"Luminor Bank" noslēgusi segto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar četru gadu termiņu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Luminor Bank" 2.septembrī paziņoja par nodomu piedāvāt investoriem jaunas segtās obligācijas, un, ņemot vērā pozitīvas investoru atsauksmes, nākamajā dienā veica šo obligāciju emisiju. Jaunajā obligāciju emisijā vērtspapīru pieprasījums ātri pārsniedza piedāvājumu, "Luminor Bank" saņemot pirkšanas rīkojumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā no vairāk nekā 50 investoriem 19 valstīs.

Jaunās emisijas kupona likme noteikta 2,653% apmērā, kas atbilst četru gadu procentu mijmaiņas likmei (mid-swap) plus 40 bāzes punktiem. Rīkojumi no vācu valodā runājošās Eiropas daļas investoriem veidoja vairāk nekā trešdaļu no pieprasījuma, tāpat interesi par emisiju izrādīja arī investori no Ziemeļvalstīm, Īrijas un Lielbritānijas.

Pēc vairāk nekā astoņu gadu organizācijas vadības no 2025. gada 31. decembra Nils Melngailis atstās darbu Luminor Holding un Luminor Bank padomes priekšsēdētāja amatos. No 2026. gada 1. janvāra Karls fon Rors nomainīs Nilu Melngaili Luminor Holding un Luminor Bank padomes priekšsēdētāja amatā.

Karls fon Rors būs viņa pēctecis šajos amatos.

Kopš Luminor dibināšanas 2017. gadā Nils Melngailis ir spēlējis izšķirošu lomu veidojot organizāciju par vienu no vadošajām neatkarīgajām finanšu institūcijām Baltijas reģionā. Viņa vadībā Luminor veiksmīgi pārvarēja nozīmīgu pārmaiņu periodu, nodrošināja spēcīgu izaugsmi un radīja paliekošu vērtību klientiem, darbiniekiem un akcionāriem.

Pēc padomes priekšsēdētāja amata atstāšanas Nils Melngailis turpinās darbu kā padomes loceklis pārejas perioda laikā un līdz pat 2026. gada beigām atbalstīs Luminor kā vecākais padomnieks.

Karlam fon Roram ir trīsdesmit gadu darba pieredze starptautiskā bankā Deutsche Bank, kur viņš darbojies kā valdes loceklis.Iepriekš viņš bija Deutsche Bank valdes loceklis-prezidents un privatbanking izpilddirektors, kā arī līdz nesenam laikam DWS Group padomes priekšsēdētājs, kas ir Deutsche Bank biržā kotētā aktīvu pārvaldīšanas struktūra. Karla fon Rora plašā pieredze pārvaldībā un stratēģijas izstrādē, kā arī zināšanas par Eiropas finanšu sektoru būs nenovērtējamas, īstenojot Luminor stratēģiju.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

"Luminor Bank" izsniegusi 13,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmumam "Taikos centras", lai finansētu veiktos ieguldījumus veikala "Depo" izveidē Kauņā, informēja bankā.

Veikala platība ir 21 800 kvadrātmetri, un tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 2024. gada jūnija.

"Depo" sāka darbību Lietuvas tirgū 2016. gada beigās. Šobrīd "Depo" veikali Lietuvā ir atvērti Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā un Panevēžā, liecina "Depo" publiskotā informācija.

Pašlaik Latvijā darbojas deviņi "Depo" veikali, Lietuvā - septiņi, bet Igaunijā ir viens "Depo" veikals.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019. gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

"Luminor Bank" izsniegusi 1,07 miljonu eiro aizdevumu SIA "Tehniskā ortopēdija", lai tā paplašinātu medicīniskās diagnostikas pakalpojumu pieejamību, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Tehniskā ortopēdija" izmantos finansējumu, lai sāktu sniegt magnētiskās rezonanses diagnostikas pakalpojumu.

Kompānija iegādāsies "Philips" magnētiskās rezonanses iekārtu, kas būs aprīkota ar mākslīgā intelekta risinājumiem, uzlabojot diagnostikas ātrumu un kvalitāti. Šādas iekārtas ekspluatācijas laiks ir aptuveni 15 gadi. Tā tiks uzstādīta speciāli pielāgotās telpās Rīgā, Teikā, kur pirms tam paredzēti nelieli rekonstrukcijas darbi atbilstoši tehnoloģijas uzstādīšanas prasībām.

“Magnētiskā rezonanse ir kļuvusi par neatņemamu daļu ortopēdiskajā diagnostikā, taču Latvijā šādu izmeklējumu pieejamība joprojām ir nepietiekama. Ar sava diagnostikas centra izveidošanu, varam nodrošināt precīzus izmeklējums turpat, kur notiek ārstēšana – tas samazina pacientu gaidīšanas laiku un ļauj sniegt pilnvērtīgu aprūpi vienuviet. Luminor finansējums mums dod iespēju strādāt ar vienu no tehnoloģiski modernākajām MR iekārtām Latvijā, kas uzlabo gan attēlu kvalitāti, gan pašu diagnostikas procesu. Tas arī nozīmē, ka vairāk saslimšanu tiks atklātas agrīnā stadijā, laikā, kad tās vēl iespējams efektīvi ārstēt, un ilgtermiņā tas var būt izšķiroši daudzu pacientu dzīves kvalitātei un prognozēm,” uzsver Oskars Gainutdinovs, sertificēts ortopēds un traumatologs, Tehniskās ortopēdija vadītājs.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

AS "Latvenergo" valde 30. oktobrī apstiprinājusi viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šajā pašā datumā Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) Regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Obligācijas tiks emitētas sērijās, un katra sērija var tikt emitēta laidienos. Konkrētie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piemērojamajos galīgajos noteikumos, kurus "Latvenergo" apstiprinās atsevišķi.

"Latvenergo" ir pilnvarojusi "BNP Paribas" un "J.P. Morgan" kā programmas organizētājus un izplatītājus, kā arī "Skandinaviska Enskilda Banken AB" un "Luminor Bank", ko Lietuvā pārstāv "Luminor Bank"Lietuvas filiāle, kā izplatītājus.

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025.gada 1.janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē.

Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank". Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs Balticovo 27. jūnijā, parakstīja līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (Nordic Investment Bank – NIB) par 30 miljonu eiro aizdevumu, kas tiks ieguldīts Balticovo biznesa transformācijā un ilgtspējīgā attīstībā.

Balticovo ir pirmais privātā un vietējā kapitāla uzņēmums Latvijā, kuram NIB piešķīrusi finansējumu, tā apliecinot uzticību uzņēmuma spējai īstenot ilgtspējīgus risinājumus pārtikas ražošanas nozarē.

“Mūsu ilgtermiņa finansējums ir ļoti nozīmīgs strauji augošiem uzņēmumam, lai diversificētu finansējuma avotus un palīdzētu īstenot pastāvīgu izaugsmi,” saka Kaspars Pīlādzis, NIB vecākais baņķieris un atbildīgais par sadarbību ar Latvijas partneriem, “ieguldījumi ne tikai uzlabos Balticovo konkurētspēju tirgū, bet arī paātrinās uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ilgtspējīgāku darbību.”

NIB finansējums ir daļa no plašāka, aptuveni 150 miljonu eiro investīciju projekta, kas paredz būtiskas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas struktūrā un tehnoloģiskajā kapacitātē. Balticovo projekts ietver pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. NIB atbalsts ļaus finansēt divpadsmit ārpus sprostu dējējvistu novietņu būvniecību, no kurām katrā mitināsies ap 165 000 putnu. Jaunajās vistu novietnēs tiks ieviestas modernizētas apgaismojuma sistēmas, nepārtraukta piekļuve barībai un filtrētam ūdenim, kas būtiski veicinās dzīvnieku labturību. Papildus tam kūtis būs aprīkotas ar energoefektīvu klimata kontroles sistēmu, kas būtiski uzlabos vistu labbūtību un vienlaikus mazinās amonjaka, putekļu un oglekļa dioksīda emisijas.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,22 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā gadu iepriekš, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

Pērn īstenoti kopumā 6667 krāpšanas gadījumi, kas ir par 26,1% mazāk nekā 2024. gadā, izkrāptajai summai veidojot 12 219 719 eiro.

Tostarp konstatēti 3498 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 6 540 911 eiro. Tāpat konstatēti 2530 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 841 823 eiro, un 639 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 836 985 eiro.

Vienlaikus pērn novērsti 18 464 krāpšanas gadījumi par kopumā 14 031 342 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 15,5% vairāk.

Tostarp pērn ir izdevies novērst 5170 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 6 550 799 eiro, 12 212 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 6 515 377 eiro un 1082 citus krāpšanas gadījumus par 965 166 eiro.

"Luminor Bank" piešķīrusi viena miljona eiro finansējumu Latvijā dibinātajam digitālā mārketinga uzņēmumam "Adaptive Media", informēja bankā.

Finansējums tiks izmantots kā kredītlīnija, lai uzlabotu uzņēmuma finansējuma struktūru un efektivitāti.

"Adaptive Media" palīdz patērētājiem visā pasaulē izvēlēties atbilstošākos pirkumus dažādās produktu kategorijās. Uzņēmuma nozīmīgākie stratēģiskie partneri ir "Google", "Microsoft" un "Amazon".

"Adaptive Media" izmanto meklētājprogrammas, piemēram, "Google" un "Bing", lai reklamētu klientu vietnes, iepriekš maksājot šīm platformām par reklāmu izvietojumiem, kas tiek rādīti meklēšanas rezultātu augšdaļā.

"Adaptive Media" valdes loceklis Nauris Skride norāda, ka reklāmas industrijā izmaksas ir tūlītējas, savukārt partneru norēķini parasti notiek ar ievērojamu nobīdi, kas liek uzņēmumam ieguldīt vairāk pašu līdzekļu, īpaši iepirkšanās sezonās, piemēram, Ziemassvētkos, Melnajā piektdienā un citos nozīmīgos pārdošanas pasākumos, kad meklējumu skaits palielinās un reklāmas izmaksas ievērojami pieaug.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) padome ir pārvēlējusi Lauri Menci padomes priekšsēdētāja amatā uz vēl vienu termiņu. Lēmums pieņemts, ņemot vērā viņa līdzšinējo darbu, stratēģisko redzējumu un ieguldījumu asociācijas attīstībā.

“Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis ir FNA padomes priekšsēdētājs kopš 2025. gada 2. janvāra. Viņa vadībā FNA ir konsekventi veicinājusi finanšu sektora attīstību, uzturējusi sekmīgu dialogu ar politikas veidotājiem un stiprinājusi nozares lomu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā un konkurētspējā.

“Pateicos par atkārtoto uzticēšanos. Turpināsim darbu asociācijā pie tā, lai finanšu nozare Latvijā būtu stabila, inovatīva, Latvijas konkurētspēju veicinoša un sabiedrībai uzticama. Īpaši svarīgi ir stiprināt sadarbību starp nozares pārstāvjiem un valsts institūcijām, vienlaikus saglabājot augstus mērķus un profesionālos standartus,” uzsver Lauris Mencis.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 7,814 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada astoņos mēnešos īstenoti kopumā 4496 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 7 814 373 eiro.

Tostarp konstatēti 2430 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 275 230 eiro. Tāpat konstatēti 1639 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 976 205 eiro, un 427 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 562 938 eiro.

Vienlaikus šogad astoņos mēnešos novērsti 11 970 krāpšanas gadījumi par kopumā 8 198 700 eiro.

Tostarp šogad astoņos mēnešos ir izdevies novērst 3667 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 818 565 eiro, 7579 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 3 775 756 eiro un 724 citus krāpšanas gadījumus par 604 379 eiro.

Jau ziņots, ka pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 2,564 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1412 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 2 564 345 eiro.

Tostarp konstatēti 642 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 192 275 eiro. Tāpat konstatēti 604 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 182 526 eiro, un 166 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 189 544 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 4043 krāpšanas gadījumi par kopumā 2 289 284 eiro.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos ir izdevies novērst 1106 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 886 609 eiro, 2706 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 195 540 eiro un 231 citu krāpšanas gadījumu par 207 135 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti kopumā 10,954 miljoni eiro, kas ir par 26% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu nozares asociācijā (FNA).

Šogad 11 mēnešos īstenoti kopumā 6143 krāpšanas gadījumi, kas ir par 24% mazāk nekā 2024. gada 11 mēnešos, izkrāptajai summai veidojot 10 953 745 eiro.

Tostarp konstatēti 3238 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 906 321 eiro. Tāpat konstatēti 2312 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 243 667 eiro, un 593 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 803 757 eiro.

Vienlaikus šogad 11 mēnešos novērsti 17 047 krāpšanas gadījumi par kopumā 12 748 907 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 11,1% lielāku summu.

Tostarp šogad 11 mēnešos ir izdevies novērst 4842 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 890 764 eiro, 11 193 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 950 766 eiro un 1012 citus krāpšanas gadījumus par 907 377 eiro.