Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.
Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?
Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.
Kā tas bieži gadās jomas pionieriem, iesākumā tirgus mūs nesagaidīja atplestām rokām. Atkritumu savākšanas bizness bija lielā mērā pašvaldību pārziņā – tā tirgus daļa mums bija slēgta, tāpēc sākumā startējām tieši ar dalīto atkritumu savākšanu, tikai vēlāk pārgājām arī uz sadzīves atkritumu savākšanu, nodibinot uzņēmumu Eko Rīga un pēc tam piepērkot klāt pārējos uzņēmumus.
Atbildot tieši «kāpēc» darbojos šajā nozarē - šeit nekad neiestājas rutīna, jo tehnoloģijas vides aizsardzības jomā visu laiku attīstās. Parādās jaunas tendences atkritumu pārstrādē un ražošanā, kuras, lai noturētu tirgus līdera pozīcijas, nevar tikt ignorētas.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Atbildot taktiski - valsts atbalstam atkritumu pārstādes jomā ir liels izaugsmes potenciāls. Valstiskā līmenī nepārtraukti runā, ka ir jāatbalsta ražošana, bet, paskatoties uz Eiropas struktūrlīdzekļu fondu sadalījumu, atkritumu pārstrāde īsti neiederas ne zem vienas kategorijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īpaši dāsni atbalstīja pašvaldību veidoto poligonu infrastruktūru, Ekonomikas ministrijas dalītie ES struktūrfondu līdzekļi primāri fokusējas uz ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un tamlīdzīgi, bet atkritumu pārstrādes nozare, kā atsevišķa prioritāra nozare, pat nav izdalīta.
Privātie atkritumu apsaimniekotāji un pārstrādātāji ES fondu sadalē nereti palika pabērna lomā. Jāmainās domāšanai valdības līmenī, ka atkritumi ir ļoti nozīmīgs, bet līdz šim minimāli izmantots resurss jaunu produktu izejvielu ražošanā. Patiesi iepriecina tas, ka pēdējā laikā runā arvien vairāk gan Eiropas Savienības līmenī, gan arī Latvijā par atkritumu kā resursu tālākizmantošanu, un ļoti ceru, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā varēsim saņemt atbalstu atkritumu pārstrādei. Jo mazāk apglabāsim poligonā un vairāk šķirosim, jo vairāk pārstrādāsim un radīsim produktus ar pievienoto vērtību. Ja mērķtiecīgi strādāsim šajā virzienā, Latvijai ir liels potenciāls kļūt par inovatoriem atkritumu pārstrādē. Mūsu ražošanas uzņēmumi jau ir ieviesuši jaunas tehnoloģijas, kurām Eiropā nav analogu.
Vēl, runājot par nozari, mani iepriecina, ka Ministru Kabinets tikko kā ir apstiprinājis jaunus noteikumus par būvgružu pārvadājumiem. Vēl šajā jomā veicams liels darbs, lai reāli praksē mazinātu nelegālo būvgružu izgāztuvju skaitu Latvijā, bet esam spēruši lielus soļus, lai mazinātu šo celtniecības atkritumu radīto piesārņojumu, kas nodara reālu kaitējumu gan videi, gan cilvēku veselībai.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?
Mani iepriecina sasniegtais, ka esam spējuši uzbūvēt kaut ko inovatīvu, izdarīt, ko tādu, ko neviens cits Latvijā nav realizējis, un, ka spējam atrast vērtību katrā lietā. Apbēdina, iespējams, tas, ka dažreiz pietrūkst resursu – cilvēku, laika. Dažreiz ideju ir vairāk, nekā faktiskās iespējas tās realizēt.
Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
Mūsu uzņēmuma personāls ir ļoti stabils. Pēdējā laikā pat šoferu līmenī darbinieku rotācija ir daudz mazāka. Vienīgā personāla mainība ir vērojama starp krāvējiem, taču šajā pozīcijā necenšamies uzturēt vienotu personālu, jo tā ir pozīcija, kurā nav nepieciešama augsta profesionālā kvalifikācija. Ja paskatās uz Latvijas darba tirgu kopumā, tad pilnīgi noteikti izjūtam tehnisko speciālistu trūkumu, jo pēdējie desmit, divdesmit gadi, kad pārsvarā cilvēki ir mācījušies juristos, ekonomistos un sociālajās zinātnēs, ir noveduši pie tā, ka tehniķu un inženieru apjoms ir ļoti neliels. Līdz ar to konkurence par šiem labajiem speciālistiem ir ļoti liela, un mēs esam spiesti daudz izmantot ārpakalpojumus, veicot relatīvi nelielus darbus – mašīnu remontu, iekārtu uzturēšanu, jo mums pašiem nav iespēja atrast kvalificētus speciālistus.
Šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai visus šīs jomas speciālistus atrastu un nodarbinātu savā uzņēmumā. Pavisam nesen saskārāmies ar ļoti lielu problēmu atrast IT vadītāju, lai gan Latvijā tiek runāts, ka informācijas tehnoloģijas joma ir viena no valsts prioritātēm. Speciālista meklējumos, kurš atbilstu visām mūsu uzņēmuma prasībām, tika pavadīts teju pusgads. Arī šeit redzams, ka valsts politika neīstenojas reālos darbos - nav noteiktas prioritātes, kas ir kompetence, ko vēlamies darbaspēkā attīstīt. Ir jāskatās perspektīvā, kas ir jomas, kur Latvija var veiksmīgi konkurēt ar citām Eiropas valstīm un attiecīgi cilvēki jāizglīto šajās nozarēs. Tā vietā Latvijā tiek izglītoti simtiem juristu, grāmatvežu, bet ko viņi visi apkalpos? Nav jau diemžēl uzņēmumu, kur viņiem strādāt. Tā vietā būtu jāstrādā pie tā, lai valstī tiktu apmācīti tehniķi, speciālisti, inženieri, kas spēj nodrošināt ražošanas kapacitāti.
Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?
Darba spējas, profesionalitāte, zināšanas, pozitīvs skats uz dzīvi. Mūsu uzņēmums ir pietiekami dinamisks, līdz ar to gribam redzēt komandu, kura ir gatava inovatīviem risinājumiem. Pie mums nevar strādāt cilvēki, kuri darba laiku vēlas tikai atsēdēt, dzerot kafiju un lasot avīzi. Mums ir vajadzīgi darbinieki, kuri spēj uzņemties atbildību un saskatīt eventuālos uzlabojumus gan savā, gan uzņēmuma darbībā, tādā veidā ceļot uzņēmuma vērtību.
Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Šā gada tuvākie mērķi mums ir paplašināt pārstrādes jaudu, uzbūvēt vismaz vienu jaunu pārstrādes rūpnīcu un realizēt divu šķirošanas rūpnīcu projektus. Viens no tiem ir Nordic Plast, kur notiek jaunās ražošanas līnijas būvniecība, ko paredzēts atklāt jūnijā.
Kā arī šobrīd esam sagatavojuši divus šķirošanas rūpnīcu projektus – viens atradīsies Rīgā un otrs Liepājā, pie kuru realizācijas mēs aktīvi strādājam. Liepājā Eco Baltia grupas uzņēmums Eko Kurzeme ir saņēmis vairāk nekā 1,2 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, centru plānots izbūvēt līdz 2015. gada beigām un tajā kopumā tiks investēti trīs miljoni eiro. Savukārt mūsu uzņēmumu grupas piecu gadu mērķis ir nostiprināt līdera pozīcijas Baltijā kā pilna cikla uzņēmumam – sākot no savākšanas, šķirošanas un beidzot ar pārstrādi.
Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?
Tā kā Eco Baltia grupas darbība lielā mērā saistīta tieši ar eksportu, tad pāriešana uz eiro mums ir tikai ieguvums, jo nav jāveic naudas konvertācija. Zūd valūtas risks un konvertācijas izdevumi. Ieguvums ir arī tas, ka tagad daudz ātrāk ir iespējams veikt steidzamos maksājumus.
Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu
Savulaik 1999./2000. gadā Latvijā vajadzēja ieviest iepakojuma direktīvu, šo darbu uzņēmās Latvijas Iepakojuma Institūts, kurā piestrādāju paralēli mācībām Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tiešā Undīnes Būdes vadībā sākās mana interese par atkritumiem un to otrreizēju izmantošanu. Beidzot studijas, mēs ar Kristapu Bergmani uzrakstījām bakalaura darbu par iepakojuma dalītās vākšanas marginālajām izmaksām, un tā arī tas soli pa solim sākās. Pēcāk kļuvu par Latvijas Zaļā Punkta finanšu analītiķi, bet vēl pāris gadus vēlāk sāku strādāt kā finanšu direktors Viestura Tamuža veidotajos vides pakalpojumu uzņēmumos - veidojām uzņēmumus, kas nodarbojās ar atkritumu šķirošanu un pārstrādi, kā arī savākšanu.
Laikā, kad Eco Baltia grupa tika gatavota investoru piesaistei, kļuvu par tās valdes priekšsēdētāju un pēcāk par līdzīpašnieku. Grupas konsolidācija un jaunās investīcijas, ko veicām no 2007.-2012.gadam, notika jau manā tiešā vadībā. Pirmais uzņēmums grupā bija Eko Reverss, tad PET Baltija un tālāk attiecīgi, soli pa solim, veidojās arī pārējie uzņēmumi.
Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?
Grupā lielākā daļa uzņēmumu ir saistīti ar ekoloģiju, tāpēc tajos ir vārds «eko». Kad mēs šos uzņēmumus apvienojām un nolēmām, ka uzņēmuma darbību paplašināsim Baltijas līmenī, tad arī radās nosaukums Eco Baltia grupa.
Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Ja skatāmies plašāk, uzņēmējdarbības videi jāveicina investīcijas, vai tās būtu tādu pakalpojumu sniegšanā kā atkritumu apsaimniekošana, vai pārstrādē, vai ražošanā. Eco Baltia grupas uzņēmumos strādā aptuveni 600 darbinieki, un darbaspēka izmaksu pozīcija ir visai būtiska. Ja valdība turēs solījumu un turpinās samazināt darbaspēka nodokļus – mūsu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja turpinās pieaugt, perspektīvā palielinot apgrozījumu un attiecīgi ieņēmumus valsts budžetā.
Nozarē aktuāla ir dzērienu iepakojuma depozīta jeb pudeļu atpakaļsavākšanas ieviešana, kas, manā redzējumā, nonākusi Saeimas dienaskārtībā stipri novēloti. Būtu saprotams, ja dzērienu iepakojuma depozītu Latvijā veidotu pirms gadiem desmit vai divdesmit, bet šobrīd depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā redzu vairāk mīnusu nekā priekšrocību. Ir mainījušies gan Eiropas Savienības politiskie uzstādījumi atkritumu dalītās vākšanas jomā, gan attīstījušās apsaimniekošanas sistēmas un tehnoloģijas. Tas ir arī izskaidrojums, kāpēc vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu depozīts pudelēm nav un nebūs aktuāls, priekšplānā izvirzot efektīvu dalītās vākšanas sistēmu. Tāpat, valdībai būtu jāatgriežas pie dabas resursa nodokļa (DRN) ieviešanas drukātajiem reklāmas materiāliem. Saprotu, ka Saeimas vēlēšanu gadā šis jautājums ir politiski «jūtīgs», tomēr, skatoties no dabas resursu saudzīgas izmantošanas aspekta, šis solis būtu jāsper un jāatbrīvo mūsu pastkastes no bez adresāta sūtījumu kalniem.
Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?
Veiksminieks Latvijas mērogā ir bijušais ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš spējis noturēties amatā vairāk nekā četrus gadus, izvest Latvijas valsti no krīzes, rādot piemēru citām Eiropas valstīm, un ar godu īstajā brīdi aiziet. Kā neveiksminieku var minēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar savu rīcību šķeļ tautas, vērpj intrigas un būtiski traucē mieru Eiropā.
Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Svaigs brieža tartars ar sarkanvīnu.
Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Kā personību noteikti varu nosaukt Stīvu Džobu. Mani saista tas, ka viņš skatījās nevis uz to, ko mēs gribam darīt, bet gan kas ir vajadzīgs patērētajam – šāda domāšana noteikti ir visu uzņēmēju veiksmes atslēga. Grāmata – Aleksandra Grīna darbs Dvēseļu putenis. Šī grāmata iedvesmo un izraisa cieņu pret tiem cilvēkiem, kuri ziedojuši savas dzīvības, lai mēs varētu dzīvot šajā zemē. Skolas laikā, kad grāmata ir iekļauta obligātajā literatūrā, tas šķiet vienkārši smags lasāmgabals, tāpēc noteikti iesaku katram to izlasīt arī nobriedušā vecumā.
Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Noteikti dabā – pastaigāties pa mežu, medīt, spēlēt golfu vai darīt vienalga, ko sirds kāro – tikai galvenais, lai tas būtu ārā - svaigā gaisā.
Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Varu izstāstīt smieklīgu gadījumu no darba dzīves. Kad cilvēki tikai sāka apgūt dalīto atkritumu šķirošanu, tad šķirošanas konteineros varēja atrast dažādas interesantas lietas – piemēram, stikla šķirošanas konteinerā kāds bija sabāzis automašīnas riepas. Ir tiešām smagi jānopūlas, lai to dabūtu gatavu un konteinera tukšotājiem bija liels pārsteigums riepas ieraudzīt stikla konteinerā.
#1/6
#2/6
Iekarojot Červinias alpu nogāzes, kopā ar kundzi un vecāko dēlu.
#3/6
Ceļojumā Murmanskā, polārās dienas ekskursija pa vietējām tūristu vietām - pareizs laiks 4:17 no rīta.
#4/6
Ar bērniem –Rihardu, Eniju un Aleksu, atzīmējot meitas izcīnīto trešo vietu Carnikavas velo sacīkstēs.
#5/6
Ar kolēģu komandu pēc daudziem izcīnītiem diplomiem LASUA sporta spēlēs.
#6/6
Eco Baltia grupa birojā, iepazīstinot bērnus ar vecāku darba vietu, kā ietvaros Punktuālis izglītoja bērnus šķirošanas jautājumos.
