Sākas cīņas par risinājumiem, ar ko aizstāt ES struktūrfondu līdzekļus
Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē pirmdien tika skatīti Satiksmes ministrijas (SM) virzīti grozījumi likumā «Par autoceļiem» saistībā ceļu finansēšanas avotu, taču jautājuma tālākā virzīšana tika atlikta līdz rudenim. Grozījumi šajā pašā likumā pagājušajā nedēļā tika skatīti arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Pagaidām nav skaidrs, kādu risinājumu caurā ceļu maka aizlāpīšanā izvēlēsies politiķi.
SM piedāvāja izslēgt no likuma atrunu, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā var arī noteikt, ka valsts autoceļiem var pilnībā nedot ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Tāpat SM rosināja, ka valsts autoceļiem domātie līdzekļi no 2018. gada pieaug par summu, kas nav mazāka par starpību starp budžeta faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem no degvielas akcīzes nodokļa, kā arī papildus no 2020. g. par vismaz 5 % gadā, salīdzinot ar iepriekšējā valsts autoceļiem novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par 5%.
Tas vairāk ir politiķu, nevis ierēdņu jautājums, par MKK neizlēmīgumu saka kāds procesos iesaistītais. Viņaprāt, valdības atbalsts SM piedāvājumam būtu ļoti liela uzvara. Neskatoties uz jautājumu atlikšanu, optimismu raisot tas, ka finanšu ministre varētu piekrist autoceļu fonda atjaunošanai, un arī premjers šim jautājumam pieķēries nopietnāk. «Esam gatavi uz dialogu, piekritām, ka jautājumu var atlikt, kamēr nav skaidri nodokļu reformas jautājumi,» norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Tai pašā laikā vietvaras vēlas skaidrību ilgtermiņā, jo šobrīd neesot zināms, kādi līdzekļi būs pieejami pašvaldību ceļiem.
Visu rakstu Pietuvojas autoceļu fonda atjaunošanai lasiet 13. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.