Investors

Pieredzes stāsts: karjera vienā no lielākajiem pasaules finanšu centriem

Linda Zalāne, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Ar vēlmi izzināt ārpusbiržas darījumu neizsmeļamās iespējas Andris Liepiņš pirms sešiem gadiem devās uz Londonu un sāka karjeras ceļu vienā no lielākajiem pasaules finanšu centriem Bloomberg Lp, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Man radās iespēja doties uz Londonu strādāt Bloomberg Lp. Man vienmēr bija interese izzināt finanšu tirgus, precīzāk, ārpusbiržas darījumus. Latvijā šī joma atradās attīstības sākumstadijā. To teorētiski nevarēja izzināt augstskolā, un bija ierobežotas iespējas, kur iegūt praktiskās iemaņas,» stāsta Andris. Viņam nereti nākas atbildēt uz jautājumu, kādēļ viņš pametis Latviju, uz ko vienmēr atbildot, ka Londonā nav nedz vieglāk, nedz labāk, bet tur ir iespēja iegūt zināšanas, lai pēc tam atgrieztos Latvijā un tās pielietotu. «Londona nav laimes, bet iespēju zeme. Tas ir tavā ziņā, kā tu to izmantosi,» viņš turpina.

Ik pēc diviem gadiem

Finanšu tirgi un ārpusbiržas darījumi ir joma, kurai nepastāv robežas. Darbinieks var izpausties gan tehniskās zināšanās, gan vīzijā un skatījumā, kā, pareizi pielietojot finanšu instrumentus, var gūt labumu. Pirms Andris pieteicās darbā Bloomberg Lp, viņa zināšanas par šo jomu esot bijušas ļoti virspusējas. Esot Latvijā, viņš karjeru sāka Ernst& Young Baltic biznesa konsultāciju nodaļā. Pirmais amats Bloomberg Lp bija datu analītiķis ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgū. Pēc diviem gadiem viņam piedāvāja iespēju pievienoties nodaļai, kas specializējas finanšu instrumentu novērtēšanā, kam sekoja piedāvājums strādāt komandā, kas nodarbojas ar šo instrumentu tirdzniecību. «Patlaban es esmu strukturēto parāda vērtspapīru un atvasinātu finanšu instrumentu speciālists ārpusbiržas darījumu nodaļā. Tā ir pozīcija, līdz kurai es esmu izaudzis sešu gadu laikā,» stāsta Andris. Vērtējot savu karjeras izaugsmes tempu, Andris atzīst, ka uzņēmums ļauj attīstīties, tikai to ir jāprot ar savu darbu nopelnīt. Lielu lomu spēlē ne tikai zināšanas, bet arī darbinieku personīgās rakstura iezīmes, kur līdzās spējai strādāt komandā ļoti augstu tiek vērtēta prasme pielāgoties pārmaiņām un spēja strādāt dinamiskā vidē.

Visu rakstu Bez šablona karjeras ceļam lasiet 25. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kučinskis aicinās prokuratūru izvērtēt pretlikumīgu OIK atļauju izsniegšanu desmit vēja stacijām

LETA, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, iespējams, pretlikumīgi izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu atbalstam obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietvaros, sacīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Ministru prezidenta ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007.gada līdz 2018.gadam minēts, ka 2009.gada 24.martā, pamatojoties uz noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām. Tomēr minētie noteikumi vairs nebija spēkā kopš 2009.gada 14.marta.

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija par komersantiem, kuri saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, 2009.gada 24.martā šādas atļaujas tika izsniegtas vēja elektrostacijām Alsungas novadā - SIA «W.e.s.10», SIA «W.e.s.11», SIA «W.e.s.13», SIA «W.e.s.12», SIA «W.e.s.5», SIA «W.e.s.6», SIA «W.e.s.1», SIA «W.e.s.7», SIA «W.e.s.8» un SIA «W.e.s.9».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu, un uzņēmuma padomei lēmuma pieņemšanai par apstiprināšanu amatā nolemts virzīt trīs pretendentus, informēja «Latvenergo» pārstāvji.

Konkurss noritēja četrās kārtās, kurās atlasīti liela mēroga stratēģiskus projektus vadījuši speciālisti, ar vairāk nekā trīs gadu pieredzi liela uzņēmuma vadībā.

Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis stāstīja, ka pretendentiem tika prasīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze darbā ar liela apmēra projektiem uzņēmumos ražošanā, enerģētikā un/vai būvniecībā. Nominācijas komisijai bija jāiesniedz pārliecinoši apliecinājumi pieredzei un prasmei dažādos aspektos - stratēģijas izstrādē, ieinteresēto pušu iesaistē, stratēģijas komunikācijā un ieviešanā, nozares un tās globālo tendenču pārzināšanā.

Jaunā valdes locekļa atbildībā būs «Latvenergo» ražošanas segments, tostarp lēmumu pieņemšana atbilstoši uzņēmuma stratēģijai ražošanas virziena struktūrvienībās - hidroelektrostaciju tehniskā vadība, termoelektrocentrāļu tehniskā vadība, inspekcija, vides un darba aizsardzība, ražošanas projekti, izpēte un attīstība, kā arī attīstības projektu vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodus VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes locekļiem par piešķirtajām kompensācijām bijušajai valdei, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījumā norāda, ka padomes locekļiem sodi piešķirti par lēmumu uzreiz izmaksāt kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas kopumā aptuveni 450 000 eiro apmērā.

LTV vēsta, ka savu pārkāpumu LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange atzinis. Viņš neesot zinājis, ka nauda par konkurences ierobežošanu jāizmaksā pakāpeniski, nevis uzreiz.

Jau ziņots, ka LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas 2019.gadā.

Pēc tam Bērziņš 2020.gada oktobrī kļuva par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektoru, vēsta Ukrainas portāls "368.media", par spīti kompensācijas izmaksāšanas nosacījumam, nestrādāt pie LDz konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas 28. jūlija valdes sēdē Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprināja Ansi Zeltiņu.

Jau 28. jūnijā Rīgas brīvostas valde vienbalsīgi atbalstīja A.Zeltiņa kandidatūru pārvaldnieka amatam, bet vēl bija jāsaņem arī satiksmes ministra Ulda Auguļa saskaņojums, kas tika saņemts. Darbu pārvaldnieka amatā A.Zeltiņš sāks no 1. augusta.

«Ansis Zeltiņš ir dzimis 1975. gadā, ieguvis profesionālo bakaulaura/maģistra grādu jūras transportā Latvijas Jūras akadēmijā, kā arī maģistra grādu biznesa vadībā Salfordas Universitātē, Apvienotajā Karalistē. A.Zeltiņa profesionālā pieredze saistīta gan ar kuģniecības nozari (kapteiņa palīgs uz Aframax tipa kravas kuģiem), gan vadošos amatos privātajā un publiskajā sektorā transporta un loģistikas jomā. Pašlaik A.Zeltiņš ieņem VAS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāja amatu, ir SIA Rīgas brīvostas flote direktors un valdes loceklis, kā arī VAS Latvijas Jūras administrācija valdes priekšsēdētāja padomnieks. Pirms tam bijis transporta nozares atašejs Eiropas Savienībā, vadījis VAS Latvijas Jūras administrācija, kā arī strādājis vadošos amatos vairākās privātos ar transporta un loģistikas nozari saistītos uzņēmumos,» informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija «Selva Būve» ekspluatācijā nodevusi daļu no «Mežaparka Rezidences» kompleksa, investīcijām projekta attīstībā sasniedzot 2 miljonus eiro, informē «Selva Būve».

«Selva Būve» veica četru «Mežaparka Rezidences» privātvillu būvniecību.

«Mežaparka Rezidences» projekts tapis iedvesmojoties no Mežaparka vēsturiskā un dabas mantojuma. Kompleksa 1. kārtu veido trīs villas, sešas dvīņu villas, septiņas rindu mājas, trīs mazstāvu, 2 dzīvokļu mājas un biroju ēka. Villu konceptus izstrādājuši arhitekti - Andris Kronbergs, Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons un citi.

««Mežaparka Rezidences» ir viens no arhitektūras un būvniecības projektiem, kur savijas vairāku nozares profesionāļu kopdarbs,» komentēja «Selva Būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Projekta ietvaros «Selva Būve» nodrošināja četru villu būvniecības darbus – «Villa Helenia» ar vairāk nekā 410 kvadrātmetru platību, «Villa Lavanda», kuras kopējā platība sasniedz 366 kvadrātmetrus, kā arī dvīņu villas «Camellia», vienas puses platībai sasniedzot 285 kvadrātmetrus, bet otrai – 254 kvadrātmetrus. Katras villas projekts veidots pēc individuāla arhitekta «rokraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas autoparka kuģis jāiegriež klimata dimensijas virzienā

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru