Lai arī no pērn jaunreģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir bijuši mazkapitāla SIA, starp jaunajiem komersantiem rodami arī tādi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos latu. 2011. gadā lielākie reģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla ir SIA FG Management un a/s UVZ Baltija.

Pērn reģistrētā SIA FG Management pārvalda viesnīcu Kaļķu ielā 28 - FG Royal Hotel, kuras ēkā agrāk atradās plaši atpazīstamā viesnīca Hotel de Rome. SIA FG Management pamatkapitāls ir 6,254 miljoni Ls un tās īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Forsback Investments Limited. Jau ziņots, ka jaunie īpašnieki viesnīcā sola vērienīgu, miljonu latu vērtu rekonstrukciju.

Uzņēmuma valde darbojas vienas amatpersonas– valdes priekšsēdētājas Kipras pilsones Marijas Milonas (Maria Mylona) sastāvā. FG Management mātes uzņēmums pārvalda arī 100% daļu SIA FG Hotels Management, kas reģistrēts 2011. gada 19. augustā, liecina Lursoft dati. SIA FG Hotels Management pamatkapitāls gan ir krietni mazāks – 2000 Ls.

Skaists skats, ūdens tuvums, dinamiska vide un radoši cilvēki apkārt – šie ir lielākie plusi, kas uzņēmējus piesaista Andrejsalai

Andrejsala bija viena no pirmajām vietām Rīgā, kuru sāka apdzīvot dažādu nozaru radošo nozaru pārstāvji. Nomnieki ik pa laikam mainās un pēdējā laikā novērota redzamāka kustība – šo vietu pie ūdens papildina kafejnīcas un restorāni, kas agrāk bija reta parādība.

Par to, ka šī Rīgas daļa ir atbilstoša mākslai, liecina fakts, ka pēc starptautiskā arhitektu plenēra ieteikumiem par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietu izraudzījās kādreizējo termoelektrocentrāles ēku Andrejsalā, taču pagaidām projekts ir atlikts.

Aptaujātie Andrejsalas iemītnieki saka, ka te ir jūtama īpaša aura, kuru nevar atrast citās vietās. «Man ļoti patīk Andrejsala. Aura un skati te ir fantastiski. Liekas, ka mēs šeit iederamies,» saka Gita Pabērza, lietotu mēbeļu veikala Viss antīkais valdes locekle. Viņa uzskata, ka Andrejsala vēl ir pašā sava attīstības ceļa sākumā.

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

SIA SPI Distribution (Latvia) reģistrējis izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļu amatus vakar atstājušas Jekaterina Stuģe un Gunta Cīrule. SPI Distribution (Latvia) valdes priekšsēdētāja amatu turpina ieņemt Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsonis Paul Ferreira Seimūrs, savukārt valdes locekļa – Valts Ermansons.

No SPI Distribution (Latvia) padomes vakar atceltas tās līdzšinējās amatpersonas: Amerikas Savienoto Valstu pilsonis Ronalds Deivids Surbejs, priekšsēdētājs Igaunijas pilsonis Valery Mendeleev un priekšsēdētāja vietnieks Lietuvas pilsonis Mareks Kuklis.

Uzņēmuma pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka SPI Distribution (Latvia) 2013. gadu aizvadīja ar 2,234 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gadā sasniedza 89,964 milj.EUR. Uzņēmums 2013. gadā bija darba devējs 156 darbiniekiem. Lursoft rīcībā eošā informācija norāda, ka SPI Distribution (Latvia) 2013. gadā nodokļos nomaksāja 5,686 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 35 000 eiro pamatkapitālu, liecina «Firmas.lv» informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu.

Tā kā «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir akciju sabiedrība, un tai nav obligāti Uzņēmumu reģistram jāsniedz ziņas par tās īpašniekiem, šī informācija arī nav sniegta. Vienlaikus «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir «KVV Liepājas metalurga» ražotnes pircējs.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.

Iespējamie maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas pircēji - AS «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» - šonedēļ palielinājuši uzņēmuma pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Pamatkapitāls palielināts, izlaižot 7 500 000 uzrādītāja akciju ar nominālvērtību viens eiro. Tostarp Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» parakstījies uz 6 000 000 akciju jeb 80%, bet Šveicē reģistrētais uzņēmums «Trasteel Trading Holding SA» - uz 1 500 000 akciju jeb 20%. Pamatkapitāla apmaksas termiņš noteikts 16.oktobris.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu.

«K-1 Liepaja Metallurgical Plant» vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir «KVV Liepājas metalurga» ražotnes pircējs. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.

Igaunijā ceturtdien apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu "Covid-19", un saslimušais cilvēks valstī ieradies ar autobusu no Rīgas, paziņojis sociālo lietu ministrs Tanels Kīks.

"Runa ir par Igaunijas pastāvīgo iedzīvotāju, kuram nav Igaunijas pilsonības un kurš ieradās valstī trešdienas vakarā," raidorganizācijai ERR pavēstīja Kīks.

Pēc viņa teiktā, saslimušais ir Irānas pilsonis, kurš ieradies Igaunijā no savas dzimtenes, un viņš ievietots slimnīcā.

Inficētais cilvēks nav ieradies ar lidmašīnu vai kuģi, bet ar autobusu no Rīgas, paziņoja Kīks.

"Autobusa pasažieri pašlaik tiek identificēti un ar viņiem sazinās," sacīja Kīks. Viņš nevarēja pateikt, cik daudz cilvēki bijuši autobusā un kontaktējušies ar inficēto personu.

Pēc viņa teiktā, notiek darbs, lai identificētu cilvēkus, kuri kontaktējušies ar inficēto personu.

Kīks piebilda, ka pašlaik Igaunijā nav plānu noteikt karantīnu koronavīrusa gadījumos.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) nosūtījusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) no lidsabiedrības "Turkish Airlines" saņemto informāciju par pasažieriem, kuri trešdien, 26.februārī, lidojuši reisā Stambula-Rīga kopā ar koronavīrusa "Covid-19" inficēto pasažieri, pastāstīja CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

CAA, pamatojoties uz SPKC pieprasījumu un uz likumā "Par aviāciju" noteiktajām tiesībām, nekavējoties pieprasīja informāciju no aviosabiedrības par konkrētā reisa pasažieriem.

Vincevs uzsvēra, ka vienlaikus CAA sadarbojas arī ar Turcijas civilās aviācijas kompetento iestādi nepieciešamās palīdzības sniegšanā un informācijas apmaiņā.

Vincevs arī informēja, ka CAA pastāvīgi komunicē ar iesaistītajām organizācijām saistībā ar "Covid-19" izplatību. CAA arī organizējusi sanāksmi ar iesaistītajām veselības un aviācijas organizācijām, pārrunājot aktuālākos jaunumus vīrusa izplatībā, kā arī koordinējot iestāžu turpmāko sadarbību šajā jautājumā.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss. Inficētais Irānas pilsonis Rīgā ielidojis no Irānas tranzītā caur Turciju. Uz Rīgu no Turcijas tiešos reisus veic Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", kuras lidmašīna no Stambulas trešdien ielidoja Rīgā plkst.11.20. Ar "Turkish Airlines" aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Kāds Īrijas pilsonis izsaucis Rīgas pašvaldības policiju, jo par braucienu no Skolas ielas līdz Elizabetes ielai kāds taksists viņam lūdzis maksāt simts latus, lai gan čeks viņam tika izrakstīts par 52 latiem, Db.lv pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane.

Īrijas pilsonis nevēlējās maksāt šādu summu, tādēļ izsauca Rīgas Pašvaldības policiju. Notikuma vietā taksists mēģināja saplēst čeku, kurā bija norādīts, ka taksometra klientam jāmaksā 52 lati, turklāt uzvedies agresīvi, stāstīja I. Tīmane.

Taksistam sastādīts protokols par nepakļaušanos policijai, kā arī par vides piedrazošanu. Notikuma vietā ieradās arī Valsts Policija (VP), tomēr Īrijas pilsonis polcijā ar pretenzijām nevēlējas vērsties. «Policijai ir informācija par notikušo, bet Īrijas pilsonis nevēlējās vērsties ar pretenzijām policijā, tādēļ lieta nav ierosināta,» Db.lv skaidroja VP Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēti 185 jauni subjekti, kas ir par 11 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 21 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 175 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 18 biedrības.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla bija SIA Nature Foods – 750 tūkstoši eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Ģertrūdes iela 53 – 7. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Itālijas pilsonis Markus Masins.

Otrajā vietā pēc pamatkapitāla ir SIA Hanza Capital ar 50 tūkstošiem eiro.

Savukārt trešais lielākais uzņēmums, kas dibināts aizvadītajā nedēļā, ir SIA Vetmarket ar 20 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānija reģistrēta Ozolniekos, Kopielā 3. Tās valdes priekšsēdētājs ir Igaunijas pilsonis Veiko Saluste, un valdes locekļi – Lietuvas pilsonis Marius Balčunaitis un Latvijas pilsonis Jānis Rimeicāns.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» potenciālais pircējs rūpnīcas elektrotēraudkausēšanas krāsns testēšanu varētu sākt pēc valsts svētkiem, aģentūru LETA informēja maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

«Patlaban no administratora puses ir saskaņots paredzamo darbu plāns un nosūtīts potenciālajam pircējam. Plānots, ka pēc valsts svētkiem varētu sākt testēšanu, kas noritēs līdz gada beigām. Pušu savstarpējā vienošanās paredz, ka ar šo pārbaudi saistītos izdevumus apmaksās potenciālais pircējs,» sacīja Hmieļevskis.

Administratora pārstāvis arī norādīja, ka testēšanas laikā potenciālais pircējs apņēmies segt arī rūpnīcas uzturēšanas izmaksas, kas ir aptuveni 250 000 eiro mēnesī. Tāpat testēšanas izdevumos jāiekļauj arī aptuveni 300 000 eiro samaksa par elektrību, kas būs nepieciešama krāsns darbināšanai.

Hmieļevskis arī norādīja, ka atbilstoši «KVV Liepājas metalurga» mantas pārdošanas plānam šobrīd turpinās darījuma dokumentu saskaņošana ar potenciālo pircēju, bet galīgā dokumentu parakstīšana notiks pēc testēšanas pabeigšanas.

Neveiksmīgas maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investora piesaistes gadījumā uzņēmumu izpārdos pa daļām, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs informēja, ka uzņēmuma maksātnespējas administrators patlaban ir atlasījis vienu potenciālo investoru, kurš paudis vēlmi testēt rūpnīcas krāsni. Plānots, ka investors testa darbus beigs šā gada 19.decembrī un pēc tam tas paziņos lēmumu - iegādāties vai neiegādāties uzņēmumu.

Ašeradens atturējās nosaukt potenciālā investora vārdu, bet piebilda, ka šis investors jau iepriekš ir izrādījis interesi par Liepājas metalurģijas uzņēmumu.

Tāpat ministrs norādīja, ka patlaban nav pārbaudīts, vai potenciālais investors var iegādāties uzņēmumu, bet tas tikšot darīts tiklīdz investors paudīs gatavību iegādāties «KVV Liepājas metalurgu».

Ašeradens arī piebilda, ka valdība ir gatava neveiksmīgam scenārijam gadījumā, ja investoru neizdosies piesaistīt. «Ja šis pretendents nevarēs kvalificēties, tad uzņēmums tiks izpārdots pa daļām,» teica ekonomikas ministrs.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Zambijas varasiestādes pārtvērušas lidmašīnu, kurā tika pārvadāti 5,7 miljoni ASV dolāru skaidrā naudā, zelts, ieroči un munīcija un aizturējušas vairākus cilvēkus, tai skaitā Latvijas pilsoni.

Lidmašīna, kas izlidoja no Kairas, pirmdienas vakarā nolaidās Keneta Kaundas starptautiskajā lidostā netālu no Lusakas. Lidaparātā tika atrasti 5,7 miljoni ASV dolāru, piecas pistoles, septiņas magazīnas, 126 munīcijas patronas, kā arī, spriežot pēc izskata, 602 zelta gabali, kas sver 127,2 kilogramus, un zelta mērīšanas iekārtas. Vēlāk varasiestādes secināja, ka stieņi nav no tīra zelta.

Zambijas Narkotiku apkarošanas komisija paziņoja, ka par bīstamu priekšmetu glabāšanu tika aizturēti desmit cilvēki, tai skaitā seši ēģiptieši, Spānijas pilsonis, Nīderlandes pilsonis, Zambijas pilsonis un Latvijas pilsonis.

Turpmākas izmeklēšanas gaitā tika aizturēti vēl četri Zambijas pilsoņi, un aizturēto skaits, domājams, vēl pieaugs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Kleistu sporta centrā no 26.jūlija līdz 28.jūlijam norisinājās Pasaules kausa (PK) Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā, kurā piedalījās Latvijas un citu valstu spēcīgākie jātnieki, informēja Latvijas Jātnieku federācija (LJF).

Sacensības ir svarīgākais gada notikums Latvijas jāšanas sportā.

PK Centrāleiropas zonas Rīgas posma sacensības notika deviņos maršrutos.

Maršrutu starplaikos skatītājiem bija iespēja vērot jāšanas disciplīnu un zirgu šķirņu paraugdemonstrējumus, iesaistīties atrakcijās, kā arī izvizināties ar zirgiem.

#1/24

Zirgs.

Foto: LETA

#2/24

Jātnieks Kristaps Neretnieks (Latvija) ar zirgu Casscare Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#3/24

Jātnieks Kristaps Neretnieks (Latvija) ar zirgu Casscare Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#4/24

Jātnieks Kristaps Neretnieks (Latvija) ar zirgu Casscare Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#5/24

Jātnieks Kristaps Neretnieks (Latvija) ar zirgu Casscare Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#6/24

Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#7/24

Jātnieks Aleksandrs Sakurovs (Latvija) ar zirgu Aleja Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#8/24

Jātnieks Aleksandrs Sakurovs (Latvija) ar zirgu Aleja Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#9/24

Jātnieks Aleksandrs Sakurovs (Latvija) ar zirgu Aleja Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#10/24

Skatītāji Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#11/24

Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#12/24

Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#13/24

Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#14/24

Jātnieks Sergejs Klokovs (Latvija) ar zirgu Arbat Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#15/24

Jātniece Aleksandra Puškarskaja (Krievija) ar zirgu Corinte Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#16/24

Jātniece Mārīte Pinte ar zirgu Coco Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#17/24

Jātniece Mārīte Pinte ar zirgu Coco Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#18/24

Jātniece Katrīna Pilla (Igaunija) ar zirgu Adolf Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#19/24

Jātniece Olga Gordejeva (Krievija) ar zirgu Unique Cheval Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#20/24

Jātnieks Andres Udekulls (Igaunija) ar zirgu Henrietu Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

#21/24

Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posma jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā kauss.

Foto: LETA

#22/24

Iejāde Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posma jāšanas sportā šlaikā.

Foto: LETA

#23/24

Iejāde Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posma jāšanas sportā šlaikā.

Foto: LETA

#24/24

Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

Brunavas pagastā sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni. Sešus kilometrus garajā ceļā dažviet desmitiem metru garumā visas brauktuves platumā izveidojušās smilšu vannas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šo ceļu intensīvi izmantojot, lai pa to piegādātu nepieciešamo cūkkopības kompleksam Brūveri. Smagsvara auto ved barību, dzīvniekus. Vietējais iedzīvotājs Albīns Baļčūns portālam stāstījis, ka nekad agrākajos gados šis ceļš nav bijis tā izdangāts kā tagad.

Brauktuve īpaši slikta kļuvusi pēdējā mēneša laikā. Dažviet esot veikts neliels remonts, taču tas nav novērsis smilšu vannu veidošanos.

Bauskas autoostas pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāstījis, ka šis ir vissliktākā stāvoklī esošais ceļa posms visu vietējo reisu maršrutos. Īpaši izdangāta brauktuve kļuvusi pēdējo nedēļu laikā. «Šoferi nebeidz sūdzēties, ka braukšana pa šo ceļu ir īstākā tehnikas laušana,» apgalvojis J. Kalniņš.