Finanses

Pieprasījums pēc valsts parādzīmēm piedāvāto apjomu pārsniedz 5,2 reizes

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Trešdien, 8.jūnijā, tika izsolītas valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu 2019.gada 12.februārī, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 24 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 125,478 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 5,2 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,15% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,042%.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas Valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu 2019.gada 12.februārī 6 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 60,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ienesīgums – tuvu rekordzemam

Žanete Hāka, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kase finanšu piesaistei ieviesusi jaunu īstermiņa aizņemšanās instrumentu

Žanete Hāka, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase finanšu līdzekļu piesaistei izmantojusi jaunu īstermiņa aizņemšanās instrumentu, 50 miljonu eiro apmērā emitējot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, kuras tiks dzēstas pēc 21 dienas, informē VK.

21 dienu dzēšanas termiņš parādzīmēm tika izvēlēts tādēļ, lai efektīvāk finansētu valsts budžeta izpildes ciklu mēneša ietvaros. Īstermiņa parādzīmju emisijas rezultātā piesaistītos resursus Valsts kase izmantos valsts budžeta izdevumu finansēšanai mēneša pirmajā pusē un atmaksās parādzīmju pircējiem mēneša otrajā pusē, kad valsts budžets saņem nodokļu ieņēmumu lielāko daļu.

Pieprasījums pēc parādzīmēm sasniedza 176,1 miljonu eiro, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza Valsts kases piedāvājumu un lielā investoru konkurence par iespēju iegādāties parādzīmes ļāva Valsts kasei aizņemties resursus ar negatīvu vidējo svērto likmi - mīnus 0,199%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2021.gadam ieskaitot, Latvijai būs jāpārfinansē 4,7 miljardi eiro no valsts parāda, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda, norādīja Āboliņš.Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos.

Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās, prognozēja Āboliņš.

Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas, interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts parādzīmes izsola ar negatīvu likmi

Žanete Hāka, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.janvārī, tika izsolīti valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 16 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 77 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,8 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,0% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,055%.

Trešdien, 13.janvārī, notiks arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā (uzdevumi tika pieņemti līdz plkst.15:00).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti atbild: Ko nozīmē negatīvas likmes Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsolē?

Žanete Hāka, 26.02.2016

Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs

Latvijas Valsts parādzīmes ar negatīviem ienesīgumiem, kas praksē nozīmē to, ka Valsts Kase īstermiņa aizņemas no investoriem noteiktu summu, bet atmaksā mazāku, ir tiešs Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas rezultāts. Eiropas Centrālā banka, uzpērkot eirozonas dalībvalstu vērtspapīrus un nosakot negatīvu depozītu likmi komercbanku noguldījumiem Eiropas Centrālajā bankā, ir panākusi, ka lielākajai daļai dalībvalstu obligāciju ienesīgums, vismaz īstermiņā, ir negatīvs. Kāpēc investoriem būtu jāizvēlas pirkt vērtspapīrus, jau iepriekš zinot, ka tie nesīs zaudējumus? Uz šo jautājumu ir vairākas atbildes.
Pirmkārt, institucionāliem investoriem nav izvēles, jo bieži vien to riska politikas nosaka, ka ieguldījumi ir jāveic pietiekami labas kvalitātes vērtspapīros, nevis, piemēram, korporatīvajās obligācijās, kur ienesīgums būtu pozitīvs, taču risks – daudz augstāks.
Otrkārt, sagaidot, ka likmes nākotnē kļūs vēl negatīvākas, ir iespējams pirms termiņa pārdot iegādātos vērtspapīrus un gūt peļņu. Treškārt, bankas pērk vērtspapīrus ar negatīviem ienesīgumiem, lai izbēgtu no negatīvām depozītu likmēm, ko piedāvā Eiropas Centrālā banka (pašlaik -0.30%). Jebkurš ienesīgums, kas ir mazāk negatīvs ir izdevīgāks nekā turēt līdzekļus ECB.
Likmēm kļūstot arvien negatīvākām, arī bankas saviem klientiem – finanšu institūcijām piemēro negatīvas likmes, un paredzams, ka situācija turpinās pasliktināties, raugoties no institucionālu investoru viedokļa. Tirgus prognozē, ka ECB jau martā veiks papildu monetārās stimulēšanas pasākumus, pirmkārt vēl vairāk, samazinot depozītu procentu likmi. Tirgus noskaņojums un prognozes liecina, ka atgriešanās pie pozitīvām likmēm tuvākajā laikā nenotiks.

Foto: Nordea

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā parāda vērtspapīri tiek pārdoti ar negatīvu ienesīgumu - Valsts kase vairākas reizes izsolījusi Latvijas valsts parādzīmes ar negatīvu ienesīgumu.

Janvāra beigās notika konkurējošā daudzcenu izsole, kurā tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 50 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 176,1 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,5 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica -0,055% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,199%.

Galerijā augstāk iespējams izlasīt, ko nozīmē, ja parādzīmes tiek izsolītas ar negatīvu ienesīgumu!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevajag politizēt to, kas tiek depolitizēts

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tirdzniecības kara priekšvakarā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Izsolē pārdod valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien notikušajā konkurējošajās daudzcenu izsolē izsolītas valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā, liecina informācija Nasdaq Riga.

Izsolē piedalījās pieci dalībnieki, un kopējais pieprasījums sasniedza 99,3 miljonus eiro.

Nekonkurējošajā izsolē pārdotas parādzīmes 6 miljonu eiro vērtībā. Pieprasījums sasniedza 30 miljonus eiro.

Vidējā svērtā un maksimālā apmierinātā peļņas likme (%) bija attiecīgi mīnus 0,025% un mīnus 0,020%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs valsts parādzīmes 16 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā Nasdaq Riga 13. janvārī notiks Latvijas valsts parādzīmju papildus emisijas izvietošana konkurējošajā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē, informē Valsts kase.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Tiks piedāvātas parādzīmes 16 miljonu eiro vērtībā. Dzēšanas termiņš ir 2016.gada 22.jūlijā.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža Nasdaq Riga, norēķinus veic Latvijas Centrālais depozitārijs. No 2005. gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms 2015. gada beigās sasniedza 5,7 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ izsolīs valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā Nasdaq Riga 12. oktobrī notiks Latvijas valsts vidēja termiņa obligāciju papildu emisijas izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē, liecina paziņojums biržā.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošās izsoles apjoms ir 24 miljoni eiro. Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 1000 eiro, un dzēšanas datums – 2019.gada 12.februāris.

Valsts Kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža Nasdaq Riga, norēķinus veic Latvijas Centrālais depozitārijs. No 2005.gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms līdz 2015. gada beigām veido 5,6 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs valsts parādzīmes 24 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 25.janvārī, notiks konkurējošā daudzcenu valsts vērtspapīru izsole un nekonkurējošā valsts vērtspapīru izsole, informē Valsts kase.

Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 1000 eiro. Emisijas dzēšanas datums ir 2019.gada 12.februāris.

Kopumā konkurējošā daudzcenu valsts vērtspapīru izsolē tiks izsolīti valsts vērtspapīri 24 miljonu eiro vērtībā. Nekonkurējošās izsoles apjoms nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ izsolīs valsts parādzīmes 16 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā Nasdaq Riga 25. maijā notiks Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju emisijas izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē, informē birža.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Izsolē tiks piedāvātas valsts parādzīmes 16 miljonu eiro apmērā. Dzēšanas termiņš ir 2022.gada 27.janvāris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts parādzīmes izsola ar negatīvu ienesīgumu

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien izsolītas visas piedāvātās valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.februārī.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 50 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 176,1 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,5 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica -0,055% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,199%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā Nasdaq Riga 21. novembrī notiks Latvijas valsts vidēja termiņa obligāciju papildu laidiens konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā (fiksētas likmes) izsolē, liecina paziņojums biržā.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājaslapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošās izsoles apjoms noteikts 16 miljoni eiro. Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 1000 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš – 2023.gada 2.novembris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru, kas ir lielākā intervence tirgū kopš 2008.gada, raksta BBC.

FRS mērķis bija stabilizēt tradicionāli mierīgo tirgus segmentu, jo procentu likmes tā saucamajā repo tirgū ir pieaugušas līdz 10%, kaut arī parasti likme tajā svārstās tuvu 2%.

Repo darījuma būtība ir vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.Bankas, hedžfondi un citi tirgus spēlētāji parasti aizņemas naudu uz īsiem termiņiem. Kā ķīla parasti tiek piedāvātas valstu parādzīmes vai augstas kvalitātes aktīvi, ko aizņēmēji atpērk, kā arī atmaksas brīdī tiek maksāts noteikts maksājums, turklāt bieži vien tas tas notiek nākamajā dienā.

Kā liecina ASV dati, ik dienas šajā tirgū apgrozījums sasniedz trīs triljonus dolāru. Ierasti šajā tirgū procentu likmes ir zemas, jo šie aizdevumi tiek uzskatīti par drošiem. Taču šonedēļ aizņemšanās izmaksas tirgū dažos gadījumos palēcās līdz 10%, un likme, par kādu bankas aizdod viena otrai, pārsniedza 2,25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedri baidās no marginalizācijas Eiropā

Didzis Meļķis, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji nemierā ar Latvijas auto vadību; valde pārmetumus noraida

Izvēlēt jaunu autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses – ar šādu aicinājumu pie LA biedriem vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas valsts parādzīmes iekļaus Nasdaq Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 17. oktobri Nasdaq Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā tiks papildus jau kotētajiem iekļauti valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri, liecina paziņojums biržā.

Iekļaujamo vērtspapīru skaits ir 30 tūkstoši, un vienas parādzīmes nominālvērtība – 1000 eiro.

Vērtspapīru dzēšanas datums ir 2019.gada 12.februāris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Zemo procentu likmju vide: četri iemesli pārlieku nesatraukties par Latvijas kredītiestāžu spēju pielāgoties

Latvijas Bankas ekonomists Pēteris Kloks, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru