Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Latvijā daļēji netiek ievērotas gaisa satiksmes pasažieru tiesības atbilstoši ES normām, kā rezultātā galvenais cietējs ir aviopasažieris.

Jau kopš 2005. gada sākuma spēkā ir Eiropas Savienības aviosatiksmes pasažieru tiesību direktīva, kas paredz virkni pasākumu pasažieru tiesību aizsargāšanai. Dalībvalstis un tajās strādājošās aviokompānijas pēc Eiropas komisijas pasūtīta pētījuma rezultātiem vēl šā gada sākumā nebija iedzīvinājušas direktīvas prasības dzīvē, kas realitātē nozīmē, ka netiek ievērotas visas pasažieru tiesības. Dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, un aviokompānijām tika doti vēl seši mēneši nepilnību novēršanai. Tas beidzās oktobra sākumā, taču dati par aviokompāniju un dalībvalstu paveikto vēl nav apkopoti.

Sodi uzreiz nesekos

«EK informācija par dalībvalstu un aviokompāniju paveikto direktīvas prasību izpildīšanā tiks apkopota, un sabiedrība par rezultātiem tiks informēta novembrī. Kaut arī pastāv iespēja, ka par ES saistošo normatīvo aktu neieviešanu tiek ierosināta pārkāpumu procedūra, tas ir ļoti radikāls solis, visticamāk, komisija meklēs citus risinājumus, kā pamudināt dalībvalstis pakļauties direktīvai. Tas ir atkarīgs no katras dalībvalsts un aviokompānijas paveiktā,» Db teica ES transporta lietu komisariāta pārstāve Marja Killinana-Meilande (Marja Quillinan-Meilan). Satiksmes ministrijā Db gan norāda, ka Latvijā problēmas neesot fiksētas, un Latvija uz ES fona neesot «grēkāžu» vidū. Tiesa, sūdzības par aviopakalpojumu kvalitāti Latvijā kļūst par arvien biežāku parādību un speciālisti uzsver - nākotnē situācija neuzlabosies, jo, attīstoties avionozarei kopumā, «sastrēgumi» gan lidostās, gan gaisa telpā tikai pieaugs. Tas savukārt nozīmē, ka arvien biežāk tiks pārcelti, atlikti un kavēti avioreisi.

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai un atcelt robežkontroli uz Šengenas iekšējām robežām, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem šodien, 10.oktobrī, apliecināja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

Saskaņā ar Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra sniegto informāciju Latvijā nav būtisku problēmu Šengenas prasību izpildē un to apliecinājusi arī komisija, kas nesen pārbaudīja mūsu valsts gatavību pievienoties Šengenas zonai, teica Ivars Godmanis. Austrijas vadītā komisija veikusi ļoti skrupulozas pārbaudes, apmeklējusi Rīgas Pasažieru ostu, vairākas robežsardzes daļas un valsts policijas nodaļas. Komisijai nav bijuši būtiski iebildumi.

Iekšlietu ministrs darīja zināmu, ka Latvija ir gatava ar 1.janvāri atvērt sauszemes robežas ar Lietuvu un Igauniju, bet sākot ar nākamā gada martu arī lidostas. Viņš atzīmēja, ka starptautiskā lidosta Rīga Šengenai ir gatava jau šobrīd. Jau darbojas jaunais lidostas terminālis, kurā tiks apkalpotas lidmašīnas, kuras ielidos no vai izlidos uz kādas ārpus Šengenas teritorijas esošu valsti. Līdz ar to lidosta ir gatava nodalīt Šengenas un ne-Šengenas pasažieru plūsmas. Ne visās topošajās Šengenas līguma dalībvalstīs šis darbs ir paveikts, norādīja ministrs.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Speciālisti dodas meklēt labāku dzīvi ārpus Latvijas, un šai tendencei aizvien noteiktāk var sekot arī uzņēmumi

Visai optimistiskās atskārsmes, kuras, runājot par valsts ekonomiku, varējām lietot pirms pāris mēnešiem, kad bija vērojama ekonomikas datu uzlabošanās, piemēram, tirdzniecībā un rūpniecībā, pamazām nomaina atziņas, ka tādu noteiktu uzrāvienu mūsu valsts tautsaimniecībai neizdodas uzrādīt. Par to signalizē arī valsts darba tirgus, kur, noslēdzoties gada pirmajiem sešiem mēnešiem, aizņemto darbavietu skaits salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā ir sarucis. Tiesa, kritums gada ietvaros nav sevišķi būtisks, sasniedzot 3,2 tūkst. jeb 0,4%, aizņemto darbavietu skaitam samazinoties līdz 891,2 tūkst., liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus ļoti strauji, vairāk nekā trīskārt – līdz 14,5 tūkst. – ir palielinājies brīvo darbavietu skaits, kas, no vienas puses, ir labi darba ņēmējiem, no otras puses – kritiski tautsaimniecībai, jo liecina par speciālistu trūkumu. Samērā kritiska situācija sāk veidoties apstrādes rūpniecībā, kur brīvo darbavietu īpatsvars gada laikā palielinājies no 0,3% līdz 2%, bet skaits no nepilniem trijiem simtiem līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir noslēgusi sadarbības līgumu par Ogres novada pašvaldību, kas paredz pašvaldības iesaistīšanos asociācijas darbā līdz kļūšanai par pilntiesīgu LLPA biedru pēc šī gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Turpmāk LLPA pārstāvēs 10 lielāko Latvijas pilsētu intereses.

"Ogre vienmēr bijusi stipra un valstiski domājoša pilsēta un novada centrs, kas zina, ko vēlas panākt. Līdz ar valstspilsētas statusa iegūšanu Ogrei ir pavērušās jaunas iespējas, tostarp pievienošanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijai. Esmu pārliecināts, ka lielākie ieguvēji būs Ogres novada iedzīvotāji, kuru intereses pašvaldība varēs aizstāvēt jaunā līmenī, sekmējot tālāku izaugsmi. Esmu gandarīts par jauna biedra pievienošanos LLPA, tas stiprinās asociācijas darbu," uzsver Jūrmalas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents Gatis Truksnis.

"Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ogre kļūs par valstspilsētu - to paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Esmu gandarīts un pagodināts par mūsu novada centra jauno statusu, kas pilsētai un visam novadam kopumā sniegs daudz priekšrocību. Esmu pārliecināts, ka valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas ne tikai Ogres, bet visa jaunā Ogres novada attīstībai un izaugsmei. Mums būs plašākas iespējas piedalīties investīciju projektos, saņemt lielāku valsts atbalstu, līdz ar to jaunais statuss veicinās visu Ogres novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos - ikvienas pašvaldības uzdevums taču ir strādāt tās iedzīvotāju labā. Man ir prieks, ka jau pavisam drīz - pēc pašvaldību vēlēšanām - Ogre kļūs par pilntiesīgu Latvijas lielo pilsētu saimes dalībnieku. Savukārt sadarbība uz līguma pamata ir svarīgs posms, kas dos mums iespēju izprast LLPA darbības būtību, mērķus un uzdevumus," skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Jaunreģistrētajiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo 3 gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums par pēdējos gados reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, darba vietām, kā arī neto apgrozījumu un gūto peļņu.

“Veicot padziļinātāku analīzi par jaunreģistrēto uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atklājas vairāki interesanti fakti, kas ļauj izdarīt arī secinājumus par kopējām tendencēm,” uzsver SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņas ieskatā ir vērts salīdzināt jaunreģistrētos uzņēmumus ar kopējo Latvijas uzņēmumu ainu, proti, tieši samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu. Šeit redzams, ka vidēji viens Latvijas uzņēmums 2017.gadā nodokļos budžetā samaksāja 37,3 tūkst. eiro, savukārt visos nākamajos gados, pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem pārbaudījumiem, kas skāruši uzņēmējdarbības vidi, vidējais samaksāto nodokļu apjoms ik gadu ir tikai pieaudzis – 2018.gadā tie bijuši 42,8 tūkst. eiro, 2019.gadā – 46,3 tūkst. eiro, 2020.gadā – 48,9 tūkst. eiro un 2021.gadā sasniedza jau vairāk kā 51 tūkst. eiro. “Tādējādi redzams, ka vidējais samaksāto nodokļu apjoms, vērtējot visus Latvijas uzņēmumus, pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 38%,” uzsver D. Kiopa. Viņasprāt, šis salīdzinājums starp jaunreģistrēto uzņēmumu statistikas datiem un Latvijas uzņēmumu kopējiem rādītājiem ļauj izteikt vairākus secinājumus – jaunreģistrētiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo trīs gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

Šogad akcijas plāno emitēt divi Latvijas uzņēmumi, vērtspapīru tirgus gaida uzrāvienu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

AS Madara Cosmetics varētu būt pirmais kosmētikas uzņēmums Baltijā, kura vērtspapīri tiks kotēti fondu biržā. Šobrīd Nasdaq Riga vērtspapīru sarakstā ir iekļautas farmācijas uzņēmuma Olainfarm akcijas, kuram pieder eko kosmētikas ražotājs Kiwi Cosmetics.

Pagaidām AS Madara Cosmetics konkrētus plānus par attīstības iespējām, izmantojot kapitāla tirgu, neizpauž, tie tiks publiskoti preses brīfingā, kas notiks 27. aprīlī.

Paredzams, ka 2017. gadā akcijas emitēs divi Latvijas uzņēmumi, AS Madara Cosmetics būs pirmais, DB saka AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa–Melalksne, norādot, ka abi uzņēmumi, kuri emitēs vērtspapīrus, būs patēriņa zīmola (comsumer brand) pārstāvji. «Pēc ilgstoša klusuma vērtspapīru tirgus piedzīvo uzrāvienu. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka Baltijā ir izaugusi jauna uzņēmju paaudze, kura biznesu ir izveidojusi pēdējo 25 gadu laikā. Uzņēmumu akcionāri ir daudz izglītotāki, nebaidās no atklātības un viņiem ir lielas ambīcijas, viņi vēlas, lai viņu vadītie uzņēmumi aug un attīstītās,» lēš D. Auziņa–Melalksne. Viņa stāsta, ka Baltijas un Latvijas vērtspapīru tirgus attīstās ļoti veiksmīgi. Pagājušajā gadā katrā Baltijas valstī bija viens jauns akciju emitents. Latvijā vērtspapīru tirgum pievienojās uzņēmums HansaMatrix. Tāpat veiksmīgi attīstās arī obligāciju tirgus – pērn Baltijā bija 22 jaunas emisijas, no tām 21 Latvijā. Turklāt obligācijas emitēja pieci jauni tirgus dalībnieki.

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Vienna Insurance Group AG (VIG) nostabilizē savas pozīcijas Baltijas tirgū, pievienojot InterRisk Vienna Insurance Group AAS (InterRisk) AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA).

(InterRisk Vienna Insurance Group AAS vēsturiski - AAS Baltikums un Baltikums Vienna Insurance Group AAS.)

«BTA būs Baltijas tirgus līderis ar plašāko partneru un klientu apkalpošanas centru tīklu visā Baltijā, nodarbinot vairāk nekā 1300 darbinieku,» stāsta Eduards Reinicāns, InterRisk valdes priekšsēdētājs.

InterRisk pievienošana paredz, ka BTA Latvijā tiks pievienots InterRisk Latvijas bizness un infrastruktūra, savukārt InterRisk Lietuvas filiāle tiks pievienota BTA Lietuvas filiālei.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Re&Solution, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Ukrainā un Dānijā ir piesaistījis savai Latvijas komandai jaunus profesionāļus.

Par nekustamo īpašumu projektu vadītāju ir kļuvis Andis Putāns (27). Pirms pievienošanās Re&Solution komandai Andis Putāns ir strādājis par nekustamo īpašumu projektu vadītāju uzņēmumos Rimi Latvia, Veduta un Arc Property UK. Jaunais nekustamo īpašumu projektu vadītājs ieguvis augstāko profesionālo izglītību ekonomikā un uzņēmējdarbības pārvaldē Banku augstskolā.

Par nekustamo īpašumu analītiķi ir kļuvusi Irina Nikolajeva (24). Pirms pievienošanās Re&Solution komandai Irina Nikolajeva divus gadus ir strādājusi investīciju bankā Evli Securities (Suprema Securities) par lielo klientu apkalpošanas nodaļas speciālisti un vienu gadu auditorkompānija Ernst & Young Baltics par audita konsultanti. Jaunā nekustamo īpašumu analītiķe ir ieguvusi bakalaura grādu biznesa vadībā un finansēs Starptautiskajā Konkordijas Universitātē (International University Concordia Audentes, Tallina).

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Uzņēmēja Izabella Dos Santos, kura ir ilglaicīgā Angolas prezidenta Hosē Eduardo Dos Santos meita, ir Āfrikā pirmā sieviete miljardiere, ziņo codewit.com.

40 gadus vecās I. Dos Santos investīcijas kompānijās Portugālē, ieskaitot akcijas kabeļtelevīzijas uzņēmumā, kā arī viņas aktīvus vismaz vienā Angolas bankā, pacēlušas viņas bagātību virs 1 miljarda ASV dolāru atzīmes.

Pirmo soli biznesā viņa spēra 1997. gadā, kad atklāja restorānu Angolas galvaspilsētā Luandā. Kopš tā laika viņa ir paplašinājusi savu darbību vairākās nozarēs, atrodoties vairāku Angolas un Portugāles kompāniju vadībās.

Bijusī Portugāles kolonija Angola ir otra lielākā naftas ieguvēja kontinentā. Dienvidrietumu Āfrikas valsts šobrīd kļuvusi par vienu no galvenajiem spēlētājiem kontinenta ekonomikā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā uzskata, ka viens no cēloņiem šobrīd Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības.

Ārvalstu investoru padome Latvijā ir sagatavojusi viedokli par iespējamu Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanu, informēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs Andris Lauciņš.

"Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka sagatavotā priekšlikuma mērķis ir kļūt par darba dokumentu un kalpot par pamatu diskusijām šī brīža situācijā, kad aktīvi tiek meklēti risinājumi, lai novērstu Latvijas tautsaimniecībā vērojamās izaugsmes nesabalansētību, un radīt pareizus ekonomikas stimulus, kuri nodrošinātu atbilstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei.

Ārvalstu investoru padome Latvijā ir atzinusi, ka viens no cēloņiem šobrīd Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības. Sistēma ir atpalikusi no vispārējā ekonomikas attīstības procesa un pat to kavē, nenodrošinot atbalstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu lai izvairītos no eiro ieviešanas Igaunijā 2011. vai 2012. gadā. Tā uzskata Danske Bank galvenais analītiķis Lars Kristensens, vēsta Postimees.ee.

Patlaban dažas valstis eirozonā, piemēram, Grieķija, Spāniju un Portugāle, pārdzīvo lielas problēmas. Ļaujot pieaugt budžeta deficītam, šīs valstis pēc iestāšanās eirozonā nav spējušas pildīt noteiktos kritērijus, norāda L. Kristensens. Pēc viņa domām, ECB un Eiropas Komisija (EK) šaubās par to, ka eirozonas jaunpienācēji spēs ievērot šos kritērijus pēc pievienošanās eiro valstu blokam.

Danske Bank analītiķis šaubās par to, vai Igaunija spēs izpildīt Māstrihta kritērijus līdz 2011. gadam. Pat, ja Igaunijai izdotos izpildīt šos galvenos kritērijus, pastāv arī citi, savā ziņā vieglāk izpildāmi kritēriji, piemēram, ekonomiskā stabilitāte, kurus ņemot vērā, Igaunijai varētu ieteikt vēl pagaidīt uz eiro ieviešanu.

Draugiem Group uzņēmuma Mapon valdei pievienojas Printful līdzdibinātājs un Draugiem Group padomnieks Dāvis Siksnāns.

“Līdz šim no malas sekoju līdzi Mapon pēdējo gadu progresam. Esmu priecīgs, ka tagad varēšu ar savām zināšanām un Printful iegūto pieredzi palīdzēt otram lielākajam Draugiem Group uzņēmumam Mapon sasniegt jaunas virsotnes,” stāsta Dāvis Siksnāns.

Mapon valdē Dāvja Siksnāna atbildība būs palīdzēt uzņēmumam sagatavoties iespējamai investīciju piesaistei nākotnē. Valdes komandā strādā arī Andris Dzudzilo, kura atbildībā ir uzņēmuma tirdzniecības un eksporta jautājumi, Ingus Rūķis, kurš pārrauga tehnoloģiju attīstību, finanšu direktors Aleksei Avanessov, kurš pārvalda Mapon uzņēmumu grupas saimnieciskās darbības sniegumu un apvienošanas un pievienošanas (merger & acquisition) aktivitātes, kā arī Edmunds Riekstiņš, kurš veic visu Draugiem Group uzņēmumu uzraudzību.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Sekojot pasaules finanšu tirgus tendencēm un investoru izrādītajai interesei, Sampo Life pieejamo jaunattīstības reģionu fondu piedāvājums ir papildināts ar jaunu ieguldījumu fondu – Danske Trans Balkan fondu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šī fonda aktīvi tiek izvietoti Bulgārijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas u.c. Balkānu reģiona akciju tirgos. Šis fonds ir dibināts 2004.gada novembrī un kopš dibināšanas brīža ir nodrošinājis vairāk nekā 180% ienesīgumu, uzrādot vienu no labākiem rezultātiem starp fondiem, kuri veic ieguldījumus šajā reģionā, norāda Sampo Life.

Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks: "Balkānu reģions šobrīd ir viens no visstraujāk augošiem reģioniem Eiropā un tā attīstības temps ir aptuveni 2 reizes straujāks nekā attīstītajām ES valstīm. Mēs visi esam bijuši liecinieki pārmaiņām un straujajai izaugsmei Baltijas valstīs pēc to pievienošanās ES. Šobrīd līdzīgs attīstības scenārijs tiek sagaidīts no Balkānu reģiona. Neskatoties uz to, ka šobrīd šī reģiona valstis atrodas ļoti dažādos attīstības līmeņos, tās visas arvien vairāk tuvinās viena otrai un pārējās Eiropas līmenim, ko apliecina arī Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES dalībvalstīm šī gada sākumā.

No 6. decembra akvakultūrai un zvejniecībai būs pieejami teju desmit miljoni latu, kas ļaus nozarei kāpināt apjomus.

Vērienīgās investīcijas būs pieejamas divos pasākumos - Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Augusts Ārens paredz, ka šādas investīciju iespējas veicinās nozares attīstību un dos izrāvienu. «Šajā plānošanas periodā līdz šim radīta zivju audzēšanas industrija, kas saistīta ar lielām investīcijām un nākamais uzdevums – secīgi sakārtot zivju pārstrādi, dodot pievienoto vērtību un lielāku efektivitāti. Domāju, ka varam gaidīt uzrāvienu nozarē,» paredz asociācijas vadītājs.