Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Informācijas tehnoloģiju milzis Google kārtējo reizi demonstrē rūpes par vidi, sava jaunā datu centra serveru dzesēšanai izmantojot netradicionālas metodes.

Jaunais datu centrs, ko ir plānots atvērt šā gada beigās, atrodas Somijas pilsētā Summā bijušās papīrfabrikas teritorijā. Jaunajā kompleksā līdzīgi kā citos jaunajos Google projektos īpaša uzmanība tiek pievērsta vides aizsardzībai. Ierasto ar ķīmiskiem dzesēšanas šķidrumiem pildīto dzesēšanas sistēmu vietā, datu centrā nemainīgas sistēmas temperatūras uzturēšanai tiks izmantots Baltijas jūras ūdens. Ūdens dzesēšanas sistēmai tiek piegādāts caur diametrā divu metru platām caurulēm, kas ievietotas granīta slānī veidotajos tuneļos. Šī ūdens pievades sistēma tiek regulāri apsekota, izmantojot nelielu zemūdeni.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Japānas inženieri piektdien ir secinājuši, ka Fukušimas AES iespējams vajadzēs aprakt ar smiltīm un betonu, lai izvairītos no katastrofālas radiācijas noplūdes, vēsta Reuters. Tā ir pirmā reize, kad Japāna tādā veidā ir spiesta atzīt, ka tās izvērstie reaktora dzesēšanas pasākumi nesniedz gaidītos rezultātus, norāda aģentūra. Līdzīgs paņēmiens tika izmantots lai apkarotu radiācijas noplūdi no Černobiļas AES.

Tomēr Japāna vēl joprojām cer, ka tai izdosies atrisināt kodolkrīzi, atjaunojot elektrības padevi reaktoru dzesēšanas sistēmai. «Reaktoru aprakšana nav neiespējama, bet pašlaik galvenais ir mēģināt tos atdzesēt,» skaidroja kompānijas Tokyo Electric Power Co. pārstāvis. Līdz šim Japāna ir centusies dzesēt reaktorus, izmantojot jūras ūdeni, ugunsdzēsēju mašīnas un izgāžot virs tiem ūdeni no helikopteriem.

Tomēr reaktoru dzesēšana var ilgt vairākas nedēļas, norādīja ASV Kodolenerģētikas komisijas priekšsēdētājs Gregorijs Jačko. Nav zināms arī tas, kādā stāvoklī ir kodolreaktoru dzesēšanas sitēma – ir visai iespējams, ka AES notikušie sprādzieni ir to pamatīgi bojājuši. Tomēr valdība cer, ka sistēma būs darba kārtībā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētajā konkursā Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2011 šogad no sešām nominācijām divas Gada uzticamākais kooperatīvs un Gada kooperatīvs izaugsmē par laureātu viennozīmīgi tika atzīta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Straupe, kuru vada Imants Balodis.

Laikraksta Dienas Bizness speciālbalva tika piešķirta LPKS Abra un tās vadītājai Inesei Karlovai par spēju pārvarēt grūtības un panākt izaugsmi. Nominācijā Labākais kooperatīvs Kurzemē šogad galveno balvu ieguva Durbes grauds ar vadītāju Sandri Bēču priekšgalā. Par labāko kooperatīvu Latgalē lauksaimnieki savā balsojumā tika atzinuši Aijas Kiserovskas vadīto Viļāni, kas darbojas piena nozarē. Savukārt Vidzemē labākais kooperatīvs darbojas graudu nozarē un tā ir Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kuru vada Indulis Jansons. Arī par Latvijas maizes klēti dēvētajā Zemgalē kā gada labākais kooperatīvs tika atzīta Gunvalda Sproģa vadītā Latraps.

Noslēdzies SIA Rūjienas saldējums izsludinātais iepirkums par saldējuma ražošanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu uzņēmumu – SIA Maivro un SIA Motodepo piedāvājumi. Otrā posma sarunās piedalījies tikai SIA Motodepo, kas uzvarējis konkursā.

Kopējā iepirkumā piedāvātā līgumcena ir 420,5 tūkstoši eiro.

Uzņēmums paredzējies iegādāties saldējuma ražošanas iekārtu, veicot saldējuma masas dzesēšanas vannu nomaiņu, aizstājot 4 esošās vannas ar 4 jaunām, energoefektīvākām dzesēšanas vannām, saldējuma sasaldēšanas tuneļa nomaiņu, aizstājot esošo iekārtu ar amonjaka dzesēšanas sistēmu, ar freona dzesēšanu izmantojošu saldējuma sasaldēšanas tuneli.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības fondu programmu Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

SIA Latvijas piens dibinātājkooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena Partneri martā saviem biedriem nodrošina nemainīgas piena cenas vidēji virs 22 santīmiem par kg, no kuras viens santīms tiek ieguldīts jaunās piena rūpnīcas celtniecībā.

Trikāta KS direktors un SIA Latvijas piens valdes loceklis Raimonds Freimanis: «Zemnieku kooperatīvs Trikāta KS martā saglabājis stabilu piena iepirkuma cenu zemniekiem. Vidējā cena, ko saņem zemnieki, ilgstoši turas virs 21 santīma par kilogramu. Jāuzsver, ka vienlaikus kooperatīvs Trikāta KS kopš pagājušā gada veic ieguldījumus jaunajā piena pārstrādes uzņēmumā 10 latu apmērā no katras kooperatīvam nodotās piena tonnas. Tādējādi kooperatīva kopsapulcē šogad katram biedram tiks palielināts paju apjoms atbilstoši ieguldījumam uzņēmumā Latvijas piens.»

Kooperatīvs Trikāta KS, ņemot vērā dalību Latvijas piens projektā, uzmanīgi seko līdzi globālā piena tirgus procesiem. Šobrīd redzams, ka pasaules tirgos samazinās galveno industriālo produktu cenas. Taču jāņem vērā, ka 2011.gadā cenas atsevišķiem produktiem ilgstoši turējās augstā līmenī, tādēļ cenu kritums nav vērtējams kā ļoti satraucošs. Kooperatīva Dzēse vadītājs Māris Petrēvics: «Mūsu un Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu, kam pārdodam pienu, attiecības varu raksturot kā stabilas. Tikpat stabila ir cena, kādu mums Lietuvas uzņēmumi nodrošina par katru nodoto piena tonnu – vidēji virs 22 santīmiem par piena kilogramu, no kuras santīmu ieguldām jaunajā piena rūpnīcā.»

Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.

«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.

Viņa atzina, ka Latvijas piena interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS, kuram nenokārtoto parādsaistību dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas pieteica maksātnespēju, ir pilnībā norēķinājies par iepirkto pienu, aģentūru LETA informēja saimniecības īpašnieks Aigars Paukšens.

«Vēlos izteikt pateicību Trikātai KS par operatīvo rīcību, pārskaitot Kalnbrindām visu tai pienākošos naudu un nokārtojot savas parādsaistības. Ceru, ka tas kļūs par pozitīvu signālu tiem zemniekiem, kuri necer atgūt savu naudu,» norādīja zemnieks.

Kā ziņots, Kalnbrindas vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS, jo kooperatīvs nebija norēķinājies ar zemnieku saimniecību par piegādāto pienu apmēram 10 000 eiro apmērā. Maksātnespējas lietu Valmieras rajona tiesa skatīs piektdien, 22.maijā.

Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Trikātas KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. «Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Dzēse apgrozījums pērn sasniedzis 6,913 miljonus eiro, kas ir par 5,51% mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pretstatā apgrozījumam, kooperatīva peļņa palielinājusies par 24,73%, sasniedzot 122,44 tūkstošus eiro.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse aizvadītajā gadā no pašvaldības iegādājusies remontdarbnīcas, kas ļauj daudz rentablāk, kvalitatīvāk un arī operatīvāk apkalpot savu autoparku. 2013.gadā, lai atjaunotu un modernizētu kooperatīva autoparku, optimizētu piena transportēšanas izmaksas un uzlabotu ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, iegādāta jauna piena pārvadāšanas mašīna, līdz ar to gada beigās kooperatīva autoparkā ietilpusi 21 automašīna un 3 piekabes.

Durbes novada Tadaiķu pagastā esošā Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse reģistrēta 1997.gadā. Patlaban kooperatīvs iesaistījies pilnsabiedrībā Latvijas piensaimnieks, kā arī ir SIA Latvijas Piens kapitāldaļu turētājs. Sabiedrības galvenais uzdevums ir rūpēties par biedru saražotā piena savākšanu, transportēšanu un realizāciju.

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Valmieras rajona tiesa šodien pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam Trikāta KS, kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens akcionārs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.

Trikāta KS noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt Trikātas KS tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, Trikātas KS maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība Kalnbrindas, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Viens no Latvijas zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs Trikāta KS, gatavojas pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tāpat neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī viens no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā.

Plānots, ka šodien notiks Trikāta KS valdes sēdē, kurā lems par lietu tālāko virzību un situāciju kooperatīvā. Kā ziņots, Trikāta KS 20.maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz rītdienai, 21.jūlijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Par vienu no potenciālajiem Jelgavas rūpnīcas Latvijas Piens īpašniekiem varētu kļūt Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma 55,36% akciju kontrolpaketes iegādi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs Arla Foods ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas Piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Valio kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais Latvijas Piena kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.

Naktī uz 11.maiju AS Valmieras stikla šķiedra vienai no trijām stikla kausēšanas krāsnīm izveidojās caurums grīdā un stikla masa ieplūda rezerves drošības baseinā, 25 m2 platībā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Nekavējoties tika uzsākta noplūdušās stikla masas dzesēšana un kā papildus spēki tika izsaukti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Stikla masas dzesēšanas darbi pilnībā tika pabeigti plkst. 9.13.

Stikla masas dzesēšanas procesā ieelpojot tvaikus cieta AS Valmieras stikla šķiedra darbinieks, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, un uzņēmums noskaidroja, ka darbinieka veselības stāvoklis ir stabils un viņš šodien tiks izrakstīts no slimnīcas.

Stikla kausēšanas krāsnij bija paredzēts uzsākt remonta darbus šā gada decembrī, bet, ņemot vērā situāciju, remonta darbi tiks uzsākti ātrāk un tiks pabeigti līdz augusta beigām. Tikmēr šīs krāsns darbība ir apturēta.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā darbu uzsāk Austrumeiropā par efektīvāko atzītais datu centrs Data Inn.

Jaunais datu centrs ir pirmais posms kompānijas Duomenu Logistikos Centras īstenotajā projektā Data Inn. Pašlaik datu centra platībā ir aptuveni 500 kvadrātmetri, jauda - tūkstoš kilovati. Tam ir simts serveru statņi. Kopējie ieguldījumi pirmajā posmā ir 2,89 miljoni eiro.

Nākamie Data Inn posmi tiks projektēti un celti «tuvākajā nākotnē». Pēc šo projektu īstenošanas Data Inn būs 3200 kv. m. plašs ar 6000 kilovatu jaudu un spēs izvietot aptuveni 600 serverus. Kopējā projekta vērtība ir aptuveni 12,1 miljons eiro.

Datu centram Data Inn piešķirts Uptime Institute Tier III trešās pakāpes sertifikāts. Uptime Institute noteicis centra energoefektivitātes indeksu, kas apzīmē elektrības lietošanas efektivitāti, - tas ir 1,3 (vidējais rādītājs pasaulē - 1,65).

Japānas valdība ir maksimālas trauksmes stāvoklī pēc tam, kad pie zemestrīcē un cunami bojātās Fukušimas atomelektrostacijas (AES) augsnē ir atrasts radioaktīvais plutonijs, atsaucoties uz Japānas Ministru prezidenta Naoto Kana paziņojumu, vēsta BBC.

Plutonija līmenis gan joprojām ir neliels un neapdraud cilvēku veselību.

Situācija Fukušimas AES «turpina būt neparedzama,» skaidroja N. Kans. Valdības galvenā prioritāte pašlaik ir degvielas stieņu dzesēšana. Japāna lems arī par evakuācijas zonas paplašināšanu ap AES.

Galvenais kabineta sekretārs Juki Edano citā preses konferencē, paziņoja, ka situācija Fukušimas AES ir «ļoti bēdīga». Strādnieki joprojām cenšas atjaunot elektropadevi un iedarbināt kodolspēkstacijas dzesēšanas sistēmas.

Tikmēr Nacionālās stratēģijas ministrs Koičiro Gemba (Koichiro Gemba) paziņoja, ka valdība varētu uz laiku nacionalizēt Tokyo Electric Power Company (TEPCO), kas ir Fukušimas AES operators. Kompānijas akciju vērtība pirmdien nokritās, sasniedzot to zemāko līmeni triju desmitgažu laikā.

Konkurences padome (KP) lēmusi pilnībā izbeigt 2011. gadā ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos piena tirgū. Piena ražotāju kooperatīvi Trikāta KS un Dzēse, paužot gandarījumu par zemniekiem pozitīva lēmuma pieņemšanu, norādījuši, ka šāds KP lēmums norāda, ka padomes vadība «spēj domāt valstiski un ir atteikusies no valdības vēlmes šo lietu vērtēt šauri birokrātiski pēc likuma burta».

Piena ražotāju, kuri apvienojušies uzņēmumā Latvijas piens, vārdā kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs sacīja, ka uzņēmēji ir gandarīti par jaunās Konkurences padomes vadības «spēju saskatīt, cik absurdi ir pārmest Latvijas zemniekiem, piena ražotājiem vēlmi mazināt sadrumstalotību piena tirgū un apvienoties ar mērķi pašu saražoto pienu pārstrādāt augstas pievienotās vērtības produktos un veiksmīgi to eksportēt».

2011. gadā KP pret diviem no trim SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīviem Trikāta KS un Dzēse – ierosināja lietu par Konkurences likuma pārkāpšanu, kas aizliedz tirgus dalībniekiem vienoties par pārdošanas nosacījumiem, kā arī cenu. Lieta tika izmeklēta pusotru gadu un rezultātā secināts, ka kooperatīvu vienošanās par kopīgu piena pārdošanu uzskatāma par likumīgu, jo šīs darbības veiktas, lai iegūtu līdzekļus kopīga piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas piens celtniecībai Jelgavā.