Jaunākais izdevums

Uzņēmums, kas iegādājies kādreizējo militāro pilsētiņu Skrunda 1, visticamāk, neatnesīs apkārtējo miestu iedzīvotājiem cerētās darba vietas vai citus labumus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kopš pirkuma izdarīšanas SIA Iniciatīva Europa valdes loceklis Vadims Hlebņikovs pašvaldībā vairs neesot rādījies. Arī kontaktu ar viņu nekādu neesot, jo, kā stāstījusi Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, viņš vienmēr zvanījis no tālruņa, kura numurs neuzrādās.

Lai gan laikrakstam tomēr izdevies sazināties ar Hlebņikovu, viņš no jebkādiem komentāriem par uzņēmuma turpmākajiem plāniem atteicies.

Pirms pāris dienām domes priekšsēdētāja nobraukusi garām pamestās pilsētiņas apsardzes postenim - vīrieši teikuši, ka nekas tā arī nav mainījies. Pēc viņas domām, Iniciatīva Europa ir pārpircēji, vai arī kaut ko slēpj un tāpēc nevēlas atklāt savus mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skrundā par 1,8 miljoniem latu remontēs ielas

Gunta Kursiša, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrundas novada pašvaldība izsludinājusi vairāk nekā 1,82 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par ielu rekonstrukciju Skrundā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Skrundā paredzēts atjaunot Ventas un Liepājas ielu, un šo darbu veicējs tiks izvēlēts, vērtējot iesniegtā piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu.

Ielu atjaunošanas darbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Šis ir Skrundas novada pašvaldības lielākais šogad izsludinātais vai noslēgtais iepirkumu konkurss. Viens no 2013. gada lielākajiem pašvaldības iepirkumiem bija aprīļa beigās noslēgtais 70 tūkst. Ls apjomīgais konkurss par autoceļu uzturēšanas darbu veikšanu novadā, kurā uzvarēja SIA Skrundas komunālā saimniecība un SIA Taku meistars. Tāpat aprīļa beigās tika noslēgts 115,9 tūkst. Ls apjomīgs konkurss par Klusās ielas, ceļa Skrunda-Berģi posmu rekonstrukciju un ielas apgaismojuma izbūvi, kurā uzvarēja SIA Saldus ceļinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Saldētie produkti uzņēmumā Cannelle Bakery

Žanete Hāka, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skrundas novadā ierīko speciālu lapu savākšanas laukumu, aizsargā zivju resursus

Dienas Bizness, 19.10.2015

«Lapu savākšanas laukumā nogādātās lapas pavasarī tiks izmantotas kā komposta materiāls,» stāsta Zane Eglīte.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju vidū pieaug interese iegādāties “Virši” franšīzi - decembrī Skrundā plānots atklāt jau ceturto pilna servisa “Virši” franšīzes staciju.

Degvielas uzpildes stacija “Skrunda” kopumā būs jau 63. “Virši” degvielas uzpildes stacija Latvijā. Tā atrodas autovadītājiem nozīmīgā ceļa posmā un tajā tiks realizēts “Virši” atjaunotais interjera dizaina koncepts, kuru izstrādāja pašmāju dizaina birojs “H2E”.

“Mēs franšīzes ņēmējam nododam lietošanā ne tikai atpazīstamu zīmolu, bet jau gatavu biznesa modeli ar izstrādātu konceptu un spēcīgiem produktiem. Franšīzes ņēmējam ir tiesības strādāt ar “Virši” degvielas uzpildes stacijās pieejamo produktu sortimentu. Papildus tam, koncepta prasības ietver attiecīgu vizuālo noformējumu, tehnisko nodrošinājumu un klientu apkalpošanas standartus. Būtisks aspekts, kuru ievērojam – klients nedrīkstētu novērot atšķirības starp “Virši” stacijām un franšīzes ņēmēja pakalpojumiem,” uzsver “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrundas militārā pilsētiņa Skrunda-1 turpina vilināt gan pašmāju, gan ārvalstu tūristus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Samaksājot 4 eiro par ieejas biļeti, tūristi dodas graustu pilsētā, kas savulaik tika izveidota PSRS militāristu vajadzībām.

Tās tuvumā bija izvietota radiolokācijas stacija (RLS), kuras uzdevums bija noteikt lidojošu objektu augstumu, ātrumu un trajektoriju, nodrošinot trauksmes sistēmas darbību.

Pilsētiņa bija slēgta tipa padomju armijas dzīvojamo un administratīvo ēku komplekss, liecina informācija interneta vietnē skrunda.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ažiotāžas dēļ» astoņi bulgāru strādnieki ir pārcelti no Gaismas pils būvlaukuma uz citu objektu, apstiprina RBSSKALS īpašnieks Māris Saukāns. Tie ir astoņi strādnieki iepretim mūsu nodarbinātajiem 620, viņš uzsver. Uzņēmējs uzskata, ka savu lomu nospēlējis priekšvēlēšanu laiks, kas politiķiem «ir laba platforma, lai par to runātu».

«Kas vada Citadeli, kas vada airBaltic, kā tika meklēts Latvenergo vadītājs?» vaicā M.Saukāns, uzskatot, ka pret visiem nav vienāda attieksme. Viņaprāt, nav pareizi, ka tagad caur vienu atsevišķu pozīciju – dažiem strādniekiem –tiek skatīts viss Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts kopumā.

«Šoreiz astoņi strādnieki ir izrādījušies svarīgāki par 620 vietējiem celtniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijā ir jāaizliedz darboties darbaspēka rekrutēšanas firmām, jo tās tieši ar to nodarbojas,» pēc politiķu un sabiedrības reakcijas secinājis uzņēmējs.

M.Saukāns stāsta, ka nesen bijis Skrundā, kur ielās redzējis, bērnus, vecus cilvēkus un sievietes, kas vada mirkoautobusus. Ar to uzņēmējs grib pateikt, ka, neskatoties uz augsto bezdarba līmeni, strādniekus atrast neesot viegli. Skrundā varējuši piedāvāt divus cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt, taču uzņēmējam tas ir par maz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par trīs miljoniem eiro rekonstruēs ielas Skrundā

Gunta Kursiša, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 3,03 miljonus eiro, Skrundā tiks rekonstruēta Ventas un Liepājas iela, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atklātā konkursā, kurā kopumā pieteicās seši uzņēmumi, par uzvarētāju tika atzīts Saldus ceļinieks. Kā galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

Ielas Skrundā tiks labotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA Saldus ceļinieks galvenais darbības veids ir ceļu un maģistrāļu būve. Uzņēmums ir reģistrēts 2004. gadā, un 2012. gadā tā apgrozījums veidoja 18,23 milj. Ls, bet peļņa bija 1,38 miljoni Ls. Vidēji uzņēmumā strādāja 133 darbinieki. Kompānijas vadības groži ir Valda Karola rokās, savukārt valdes locekļa amata pienākumi uzticēti Gintam Karolam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dod zaļo gaismu Skrundas militārā poligona paplašināšanai

LETA, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas militārā poligona paplašināšanai.

Lai paplašinātu Skrundas tuvumā esošā poligona «Mežaine» teritoriju, valdība atļāva AM sākt fizisko un juridisko personu īpašumā esošo nekustamo īpašumu Skrundas un Kuldīgas novadā atsavināšanu, kā arī pārņemt no Zemkopības ministrijas AM valdījumā valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā.

AM iecerētie zemes gabali atrodas Raņķu, Rudbāržu un Laidu pagastos.

Patlaban netiek atklāts, cik lielas zemes platības plānots atsavināt.

Jau ziņots, ka 2018.gada janvārī AM no Skrundas novada pašvaldības pārņēma poligona «Mežaine» teritoriju, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, veidojot reģionālo poligonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ielaiž ūdenī pirmo Latvijā būvēto karakuģi

Gunta Kursiša, Lelde Petrāne, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā Rīgā ūdenī ielaists pirmais pilnīgi Latvijā būvētais patruļkuģis Viesīte.

Karakuģis P-07 Viesīte būs 25 metrus garš un 13 metrus plats, tas varēs attīstīt 20 mezglu ātrumu, un to apkalpos astoņu jūrnieku komanda, teikts Rīgas kuģu būvētavas (RKB) paziņojumā.

Kuģa būvniecību plānots pilnībā pabeigt šā gada augustā, un tas tiks izmantots ne tikai militārām vajadzībām, bet arī civiliem mērķiem – cilvēku meklēšanai un glābšanai jūrā.

P-07 Viesīte ir pirmais pilnīgi Latvijā būvētais karakuģis. Kopumā līdz 2014. gadam Jūras spēku flote saņems piecus patruļkuģus

Patruļkuģiem doti nosaukumi – Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne, kas ir nozīmīgākās Brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 2,7 miljoniem atjaunos divas ielas Skrundā

Gunta Kursiša, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrundā paredzēts atjaunot Ventas un Liepājas ielu, un šim mērķim pašvaldība, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, ieguldīs vairāk nekā 2,72 miljonus eiro.

Pašlaik ir izsludināts atklāts konkurss, kurā ceļu būvnieki varēs pieteikties līdz šā gada 21. maijam. Kā uzvarētāja izvēles galvenais kritērijs noteikts saimnieciskais izdevīgums.

Ielu rekonstrukcija būs jāpabeidz līdz 2015. gada jūlija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrundas degvielas uzpildes stacijas darbiniece otrdien, ar auto dzenoties pakaļ zaglim, piespiedusi viņu avarēt, informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova

Policija 9.aprīlī ap plkst.6.40 saņēmusi informāciju par to, ka kādā degvielas uzpildes stacijā Skrundā vīrietis ielējis degvielu 72 eiro vērtībā, paņēmis eļļu un cigaretes un aizbēdzis, par precēm nesamaksājot.

Pēc zādzības izdarīšanas 1953.gadā dzimušais vīrietis no tirdzniecības vietas bēga ar automašīnu, bet darbiniece ar savu automašīnu viņam sekojusi, līdz zaglis iebrauca grāvī. Vīrietis guvis traumas un nogādāts medicīnas iestādē.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī ir uzsākts kriminālprocess par zādzību nelielā apmērā. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo vakarā reliģiskā organizācija Jaunā paaudze Mežaparka estrādē rīkos lūgšanu pasākumu Atver acis - patiesība par okultismu, kura laikā aptuveni 150 cilvēku aizlūgs «par senču okultajiem grēkiem un lūgs par Latvijas tautas atbrīvošanu no ļaunajiem gariem».

Pašvaldības SIA Rīgas meži «ļauno garu izdzinējiem» Mežaparka estrādi izīrējuši par 150 latiem.

Rīgas mežu pārstāve Elga Zēģele norādīja, ka organizācija vērsusies uzņēmumā ar lūgumu atļaut izmantot estrādes teritoriju lūgšanām, kā arī nodrošināt tualetes. «Viņi neizmantos iekštelpas, nav paredzēta arī ēdināšana, no kuras varētu rasties atkritumi - vienīgais infrastruktūras objekts, ko viņi plāno izmantot, ir tualete,» zemo nomas maksu skaidroja Zēģele un uzsvēra: «Mēs šo pasākumu nerīkojam, tikai dodam tam vietu. Neko sliktu mēs tur neredzam.»

Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzsvēra, ka 23.jūnijā Mežaparks būs visnotaļ tukšs - Jāņu svētdienā neviens cits pasākums pieteikts neesot un arī līgošanas pasākumi vai Jāņu svinības šeit parasti nenotiek. «Mēs cenšamies Mežaparkā neatbalstīt līgo pasākumus, jo ir grūti kontrolēt teritoriju. Cilvēki dzer alu, kurina ugunskurus, tāpēc meža drošības dēļ šos pasākumus labāk novirzīt tuvāk krastmalai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Kurzemes konditorsMatss paplašinājies ASV un Čehijas tirgos

Gunta Kursiša, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums Matss pērn apgrozījis 2,56 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2012. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmuma eksporta apjoms gada laikā ir palielināts par 12%, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Turpmāko trīs gadu laikā SIA Matss vadība plāno uzņēmuma apgrozījumu dubultot un sasniegt piecus miljonus eiro gadā. DB jau rakstīja, ka iepriekš aptuveni 15% no apgrozījuma uzņēmumam ienesa eksports. Ģeogrāfija ir diezgan plaša – Lielbritānija, Īrija, Vācija, Somija, Izraēla un Igaunija, palaikam arī ASV, Kipra.

Šogad uzņēmums plāno koncentrēties uz produktu ar ilglaicīgu uzglabāšanas termiņu, piemēram, saldētu maizi un cepumiem, ražošanu un tirdzniecību. Tāpat uzņēmums saglabās arī svaigās maizes tirdzniecību vietējā tirgū. Latvijā kompānija sadarbosies ar SIA Saldus maiznieks, kas maijā sāk SIA Matss ražotās rupjmaizes Brencis, Mājas saldskābmaizes, Graudu maizes, Brenčmaizītes u.c. produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Grobiņas SPMK: Visas slimības ir jāizslimo

Ilze Šķietniece speciāli DB, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jūras spēki tiek pie jauna patruļkuģa

Jānis Rancāns, 23.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija saņēmusi Latvijā būvētu patruļkuģi Viesīte. Patruļkuģa būvniecība uzsākta 2009. gada 17. jūnijā un šis, trešais no pieciem jaunajiem Jūras spēku flotiles vajadzībām pasūtītajiem Skrundas klases kuģiem ir pilnībā būvēts a/s Rīgas kuģu būvētava.

Patruļkuģi paredzēti izmantošanai gan militāriem, gan arī civiliem mērķiem. Patruļkuģi Skrunda un Cēsis jau veic patrulēšanas, kā arī cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā. Kuģi ir aprīkojami arī ar naftas seku likvidācijas, mīnu meklēšanas un iznīcināšanas iekārtām.

Kuģu būve norisinās saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un a/s Rīgas kuģu būvētava krasta apsardzes patruļkuģu būves un piegādes līgumu, kas tika noslēgts 2007. gada 21.decembrī. Līgums paredz, ka līdz 2014.gadam Jūras spēku flotiles vajadzībām tiks uzbūvēti pieci patruļkuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atklāts pirmais šajā gadsimtā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo Rīgā

Žanete Hāka, Zane Atlāce - Bistere, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Jaunpils ielā atklāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) un RRP 2.daļas jaunā mājvieta – depo, kas ir pirmais šajā gadsimtā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo Rīgā un septītais jaunuzceltais depo Latvijā.

Jaunpils ielas depo un administratīvo telpu būvniecība sākās 2016.gada decembrī, un šobrīd RRP 2.daļas ugunsdzēsēji glābēji jau dodas izsaukumos no jaunas, dienesta vajadzībām piemērotas ēkas. Depo telpās ir dežūrmaiņas, administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem un speciālo automobiļu apkopes zona, kā arī 30 metrus augsts tornis šļūteņu žāvēšanai.

Ēkā ir piemērota ne tikai ugunsdzēsējiem glābējiem, bet arī Rīgas reģiona pārvaldes darbam. RRP uz jauno mājvietu ir pārcēlusies no ēkas Maskavas ielā 3. Tas nozīmē, ka turpmāk Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, tai skaitā, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektori apmeklētājus pieņems Jaunpils ielā 13.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji

BNS, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, aģentūrai BNS pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

«Pašvadības mērķis - iegādāties pilsētiņu - ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,» pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.

Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.

Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar Sadales tīklu par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. «Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,» pauda Robežniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FlyCap realizē savu investīciju Cannelle Bakery

Zane Atlāce - Bistere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Matss peļņa pieaug 2,5 reizes

Sandra Dieziņa, 13.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrundas novada uzņēmums SIA Matss pērn peļņu palielinājis 2,5 reizes, sasniedzot 154.9 tūkstošus latus.

SIA Matss vadība skaidro, ka peļņas pieaugums galvenokārt izskaidrojams ar dziļi saldētu maizes izstrādājumu un izstrādājumu ar pildījumu īpatsvara pieaugumu apgrozījumā. Piedevām 2012.gadā arī palielinājusies eksporta klientiem pārdotās produkcijas apjoms.

Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma apgrozījums 2012.gadā samazinājies līdz 1,844 milj.Ls, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir kritums par 8,23%. Kā vienu no galvenajiem iemesliem apgrozījuma samazinājumam uzņēmuma vadība norāda mazāk sekmīgo produkcijas pārdošanu Latvijas tirgū.

Viens no nozīmīgākajiem 2012.gada notikumiem kompānijai bijusi īpašnieku maiņa – līdzšinējie kapitāldaļu turētāji Valdis un Larisa Pakuļi savas daļas pārdevuši SIA Maiznīca Kursa. Līdz ar dalībnieku nomaiņu mainījusies arī SIA Matss valde.

Komentāri

Pievienot komentāru