Pērn divas reizes biežāk uzņēmēji brīvās darba vietas aizpildījuši, piesaistot strādājošos no trešajām valstīm.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kur, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, uzņēmējiem ir jāapstiprina darba izsaukumi trešo valstu pilsoņiem 2005. gadā kopumā tika apstiprināti 505 darba izsaukumi, bet 2006. gadā - jau 1058 darba izsaukumi. Arī šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, izsniegto darba atļauju skaits pieaudzis par 54 %, Db pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
PMLP izsniegto uzturēšanās atļauju skaits darbiniekiem no ārvalstīm gan ir mazāks nekā NVA apstiprināto darba izsaukumu skaits - 2005. gadā izsniegtas 418 darba un uzturēšanās atļaujas, bet 2006. gadā - 767 atļaujas.
PMLP Migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede Db skaidroja, ka NVA izsniegtie darba izsaukumi ir derīgi trīs mēnešus, taču daļa Latvijā iebraukušo strādnieku nemaz neizņem darba atļaujas. "Gadījumi, kad tiek atteikta darba atļaujas izsniegšana ir ļoti reti.
Iespējams, ka dažos gadījumos vakances, kuras pieteiktas NVA, tomēr tiek aizpildītas ar vietējiem darba ņēmējiem. Nevar izslēgt, ka dažos gadījumos uzņēmējiem vai darba ņēmējiem oficiālā procedūra, kas jāizpilda, lai legāli strādātu Latvijā, šķiet par garu un sarežģītu.
Pēc I. Briedes vērojumiem, uzņēmēju interese par iespējām nodarbināt trešo valstu pilsoņus kļūst arvien lielāka.
"Darbaspēka imigrācija aug, samazinās tā dēvēto ģimenes apvienošanas imigrantu skaits. Izsniegto darba atļauju skaits aug visā Eiropā," stāsta viņa.
Db jau vairākkārt (piem. 19.01.2007.) vēstījis, ka valsts institūcijas sākušas domāt, kā risināt darbaspēka trūkumu Latvijā, vienkāršojot darba atļauju saņemšanas procesu trešo valstu pilsoņiem.
Pašlaik, lai Latvijā nodarbinātu trešo valstu pilsoņus, darba devējiem ir jāpiesaka vakance NVA un jāapstiprina darba izsaukums. Savukārt PMLP uzņēmējam ir jāapstiprina izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Gan Labklājības, gan Iekšlietu ministrijas ir ieteikušas šo sistēmu mainīt atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam, lai uzņēmēji visas formalitātes, kas saistītas ar darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, varētu veikt PMLP, iepriekš neapstiprinot darba izsaukumu.
Tikai viens no risinājumiem
Brīvās vakances tiek aizpildītas, izmantojot ne tikai viesstrādniekus, bet arī invalīdu un ieslodzīto darbaspēku.
Ar darba spēka trūkumu, ko varētu risināt, ievedot strādājošos no trešajām valstīm, pašlaik saskaras teju visas nozares, atzīst Db aptaujātie uzņēmēji.
Vēl saasināsies
Viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta apsaimniekotāja SIA Reho valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča stāsta, ka pašlaik viesnīcu biznesā strādājošie saskaras ar lielu mazkvalificēto darbinieku trūkumu.
Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu biznesa asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka viesnīcu un restorānu bizness pēdējā laikā visai asi izjūt darbinieku trūkumu - trūkst istabeņu, viesmīļu, bārmeņu, pavāru un pavāru palīgu.
"Šo problēmu tiek mēģināts risināt, izskatot iespēju piesaistīt strādājošos no trešajām valstīm. Vairāki viesnīcu un restorānu biznesā strādājošie uzņēmumi ir interesējušies par iespējām saņemt atļaujas darbinieku ievešanai no trešajām valstīm, taču birokrātiskie šķēršļi traucē. Ja būtu iespējams atrast vietējos darbiniekus, tad šī problēma nebūtu tik aktuāla," norāda S. Graikste.
V. Jermoloviča stāsta, ka Hotel de Rome un Konventa sētā pirms kāda laika strādājuši pieci somāliešu bēgļi - četri vīrieši un viena sieviete, kas pašlaik darba attiecības ar šīm viesnīcām jau pārtraukuši. "Žēl, ka darbaspēka trūkumu jāmēģina risināt, ievedot strādājošos no ārzemēm, taču mums ļoti, ļoti trūkst darbaroku. Vietējie studenti, kas studē tūrisma jomā, tomēr negrib strādāt mazkvalificēto darbu, piemēram, par istabenēm. Pašlaik mēs strādājam ar cilvēkiem, kam ir invaliditāte," neslēpj V. Jermoloviča. Darbinieku trūkuma problēma viesnīcu un restorānu biznesā drīzumā kļūs vēl sāpīgāka, jo tuvojas tūrisma sezona.
Priekšroka - ES valstīm
Arī Skonto būves viceprezidents Ivars Millers, jautāts par strādnieku "importēšanu" no trešajām valstīm, atzīst: "Mēs esam pie šī jautājuma strādājuši, tomēr pašlaik mūsu objektos netiek nodarbināti celtnieki no citām valstīm. Cenšamies iespēju robežās celt algas vietējiem darbiniekiem, aicināt izbraukušos Latvijas iedzīvotājus atgriezties un strādāt Latvijā. Tomēr, ja viesstrādnieku ievešana kļūs par masveida parādību, arī mēs būsim spiesti ievest darbarokas."
Viņš neslēpj, ka pašlaik darbaspēka ievešana no trešajām valstīm uzņēmējiem nebūt nav lēts prieks. "Mums ir sadarbības partneri Ukrainā, taču pašlaik arī Kijevā būvniecības apjomi ir ļoti lieli un algas aug. Ja strādnieki jāved no turienes, jāmaksā komandējuma nauda, jānodrošina viņiem dzīvoklis un alga, tas vairs nav īpaši izdevīgi. Savukārt Ukrainas nomalēs varētu atrast, piemram, labus betonētājus, taču viņu nodarbināšana Latvijā ir ļoti sarežģīta," tā I. Millers.
Dārgi un sarežģīti
Skonto būves viceprezidents uzsver, ka pašlaik birokrātiskās procedūras, kas jāveic, lai legāli nodarbinātu trešo valstu pilsoņus Latvijā, ir dārgas un sarežģītas, taču "liels viesstrādnieku skaits tomēr ir sensitīvs jautājums, tādēļ, iespējams, birokrātija šajā jomā tomēr nav īpaši jāmazina".
Ņemot vērā brīvo darbaspēka kustību ES ietvaros, Skonto būve pašlaik domā par strādnieku piesaistīšanu no Lietuvas, taču netiek izslēgta iespēja trūkstošās darbarokas meklēt arī jaunajās dalībvalstīs - Rumānijā un Bulgārijā, kur atalgojuma līmenis pašlaik ir zemāks.
Pretējās domās gan ir Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. "Diemžēl pie mums strādājošo piesaiste no trešajām valstīm ir daudz dārgāka un sarežģītāka nekā citās ES dalībvalstīs. Tas ievērojami samazina Latvijas konkurētspēju un izpaužas kā milzīgs tekošā konta deficīts," viņš teica.
V. Rantiņš norāda, ka uzņēmēji darbaroku trūkuma problēmu risina ar dažādām metodēm, piemēram, Jelgavas mašīnbūves rūpnīca sākusi veidot cehu Jelgavas cietumā. Tomēr iespējas šādi piesaistīt darbiniekus ir visai ierobežotas.