sevi. Ieguvums man pašam ir tāds, ka nu man ārzemēs oficiālās tikšanās reizēs un konferencēs ir vieglāk ar cilvēkiem sarunāties, jo ļoti daudzi šo video ir redzējuši, tas ir kļuvis par simbolu.

Korupcijas novēršanas un apkarošnas biroja (KNAB) priekšnieka Nornunda Vilnīša izstrādātais šīs iestādes reformu plāns jau ir izraisījis garas un plašas diskusijas. Arvien grūtāk gan kļūst saprast, kurā brīdī runa ir par rūpēm attiecībā uz korupcijas izskaušanu Latvijā, bet kurā - par vēlmi atsevišķām amatpersonām un, iespējams, arī politiķiem kārtējo reizi, kā mēdz teikt, vilkt deķīti uz savu pusi.

Tomēr saistībā ar šo plānoto reformu ir kāds aspekts, ko nevar atstāt bez ievērības. Proti, KNAB tiek paredzēts likvidēt struktūrvienību, kas savulaik tikusi izveidota, lai nodarbotos ar amatpersonu uzraudzību un interešu konfliktu novēršanu. Iemesls šādai iecerei ir vismaz interesants - ar šādiem jautājumiem varot nodarboties arī katras iestādes vadītājs pats. Turklāt pēdējā laikā šāda veida pārkāpumi kļūstot arvien nenozīmīgāki. Nu…

Pirmkārt, pat redzot, kādi cilvēki kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām un jaunās valdības apstiprināšanas ir nonākuši dažādos amatos, nerodas pārliecība, ka problēmas interešu konflikta novēršanas jomā būtu teju vai izskaustas. Skaļākais pēdējā laika piemērs tam droši vien ir Saeimas deputāta Visvalža Lāča (VL-TB/LNNK) solis, pieņemot par palīdzi savu meitu. Tiesa, jau drīz vien viņa pati no šā amata atkāpās, turklāt šis gadījums bija viegli identificējams. Varam tikai minēt, cik labi apmaksātos amatos ir iecelti pēdējo nedēļu laikā dažādi jaunievēlēto deputātu un ministru bijušie biznesa partneri vai vēlētāju uzticību neieguvušie partijas biedri. Tātad - darbalauks joprojām ir pietiekami plašs.

Lietuvā laistas klajā uzlīmes, kuras kā brīdinājuma zīmes iespējams līmēt uz nepareizi novietotiem auto, pēc tam nepareizi novietotā automašīna jānofotogrāfē un bilde jānosūta policijai.

Uzlīmes izveidotas pēc tam, kad Viļņas mērs Artūrs Zuoks inscenēja nepareizā vietā novietotas automašīnas samīcīšanu ar bruņutransportieri. Uz uzlīmēm rakstīts «Neliec man paņemt tanku». Viļņas iedzīvotāji uzlīmes varēs saņemt bez maksas un tās ir pieejamas angliski un lietuviski.

Pieejamas divu veidu uzlīmes – liela un maza – mazā paredzēta par pirmo pārkāpumu, lielā, ja pieķer atkārtoti.

«Katru dienu mēs dodamies uz darbu un cenšamies būt labi pilsoņi. Taču saskaramies ar lietām, kas rada vēlmi skaļi kliegt, jo nespējam tās risināt. Es izmantoju bruņutranspotieri, tomēr varbūt jūsu pilsētā bruņutranspotieri izīrēt nav iespējams. Tāpēc šeit ir alternatīva – uzlīme, kuru katrs var līmēt uz nepareizi novietotas automašīnas, kas iebrūk jūsu personīgajā telpā. Jums tā tikai jāuzlīmē un jūsu ziņojums tiks izdzirdēts,» stāsta Viļņas mērs.

Tas, ka pie mums daļa politiķu savas dzīves laikā pamanās būt gan nacionālisti, gan sociāldemokrāti, gan konservatīvi kristieši, ideoloģisko pārliecību mainot līdz ar partijas piederību, sen nepārsteidz.

Tomēr premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis izceļas - viņš savus uzskatus paspējis nomainīt, pat nemainot politisko piederību. Zaķis, kurš vēl šovasar balsoja par pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu par 5 procentpunktiem, nu sācis domāt, ka visiem nemaz tik mazu IIN nevajag.

Varam tikai minēt, vai uz šādām atklāsmēm politiķi pamudinājis plašu rezonansi guvušais pētījums par ienākumu nevienlīdzību Latvijā vai tomēr vēlme mazliet uzspodrināt personīgās reputācijas kažoku, ko papluinījusi pieķeršana nodokļu optimizācijā. Pirms klāstīt savas pārdomas par progresīva IIN ieviešanu Latvijā, ikvienam politiķim derētu likt aiz auss ekspertu padomu, ka mūsu situācijā nodokļu progresivitāti vislabāk panākt, līdz kaut cik piedienīgiem apmēriem palielinot ar IIN neapliekamo minimumu. Diemžēl patiesība, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ne tikai augstākais visā Baltijā, bet arīdzan viens no augstākajiem visā ES, vēl arvien ir spēkā. Neapliekamā minimuma apmērs šobrīd vien nedaudz pārsniedz 20 % no minimālās mēnešalgas, kamēr pārtikušākās valstīs šādu nodokļu atvieglojumu apmērs bieži vien ir līdzvērtīgs minimālās darba samaksas apmēram, bet citviet minimālās mēnešalgas tiek apliktas ar samērā simboliskiem nodokļiem.

Tūlītējās ziņojumapmaiņas programma Skype ir visaugstāk novērtētais tehnoloģiju zīmols Latvijā, bet kompānijas Microsoft un Lattelecom ierindojušās attiecīgi otrajā un trešajā vietā, liecina jaunākais pētījums Meaningful Brands (Jēgpilni zīmoli), kurā izvērtēta pazīstamu zīmolu nozīme sabiedrības labklājības vairošanā.

78% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju atzina, ka Skype uzlabo viņu dzīves kvalitāti, bet 86% respondentu minēja, ka būtu uztraukti, ja šis zīmols pazustu no Latvijas tirgus.

77% aptaujas dalībnieku teica, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft, un 75% respondentu atklāja, ka viņus satrauktu šā zīmola pazušana no Latvijas tirgus. Savukārt 64% aptaujāto iedzīvotāju pauda, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo telesakaru operators un interneta pakalpojumu sniedzējs Lattelecom. Savu pieķeršanos šai kompānijai apliecināja 57% respondentu, sakot, ka būtu noraizējušies, ja šis zīmols beigtu pastāvēt.

Mantrausība mēdz novest pie sliktākiem investīciju lēmumiem

Dažkārt alkatība finanšu pasaulē tiek pielīdzināta progresa dzinulim. Nestatoties uz to, ka pārsvarā daudzās kultūrās šī iezīme tiek saistīta ar negatīvām emocijām, bieži vien tiek runāts, ka patiesībā mīlestība pret naudu ir laba ekonomikai un palīdz bīdīt brīvā tirgus neredzamo roku. Proti, cenšoties apmierināt savas egoistiskās tieksmes, katrs indivīds netieši dod labumu sabiedrībai. Šādu nostāju atbalstīja arī slavenās filmas «Volstrīta» varonis Gordons Geko, kas, sevi aizstāvot, norādīja, ka «alkatība – tas ir labi» (greed is good).

Financial Times gan atklāj pretējo – investoru psiholoģijas pētījumi liecinot, ka alkatībai tomēr pārsvarā ir negatīvs iespaids uz to, cik labs investors esi.

Uz rezultātu vērsta cīņa ar pelēko ekonomiku nav tas pats, kas pompozu mērķu svinīga nospraušana tās apkarošanai

Virzīt vai norakt? Kā intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pametusī ģenerāldirektore Ināra Pētersone, viņa bieži nolikta pie ratiem, jo priekšlikumi, ko gatavojusi dažādām instancēm, kaut kur izčibējuši, bet nodokļu administrēšanas izmaiņas paradoksālā kārtā vispār apspriestas vien politiķu un viņus apkalpojošās ierēdniecības vidū bez nodokļu administrācijas piedalīšanās.

Līdz ar to Pētersone apšauba ēnu ekonomikas apkarošanas pūliņu sagaidāmos rezultātus par valdības optimistiski pieprasīto 1,5 miljardu eiro izsmelšanu no ēnu ekonomikas purva piecu gadu laikā. Ar šādu mērķi apkarošanas pasākumu intensitātei jābūt turpat trešdaļmiljardam eiro ik gadu. «Ar pašreizējiem instrumentiem», kā Pētersone norāda, 300 miljonu eiro pārdale par labu baltajai ekonomikai paliks tikai uz papīra. Arī pieticīgākie 100 miljoni eiro paliks uz papīra, ja cīņa ar pelēko ekonomiku netiks pasludināta par prioritāti numur viens ne tikai vārdos, bet arī un jo īpaši darbos.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%).

To atklāj šā gada rudenī aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, no kuras secināms, ka palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.

Eiro ieviešanu Latvijā caurmērā atbalsta trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To skaitā 10% iedzīvotāju uzskata, ka eiro jāievieš pēc iespējas ātrāk, un vēl 25% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados.

Par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti ir:

- norēķinu ērtība Eiropā;

- vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini;

- jo nav jāmaina valūta;

- Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

No «vienkāršās tautas» pēršanas ar sociālo iemaksu žagariem ieguvēji varētu būt tādi politiķi, kas saka tikai to, ko sabiedrība grib dzirdēt

Valsts lēmumi uzskatāmi parāda to, ka noris elites attālināšanās no tā saucamās vienkāršās tautas un arī mazā biznesa, bet, neņemot vērā šīs intereses, vēlēšanu rezultāti var nest pārsteigumus. Tā kā aizmetņi šādam nošķirtības procesam vērojami arī pašu mājās, nav lielas vajadzības kārtējo reizi piesaukt ASV prezidenta vēlēšanas un tajās uzvarējušo Donaldu Trampu, kura galvenais ierocis priekšvēlēšanu tribīnē bija izdabāšana plašām tautas masām, «šaujot» pa tautu ar nekad nepiepildāmiem solījumiem. ASV prezidenta vēlēšanas nodemonstrēja, ka Amerikas sabiedrība ir izslāpusi pēc «tiešās līnijas» ar valsts pārvaldi. To, ka arī Latvijā «mazais cilvēks» un arī mazais bizness netiek pietiekami saklausīts, apliecina jezga par mikrouzņēmumu režīma un socnodokļa maksāšanas izmaiņām.