Ministru kabinets (MK) otrdien, 27. maijā, apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 3 125 315 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Db.lv informē Finanšu ministrijas preses dienests.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 1 156 665 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai;

• 422 762 latu apmērā Tieslietu ministrijai Pārejas programmas, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 17 897 latu apmērā Kultūras ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 338 390 latu apmērā Veselības ministrijai Pārejas programmas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• 1 189 601 lata apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF un ERAF projektu īstenošanai.

Otrdien, 29. janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali gandrīz 300 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), Tieslietu ministrija un FM, informēja Finanšu ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

- 76 802 latu apmērā RAPLM Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG projekta īstenošanai, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai un Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) projekta īstenošanai;

- 13 639 latu apmērā Tieslietu ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

- 206 071 latu apmērā Finanšu ministrijai ERAF projekta īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008. gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Otrdien, 7. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par FM budžeta apakšprogrammas Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai līdzekļu pārdali 2008. gadā. Projektā paredzēta līdzekļu pārdale 5.7 miljonu latu apmērā.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt līdzekļus 5.4 miljonu latu apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu realizēšanai. Lai apgūtu ERAF finansētos projektus, Izglītības un zinātnes ministrijai iecerēts piešķirt papildu līdzekļus 21 tūkstoša latu apmērā. Veselības ministrijai plānots novirzīt 267 tūkstošus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai. FM plānots piešķirt 25 tūkstošus latu, un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam paredzēts novirzīt 7 tūkstošus latu.

Grozījumi likumā par valsts budžetu 2008. gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei paredzēto finansējumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 175 miljonus latus. Iepriekš valdība jau pārdalījusi kopumā 133 miljonus latu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Krīzes gados Latvijas tautsaimniecību sildījušās ES fondu naudas straumes jau drīzumā sāks apsīkt.

Valsts budžetā plānotais finansējums dažādu Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai jau 2012. gada valsts budžetā tiek plānots par vairāk nekā 100 milj. Ls mazāks nekā šī gada budžetā. Tieši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietvaros plānotais budžeta finansējums nākamgad varētu būt aptuveni par 67 milj. Ls mazāks nekā šogad maksimāli ES fondiem pieejamais finansējums.

No novembra sākumā valdībā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.-2014. gadam izriet, ka turpmākajos gados budžeta izdevumi ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai gadu no gada saruks. Atbilstoši valdībā lemtajam, drošas par nelielu budžetā plānoto izdevumu pieaugumu ES fondu apguvei 2012. gadā var būt tikai trīs, proti, Ekonomikas, Veselības un Kultūras ministrija.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Līdz šī gada 1. jūlijam ES struktūrfondu projektu ieviesējiem kopumā atmaksāti 332 milj. Ls jeb nepilni 76 % no 2004.-2006. gada plānošanas perioda piešķīruma, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Jāsteidz pabeigt

Līdz šī gada 1. jūlijam ES līdzfinansēto projektu ieviesēji pabeiguši projektus un iesnieguši finansējuma atmaksas pieprasījumus par 84.7 % no kopējā 2004. -2006. gada plānošanas periodā Latvijai paredzētā finansējuma, taču salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturk­sni, otrajā ceturksnī projektu īstenotājiem izmaksātās summas pieaugušas tikai par 6.4 %.

Tiesa, īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) uzskata, ka gadījumā, ja projektu īstenošanā netiks konstatēts daudz kļūdu, neapgūto ES struktūrfondu līdzekļu apmērs nebūs īpaši liels. Tomēr risks neapgūt visus ES fondu līdzekļus ir liels. «Lielākās struktūrfondu apguves problēmas vērojamas ERAF un ESF līdzfinansētajās aktivitātēs. Projektu īstenošana jāpabeidz un atskaites jāiesniedz līdz šī gada 31. augustam, atsevišķos gadījumos - līdz 31. oktobrim,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, pašvaldībām turpmāk būs nepieciešama finanšu ministra atļauja.

To paredz otrdien pieņemtie noteikumi, kas regulēs kārtību, kādā pašvaldības var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, kā arī noteiks to, kādi dokumenti pašvaldībām jāiesniedz Finanšu ministrijā, lai saņemtu atļauju uzņemties ilgtermiņa saistības.

Par nozīmīgiem pašvaldību investīciju projektiem turpmāk tiks uzskatīti tikai jau uzsāktie projekti, kuru ietvaros tiek veikti būvdarbi vai rekonstrukcijas darbi, turklāt pašvaldības domei būs jāpieņem lēmumi, saskaņā ar kuriem šie projekti tiks noteikti par prioritāriem.

Valdība jau šovasar vienojusies ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, ka pašvaldības varēs uzņemties ilgtermiņa saistības tikai attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai, turklāt tam būs nepieciešama finanšu ministra atļauja. Saistības varēs uzņemties ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai, ja saņemta Ministru kabineta atļauja iepirkuma līguma slēgšanai.

Valsts kontrole konstatējusi nepilnības atbildīgo institūciju darbībā, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto vides projektu plānošanu, uzraudzību un izmaksu efektivitātes nodrošināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2004.–2006. gada plānošanas periodā izveidotā vides projektu plānošanas un uzraudzības sistēma nenodrošina plānoto mērķu sasniegšanu ar iespējami zemām izmaksām un iespējami īsos termiņos, kā arī dažos gadījumos - projektu atbilstošu atlasi un to īstenošanas uzraudzību.

Politikas plānošanas dokumentos struktūrfondu mērķu sasniegšanas rādītāji ir noteikti pretrunīgi vai nav noteikti vispār, līdz ar to apgrūtinot un atsevišķos gadījumos padarot neiespējamu rezultātu sasniegšanas un politikas īstenošanas efektivitātes izvērtējumu.

Lai gan normatīvie akti paredz, ka Finanšu ministrija (FM) atbild par struktūrfondu atbalsta politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu izstrādi, bet Vides ministrija (ViM) nodrošina minēto dokumentu attiecīgo sadaļu sagatavošanu, nav noteikta iestāžu nepārprotama atbildība par politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu gala versiju atbilstību struktūrfondu ieviešanas sistēmas prasībām.

No 9.jūnija sāks projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumiem Investīcijas akvakultūras uzņēmumos un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, informē Zemkopības ministrija.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas pirmo kārtu no 2008.gada 9.jūnija līdz 2008.gada 9.jūlijam atbalstam investīcijām un produktu apstrādei akvakultūras uzņēmumos.

Iesniegumu pieņemšana atbalstam Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos notiks saskaņā ar 2008.gada 21.aprīļa Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.298 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai un 2008.gada 1.aprīļa MK noteikumiem Nr.240 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Latvijas dzelzceļa kompānija Latvijas Dzelzceļš (LDz) no pagājušā gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 1,9 miljonus eiro, savukārt 8,8 miljonus eiro novirzīs uzsākto un 2015. gadā plānoto Kohēzijas fonda līdzfinansēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, otrdien lēma valdība.

«Uzskatu, ka pašreizējā situācijā valstij dividendēs izmaksājamo LDz peļņas daļu jāatstāj uzņēmuma rīcībā, jo, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un kravu apgrozījuma krituma riskus, var tikt apdraudēta Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana un citas ar LDz saistītas aktivitātes un projekti,» valdības sēdē savu viedokli pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu, MK sēdē 9. jūnijā pieņemts rīkojums, ka LDz dividendes no tīrās peļņas par 2014. gadu valsts budžetā ieskaitīs 1,9 miljoni eiro.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijušās vadītājas Baibas Rubesas paustais par «Rail Baltica» īstenošanas problēmām ir pamatots, atzīst «RB Rail» jaunieceltais valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kopuzņēmuma finanšu direktors Igns Degutis.

Pametot amatu Baltijas valstu kopuzņēmumā «RB Rail», Rubesa norādīja uz virkni ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu saistītām problēmām, no kurām viena saistīta ar projekta un «RB Rail» finansēšanas plānu.

Papildināta - Baiba Rubesa: Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts var apstāties

Degutis atzina, ka Rubesas iezīmētie riski pastāv, bet tiek strādāts, lai tos mazinātu. «Jā, riski ir. Jautājums ir tikai par to, kā tos mazināt un kā visu koordinēt starp kopuzņēmumu, trim dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Kā piemēru es varu minēt «RB Rail» finansējumu. Kopuzņēmuma budžetam padomē, kurā ir pa diviem pārstāvjiem no katras Baltijas valsts, bija jābūt apstiprinātam 27.septembrī, un tas joprojām nav izdarīts. Mēs joprojām gaidām,» teica «RB Rail» vadītāja vietas izpildītājs.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Rīgas domes kopējais aizņēmumu saistību apjoms šā gada laikā sasniegs 115.1 miljonu latu, liecina pašvaldības budžeta projekts 2009. gadam.

Rīgas pašvaldības budžeta projekta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka uz šā gada 1. janvāri saistību apjoms ir 101.6 miljoni latu, bet šogad plānots ņemt 15.5 miljonu latu aizņēmumu, kurš tiks izmantots plānoto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu finansējuma nodrošināšanai. No pašreizējā parāda summas 5.3 miljonus latu veido Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta realizācijā ieguldītā aizņēmuma atlikums, bet 96.3 miljonus latu – aizņēmumu saistības, kuras radušās sakarā ar investīciju programmas projektu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu finansēšanu, kā arī ilgtermiņa saistību pārfinansēšanu. Tādējādi pēc pašvaldību vēlēšanām jaunais domes sasaukums būs spiests rēķināties ar 115.1 miljonu latu aizņēmumu saistībām.

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai.

Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu - tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.

Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā.

Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma - programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu.

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Otrdien, 10.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai.

Noteikumi sagatavoti, lai noteiktu kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansēto Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākumā "Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)" un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansēto Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākumā "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana". Abu atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanu un īstenošanu, tā nostiprinot LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju, kas uzlabo uz vietējām vajadzībām balstītus pārvaldības mehānismus vietējā līmenī un pilnveido ilgtspējīgas attīstības potenciālu lauku teritorijā un zivsaimniecībai nozīmīgā teritorijā.