Rīgas domē ir izveidota tāda institūciju, ko saīsināti dēvē RITA. Paskatoties, kā tā darbojas un kādi ir tās panākumi, kādi no tās darbības ir ieguvumi vai zaudējumi galvaspilsētai, vienīgais šīs abreviatūras atšifrējums, kas nāk prātā, ir Rīgas investīciju un tūristu atbaidītājs.

Šo institūciju, ko Rīgas domes mājas lapā dēvē par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, vada kāds Fredis Bikovs, pret kuru šā gada februārī tika ierosināta disciplinārlieta pēc auditā atklātiem pārkāpumiem. Auditā tika pārbaudīta RITA publisko iepirkumu sistēma un līdzfinansējuma programmu atbilstība normatīvajiem dokumentiem.

Bikovam tika pārmestas divas lietas. Pirmkārt, nav laikus sagatavota RITA vidējā termiņa darbības stratēģija, par ko atbildīgs aģentūras vadītājs. Otrkārt, konstatēti pārkāpumi saistībā ar vairākiem zemsliekšņa iepirkumiem. Tātad – stratēģijas investīciju un tūristu piesaistei nav, bet šmugulīgi iepirkumi tiek veikti uz nebēdu. Diezgan labs pamats investīciju un tūristu atbaidīšanai.Un tas arī rezultējies.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" pasludināta par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Marija Mišina.

Kreditoru pieteikšanās termiņš ir 2026. gada 17. janvāris.

Rīgas rajona tiesa lēmumu par "SmartLynx Airlines" maksātnespējas procesu pieņēmusi trešdien.

Vienlaikus Rīgas rajona tiesa 10. decembrī izbeigusi "SmartLynx Airlines" tiesiskās aizsardzības procesu.

"SmartLynx Airlines" līdzšinējais izpilddirektors Edvins Demeņus iepriekš sacīja, ka uzņēmums sadarbosies ar maksātnespējas administratoru atbilstoši likumam.

Viņš skaidroja, ka "SmartLynx" plānoja līdz šā gada 15. decembrim īstenot restrukturizācijas plānu, piedāvājot kreditoriem daļu no uzņēmuma akcijām un veikt izmaksas noteiktā laika posmā. Tomēr, "izplatoties nepatiesai un maldinošai informācijai no dažādām ieinteresētajām pusēm", tika zaudēti lidmašīnu līgumi un klienti.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesā, sacīja "SmartLynx Airlines" līdzšinējais izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš sacīja, ka tiek gaidīts tiesas lēmums par maksātnespējas procesa sākšanu, pēc kura uzņēmums sadarbosies ar maksātnespējas administratoru atbilstoši likumam.

Viņš skaidroja, ka "SmartLynx" plānoja līdz šā gada 15. decembrim īstenot restrukturizācijas plānu, piedāvājot kreditoriem daļu no uzņēmuma akcijām un veikt izmaksas noteiktā laika posmā. Tomēr, "izplatoties nepatiesai un maldinošai informācijai no dažādām ieinteresētajām pusēm", tika zaudēti lidmašīnu līgumi un klienti.

"Tādēļ kompānija neveiks tiesiskās aizsardzības procesu un ir iesniegusi dokumentus maksātnespējai," piebilda Demeņus.

Vienlaikus viņš atzina, ka kopējās "SmartLynx Airlines" saistības pret vairāk nekā 700 kreditoriem ir aptuveni 238 miljonu eiro apmērā, no kuriem 170 miljoni eiro jeb aptuveni divas trešdaļas saistību ir pret iepriekšējo īpašnieku - "Avia Solutions Group". Viņš skaidroja, ka tā ir nauda, ko iepriekšējais īpašnieks pēdējos gados ir ieguldījis uzņēmumā kā aizdevumu.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijā kuģu būvētavā "AtoZ" sākta pirmā ar ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju darbināmā piekrastes zvejas kuģa būvniecība, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskotā informācija.

Kopējais projekta budžets ir 3,38 miljoni eiro, no kuriem 2,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Projekts tiek īstenots, pateicoties plašai starptautiskai partnerībai, un tā vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Projektā aktīvi iesaistījušies arī citi partneri no Francijas, Lietuvas un Igaunijas.

LIAA informē, ka projekts "Piekrastes zvejas kuģi, kas tiek darbināti ar nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementu" ir nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti un zaļo pāreju Baltijas jūras reģionā. Tajā tiek radīts zvejas kuģis ar pilnībā bezemisiju piedziņu, ko nodrošinās ūdeņraža degvielas šūnu sistēma un elektriskais dzinējs. Topošais kuģis būs nepilnus 12 metrus garš, un tā konstrukcija būs pielāgota reālajiem zvejnieku darba apstākļiem piekrastes ūdeņos.

Ēdināšanas nozarei šā gada sākums būs izaicinājumiem bagāts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir nesezona ēdināšanas un viesu izmitināšanas nozarē. Vienlaikus energoresursu cenas ir augstas, bet klientu, īpaši tūristu, skaits ir neliels.

Jenzis papildināja, ka publiski izskanējusī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadības apņemšanās drīzumā sasniegt 2019. gada tūrisma rādītājus ir apsveicama, tomēr nozarē nav pārliecības par šo plānu segumu situācijā, kad tiek samazināts tūrisma mārketinga budžets.

Viņš uzsvēra, ka trūkst plānošanas vidējā termiņā, lai uzņēmējiem būtu skaidrība un pārliecība par nākotni, prioritārajiem tirgiem, kā arī finansējumu šo tirgu apguvē.

Biedrības vadītājs piebilda, ka Rīgā un Latvijā notiek salīdzinoši maz vērienīgu starptautisku pasākumu, kas piesaistītu lielu viesu skaitu un sniegtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī trūkst laba un savlaicīga mārketinga esošajiem pasākumiem. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja dažu privātu pasākumu organizatoru darbību, piemēram, Rīgas maratonu, kas piesaista ārvalstu sporta tūristu interesi.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.