Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas Hotel Roma vadītāju Lindu Abu-Meri

Lelde Petrāne, 11.12.2015

Ar Lilitu un Valdi Zatleriem, kurus ļoti cienu un kas kļuvuši par maniem draugiem

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Abu-Meri. «Viesnīca, kuru vadu, jau pagājušā gadsimta sākumā bijusi viena no populārākajām Rīgā,» viņa stāsta. Uzņēmums šobrīd nodarbina vidēji 45 darbiniekus.

«Gada laikā vairāk nekā pusmiljonu eiro samaksājam nodokļos,» atklāj viesnīcas vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vadu viesnīcu jau trešo gadu un joprojām neesmu vīlusies savā darbā. Katra diena nes kaut ko jaunu un katra diena liek mācīties.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Viesmīlības nozare valstī attīstās, tūristu kļūst arvien vairāk – ne tikai tradicionālajā tūrisma sezonā. Arī Latvija attīstās un tiem, kuri vēlas, ir iespējas attīstīties pašiem – gan privāti, gan profesionāli. Apbēdina politiskas intrigas, kurām spiesti sekot līdzi visi – vēlas to vai nevēlas un neieklausīšanās uzņēmējos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Viesnīca kļūst arvien atpazīstamāka, piepildītāka un populārāka. Apbēdina lielais nodokļu slogs un kvalificētu darbinieku trūkums.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Gan mani, gan viesnīcu var atrast galvenajos sociālajos tīklos un portālos. Mans prāvais sekotāju skaits saglabājies no politikas laikiem, kad tādā veidā komunicēju ar cilvēkiem, kuriem bija svarīgs mans kā politiķes viedoklis. Pēc aiziešanas no politikas saglabāju visus savus sekotājus, jo kā publiska persona jūtos atbildīga viņu priekšā par kritiku/atbalstu politikas peripetijās. Kā uzņēmējai klāt nākuši tie, kuri interesējas par mani un manu darbu. Viesnīca tādā veidā komunicē ar saviem klientiem, viesiem un informē par notiekošo.

- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Tā ir viena no pamatproblēmām. Ļoti izjūtu kvalificētu darbinieku trūkumu, bieži – darbinieku trūkumu vispār, jo cilvēki - man neizprotamu iemeslu dēļ - labprātāk nedara neko nekā strādā viesmīlības jomā. Bieži visdažādākajos veidos meklējam darbiniekus un bieži nākas viņos vilties. Tāpēc tos, kuri strādā no pirmās dienas un ir lojāli, atbildīgi un dara labi savu darbu, ļoti novērtēju.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jāvēlas strādāt un jābūt godīgam. Ir pozīcijas, kurās ar to pietiek, jo pārējo var iemācīties – gan teorijā, gan praksē.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Tuvākie un tālākie mēŗki saskan. Vēlamies būt labi novērtēti no mūsu viesu puses un piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus, sekojot viņu vēlmēm.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais darbs bija 14 gadu vecumā – vasaras brīvlaikā. Pastā pieņēmu telegrammas. Tādēļ bieži saku, ka man un manas paaudzes cilvēkiem nekas nav neiespējams, ja vēlamies. Esam izauguši laikā, kurš mūs nelutināja.

Pašreizējo amatu ieguvu, pateicoties savam draugam Azerbaidžānā, kurš vēlējās Latvijā attīstīt biznesu. Sākotnēji tikai vadīju šeit Azerbaidžānas uzņēmumu, kas pētīja Latvijas tirgu, šobrīd vadu gan uzņēmumu, gan viesnīcu.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Pārņemot viesnīcu, nosaucām to tā, kā to sauca pagājušā gadsimta sākumā, izrādot cieņu vēsturei.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Domāju, ka daudzi fakti nav zināmi, bet visa informācija ir publiski pieejama.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Izmaiņas, kas atvieglotu investoru ienākšanu mūsu valstī, jo šobrīd nav nekādas pretīmnākšanas, ir tikai milzīgs nodokļu slogs.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Patīkami pārsteidz katra reize, kad cilvēki ir labestīgi un laipni, un tādu kļūst arvien vairāk. Nepatīkami pārsteiguši atsevišķi cilvēki, kuri vēlas izmantot. Bet ne viens, ne otrs nav nekas ārkārtējs. Tā vienkārši ir.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Mani nav grūti pārsteigt un iepriecināt. Ideālas pusdienas man var būt arī pļavas vidū uz dzīvas uguns vārīta zupa, ko turpat, zemē sēžot, apēst. Vai sviestmaize pludmalē. Galvenais ir cilvēki, kuri to dara.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Man nav daudz autoritāšu. Šķiet, iepriekšējā pieredze norūdījusi pret autoritātēm. Bet no Lilitas Zatleres, Elitas Veidemanes un Solvitas Āboltiņas iedvesmojos.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Kopā ar ģimeni. Vislabāk – laukos.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ieguldot nākotnē.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Anekdotes neatceros. Dzīve ir tik interesanta, ka katru dienu ir kas ievērības cienīgs. Ja par darbu – visiem stāstu gadījumu, kad darbā pieteicās cilvēks, kura CV rakstīts, ka strādājis Austrijā par pavāru. Cerējām, ka esam ieguvuši labu darbinieku, kad viņš nedēļu virtuvē tikai grieza dārzeņus un kā nesāka gatavot, tā nesāka, sapratām, ka CV ir izdomāts. Bet, šķiet, tas pat nav smieklīgi, drīzāk raksturo situāciju, kādā jāstrādā un jātiek galā ar šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Nepalaidiet garām iespējas. Nekad nevar zināt, kura no tām ir liktenīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca Roma, gatavojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (ES) pasākumiem, viesnīcas uzlabošanas darbos ieguldījusi 1,5 miljonus eiro, sacīja Viesnīcas Roma vadītāja Linda Abu Meri.

«Pirms prezidentūras veicām dažādus uzlabošanas darbus viesnīcai, lai izskatītos pieklājīgi un pietiekami cienīgi prezidentūras valsts vienai no centrālajām viesnīcām. Iepriekšējā vasarā viesnīcā nebija kondicionieru, jo iepriekšējie īpašnieki neuzskatīja, ka kondicionieri karstumā ir lietderīgi,» sacīja Abu Meri.

Zinot, ka Latvijā šogad noritēs prezidentūra, Viesnīca Roma pakāpeniski tika ieviesta kondicionēšanas sistēma un veikti dažādi kosmētiskie remonti. Tajos numuriņos, kur varētu dzīvot prezidentūras viesi, tika nomainītas mēbeles pret jaunākām. «Viesnīca ir diezgan veca, un pirms mums neviens remontus nav veicis. Līdz ar to ieguldījumi šai vasarai, gatavojoties prezidentūrai, bija diezgan ievērojami,» sacīja Abu Meri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīca Grand Hotel Kempinski beidzot ver durvis savai Rīgas viesnīcai un numuriņu rezervācija apmeklētājiem pieejama sākot no 15.oktobra, Db.lv uzzināja viesnīcā.

Grand Hotel Kempinski Riga mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka numuriņu cenas svārstās no 235 eiro par nakti standarta numuriņā līdz 3000 eiro diennaktī par prezidenta apartamentiem.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kopumā viesiem pieejams 141 pirmās klases numurs un apartaments, SPA, baseins, veselības un fitnesa centrs, kā arī bāri un restorāni, tai skaitā arī jumta terase.

Grand Hotel Kempinski Riga atrodas bijušās viesnīcas Roma ēkā iepretim Latvijas Nacionālajai operai un blakus Vecrīgai, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

DB jau septembra sākumā publicēja interviju ar Grand Hotel Kempinski Riga direktoru Georgu Gančevu, kurš atzina, ka līdz ar jaunās pieczvaigžņu viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga atvēršanu Latvija var sagaidīt jaunus ārvalstu viesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Dizaina viesnīcas izveidē Liepājā investē 1,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aizliedz reģistrēt preču zīmi Viesnīca Roma

Lelde Petrāne, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valdes Apelācijas padome ir izskatījusi SIA Reho iebildumu par preču zīmes Viesnīca Roma reģistrāciju Latvijā un nolēmusi to apmierināt, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Iebildumi balstīti uz argumentiem, ka SIA Reho piederošā preču zīme Hotel Roma ir līdzīga uzņēmuma Benkons MMC Latvijas filiālei piederošajai preču zīmei Viesnīca Roma, kas radot patērētājiem viegli sajaucamu identitāti.

Minētā preču zīme ir atzīta par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu. Lēmums stāsies spēkā, ja netiks pārsūdzēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī iepretim Brīvības piemineklim esošā viesnīca Roma ir tikpat veca kā atjaunotā Latvijas valsts, tās saknes iestiepjas krietni senākā pagātnē

Lepns septiņstāvu nams iepretim Brīvības piemineklim. Uz nama jumta puslokā greznojas uzraksts Restorāns Otto, pie ieejas durvīm – Hotel de Rome. Laukums pie viesnīcas ir patukšs, uz ielas tai līdzas – žiguļi, volgas, pa retai ārzemju mašīnai. Šāda viesnīca Roma iemūžināta kādā deviņdesmitajos gados tapušā fotogrāfijā. 1991. gada nogalē, kad viesnīca tika atklāta, tas bija notikums. Teju kā neatkarību atguvušajā valstī bija tapusi pirmā piecu zvaigžņu viesnīca.

Viens no ēkas arhitektiem Edvīns Vecumnieks gan atzīst: «Tas, kā piešķir viesnīcām zvaigznes, tolaik nebija definēts. Tagad ir kritēriji, tajā laikā mums tādi nebija zināmi. Tomēr nams tik prestižā vietā – pašā Rīgas sirdī ar skatu uz Brīvības pieminekli – bija pelnījis kļūt par augsta līmeņa viesnīcu.» Ar interjeru, attieksmi pret klientiem, apkalpošanas un restorāna kultūru tā apliecināja, ka ir piecu zvaigžņu statusa cienīga. Faktiski viesnīca uzskatāma par sava veida viesmīlības biznesa pionieri Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Promenade Hotel Liepāja apgrozījums pērn sasniedza 1,8 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīca Promenade Hotel Liepāja aizvadīto gadu noslēgusi ar 1,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 18 % vairāk nekā pērn, un peļņu 25 tūkst. eiro apmērā.

Nodokļos Latvijas valsts budžetā viesnīca pērn nomaksājusi 381 956 eiro.

Gada laikā apkalpoto viesu vidū vairāk nekā 60 % bijuši no Latvijas un ap 40 % - no citām valstīm. Atpūtnieku vidū ap 6 % ieradušies no kaimiņvalsts Lietuvas, ap 5 % - no Vācijas, ap 4 % no Dānijas un tikpat daudz no Zviedrijas, ap 3 % - no ASV. Ap 2 % bijuši viesi no Krievijas, viesnīcu apmeklējuši arī atpūtnieki no Somijas, Lielbritānijas Šveices u.c. valstīm.

Viesnīca pieder Kesenfeldu ģimenei. Aizvadītajā gadā būtiskas investīcijas ieguldītas viesnīcas paplašināšanā un arī telpu modernizācijā. Izbūvēti papildu pieci klasiskās kategorijas un trīs luksus kategorijas numuri, numuriņu skaitam kopumā pašlaik sasniedzot 58. Tāpat modernizētas viesnīcas konferenču zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga" pēc pandēmijas dīkstāves 1.jūlijā atkārtoti vērs savas durvis viesiem, informē uzņēmumā.

Viesiem būs pieejama arī atpūtas Spa zonu un jumta terases bārs-restorāns STAGE 22.

Lai nodrošinātu viesu komfortu pašreizējās situācijas laikā un pēc tās, Kempinski grupas viesnīcās, tai skaitā arī Rīgā, ieviests "Kempinski Balto Cimdu Serviss".

“Mums ir ļoti svarīgi turpināt sniegt pakalpojumus visaugstākajā līmenī, kas ir Kempinski grupas mantojuma pamatvērtība,” skaidro Benedikt Jaschke, galvenais kvalitātes vadītājs un "Kempinski" valdes loceklis. "Mums viesiem ir jāsniedz pilnīga pārliecība par to kā noris mūsu telpu tīrība un dezinfekcija un jāatspoguļo pašreizējās situācijas nopietnība visos mūsu ikdienas darbības aspektos Kempinski viesnīcās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasvegasa, Mančestra, Ženēva, Monterreja, Varšava, Tokija – šīs nav speciāli meklētas, bet atsauksmēs cita zem citas stabiņā atrodamas to tūristu dzīvesvietas, kuri ierakstījuši savas atsauksmes par vienu no Rīgas viesnīcām portālā Tripadvisor.com. Tie potenciālie pilsētas viesi, kuri vēl apsver, kur apmesties un kurā restorānā pusdienot, bieži vien izmanto dažādu interneta portālu piedāvājumu iepazīties ar citu ceļotāju atsauksmēm, piektdien raksta laikraksts Diena.

Jau minētajā Tripadvisor.com tiek veidots gan viesnīcu, gan restorānu reitings, ko summē no ceļotāju atsauksmēm, bet, lai to ievietotu, jāautorizējas sociālajos tīklos. Savukārt, piemēram, viesnīcu rezervēšanas vietnē Booking.com pieejamas tikai to cilvēku atsauksmes, kuri patiešām nakšņojuši šajās viesnīcās. Viesu atsauksmes ir pieejamas gandrīz visās populārākajās viesnīcu rezervēšanas vietnēs, piemēram, Hotels.com un Expecia.com.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste saka – diezgan droši var teikt, ka lielākie nozares spēlētāji šādām atsauksmēm seko līdzi. Tomēr ir risks, ka negatīvās atsauksmes var mēģināt rakstīt arī konkurenti. «Ir labi, ja sistēma ir tāda, ka cilvēks, kurš viesnīcā nav nakšņojis, atsauksmi nevar sniegt. Tas pasargā no gadījumiem, kad cilvēks vēlas paust neapmierinātību ar viesnīcu, kurā nemaz nav bijis,» norāda S. Graikste. Viņa atzīst, ka asociācija nav pētījusi, cik lielā mērā klientu atsauksmes ietekmē viesnīcu un restorānu darbu, taču zina stāstīt, ka daudzi veic arī tiešo anketēšanu vai mutiski izvaicā klientu, kad viņš norēķinās par pakalpojumu: «Ja cilvēkam būs paticis, viņš to pateiks, bet pasaka arī negatīvo.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mūrniece: VID uzņēmējiem liek justies kā noziedzniekiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu no tiem uzņēmējiem, kas neiesaistās publiskā karā pret VID, jo pieņemu, ka taisnība var būt gan vienai pusei, gan otrai. Tomēr šodien pievienojos tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri saka, ka Valsts ieņēmumu dienests mums liek justies kā noziedzniekiem, tiklīdz rodas savstarpēja komunikācija,» savu sašutumu par VID attieksmi pret uzņēmējiem Facebook profilā pauž viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Mūrniece.

«Pirms dažām nedēļām izveidoju savu uzņēmumu un lūdzu to reģistrēt kā nodokļu maksātāju. Ar mērķi paplašināt viesnīcas apsaimniekošanas darbību un paplašināties vispār. Jau astoņus gadus vadu pašreizējo uzņēmumu un gribas iet līdzi laikam, mainoties pašai un mainot darbības stratēģiju. Gandrīz pusmiljonu eiro katru gadu nomaksāju nodokļos un pat tad, kad neklājas pārāk labi, nepalieku parādā valstij. Pēc nodokļu nomaksas peļņas, kā jau daudziem nav, tomēr bizness tiek uzturēts un paši sev algas maksājam, tātad - dzīvojam kopumā labi. Pačīkstam par nodokļu slogu, bet mēģinām iet uz priekšu,» raksta L.Mūrniece.

«Tiklīdz VID uzzināja par vēlmi reģistrēties kā PVN maksātājam, izsūtīja vēstuli uz divām lapām, pieprasot ziņas, kāpēc man tā firma vajadzīga, vai man vispār būs darbinieki, kur es tos ņemšu, kāda būs viņu kompetence... Vēl daudz jautājumu, atbildes uz kuriem atrodamas datu bāzēs, uzņēmumu vadības teorijā vai nav atbildami vispār, jo uzdoti nākotnes un pieņēmumu formā. Visa vēstule tādā «tonī» , ka saprotu - esmu nogrēkojusies valsts priekšā, vēloties kaut ko mainīt savā biznesā. Uz jautājumiem, protams, atbildēsim un PASKAIDROJUMUS sniegsim. Jo citētie likuma panti ir iespaidīgi un skaidrs, ka palikšu bez iespējas maksāt nodokļus, ja VID darbiniecei, kas tos sacerējusi, kaut kas neiepatiksies,» turpina L.Mūrniece .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši gandrīz visi lielie uzņēmumi, pārējie pagaidām nesteidzas.

Kopumā Energoefektivitātes likuma prasības Latvijā attiecināmas uz 236 lielajiem uzņēmumiem un 1174 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtajiem datiem līdz pērnā gada 18. decembrim aktivitāte lielo uzņēmumu vidū bijusi samērā augsta - prasības izpildījuši 79% no kopējā uzņēmumu skaita. Tikmēr situācija otrā flangā bijusi kardināli atšķirīga – pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien 8% lielo elektroenerģijas patērētāju. Eksperti lēš, ka noteiktajos termiņos iekļausies apmēram puse, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Energoefektivitātes celšanā liela nozīme ir uzņēmuma pašmotivācijai - likums nevienu nepārmācīs, vienisprātis ir DB uzrunātie eksperti. Altum uzņēmumu enerģētikas eksperts Edgars Kudurs norāda, ka, pirms veikt šāda veida aktivitātes, ir jāsaprot, ko uzņēmums no tā visa iegūs. «Motivācijas var būt ļoti dažādas, sākot ar izmaksu samazinājumu un iekārtu automatizāciju līdz pilnīgai iekārtu nomaiņai,» pauž E.Kudurs, uzsverot, ka Latvijā esot arī tādi uzņēmumi, kuri energoefektivitātes pasākumus īstenoja jau pirms vairākiem gadiem, kad likumā obligātas prasības izvirzītas vēl nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liepājā notiks IT risinājumu ideju konkurss CultHack Hackathon

Ilze Žaime, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu iespēju radošiem, inovatīvi domājošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem radīt jaunas biznesa idejas, biedrība «WindHackers» sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību rīkos IT ideju konkursu «CultHack Hackathon».

Biedrības dibinātājs Kārlis Skuja līdz šim pieredzi guvis piedaloties un arī organizējot teju 20 šāda veida pasākumus gan Latvijā, gan ārpus tās. Biedrība «WindHackers» ir dibināta šī gada 19.jūlijā, lai gan doma par šāda pasākuma nepieciešamību Liepājā dzima jau pirms gada, jo lai arī Latvijā šādi pasākumi jau ir notikuši, ir jūtams iztrūkums reģionos. Ideju konkurss «CultHack Hackathon», kas norisināsies 20. - 22. septembrī ir biedrības «WindHackers» pirmais organizētais pasākums.

«Liepāja ir lieliska vieta jaunām un inovatīvām idejām, jo pilsēta vienkopus piedāvā tādu vidi, kas pilnīgi dabiski rosina radīt. Liepāja jau līdz šim sevi pierādījusi kā lielisku kultūras, izklaides un tūrisma nozares notikumu norises vietu, tāpēc uzdevums radīt jaunus un sabiedrībai noderīgus IT risinājums kultūras, izklaides un tūrisma nozares stiprināšanai dalībniekiem būs liels izaicinājums,» atzina «CultHack Hackathon» organizators K. Skuja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amsterdamā jau patlaban ir viens no augstākajiem tūristu nodokļiem Eiropā, taču, sākot no nākamā gada, šī pilsēta ieņems līderpozīcijas kontitentā, raksta CNN Travel.

Patlaban Amsterdamā tiek piemēroti 7% no viesnīcas numuriņa, taču, sākot no nākamā gada šai maksai tiks pievienoti vēl papildus 3 eiro.

Tādējādi nodoklis par nakti vienas zvaigznes viesnīcā Amsterdamā būs tikpat liels, cik dažās citu lielāko Eiropas galvaspilsētu pieczvaigžņu viesnīcās.

Tā, piemēram, Rembrandt Square Hotel, kam piešķirta viena zvaigzne, dubultais numuriņš maksā 132,46 eiro. Tūristu nodoklis to sadārzina par 15,97 eiro - 9,97 eiro ir nodoklis no viesnīcas numura, kam pieskaitīs vēl 3 eiro par personu.

Berlīnē tūristu nodoklis ir 5%, bet Romā ir patlaban augstākā fiksētā nodokļa maksa Eiropā - 7 eiro personai par nakti pieczvaigžņu viesnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vjačeslavs Dombrovskis: Ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem

Vjačeslavs Dombrovskis, domnīcas Certus vadītājs, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas komandai WorldSkills 2017 konkursā trīs medaļas par izcilību

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos, ceturtdien, 19. oktobrī, noslēdzās pasaulē lielākais un prestižākais jauno profesionāļu meistarības konkurss WorldSkills 2017, kurā medaļas par izcilību ieguva trīs Latvijas komandas konkursanti.

Par izcilu sniegumu konkursā medaļas saņēma skatlogu noformētāja Linda Vilka no Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas, elektrisko instalāciju tehniķis Andis Lācis no Rīgas Valsts tehnikuma un grafiskā dizainere Katrīna Elizabete Sīle no Rīgas Valsts tehnikuma, kura par labāko sniegumu valsts komandā ieguva arī titulu Best of Nation.Ekselences balvas saņēma konkursanti, kuri 799 punktu vērtējuma skalā ieguvuši vismaz 700. Valstu kopvērtējumā Latvijai ir 25. labākais komandas rezultāts, atstājot aiz sevis tādas valstis kā Somija, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Horvātija, Īrija, Beļģija, Zviedrija, Norvēģija u.c.

WorldSkills 2017 konkurss ir uzskatāms par līdz šim vērienīgāko tā pastāvēšanas vēsturē. Tas pirmo reizi norisinājās Tuvajos Austrumos, Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos no 14. līdz 19. oktobrim. Četru dienu garumā astoņi jaunieši no Latvijas tajā prezentēja savas prasmes 1300 dalībnieku konkurencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Atjaunota tirdzniecības centru Rīga Plaza un Domina Shopping darbība

Lelde Petrāne, 18.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rīgas tirdzniecības centriem Rīga Plaza un Domina Shopping šodien tika evakuēti cilvēki, liecina ieraksti sociālajos tīklos, kā arī pašu tirdzniecības centru un aculiecinieku sniegtā informācija. Patlaban abu tirdzniecības centru darbība ir atjaunota.

Neilgi pirms pieciem dienā t/c Domina Shopping informēja, ka ir noslēgusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaude un atcelta ārkārtas situācija. Tirdzniecības centrs turpina darbu ierastā režīmā.

Iepriekš tas informēja, ka ap plkst. 14:30 tirdzniecības centrā Domina Shopping notikusi apmeklētāju un darbinieku ārkārtas evakuācija, kas saistīta ar Valsts Policijā saņemto zvanu par sprāgstvielu. Uzreiz pēc zvana saņemšanas uz tirdzniecības centru ieradās atbildīgie dienesti, lai veiktu visas nepieciešamās pārbaudes.

Savukārt Rīga Plaza informē, ka pēc operatīvo dienestu veiktajām pārbaudēm nekādi draudi netika konstatēti, un modes un izklaides centrs Rīga Plaza darbību atsāka plkst. 18.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biržas alternatīvajam tirgum First North pievienojušies divi jauni uzņēmumi

LETA, 27.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas alternatīvajam vērtspapīru tirgum First North šogad pievienojušies divi jauni uzņēmumi - pārtikas nozares uzņēmums Linda Nektar no Igaunijas un krematorija pakalpojumu sniedzējs no Lietuvas K2 LT.

Abi uzņēmumi ir labs apliecinājums tam, ka uzņēmēji maina domāšanu un tā vietā, lai raudzītos tikai uz bankām kā uz kapitāla piesaistes avotu, skatās arī uz kapitāla tirgu, intervijā aģentūrai LETA sacīja biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

First North tirgus domāts mazākiem, strauji augošiem uzņēmumiem ar ambīcijām. Abu uzņēmumu, kas šogad pievienojās First North, tirgus kapitalizācija ir zem 10 miljoniem eiro.

Uzņēmumam, kas vēlas strādāt biržas regulētajā vai alternatīvajā tirgū, regulāri jāatskaitās par savu darbību, uzņēmumam jāspēj investoriem sniegt finanšu atskaites un jebkuru citu būtisku informāciju, kas var iespaidot uzņēmuma darbu. Svarīgs faktors ir arī uzņēmuma briedums. Investori vēlas ieguldīt uzņēmumos, kuru biznesa modeli saprot, kuru vadībai un pārējiem akcionāriem var uzticēties. Lai tiktu kotēti biržā, uzņēmumiem ir jāsasniedz zināma attīstības pakāpe, tie nevar būt iesācējuzņēmumi vai nezināmi uzņēmumi, kuriem nav darbības priekšvēstures, skaidroja Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 04.01.2022

Dalies ar šo rakstu

"Esam plānojuši, ka 2022. gadā abu uzņēmumu kopējais apgrozījums varētu sasniegt 70 miljonus eiro, kopumā nodarbinot ap 600 darbinieku. Pieņemu, ka šāds uzņēmums var sevi saukt par tirgus līderi nozarē Latvijas austrumu reģionā," intervijā saka būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4. janvāra numurā:

  • Statistika. Mājokļu kvalitāte Latvijā un citur Eiropā.
  • Intervija. Apvieno reģionālās ceļu būves tradīcijas jaunam izrāvienam. Intervija ar būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.
  • Tēma. Jaunas normas, kas stājas spēkā 2022. gadā.
  • Energoresursi. Vai elektroenerģijas cenu ietekmē iekšējā deficīta pieaugums?
  • Zvejniecība. Zvejot ļauj, bet kuģi veci un zvejnieku trūkst.
  • Biznesa ideja. Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā. Stāsts par zīmolu "lovin’".
  • Portrets. Linda Rirdance SIA "Clean R" grupas valdes locekle, Finanšu un administratīvā direktore.
  • Brīvdienu ceļvedis. Rita Alika Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada atpazīstamības zīme ir Talsu brunča raksts jeb svītrkods, savukārt Talsu simbols ir Talsu saulīte. Lai gan šos ornamentus pašvaldība regulāri izmanto tūrisma un citās publicitātes aktivitātēs, līdz šim tie nav reģistrēti Valsts dizainparaugu reģistrā – tas nozīmē, ka novada simbolus brīvi, bez jebkāda regulējuma, varēja izmantot jebkurš.

6. novembrī saņemts pozitīvs Patentu valdes atzinums par svītrkoda un Talsu saulītes iekļaušanu dizainparaugu reģistrā un tas nozīmē, ka turpmāk novada simboli būs aizsargāti. Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa pastāstīja, ka pēc patenta apstiprinājuma centrs izstrādās abu ornamentu lietošanas noteikumus, kuros būs iekļauts arī to pielietojums uzņēmējdarbības nolūkiem.

«Svītrkods un Talsu saulīte ir mūsu novada mantojums, ko mēs nedrīkstam pazaudēt. Patenta dokumentu sakārtošana ir likumsakarīgs solis, lai tas, ko jau ilgus gadus izmantojam, netiktu kopēts un nepazustu citu interpretācijas jūklī,» sacīja L. Sūniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Skatloga iekārtošanā ir vērts nežēlot līdzekļus

Linda Zalāne, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā vairot klientu pulku skatloga iekārtošanā ir vērts nežēlot nedz līdzekļus, nedz izdomu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Skatlogs ir kā magnēts, kas ne vien mudina pircēju iegriezties veikalā, bet arī sniedz vēstījumu, piemēram, par aktualitātēm modes jomā vai to, kādi produkti atrodami veikala plauktā. Galvenais ir prast gudri izmantot šo reklāmas rīku. Aptaujātie veikalnieki un skatlogu noformētāji DB atzīst, ka Latvijā šajā jomā vēl ir izaugsmes iespējas, jo vēl aizvien lielai daļai veikalu skatlogi ir bezpersoniski un tie nepilda svarīgāko funkciju – reklāmu.

Skatloga iekārtojums noteikti ir ne tikai veikala rakstura un vērtību parādīšana un klientu pieskaitīšanas veids, bet arī daļa no interjera. «Cilvēki šobrīd ir izteikti «vizuāļi», viņiem patīk baudīt ar acīm, tāpēc, lai apmeklētājs pārtaptu par klientu, nepieciešams to uzrunāt un aizraut no pirmā skata,» stāsta dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece Linda Lukstiņa. Manilla skatlogu iekārtojumu maina četras reizes gadā, tādējādi pielāgojoties sezonālām sajūtām. Parasti tiek nomainīts tikai vizuālais noskaņojums, bet pamata uzbūve paliek nemainīga. «Manuprāt, liels skatlogs ir vērtība un labs klientu piesaistīšanas veids pat neatkarīgi no tā, kā tas ir iekārtots. Manilla veikala jaunajās telpās Tērbatas ielā esam tikuši pie plašiem skatlogiem un izteikti jūtam impulsīvo apmeklētāju un tūristu pieaugumu. Esmu pārliecināta, ka vislielākais nopelns ir tieši plašajiem skatlogiem, nevis veikala atrašanās vietai,» pārliecināta L. Lukstiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru