Kūdras ieguves uzņēmums SIA «Pindstrup Latvia» pagājušajā finanšu gadā palielināja apgrozījumu līdz 69,398 miljoniem eiro, kāpinot gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim salīdzinājuma ar iepriekšējo periodu pieauga par 18,8%.

Savukārt tā pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 8,157 miljoni eiro, kas bija par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Pindstrup Latvia» praktiski visus ieņēmumus gūst no kūdras substrātu pārdošanas. Pērn uzņēmums guvis ieņēmumus arī no neiepakotas kūdras un kokšķiedras pārdošanas, taču tie veidoja nepilnu 61 tūkstoti eiro.

SIA «Pindstrup Latvia» pagājušajā gadā veicis ieguldījumsu nekustamajā īpašumā, ražošanas iekārtās un citos ilgtermiņa pamatlīdzekļos par kopējo summu 2,01 miljons eiro.

Uzņēmums sagaida, ka nākotnē tā apgrozījums pieaugs nenozīmīgi, bet peļņas rādītāji saglabāsies līdzšinējā apjomā.

Kūdras ieguves uzņēmums SIA «Pindstrup Latvia» pagājušajā finanšu gadā palielināja apgrozījumu līdz 71,546 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga līdz 9,023 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieauga par 3,1% jeb 2,148 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 10,6% jeb 866 tūkstošiem eiro.

SIA «Pindstrup Latvia» pagājušajā finanšu gadā turpināja kāpināt gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus. Uzņēmums praktiski visus ieņēmumus gūst no kūdras substrātu pārdošanas. Pērn tam bija ieņēmumi arī no neiepakotas kūdras un kokšķiedras pārdošanas, taču tie veidoja aptuveni 95 tūkstošus eiro, liecina tā gada pārskats.

Uzņēmums atzīmē, ka pagājušajā gada jūlijā tā lielākajā kūdras ieguves vietā «Lielsalu purvs» izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika zaudēti 71 tūkstoši kubikmetru jeb 7,8% no pašu izmantotās kūdras. Ugunsgrēka rezultātā radušos tiešos zaudējumus segšot apdrošināšanas atlīdzība.

Kūdras ieguves, pārstrādes un substrātu ražošanas uzņēmuma SIA "Pindstrup Latvia" ražošanas un pārdošanas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, nenozīmīgi samazinājušies, taču apgrozījums pieauga par 2,42% un sasniedza 73,28 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Palielinājusies arī uzņēmuma peļņa, tai pēc nodokļu nomaksa pieaugot līdz 9,79 milj.EUR.

Aizvadītajā pārskata gadā SIA "Pindstrup Latvia" nodarbināja 415 darbiniekus.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, galvenie faktori, kas ietekmēja pārskata gada rādītājus bija sekojoši: sabiedrības saistīto uzņēmumu lēmums samazināt krājumu līmeni Ķīnas noliktavās; pieaugošais pieprasījums un pieaugošās transporta cenas Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tirgos; iepriekšējās labvēlīgās kūdras ieguves sezonas pozitīvā ietekme uz izejmateriālu pieejamību un cenu; saspringtā situācija nodarbinātības jomā Latvijā.

Pārskata gadā uzņēmums veicis ieguldījumus nekustamajā īpašumā, ražošanas iekārtās un citos ilgtermiņa pamatlīdzekļos 3,04 miljonu eiro apmērā.

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Kūdras substrāta ražotājs SIA Pindstrup Latvia, investējot 5 miljonus eiro, Baložos izveidojis kokšķiedras rūpnīcu, kuras produkciju jauks kopā ar kūdru lauksaimniecības vajadzībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā rūpnīca ļaus ne tikai kļūt konkurētspējīgākiem tirgū, bet arī palielināt kopējo produkcijas apjomu par aptuveni 30%, turklāt ir radītas 25 jaunas darba vietas, stāsta Pindstrup grupas vadītājs Jans Astrups. Projekts īstenots, izmantojot ES struktūrfondu līdzfinansējumu 1,2 milj. eiro apmērā.

Latvijā izveidotā kokšķiedras ražotne Pindstrup grupai ir otrā, jo aptuveni 10 gadus līdzīga neliela rūpnīca strādā Ziemeļīrijā. «Kūdras un kokšķiedras maisījums savulaik tika radīts Lielbritānijā, jo šajā valstī nebija iespējams paaugstināt kūdras ieguves apjomus, kas spētu segt pircēju pieprasījuma pieaugumu. Turklāt eksperimentējot tika secināts, ka kūdras substrāta un kokšķiedras maisījumam ir labākas fizikāli ķīmiskās īpašības nekā vienam pašam kūdras substrātam, piemēram, ūdens noturība, neveidojas sēnītes utt.,» uzskaita J. Astrups. Viņš norāda, ka pašlaik pircēju pieprasītākais ir maisījums, kurā kokšķiedras īpatsvars ir 30%.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Lai gan Valdgales kūdras un meža ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās kūdras ražošanas uzņēmuma«Pindstrup Latvia» teritorijā, tā laikā tika konstatēti arī vairāki ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi ārpus ugunsgrēkaperimetra, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja iekšlietu ministrs RihardsKozlovskis (V).

Viņš norādīja, ka izmeklēšanā par Valdgales pagasta plašā ugunsgrēka izcelšanos pagaidām nekādu jaunumu nav, jo darbs ir laikietilpīgs, ņemot vērā dažādas veicamās tehniskās pārbaudes. Tomēr joprojām galvenā versija esot, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmuma «Pindstrup Latvia» teritorijā.

«Savukārt otrs gadījums, kas bija jau ārpus šī perimetra, pavisam citā vietā tai pašā novadā, pilnīgi noteikti bija ļaunprātīga dedzināšana. Tika aizdedzinātas septiņas vietas. Tā bija vairāku kilometru garumā apzināti veikta ugunsgrēka izraisīšana,» norādīja iekšlietu ministrs, apgalvojot, ka Valsts policija šo ļaunprātīgo dedzināšanupatlaban izmeklē.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem. Ugunsgrēka vietā joprojām notiek gruzdēšana, kuru atbildīgie dienesti rūpīgi uzrauga.

Šogad kopējais kūdras ieguves apmērs Latvijā bija apmēram 1,1 miljons tonnu un 62% no šī apmēra tika pārstrādāti, tādējādi nozarē šis gads bija ļoti labs, pauda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa norādīja, lai arī oficiālie dati vēl nav apkopoti, šogad kūdras ieguves apmēr bija virs vidējā rādītāja, salīdzinot ar citiem gadiem. Pēdējos 10 gados vidējais kūdras ieguves apmērs bija 0,95 miljoni tonnu gadā, tostarp pērn tie bija 1,07 miljoni tonnu. Kūdras ieguvi galvenokārt ietekmē laika apstākļi - cik liels ir nokrišņu daudzums ieguves sezonā, un šī vasara šajā ziņā bija ļoti izdevusies.

Runājot par Covid-19 ietekmi, Krīgere pauda, ka pandēmija skārusi tos kūdras ražošanas uzņēmumus, kuriem galvenie noieta tirgi ir valstīs, kas rūpnieciski nodarbojas ar puķu audzēšanu.

"Ziedu tirgus tiešām piedzīvoja ļoti lielu kritumu. Puķu audzēšana bija apstājusies, jo cilvēki tās vienkārši nepirka - nebija iespējas doties ciemos, nenotika svinības. Ziedu audzēšanas apmēri krietni samazinājās. Tie Latvijas kūdras uzņēmumi, kas bija specializējušies šajā jomā, cieta. Tāpat cieta uzņēmumi, kas produkciju eksportē hobiju tirgum un uz tām valstīm, kurās tika slēgti lielveikali un veikali, kuri tirgo preces hobiju tirgum. Pārējie uzņēmumi necieta, es pat teiktu, ka eksporta apmēri ir pieauguši," sacīja Krīgere.

Tādu gadu bizness Latvijā un pasaulē vēl nebija ne paredzējis, ne pieredzējis – 2020. gads pandēmijas rezultātā pamatīgi satricinājis biznesa vidi, apgriežot visu ar kājām gaisā, ilgermiņa prognozes nomainot pret spēju reaģēt ātri un pielāgoties operatīvi.

Daudzās nozarēs šis gads aizvadīts ar ievērojamiem apgrozījuma kritumiem, dīkstāvēm un zaudējumiem, bet ir arī nozares, kam jāspēj turēt līdzi uzrāvienam.

2020. gads ir bijis tāds eksperimentāls, kad viss, ko vien varēja, ir pārcelts uz interneta platformām, secina asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. “Lai arī pēdējos gados lielās mēbeļu izstādes lēnām pārvērtās par tādu satikšanās – ballīšu – vietu, bet samazinājās to nozīme lietišķajos darījumos, tomēr šogad tās klātienē nenotika. Taču tagad visu var redzēt, izmantojot informācijas tehnoloģijas, pat neizejot no savas istabas,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka daļa mēbeļu tirdzniecības arī iepriekš jau notika e-veikalos, bet tagad šī daļa tikai pieaugusi. “Eksportējam mēbeles faktiski uz interneta, nevis reālajiem lielveikaliem,” tā šā gada tendenci raksturo J. Griķis.