Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegto pakalpojumu saņemšanu un atvieglotu PMLP nodaļu atrašanas un izvēles procesu, PMLP veic reorganizāciju teritoriālo nodaļu darbā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Sākot ar 2008. gada 2. maiju, Rīgas teritoriālajām nodaļām tiks mainīti nosaukumi:

Rīgas rajona nodaļa turpmāk būs Rīgas 1. nodaļa, Rīgas Kurzemes rajona nodaļa – Rīgas 2. nodaļa, Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 3. nodaļa, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 4. nodaļa, Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļa - Rīgas 5. nodaļa. PMLP aicina doties uz jebkuru no šīm nodaļām, lai tur saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.

Izmaiņas gaidāmas arī klientu pieņemšanas laikos. No š. g. 2. maija visas Rīgas nodaļas, kā arī lielākās PMLP nodaļas - Daugavpils pilsētas un rajona nodaļā, Jelgavas pilsētas un rajona nodaļā, Jūrmalas pilsētas nodaļā, Liepājas pilsētas un rajona nodaļā, Rēzeknes pilsētas un rajona nodaļā, Ventspils pilsētas un rajona nodaļā klientus pieņems šādā darba laikā:

Lai klientiem pakalpojumu saņemšanu padarīt ērtāku, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa (Daugavpils iela 31, Rīga) tiks aprīkota ar jaunām mēbelēm. To uzstādīšana notiks š.g. 20. un 21. septembrī, sakarā ar ko šajās dienās tiks pārtraukta klientu apkalpošana. Nepieciešamos pakalpojumus varēs saņemt citās PMLP Rīgas teritoriālajās nodaļās un Ārzemnieku apkalpošanas departamentā.

Visus pakalpojumus, ko sniedz Latgales priekšpilsētas nodaļa, apmeklētāji varēs saņemt jebkurā PMLP Rīgas teritoriālajā nodaļā:

- PMLP Rīgas Kurzemes rajona nodaļā (Mārtiņa ielā 9, Rīgā)

- PMLP Vidzemes priekšpilsētas nodaļā (Burtnieku ielā 37, Rīgā)

- PMLP Zemgales priekšpilsētas nodaļā (Mazajā nometņu ielā 45/53, Rīgā)

- PMLP Rīgas Ziemeļu rajona nodaļā (Ganību dambī 24a, Rīgā)

Savukārt Ārzemnieku apkalpošanas departamentā (J.Alunāna ielā 1, Rīgā) varēs noformēt ielūgumus un izsaukumus, kā arī kārtot citas ar uzturēšanās atļaujām saistītās procedūras.

Sākot ar 24.septembri, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim - pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Naturalizācijas pārvalde ir apkopojusi statistiku par pilsonības zaudēšanas procesu 2007.gadā. Pilsonības zaudēšana iespējama divos veidos, proti, atsakoties no pilsonības un pilsonību atņemot.

2007.gadā atteikšanās ceļā pilsonību ir zaudējušas 333 personas, tajā skaitā 65 nepilngadīgi bērni. Vairāk no LR pilsonības atsakās sievietes – 68 % no kopējā skaita. 141 persona, kas atteikusies no LR pilsonības, ir krievu tautības, 119 ir etniskie latvieši, 17 poļi, 13 baltkrievi un 11 ebreji. No LR pilsonības atteikušies arī etniskie ukraiņi, vācieši, lietuvieši, kurdi, albāņi, irākieši, itāļi, tatāri. 61% personu ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Atteikšanās no Latvijas pilsonības 142 gadījumos notikusi par labu Krievijas pilsonībai, 56 gadījumos – Vācijas, 30 gadījumos – Zviedrijas, 27 gadījumos – Baltkrievijas pilsonībai. Atteikšanās no Latvijas pilsonības 2007.gadā notika arī par labu Ukrainas, Norvēģijas, Izraēlas, ASV, Austrijas, Lietuvas, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Austrālijas, Beļģijas, Igaunijas, Īrijas un Nīderlandes pilsonībai. Etniskie latvieši 38 gadījumos atteikšanās procesā priekšroku devuši Krievijas pilsonībai, 21 gadījumā – Zviedrijas, 18 gadījumos – Vācijas pilsonībai.

Piektdien, 17.jūlijā, nestrādās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4.nodaļa Daugavpils ielā 31, kā arī nodaļas Bauskā un Valkā.

Budžeta līdzekļu taupības nolūkā šo nodaļu darbinieki dosies bezalgas atvaļinājumā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Karnīte.

PMLP sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji 17.jūlijā varēs saņemt jebkurā citā PMLP teritoriālajā iestādē. Rīgā PMLP pakalpojumus piektdien varēs saņemt Rīgas 1.nodaļā Čiekurkalna 1. līnijā 1, Rīgas 2.nodaļā Alunāna ielā 1 un Rīgas 3.nodaļā Mazajā Nometņu ielā 47. Savukārt Bauskai tuvākās nodaļas atrodas Rīgā un Jelgavā, bet Valkas iedzīvotāji var doties uz Valmieru.

Savukārt nākampiektdien, 24.jūlijā, PMLP būs slēgta pilnībā un Pārvaldes pakalpojumus nebūs iespējams saņemt.

Tiek rīkota projekta Administratīvās rīcībspējas stiprināšana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SISII) noslēguma konference, Db.lv informē Brigita Vaivode, PMLP Preses un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.

Ceturtdien, 26. jūnijā tiek organizēta preses konference, ar kuru noslēgsies Eiropas Savienības (ES) Pārejas līdzekļu programmas mērķsadarbības projekts SISII. Šis projekts tika ieviests sadarbībā ar Nīderlandes Tieslietu ministrijas Imigrācijas un naturalizācijas dienestu (IND) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kuras telpās norisināsies minētā konference.

ES šim projektam ir piešķīrusi finansējumu 343 078 EUR, nacionālais līdzfinansējums ir 40 361 EUR. Projekta ieviešanas laiks bija 12 mēneši: tas sākās 2007. gada jūlijā un beigsies tieši pēc gada - 2008.gada jūlijā.

Galvenais projekta uzdevums bija panākt Latvijas tiesību normu atbilstību Šengenas un ES acquis prasībām vīzu izsniegšanas, migrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) jomās, kas ietilpst PMLP kompetencē. Galvenais izaicinājums projekta partneriem bija izvērtēt, un, ja nepieciešams, uzlabot esošo likumdošanu, administratīvās procedūras un apmācību PMLP.

Š.g. 23. un 24. augustā Baltijas valstu migrācijas dienestu ekspertu ikgadējās tikšanās laikā tiek apspriesta viena no būtiskākajām tēmām migrācijas jomā - darbaspēka migrācija. Žurnālisti aicināti uzdot jautājumus par tikšanās rezultātiem piektdien, 24.augustā, plkst. 12.30 viesnīcā Villa Joma (Jūrmala, Majori, Jomas iela 90).

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze ir pārliecināta, ka darbaspēka migrācija ir viens no jautājumiem, ar ko saskaras valstis pēc pievienošanās Eiropas Savienības dalībvalstu saimei un ir svarīgi apspriest to ar kaimiņvalstīm, kur situācija ir līdzīga. "Kopējās diskusijās mēs varam rast labas idejas, kuras ieviest migrācijas jautājumu risināšanā savās valstīs," viņa teic.

Sanāksmē piedalīsies PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, Igaunijas Pilsonības un migrācijas pārvaldes Politikas departamenta padomnieks Martins Karro, Lietuvas Migrācijas departamenta priekšnieka vietnieks Dainis Paukste, kā arī citi Baltijas valstu migrācijas dienestu darbinieki.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Uzsākot sadarbību migrācijas jomas uzlabošanai, Latvijas un Nīderlandes migrācijas dienestu eksperti, kā arī Nīderlandes vēstniecības pārstāvji š.g. 20.septembrī tiksies, lai apspriestu jautājumus par vīzu izsniegšanas procesa, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) pilnveidošanu. Sanāksmē, kas notiks plkst.15.00 Iekšlietu ministrijas 4.stāva zālē (Rīgā, Raiņa bulvārī 6), aicināti piedalīties arī masu mediju pārstāvji.

Uzlabojumi tiks veikti Pārejas līdzekļu programmas (Transition Facility) 2006.gada programmas projekta "Administratīvās rīcībspējas uzlabošana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un SIS II ieviešanas jomā" ietvaros. To īstenos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) no Latvijas puses, savukārt Nīderlandi pārstāvēs Imigrācijas un naturalizācijas pārvalde.

Projekta ietvaros tiks rīkotas lekcijas un semināri PMLP darbiniekiem, lai viņi varētu vienkāršāk un ātrāk pildīt pienākumus vīzu izsniegšanas, migrācijas un SIS II ieviešanas jomā. Jo īpaši ar šo projektu paredzēts atbalstīt Latvijas centienus sasniegt atbilstību Šengenas un Eiropas Savienības prasībām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās izveidojušās rindas, jo daudzi cilvēki vēlas savu veco pasi nomainīt pret jaunu.

20. novembrī, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās sākās dokumentu pieņemšana jaunā parauga pasu izsniegšanai, PMLP tika noformēti aptuveni 1700 pieteikumi, t.i. par 700 pieteikumiem vairāk nekā parasti dienas laikā šajā gada periodā, liecina sniegtā informācija medijiem.

PMLP aicina nesteigties saņemt jauno pasi, jo patlaban tas jādara tikai tiem, kuru iepriekšējā pase kļuvusi lietošanai nederīga, pasei beidzies derīguma termiņš, kā arī tiem, kuriem jāsaņem pirmā pase.

PMLP darbinieki stāsta, ka liela daļa klientu piesakās jaunā parauga pases izsniegšanai, jo vienkārši vēlas nomainīt iepriekšējo pasi pret jaunā parauga personu apliecinošu dokumentu, neskatoties uz to, ka iepriekšējās pases derīguma termiņš nav beidzies. Tā rezultātā vairākās nodaļās izveidojušās rindas. Tādēļ PMLP atgādina, ka personu rīcībā esošās pases ir lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām un nav nepieciešams steigties mainīt pasi. Pēc 2008.gada 1.jūlija tikai pilsoņu pases, kas izdotas laika posmā no 1992.gada 1.jūlija līdz 2002. gada 30. jūnijam, nebūs derīgas vienīgi ceļošanai ārpus Latvijas. Pārējās pases varēs izmantot līdz to termiņa beigšanās brīdim gan ceļošanai, gan kā personu apliecinošu dokumentu Latvijas teritorijā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 8.novembrī pasludinājusi spriedumu lietā Perijs pret Latviju, informēja Ārlietu ministrija.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 9.pantu (tiesības uz reliģijas brīvību), Roberts Perijs (iesniedzējs) sūdzējās par iejaukšanos viņa tiesībās brīvi paust savu reliģiju, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu, kas nebija pieejams iesniedzējam, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, liedza viņam darboties kā mācītājam Latvijā laikā no 2000.gada jūlija līdz 2004.gada martam. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 14.pantu (diskriminācijas aizliegums), iesniedzējs uzskatīja, ka ir cietis no diskriminācijas, kas balstīta uz pilsonību, jo teoloģiskās izglītības nosacījums ārvalstu misionāriem Latvijā netiek attiecināts uz Latvijas pilsoņiem.

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.

Revidenti secinājuši, ka personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Revidentu ieskatā iespējams saīsināt dokumentu izsniegšanas termiņu. Parastā kārtībā dokumentu izsniedz 10 darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) noslēgusi iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesa dokumentācijas arhīva digitalizācijas projektu, tādejādi kļūstot par vienu no pirmajām valsts institūcijām, kur papīra formāta un elektroniski radīto un parakstīto dokumentu ilgtermiņa saglabāšanu veic digitalizēti, liecina sniegtā informācija medijiem.

Projekta rezultātā PMLP izveidoja jaunu valsts mēroga informācijas datu glabātuvi, kas ir integrēta ar citām PMLP esošajām sistēmām un nodrošina dokumenta ilgtermiņa uzglabāšanu. Šī sistēma nodrošina tūlītēju pieeju pārvaldes darbiniekiem informācijai elektroniskajā arhīvā, kā arī nepieļauj informācijas zudumus, ko līdz šim radīja papīra formāta dokumentu fiziskie bojājumi.

Pēc projekta Iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesa dokumentācijas arhīva digitalizācija realizēšanas, PMLP apzinoties, ka elektroniskie dokumenti pilnībā neaizstās papīra dokumentus, tāpēc turpinās papīra dokumentu izmantošanu sazinoties un sadarbojoties ar iedzīvotājiem un institūcijām, tomēr saņemtos papīra formāta dokumentus digitalizēs un saglabās elektroniskajā arhīvā.

Ņemot vērā pārcelšanos uz jaunām telpām, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Saldus rajona nodaļa (Saldus, Tūristu ielā 1) šī gada 18. jūlijā uz vienu dienu tiks slēgta. Taču jau nākamajā dienā nodaļa atsāk darbu jaunās telpās Lielā ielā 3.

PMLP sniegtos pakalpojumus šajā dienā Saldus iedzīvotāji varēs saņemt ikvienā citā teritoriālā nodaļā. Tuvākās atrodas Dobelē, Kuldīgā un Tukumā, Db.lv informē PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas p.i. Anita Āboliņa.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim – pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Pirmdienās no plkst. 10.00-18.00

Otrdienās no plkst. 9.00-17.00

Trešdienās no plkst. 9.00-17.00

Ceturtdienās no plkst. 10.00-18.00

Piektdienās no plkst. 8.00-15.00

PMLP teritoriālās nodaļas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar pasu izsniegšanu, ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu, ziņu iekļaušanu un sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra. Detalizētāku informāciju par PMLP darbību var iegūt PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) septembrī apkopotā informācija, Latvijā ir 3225 personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un kurām nav derīga personu apliecinoša dokumenta. Tai skaitā Rīgā bez derīgas pases dzīvo - 819, bet Rīgas rajonā - 209 jaunieši.

PMLP atgādina, ka personas pienākums ir saņemt pasi no 15 gadu vecuma. Ja personas rīcībā ir derīga pase, kas izsniegta pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas kā bērna ceļošanas dokuments, un tās derīguma termiņš nav beidzies, tā ir derīga līdz pasē norādītā derīguma termiņa beigām.

Pasi izsniedz PMLP teritoriālajās nodaļās, atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai. Papildus informāciju var uzzināt PMLP mājas lapā http://www.pmlp.gov.lv vai pa bezmaksas informatīvo tālruni 800 PMLP jeb 800 7657.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šogad 1. pusgadā par dažādiem pakalpojumiem iekasējusi 2.5 miljonus latu, informē (PMLP).

Vislielāko pienesumu valsts budžetā devusi nodeva par pasu izsniegšanu, kas iekasēta 1.68 miljonu latu apjomā. Nodevās par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem PMLP iekasējusi 586 tūkstošus latu, bet nodevās par informācijas sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra – 518.3 tūkstošus latu.

2008. gadā PMLP, kuras šā gada budžets ir 7.4 miljoni latu, nodevās iekasēja kopumā 7.9 miljonus latu.

Pārvaldes iekasētās nodevas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā PMLP apkalpojusi 348.5 tūkstošus klientu, no kuriem 80.2 % vērsušies PMLP saistībā ar pasu izsniegšanu. Otrs pieprasītākais PMLP pakalpojums 2009. gadā bijis ielūgumu un izsaukumu apstiprināšana, ko izmantojuši 28 tūkstoši iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums pēc šī pakalpojuma sarucis par 38 %.

Patlaban strauji pieaug masu mediju interese par imigrācijas jomu un viesstrādniekiem Latvijā, tai skaitā arī par statistikas datiem viesstrādnieku nodarbinātības kontekstā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvji ir secinājuši, ka dažkārt medijos tiek sajaukti abu iestāžu statistikas dati un kompetences. Tādēļ vēršam žurnālistu uzmanību, ka PMLP un NVA apkopo būtiski atšķirīgu informāciju.

PMLP dati ietver visas nodarbināto ārzemnieku kategorijas, tai skaitā tās, kurām nodarbinātībai nav nepieciešams NVA apstiprināts darba izsaukums (jo viņu pārstāvētā darba joma ļauj strādāt Latvijas Republikā bez papildus dokumentu kārtošanas vai viņu nodarbinātībai nav nepieciešama darba atļauja). Savukārt, NVA sniedz datus tikai par apstiprinātajiem darba izsaukumiem ārzemniekiem no trešajām valstīm, kuri vēl tikai vēlas saņemt uzturēšanās atļauju un darba atļauju.

PMLP informē, ka bez darba atļaujas Latvijā var strādāt Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Bez tam, saskaņā ar 2004.gada 20.janvāra Ministru Kabineta noteikumu Nr.44 "Par darba atļaujām ārzemniekiem" 29. un 30. pantiem darba atļaujas bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA tiek izsniegtas sekojošām trešo valstu pilsoņu, kuri ierodas Latvijā sakarā ar nodarbinātību, kategorijām:

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā piektdien, 23.janvārī, nestrādās vairākas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas Latgalē un Vidzemē – Alūksnē, Balvos, Krāslavā un Preiļos. Šo nodaļu darbinieki šajā dienā dosies bezalgas atvaļinājumā.

PMLP sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji piektdien varēs saņemt jebkurā citā PMLP teritoriālajā iestādē. Tuvākās atrodas Valkā, Madonā, Gulbenē, Daugavpilī, Rēzeknē un Ludzā.

PMLP jau iepriekš brīdināja, ka, lai nevajadzētu atlaist darbiniekus vai samazināt to algu vairāk par jau samazinātajiem 20% un lai līdzekļu pietiktu atalgojuma izmaksai visam 2009.gadam, Pārvalde būs spiesta lūgt darbiniekus 2009.gadā doties piecu dienu bezalgas atvaļinājumā.

Lai efektīvāk organizētu darbu, nolemts, ka šīs piecas bezalgas atvaļinājuma dienas izmantos visi atsevišķu struktūrvienību darbinieki vienlaikus kādā no šā gada janvāra, februāra, marta, aprīļa, maija, septembra, oktobra vai novembra piektdienām.

Pirmās dienas laikā, 2.aprīlī, kad Latvijā sāka izdot jauno personu apliecinošo dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas (ID) karti – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās noformējuši kopskaitā gandrīz 850 Latvijas iedzīvotāji.

Pēdējo apmeklētāju pieņemšana PMLP lielākajās nodaļās 2.aprīli tika pabeigta pulksten 19:00, DB norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Viņš atzīmē, ka vairākās lielākajās klientu apkalpošanas nodaļās pirmajā dienā bija vērojamas rindas un cilvēkiem augstā pieprasījuma dēļ pakalpojuma saņemšanai bija jāpavada ilgāks laiks. Lai izvairītos no neērtības un gaidīšanas rindā, PMLP aicina pirmās dienas nedaudz nogaidīt un jauno karšu vai pasu noformēšanu atlikt uz nedaudz vēlāku laiku, kad rindas būs mazinājušās. Tāpat lielākajās PMLP nodaļās ir iespējams telefoniski pieteikties uz iepriekšēju pierakstu, vienojoties par konkrētu laiku pases vai personas apliecības noformēšanai.

Aizvadītajā gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 2213 personas, kas ir aptuveni par 5 procentiem mazāk nekā 2011. gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Lielāka interese par Latvijas pilsonības iegūšanu vēl joprojām ir novērojama Rīgā, kur saņemti 1398 iesniegumi, savukārt ārpus Rīgas par naturalizācijas procesu salīdzinoši liela interese bijusi Liepājā – saņemts 151 iesniegums.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami samazinājusies interese par naturalizācijas procesu Daugavpilī, kur 2011. gadā tika saņemti 174 iesniegumi, bet pērn – vairs tikai 95 iesniegumi.

PMLP norāda, ka no lielajām Latvijas pilsētām viszemākā nepilsoņu aktivitāte pērn bijusi novērojama Alūksnē un Preiļos, kur neticis saņemts neviens naturalizācijas pieteikums.

Pārvalde norāda, ka ar katru gadu pieaug naturalizēto ārzemnieku skaits. Aizvadītajā gadā vispopulārākās valstis, kuru pilsoņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, ir Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Savukārt joprojām aktīvākie pilsonības pretendenti ir nepilsoņi vecumā līdz 32 gadiem.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

Ārvalstniekiem, kuri pēdējo deviņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados esošie nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Kā aģentūru LETA informēja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde ir saņēmusi uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 190 ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu. Pārsvarā šo investoru uzmanību piesaistījuši īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kā arī šo pilsētu tuvumā.

Pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, ārzemnieki uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 107 gadījumos, savukārt īpašumus Jūrmalā ārvalstu investori pirkuši 61 reizi. Septiņas reizes PMLP saņēmis uzturēšanās atļauju pieprasījumus no ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Babītes novadā, bet pa diviem - Saulkrastos, Garkalnes novadā un Cēsīs.