Quantcast
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvju lietas vadītāju Ievu Nikoletu Dāboliņu

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iekrampējos idejā, ka varu nopelnīt naudu ar vienu no lietām, ko mīlu un kas man padodas. Izrādās, ka pelnīt īsti nevar, bet pastāvēt var.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Esam Dieva izredzēta tauta, jo starp tūkstošiem tautu mēs esam viena no 196 pasaulē, kurai ir sava valsts, un mēs tajā varam realizēt visu, ko gribam, ja tikai pietiekoši gribam. Aicinu to nesalīdzināt ar citām, kuras nav pieredzējušas ne karu, ne okupāciju, ne tai līdzi nākošo morālo un saimniecisko degradāciju. Tas vienkārši nav godīgi!

Iepriecina, ka esam ārkārtīgi radoša un spējīga tauta, iepriecina visi, kas paliek un strādā Latvijā, ka joprojām dzīva ir amatniecība un tautas māksla. Apbēdina, ka nenotiek labu amatnieku audzināšana nākotnei. Šai ziņā neapdomīgi sekojam Rietumeiropai, kur meitenēm nav jāmāk vairāk, kā piespiest veļasmašīnas pogu. Apbēdina mākslīgi uzturētās nekustamā īpašuma un telpu nomas cenas. Aicinu valdību atteikties no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības, kas turpina dzīt latviešus prom no savas valsts.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Iepriecina viss, kas labi padarīts. Līdz ar mana vīra Daiņa iesaistīšanos uzņēmumā, mums uzradās investors un biznesā pieredzējušāks cilvēks, kas ieteica izvērtēt leļļu pašizmaksas, izveidot uzņēmuma darbības vīziju, kurā ietilpa vairāku leļļu līniju radīšana un top vēl arī jauni suvenīri. Ļoti iepriecina mūsu veikaliņš – darbnīca Vecrīgā, īpaši tas, ka esam izturējuši pirmo apaļo gadu, ko sākām pilnīgā «nesezonā» 2015.gada oktobrī.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Mājas lapa, ko viegli var pārskatīt viedtālrunī. Mūsējā ir neglābjami novecojusi. Pārdoto leļļu apjoms caur mājas lapu pusotra gada laikā samazinājies par 60% - 80%, jo cilvēki vairs never vaļā datoru, lai kaut ko meklētu internetā.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, jo mums ir, ko rādīt un stāstīt. Tiesa gan no draugiem.lv pamazām pārvācamies uz feisbuku un tviteri, jo tajos bildes var ielikt nepastarpināti un bez piepūles. Tomēr mūsu lapa feisbukā nav tradicionālā uzņēmumu lapa – esam «persona» Latvju Lietas, kuru aicina draugos, nevis uzņēmums, kas uzmācas ar dažādiem komercpiedāvājumiem. Draugiem.lv komercializācija ir vēl viena lieta, kas apbēdina. Mums bija viens no lielākajiem nacionālajiem sociālajiem tīkliem pasaulē. Līdzvērtīgs cilvēku īpatsvars bija tikai japāņiem un ebrejiem. Vēl pirms dažiem gadiem ļoti lepojos, ka piederam šai trijotnei.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Tām abām aug kājas no vienas vietas. Labākā īpašība ir uzņēmība un pozitīvisms, sliktākā - vēlmju domāšana jeb pārmērīgs pozitīvisms.

- Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Radīt patiešām skaistāko veikaliņu Eiropā un visskaistāko latviešu tautas mākslas salonu pasaulē, sasniegt peļņu, kas ļautu ne tikai strādāt, bet arī atpūsties. Gribu panākt situāciju, ka lielākajai daļai pastāvīgo piegādātāju par preci maksājam uzreiz, nevis pēc realizācijas. Gribu realizēt daudzus radošus projektus, kas nav lelles.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jābūt pietiekami slaidam, lai dupsīši varētu samainīties šaurajā spraugā aiz kases bufetes! Un viņam jābūt tikpat plaša profila cilvēkam kā man vai Agatei, kas spēlē vijoli, montē lampas, krāso sienas, šuj, izšuj, tamborē, ir laba pārdevēja, apburoša meitene, dejo vienā no labākajiem deju kolektīviem Latvijā, mazgā grīdu, uzlasa «končikus» no bruģa sķirbām veikala priekšā un vēl ir pilnīgi uzticams cilvēks. Tādas meitenes aug vēl tikai Latvijas laukos. Tikai neprasiet, lai viņas runā krieviski. Tas nemaz vairs nav vajadzīgs, jo tagad kā otrā valoda aiz angļu vairāk noder vācu valoda.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Ceļš ir garš un nav tik viegli izstāstāms. Pirmais darbs bija gurķu siltumnīcas pārraudzīšana saimniecībā Rīga pirms 11.klases. Esmu strādājusi par šuvēju, skolotāju, apkopēju, rajona mēroga ES projektu vadītāju ar starptautisku partneru piedalīšanos, Valmieras rajona Attīstības daļas vadītāju, LTRK projektu vadītāju, bet nu beidzot esmu savā vietā.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Logo radās pēc tam, kad jau bijām noreģistrējuši SIA Latviešu lietas - leļļu darbnīcu. Palūdzu Harijam Vaišļam, lai viņš uztaisa logo ar augošu Austras koku, kaut ko dzīvīgu un jauku. Bet viņš ņēmās un ņēmās un teica, ka nesanāks nekādas Latviešu lietas, bet gan Latvju lietas, jo tā izskatoties un skanot labāk. Viņš to izdarīja par baltu velti, logo iznāca ļoti skaists un tā es kārtējo reizi Harim klausīju un pareizi vien darīju. Kad brīnumainā veidā dabūjām telpas veikalam Audēju ielā un tā vajadzībām vajadzēja reģistrēt vēl vienu uzņēmumu, nosaukums un zīmols jau bija gatavi.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Dažas lietas ir ļoti grūti piedot sev, vai kaut vai atzīties, ka tādas pastāv un tad nu tās arī redzu citos. Bet cīnos ar to, cenšos visu piedot gan sev, gan citiem.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Ļoti slavenas un pasaulē pazīstamas ir mūsu Laimdotiņas (lellītes), kas tika uzdāvinātas visiem ES valstu premjeriem, kad Latvija nodeva tālāk savas ES prezidējošās valsts pilnvaras.

- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Jā, ļoti īpaša, iedarbīga un tūkstošiem gadu zināma metode. Lūgt Dievu. Vispār katru dienu sākt ar lūgšanu laiku un Bībeles lasīšanu. Un tikai pēc tam krosiņš un vingrošana.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

19.novembra rītā veikaliņa ienāca vācietis. Viņš bija uzposies nu gluži kā mūsu jaunieši - ap kaklu bija Lielvārdes raksta šalle, pie jakas piesprausta Latvijas karodziņa lentīte. Viņš tā priecājās par mūsu valsts svētku svinēšanu. Viņi valsts karogu drīkstot pacelt tikai futbola mačā, citur tas tiekot definēts kā nacisms. Viņš teica, ka, ja kas, viņš pārvākšoties uz Latviju. Un tad es tā padomāju – nu ir jau gan Latvija viena brīnišķīga vieta, kur dzīvot.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Skaista un gaumīga vide ar plašu skatu pa logu un tad zivis, zivis un vēlreiz zivis! Labs vīns. Desertā vaniļas mērce ar zemeņu krēmu.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Mana memmīte un tētis, kas izaudzināja mūs, piecus bērnus. Mana krustmāte Emīlija, kas pārdzīvoja divas revolūcijas un trīs karus. Šobrīd un jau pēdējos trīs gadus mans vīrs Dainis, kas savulaik sasniedza vērā ņemamus panākumus IT nozarē – bez viņa pozitīvās iedunckāšanas un atbalsta man būtu maz, par ko te stāstīt. Viņš biznesa pamatus apguva jau četru gadu vecumā vecāku gurķu laukā.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Dievs un viss, ko viņš radījis – pasaule, daba, izcili cilvēki un tas, ko, savukārt, radījuši un rada viņi.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ar pavisam nelieliem sirdsapziņas pārmetumiem notriektu tos labam apģērbam, atpūtai un ceļojumiem. Esmu ļoti smagi strādājusi pēdējā laikā, un, lai gan tas devis daudz prieka, tomēr vēl nav devis tos augļus, lai visu šo varētu atļauties.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli, darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Ļoti svarīgi braukt uz darbu ar riteni un arī, mājās braucot, tā ir vieglāk galvu izvēdināt.

Cenšos sevī uzturēt mieru un prieku, ar mīļumu pieņemt katru cilvēku, kas ienāk veikaliņā. Nav nekādi citi rituāli. To jūt jau uz ielas – kādi cilvēki ir iekšā. Ja esam saskābušas un degunus nokārušas (gadās arī tādas dienas), ne kāds nāk, ne arī pērk.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Kaut kad ziemā ar vārdiem nokaunināju un iztriecu no veikala divus miesās apjomīgus zagļus. Kaimiņiene teica, ka viņi esot aizdieguši ap stūri, it kā tiem sekotu nikni suņi.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Dzīvot ar pateicību un prieku.

- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.

Dziesmu svētki!

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas un restorāna Aparjods vadītāju Edmundu Siksni

Lelde Petrāne, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Laimlinu zīmola darbnīcā, kur top linu izstrādājumi, tostarp, šodien aplūkotie linu dvielīši.

Zīmols izveidots 2015.gada maijā un tas ir jauns ģimenes uzņēmums, kas darbojas Ventspilī (māte Laima Špude - šūšanas tehnoloģija, meita Egija Freimane - dizains).

Darbnīcā top ne tikai dvielīši, bet arī maisiņi, svārki un citas lietas. Dažkārt pieprasījums pēc Laimlini precēm ir tik liels, ka nākas strādāt arī naktīs, uzsver L. Špude.

Lins izvēlēts, jo materiālam ir sena vēsture, tradīcijas. Tas ir draudzīgs cilvēkam, funkcionāls, izturīgs, labi uzsūc mitrumu, ātri žūst, saulē neizbalo, skaidro L. Špude.

Laimlinu produkts ir šūti izstrādājumi no dabīga lina. Sortimentā ir dvielīši, galdauti, celiņi, salvetes, priekšauti, lina apģērbs, gultas veļa, pirts lietas, aksesuāri, u.c. Apdarē tiek izmantotas mežģīnes, pīnēs, tautiskās un stilizētās lentas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cildināta un godāta ir tīrība un kārtība, nevis to pretmets. Latvju dainās var atrast pārpārēm šādu piemēru, un lielākā daļa no mums ir uzauguši bezierunu tīrības diktatūrā. Antropoloģe Mērija Duglasa jau pirms 50 gadiem novēroja saistību starp tīrām un atvērtām telpām un morālo godīgumu. Savukārt psiholoģiskos eksperimentos tīrību tā dalībnieki saistīja ar augstākiem ētiskajiem standartiem un uzticību. Tad kā nākas, ka nekārtība nu ir kļuvusi par radošuma fundamentu?

Pie nekārtības slavinājuma vismaz daļēji ir vainojams Financial Times slejas un vairāku bestselleru autors, ekonomists Tims Harfords, kas nesen kā publicējis grāmatu Messy, kurā viņš izpētījis mūžam dzīvo klišeju par radošumu, kas rodas haosā. Kāds ir viņa secinājums? Pārlieka kārtība un organizētība gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē var būt kaitējoša un neizdevīga, taču viss ir atkarīgs no konteksta.

Taču kas ir tik īpašs apkaltušās kafijas krūzēs, vecās avīzēs un apputējušu papīru kalnos? Kā norādījis Kolumbijas Biznesa skolas profesors, grāmatas A Perfect Mess līdzautors Ēriks Ābrahamsons, svarīgākais ir nevis nekārtība, bet tas, ka kārtības uzturēšana prasa laiku, kas citādi tiktu veltīts tiešajam darbam. Savukārt radošums rodas no tā, kad uz «viena ceļa satiekas lietas», kas parasti nesatiekas. «Pieļaujot zināmu nekārtību sistēmā, var rasties jaunas esošo lietu kombinācijas,» skaidro Ē. Ābrahamsons. Viņš piebilst, ka pētījumi par stratēģisko plānošanu skaidri norāda – kompānijām ar detalizētiem plāniem nesokas labāk kā tām, kurām tādu nav. Iespējamais iemesls ir tas, ka uzsvars uz organizētu sistēmu mazina kompānijas elastību.

Komentāri

Pievienot komentāru