SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs iegādājusies ceļojumu biroju Averoja, taču arī turpmāk uzņēmumi turpinās savu darbību kā atsevišķas juridiskās personas.

Iegādes rezultātā par jauno SIA Averoja īpašnieci kļuvusi SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs īpašniece Sanita Rugina.

Abus uzņēmumus turpinās vadīt līdzšinējā SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs direktore Kitija Reinfelde, veidojot abiem uzņēmumiem apvienotu vadības komandu un optimizējot uzņēmuma administratīvo struktūru, teikts Tūrisma aģentūras Kolumbs paziņojumā.

«Šis process nekādā veidā neietekmēs esošo sadarbību ar klientiem, piegādātājiem un citiem partneriem,» norādīja K. Reinfelde.

Abu uzņēmumu pamatbizness ir valsts un komercsektora komandējumu braucienu apkalpošana, kas veido lielāko daļu uzņēmumu apgrozījuma. Tūrisma aģentūrai Kolumbs ir ilgstoša pieredze biznesa klientu apkalpošanā, fokusējoties galvenokārt uz lieliem ražošanas un komercuzņēmumiem. Savukārt ceļojumu birojs Averoja aktīvi piedalās valsts iepirkumos, nodrošinot darījumu braucienu organizēšanu valsts iestāžu un ministriju darbiniekiem.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» ir pievienojušās starptautiskajam Lufthansa City Center tūrisma aģentūru tīklam, kurš pasaules mērogā darbojas vairāk nekā 25 gadus.

Abi uzņēmumi ir kļuvuši par šī tīkla partneruzņēmumiem Latvijā. Pēc SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» apvienošanās 2013. gada sākumā, tās ik gadu nostiprina savas tirgus pozīcijas.

Lufthansa City Center ir starptautisks tīkls ar partneruzņēmumiem vairāk nekā 92 valstīs visā pasaulē. Šim tīklam ir pievienojušās jau vairāk nekā 272 tūrisma aģentūras visā pasaulē.

Pievienošanās Lufthansa City Center tīklam, dod iespēju SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» nodrošināt saviem korporatīvajiem klientiem jaunus, kvalitatīvus biznesa ceļojumu pakalpojumus, piedāvājot specifiskus risinājumus un ekskluzīvu piekļuvi īpaši izstrādātu produktu un pakalpojumu klāstam. Lufthansa City Center partneruzņēmuma statuss dod aģentūrām tiešu piekļuvi pasaules vadošo tūrisma pakalpojumu sniedzēju sistēmām.

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 12,662 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5% jeb 600 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pērn pieaugusi - tā bija 214 tūkstoši eiro, kas bija par 23,3% jeb 40,5 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» izdevies palielināt pārdošanas rezultātus, sekojot tirgus tendencēm, papildinot piedāvāto pakalpojumu klāstu un paaugstinot klientu servisa kvalitāti, sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Uzņēmumam pērn izdevies paaugstināt ieņēmumus gan no komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas, gan viesnīcu pakalpojumu pārdošanas, kā arī prāmju biļešu pārdošanas.

Izvērtējot uzņēmuma izdevumus, pagājušajā gadā SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» slēdza filiāli tirdzniecības parkā «Alfa», un, kā atzīmē uzņēmums, tas nav ietekmējis pārdošanas rezultātus. 2018. gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 35 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 233 tūkstošus eiro.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Papildu atbildība tūrisma aģentiem ir klientu interesēs, tomēr diskutabls ir garantiju apmērs un pati sistēma.

Turpmāk arī tūrisma aģentam būs jāatbild par piedāvāto komplekso tūrisma pakalpojumu, paredz grozījumi Tūrisma likumā, kas stājušies spēkā 19. jūlijā. Tūrisma aģents drīkst piedāvāt vai pārdot tikai tādu kompleksu tūrisma pakalpojumu, kas ir nodrošināts ar klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Līdz šim garantija tika prasīta tikai tūrisma operatoriem. Tomēr speciālisti atzīst, ka pastāv šaubas par grozījumu efektivitāti, jo nav skaidrs kontroles mehānisms, turklāt nediferencēts garantijas apmērs ir izdevīgs tikai lielajiem operatoriem.

Praksē bijuši gadījumi, kad tūrisma aģents, kurš pārdod cita tūrisma operatora vārdā kompleksu tūrisma pakalpojumu, nav pārliecinājies par garantijas esamību, grozījumus pamato Ekonomikas ministrija. Latvijā tūrisma aģentu un operatoru darbību komplekso tūrisma pakalpojumu jomā kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piešķirtā budžeta ietvaros.

SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs notikušas izmaiņas dalībniekos – līdzšinējā uzņēmuma 30% kapitāldaļu īpašnieka Gunta Učelnieka vietā stājusies SIA CFO, liecina Lursoft dati.

Atlikušo 70% SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs kapitāldaļu turētāja ir Sanita Rugina.

SIA CFO reģistrēta 2003. gadā, un tās pamatdarbība saistīta ar inženierdarbībām un ar tām saistītām tehniskām konsultācijām. Pērn uzņēmums nodarbinājis trīs strādājošos un tā apgrozījums veidoja 170,2 tūkst. Ls, bet peļņa – 39,084 tūkst. Ls. SIA CFO pieder Sandrai Kalpiņai un Santai Strodei.

SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs pērn palielinājusi apgrozījumu par 36,%, sasniedzot 7,323 milj. Ls, savukārt pārskata gada peļņa bija 16,075 tūkst. Ls.

Pērn Latvijas tūrisma nozarē turpinājās izaugsme, kas ļāvis SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs palielināt izaugsmes tempus, kāpinot apgrozījumu par 36%, liecina uzņēmuma paziņojums Lursoft.

Kopumā apgrozījums sasniedzis 7,323 miljonus latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 16,07 tūkstoši latu.

Aizvadītajā gadā tūrisma firma turpinājusi darbu pie interneta veikala Letasaviobiletes.lv attīstības. Projektam pērn izdevās turpināt palielināt tirgus daļu starp Latvijas aviobiļešu rezervācijas portāliem, sasniedzot 33% no kopējā tirgus. Pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, veikto rezervāciju skaits pieaudzis par 56%.

Šogad Kolumbs noslēdzis ceļojuma biroja Averoja iegādes darījumu, tādejādi stiprinot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas Latvijā un palielinot to konkurētspēju.

SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs reģistrēta 1998.gadā, savas pastāvēšanas laikā vairākkārt mainīts uzņēmuma nosaukums – laika posmā no dibināšanas brīža līdz 1999.gada augustam tā vārds bijis SIA Kristofors Kolumbs, pēc tam – SIA Kolumbs Juniors, bet savu pašreizējo nosaukumu aģentūra ieguvusi 2004.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir Sanita Rugina, kurai pieder arī SIA Averoja, un Guntis Učelnieks.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» pagājušajā gadā izdevies strādāt ar peļņu, kas sasniedza 174 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas pretēji zaudējumiem 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam izdevies arī būtiski - par 29,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu - palielināt apgrozījumu. Tas pērn sasniedza 12,062 miljonus eiro.

Tādējādi 2017.gadā SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» izdevies sasniegt labākos peļņas un apgrozījuma rādītājus kopš tā darbības sākuma un pagriezt pretējā virzienā apgrozījuma sarukumu, ko tas piedzīvojis kopš 2014.gada, un zaudējumus, ar kuriem strādājis 2016. un 2015.gadā, liecina «Lursoft» multi atskaite.

Uzņēmuma vadība gada pārskatā atzīmē, ka 2017.gadā bija vērojama tūrisma nozares atlabšana. Pagājušajā gadā pieauga jaunu atpūtas gala mērķu piedāvājums un eksotisko valstu gala mērķi kļuva pieejamāki, līdz ar to ievērojami pieaudzis sabiedrības atpūtas nodaļas rezultāts. Savukārt pateicoties lielo klientu apgrozījuma pieaugumam, kas saistīts ar darbības paplašināšanu ārvalstīs un citiem faktoriem, arī sabiedrības korporatīvajai nodaļai ir izdevies sasniegt izvirzītos mērķus.

Investīcijas attīstībā un pārdomātas mārketinga aktivitātes ļāvušas tūrisma aģentūrai Kolumbs par 27% palielināt apgrozījumu; pērn tas sasniedzis 5.39 milj. latu.

Uzņēmums investējis gan cilvēkresursos, gan informācijas tehnoloģijās. 2011.gadā aģentūra investējusi jaunas Kolumba mājas lapas izveidē, Letasaviobiletes.lv (interneta veikala )mājas lapas uzlabošanā. Uzņēmuma interneta veikals Letasaviobiletes.lv 2011.gadā nodrošinājis straujāko pieaugumu, palielinot apgrozījumu par 43% un apkalpoto klientu skaitu par 39%.

Veidojot ceļojumu piedāvājumu, operatīvi ir reaģē gan uz pieprasījuma izmaiņām, gan uz ekonomisko un politisko vidi, skaidro tūrisma aģentūras Kolumbs direktore Kitija Reinfelde. Piemēram, ņemot vērā nestabilo situāciju Ēģiptē pagājušā gada sākumā, Kolumbs piedāvāja ceļojumus arī uz Taizemi un Indiju, kas cenas ziņā daudz neatšķiroties no Ēģiptes kūrortiem. Tāpat pērn pilnveidots īso brīvdienu ceļojumu piedāvājums. Atpūtas produktu tirgus segmentā nozīmīgo daļu joprojām veido čarterceļojumi, un pienesumu nodrošina uzņēmuma filiāles tirdzniecības parkā Alfa un tirdzniecības centrā Spice. Apgrozījums šajā segmentā audzis par 22%.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs pērn apgrozījusi 10,59 miljonus eiro jeb par nepilniem diviem procenteim vairāk nekā 2012. gadā. Uzņēmuma peļņa saruka par 5% līdz 21,7 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka 2013. gadā bija jūtama pastiprināta interese par atpūtu Baltijas valstīs un Eiropā brīvdienās un nedēļas nogalēs. Tādēļ pērn uzņēmums strādāja pie īso brīvdienu ceļojumu veidošanas un papildināšnas.

Šogad Tūrisma aģentūra Kolumbs apņēmusies darboties pie procesu automatizācijas, kas saistīta ar darba efektivitātes uzlabošanu. Tāpat tiks veikta darbinieku pienākumu sadales un pieprasījumu apstrādes darba analīze. Šogad paredzēts arī pārskatīt un papildināt uzņēmuma standarta procedūtas, lai uzlabotu iekšējo kontroles funkciju un noteiktu atbildības līmeņus, norādījusi uzņēmuma vadība.

RBSSKALS grupas uzņēmumam SIA RBSSKALS Būvsabiedrība pieteikta maksātnespēja, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespēju pieteicis maksātnespējīgais SIA Tapeks.

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā paredzēts lemt par procesa ierosināšanu un maksātnespējas administratora iecelšanu. Administratora kandidāts ir zvērināts advokāts Ēriks Spurelis.

Paredzēts, ka tiesa notiks šodien 14:00, taču Db rīcībā esošā informācija liecina, ka abas puses mēģina vienoties vēl pirms tiesas.

Tapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emTapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emJau ziņots, ka šī gada martā būvmateriālu tirgotājs SIA Tapeks atzīts par maksātnespējīgu un kopš tā laika šī uzņēmuma maksātnespējas administrators piesaka maksātnespēju visiem Tapeks parādniekiem, tādējādi maksātnespējas procesu izmantojot kā parādu piedzīšanas mehānismu. Lielākoties uzņēmumi, kuriem Tapeks piesaka maksātnespēju ir bez maksātnespējas pazīmēm, un lietas netiek uzsāktas.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Pērn tūrisma uzņēmums SIA Averoja ievērojami palielinājis apgrozījumu, kas sasniedzis 6,98 miljonus latu, savukārt peļņa bijusi 4,7 tūkstoši latu, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, no kopējā SIA Averoja apgrozījuma 83% pērn veidojuši ieņēmumi no aviobiļešu pārdošanas. Uzņēmums kopš 2011.gada atjaunojis uzņemošā tūrisma nodaļas darbību, īpašu uzsvaru liekot sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas tūrisma aģentūrām, kopīgi popularizējot Latviju kā pievilcīgu atpūtas galamērķi.

Šogad SIA Averoja plāno turpināt attīstīt uzņemošā tūrisma nodaļu, paplašinot sadarbības partneru skaitu.

Uzņēmums plāno izveidot partneru sistēmu automātiskai pieprasījuma saņemšanai par izvēlētajiem produktiem un to rezervācijai.

Ceļojumu birojs Averoja darbību sācis 1996. gadā. Latvijas tūrisma aģentūru un operatoru topā pēc apgrozījuma tas ierindojas uzreiz aiz tūrisma aģentūras Kolumbs – astotajā vietā. Savukārt lielāko tūrisma aģentūru topā uzņēmums ieņem trešo vietu. Averoja 2011. gadā apgrozīja 5,09 miljonus Ls, kas ir par 37,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un uzņēmuma peļņa 2011. gadā bija 10 tūkst. Ls.

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

TOP 15 tūrisma aģentūru apgrozījums pērn palielinājies par 16%, neskaitot Relaks tūres rezultātus, kas mainīja grāmatvedības uzskaites kārtību. Sešas no saraksta aģentūrām spējušas augt vairāk: Your Run (+48%), Averoja (+38%), Tūrisma aģentūra Kolumbs (+27%), Astra tūre (+26%), Transport business service (+26%) un Latvia Tours (+21%).

No topa kompānijām tikai Averoja krīzes gados strādājusi ar apgrozījuma pieaugumu, pārējās atpaliek no treknajos laikos sasniegtajiem rekordiem. Piem., Latvia Tours apgrozījums 2007. gadā sasniedza 18,4 miljonus latu, Tūrisma aģentūra Kolumbs 2008. gadā − 6,9 milj. latu, CWT Latvia 2006. gadā − 7,7 milj. latu.

2010. gadā tūrisma nozarei būtiskus zaudējumus radīja Īslandes vulkāna izvirdums, bet 2011. gads iezīmējās ar politiskās situācijas ietekmi, piem., nemieriem Ēģiptē. Tirgus līderis − Latvia Tours, lai arī tā pārsvars pār konkurentiem apgrozījuma ziņā pēdējos gados uzrāda sarukuma tendenci, pērn bijis pelnošākais no topa uzņēmumiem − 75,4 tūkst. latu. 2010. gadu uzņēmums noslēdza ar 33,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, kas saistīti ar 2010. gada beigās uzsākto meitas uzņēmuma UAB Con−ex reorganizāciju un pievienošanu Latvijas uzņēmumam. «Viens no labo finanšu rādītāju iemesliem 2011. gadā ir uzņēmuma funkciju optimizēšana, pieaugusi darbinieku produktivitāte, esam investējuši līdzekļus tehnoloģiju attīstībā, iegādājoties tiešsaistes rezervēšanas sistēmu AeTm, kas ļauj apkalpot vairāk klientu, iesaistot mazākus darbinieku resursus. Veiksmīgi darbojas online rezervēšanas portāls Lidot.lv,» ar panākumu atslēgu dalās SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»