Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Ik gadus miljoniem zivju mazuļu tiek palaisti lielajā dzīvē jeb Latvijas ūdenstilpēs, lai nodrošinātu vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamos ūdeņos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāna nolūks ir arī mazināt antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmēt ilgspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Nākošajā plāna izpildes termiņā no 2014. līdz 2016. gadam plānots papildināt Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu zivju resursus, ielaižot 5,76 milj. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu gadā. Tiks pilnveidota publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūra un palielināta iekšējo ūdeņu zivsaimnieciskā produktivitāte, katru gadu ielaižot 30-46 milj. zivju kāpuru un mazuļu. No 2014. līdz 2016.gadam plānots nodrošināt Daugavas baseina zivju resursu pavairošanu, kompensējot HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 milj. kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, tāpat tiks nodrošināts zivju resursu atražošanas efektivitātes zinātniskais novērtējums.

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), regulāri veicot nodokļu nemaksāšanas risku izvērtējumu, ir konstatēts, ka tieši automobiļu apkopes un remonta nozarē ir augsts nodokļu nemaksāšanas riska īpatsvars, informē VID.

Tādēļ nodokļu disciplīnas uzlabošanai automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem VID ir noteicis divu taksācijas mēnešu nogaidīšanas periodu – jūliju un augustu. To laikā nodokļu maksātājiem tiek dota iespēja pašiem novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā un deklarēt gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprēķinātās algas pilnā apmērā. Pretējā gadījumā VID uzsāks vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem.

VID ēnu ekonomikas apkarošanā kā vienu no prioritārajām nozarēm ir noteicis automobiļu apkopes un remonta nozari. Attiecīgi VID šajā nozarē strādājošiem nodokļu maksātājiem pievērsīs īpaši pastiprinātu uzmanību, kas nozīmē, ka tieši šīs nozares nodokļu maksātājiem nodokļu nemaksāšanas risku konstatēšanas gadījumā vispirms tiks veikti preventīvie nodokļu administrēšanas pasākumi un nepieciešamības gadījumā arī nodokļu kontroles pasākumi.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

“Daimler Truck AG” ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” ir atklājis lielāko kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centru Latvijā, kura izveidē investēti divi miljoni eiro.

Līdz ar jaunā centra atvēršanu Pierīgā SIA “Domenikss” plāno kāpināt pārdoto kravas automobiļu apjomu, kā arī vairākkārt palielināt servisa darbu apjomu kravas automašīnu un autobusu segmentā - līdz 2025. gadam par 300%.

Jaunais kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centrs, kā arī lielgabarīta automašīnu mazgātava, atrodas Sauriešos un ir izvietots divās ēkās ar kopējo platību 2560 m2 . Vienā no ēkām atrodas kravas automašīnu tirdzniecības salons, servisa telpas, un kravas automašīnu rezerves daļu noliktava. Otrā darbojas kravas automašīnu mazgātava.

“Jaunā centra atvēršana ir stratēģiski nozīmīgs solis SIA “Domenikss” biznesa paplašināšanā gan kravas auto tirdzniecībā, gan pēcapkopē. Šo paplašināšanās projektu mēs esam plānojuši ilgstoši, bet kopš 2018. gada rūpīgi pievērsušies tā īstenošanai. Ieguldījumus centra izveidē turpinājām, neskatoties uz pandēmijas radīto ekonomisko krīzi. Uzskatām, ka ieguldījumi ir pamatoti, ņemot vērā skaidro prognozi pieprasījuma kāpumam iekšzemes komerctransporta nozarē. Piemēram, 2020. gadā “Domenikss” vairāk nekā trīs reizes palielināja pārdoto kravas automašīnu skaitu, bet kopā ar partneriem šis skaits attiecībā pret 2019. gadu bija 10 reizes lielāks. Īstermiņā - pārvadājumu un piegādes autoparka paplašināšanu ietekmē Covid-19 viestās izmaiņas preču apritē, proti, pieaug vajadzība uzturēt un atjaunot esošo autoparku, jo jaunu auto piegāde ir ierobežota. Savukārt ilgākā termiņā - Eiropas Savienības prasības, vides politikas tendences pasaulē un globālās auto industrijas attīstības tendences liks izmantot videi draudzīgākas automašīnas arī Latvijā, kam sekos nepieciešamība veikt liela gadagājuma autoparka nomaiņu. Līdz ar to šajā segmentā redzam augstu potenciālu un priekšrocības “Domenikss” līderpozīciju attīstīšanai,” saka SIA “Domenikss” padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas Bizness aplūkoja situāciju Latvijas auto tirgū. Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā ir vismaz 11 gadi un lielākā daļa Latvijā reģistrēto auto darbojas ar dīzeļdegvielas dzinēju, liecina CSDD sniegtie dati.

2019.gadā Latvijā pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kurām bija 11 vai vairāk gadu veidoja 48,5% jeb tās bija 33 009 automašīnas. Savukārt pavisam jaunās, pirmoreiz reģistrētās automašīnas, kuru vecums bija līdz 2 gadiem, veidoja 28,1% jeb 19 118 automašīnas. No 6 līdz 10 gadus vecie spēkrati veidoja 17% no pirmoreiz reģistrētajām automašīnām jeb 11 595 automašīnas. Vismazāko daļu veidoja no 3 līdz 5 gadu vecās automašīnas - 6,4% jeb 4352 vienības. Kopumā pērn pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits bija 68 074.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

CSDD sniegtie dati liecina, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2019.gadam vismazākais pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kuru vecums ir 11 vai vairāk gadi, tika reģistrētas 2007.gadā, kad tās Latvijā bija 26,3% jeb 28 192 no kopējā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita. Nākamos gadus šādām automašīnu skaitam bija tendence pieaugt.

Ja pavēro pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaitu pēc markas, tad pērn populārākā bija "Volkswagen" (10 891), "Volvo" (8274), "BMW" (7155), "Audi" (7030), "Toyota" (5448) un "Opel" (3795).

Savukārt vismazāk Latvijā pērn tika pirmoreiz reģistrēti šādi vieglie auto - "Infiniti" (25), "Ssang Yong" (26) un "Tesla" (41). Kopumā no pērn pirmoreiz reģistrētajiem auto 44 604 bija 5 vai vairāk gadus veci, bet 23 470 auto vecums bija līdz 5 gadiem.

CSDD dati liecina, ka uz 01.01.2020 Latvijā reģistrētas 727 164 vieglās automašīnas, no kurām 447 468 dzinēju veids ir dīzeļdegviela. Šo dzinēju veids ar katru gadu Latvijā pieaug. Savukārt 230 506 automašīnas Latvijā darbojas ar benzīna dzinēju.

Savukārt trešais populārākais dzinēja veids ir benzīns un gāze - Latvijā šī gada sākumā reģistrēti 27 828 automobiļi. Šī dzinēju veida popularitāte Latvijā ar katru gadu samazinās. 90,4% šo automašīnu turētāji ir fiziskas personas, savukārt 9,6% juridiskas.

Jau ziņots, ka no nākamā gada ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz 31.septembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šodien ielaisti ap 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Zivju fonda padome atbalstīja domes iesniegtos projektus, piešķirot daļēju finansējumu 2945,45 EUR apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 EUR apmērā – Dūņezerā. Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros sniedza iespēju ielaist 25 000 zandartu mazuļu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Projektu kopējās izmaksas ir 8727,28 EUR, no kurām Zivju fonda piešķirtie līdzekļi ir 7854,54 EUR, savukārt pašvaldības līdzfinansējums – 872,74 EUR.

Šogad arvien vairāk savu popularitāti lietotu automobiļu tirgū nostiprina dīzeļi, informē Auto asociācija.

Vairāk nekā 85% no ievestajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem (M1) ir ar dīzeļdzinēju aprīkoti, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Arī ievestā automobiļa vecums palielinājies līdz 11 gadiem, kas ir par ceturtdaļu gada lielāks, un nemainīgi – Vācija ir pārliecinoša vairākuma automobiļu iepriekšējā reģistrācijas valsts. Gandrīz puse ievesto automobiļu nāk no Vācijas.

2018. gada pirmajā pusē par 6% ir samazinājies lietotu pasažieru automobiļu imports, un līdz 30. jūnijam tika ievesti nedaudz vairāk par 23 000 lietotu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 1500 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā. Kur palika šie 1500 automobiļu pircēji? 400 nopirka jaunus automobiļus, bet atlikušie 1100+ izvēlējās automobili nemainīt, jo, iespējams, cena automobilim ar nodokļiem nelikās vairs tik pievilcīga.

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Pērn Latvijā viesojās Michelin pavāri no Beļģijas, bet šogad laikā no 11. līdz 13. septembrim Latviju apmeklēja 20 cilvēku delegācija no Nīderlandes – Michelin restorānu pavāri, mediji un iepircēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Michelin ir vairāk nekā gadsimtu sena, prestiža Francijā radīta starptautiska restorānu vērtēšanas sistēma. Michelin piešķir zvaigznes par atbilstošiem kritērijiem – augstu kvalitāti, izmeklētu virtuvi ar izciliem ēdieniem, kā arī īpaši unikālām un augstvērtīgām restorāna kvalitātēm. Ik gadu tiek publicēts Eiropas restorānu un viesnīcu ceļvedis, un iekļūšana tajā ir īpaši prestižs pagodinājums.

Vizītes laikā delegācija tika iepazīstināta ar augstvērtīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Delegācija apmeklēja vairākus Latvijas uzņēmējus, piedalījās produktu degustācijās un meistarklasēs. «Pēc uzņēmumu apmeklējumiem, Michelin pavāri atzinīgi norādīja uz SIA Rāmklani Nordeco un SIA Very Berry ogu kaltēšanas un apstrādes procesa augsto līmeni, kas pēc kaltēšanas saglabā lielāko daļu vērtīgo vitamīnu, kā arī to izteikto garšu un smaržu. Tikmēr neviltotu interesi izraisīja kaņepju sēta Adzelvieši, kuri nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, radot kaņepju sviestu, aizdaru, eļļu un citus produktus - ārzemju viesi līdz šim nebija pazīstami ar kaņepju plašajām pielietošanas iespējām kulinārijas mākslā,» informē LIAA.

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Šajās dienās kompānija DAF Trucks Barselonā prezentēja pēdējas paaudzes ar vairākām inovācijām papildinātos 2016. gada DAF kravas automašīnu modeļus, kuriem ir zemāks degvielas patēriņš un ekspluatācijas izmaksas, mazāka ietekme uz vidi un rezultātā transporta kompānijai lielāka atdeve no katra nobrauktā kilometra

Jaunajām DAF kravas automašīnām ir īpašs klusuma režīms, kas ļauj tām pārvietoties pilsētvidē, netraucējot iedzīvotāju naktsmieru.

Izaugsme Eiropā

DAF Trucks NV ietilpst vienas no lielākajiem kravas automašīnu ražotājiem pasaulē ASV kompānijas PACCAR Inc., grupā. DAF Trucks NV turpina uzlabot savas pozīcijas Eiropas kravas automašīnu tirgū. DAF Euro 6 CF, XF modeļi tiek ražoti Nīderlandē, savukārt LF– Lielbritānijā. 2015. gadā DAF Trucks tirgus daļa segmentā virs 16 tonnām Eiropas kravas automašīnu tirgū pieauga līdz 14,6%. Šajā segmentā DAF ir tirgus līderis Nīderlandē, Lielbritānijā, Polijā un Ungārijā. Pērn DAF Trucks nodemonstrēja apjoma pieaugumu Vācijā (10,8% tirgus daļa), Lielbritānijā (23,9%), Spānijā (11,3%), Polijā (18,9%), Nīderlandē (29,4%) un Čehijā (17,2%), Francijā (12,0%) un Itālijā (10,2%). Savukārt vieglajā segmentā DAF Trucks piedāvā LF modeli, kura Eiropas tirgus daļa pērn pieauga vairāk nekā par 5%, sasniedzot pārdošanas apjomu 49 tūkstošus. Piemēram, Lielbritānijā LF tirgus daļa sasniedz 36% vieglo kravas automašīnu segmentā.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.