Finanšu piramīdas MMM-2011 būvnieks Sergejs Mavrodi paziņojis par sava lolojuma krahu, vēsta Krievijas mediji.

«Atjaunot finanšu piramīdas MMM-2011 darbu un atsākt naudas izmaksu pašreizējos apstākļos ir vienkārši neiespējami,» aizvadītajā nedēļas nogalē paziņoja piramīdas izveidotājs Sergejs Mavrodi.

Viņš atgādināja, ka pirms pāris nedēļām piramīdas darbība nonāca «miera režīmā», kura laikā netika izmaksāta nauda. S. Mavrodi pauda, ka līdz ar to ieguldītāji sākuši aktīvi izņemt naudu, informē Lenta.ru.

Saglabājot «miera režīmu» līdz 15. jūnijam, S. Mavrodi ir pildījis vienu no saviem solījumiem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai tiks pildīti arī citi solījumi, raksta medijs. Iepriekš S. Mavrodi pauda, ka pēc šīs piramīdas darba beigām tiks sākta jaunas piramīdas būvniecība. «Ir jāspēj raudzīties patiesībai acīs, lai cik rūgta tā arī nebūtu,» norādīja piramīdas būvnieks.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Finanšu piramīdas MMM-2011 dibinātājs Sergejs Mavrodi pārtraucis naudas izmaksu finanšu sistēmas dalībniekiem. S. Mavrodi to nodēvējis par piramīdas «miera režīmu» un paziņojis par jaunas finanšu piramīdas izveidi, vēsta Krievijas mediji.

Naudas plūsmas izmaksa pārtraukta līdz 15. jūnijam, un arī pēc tās atjaunošanas naudas izmaksa būs «ārkārtēji ierobežota», sīkāk nepaskaidrojot, kas ar to domāts, raksta RIA Novosti (РИА Новости). Tāpat patlaban jau ir pārtraukta MMM biroju Ukrainā darbība.

Jaunā finanšu piramīda, ko uzsācis būvēt S. Mavrodi, nosaukta līdzīgi kā iepriekšējā – MMM-2012. Finanšu piramīdām MMM veltītajā portālā S. Mavrodi raksta, ka šis posms ir «miera režīms», un atgādina finanšu piramīdas noteikumu 18. punktā minēto, ka pastāv naudas izmaksu pārtraukšanas iespējamība.

Sakarā ar finanšu piramīdu MMM-2011 pret tās būvētāju Mavrodi Moldāvijā ierosina krimināllietu, vēsta Krievijas mediji. MMM-2011 būvēšanā ar reklāmas palīdzību sociālajos tīklos un Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tika aicināti pievienoties arī Latvijas iedzīvotāji.

Moldāvijas Nacionālā banka vērsusi valsts iedzīvotāju uzmanību uz «finanšu piramīdas nelikumīgo dabu» un brīdinājusi par risku zaudēt MMM-2011 piramdīdā ieguldītos līdzekļus.

Arī Moldāvijā finanšu piramīda MMM-2011 darbojas, izmantojot internetu. Jau vēstīts, ka piramīdas darbības princips ir MMM dolāru iegāde pēc noteikta kursa. Ieguldītājiem atkarībā no ieguldījuma veida tiek solīta peļņa 20-75% apmērā, kā arī dažādi citi papildu bonusi par reģistrāciju, piesaistītajiem cilvēkiem utt. Jaunu klientu piesaistei sociālajos tīklos kompānija pat sola maksāt 20 ASV dolāru katram, kurš no jauna tai pievienojas. MMM savā mājaslapā norāda, ka neko negarantē un ka, iesaistoties tajā, iespējams zaudēt visu naudu.

MMM finanšu piramīda sola ieguldītājiem peļņu 20-75% apmērā, bet atbildīgās iestādes pagaidām nespēj liegt tai piesaistīt ieguldījumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija plešas Latvijā, jo MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas ir pārgājusi uz lielajiem plakātiem, bet valsts iestādes pagaidām plāta rokas. Piramīdas dibinātājs ir Sergejs Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Apsūdzībās par krāpšanu viņš tika arestēts 2003. gadā, bet 2007. gadā atbrīvots, un atkal izveidojis līdzīgu organizāciju.

MMM pārstāvji ir tikušies arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertiem, taču neesot runāts par licences saņemšanu, skaidro FKTK pārstāve Ieva Upleja. Komisija ir saskatījusi MMM veiktajās aktivitātēs finanšu piramīdas pazīmes un par to brīdinājusi sabiedrību ar mediju starpniecību. Tomēr I. Upleja uzsver, ka Latvijā nav tiesību normu, kas aizliegtu finanšu piramīdas izveidošanu. Finanšu piramīdas mērķis ir īsā laikā gūt maksimālu peļņu no arvien jauniem shēmas dalībniekiem, kā rezultātā vienīgie ieguvēji īstermiņā būs paši sākotnējie shēmas dalībnieki, bet vēlāk iesaistījušies dalībnieki zaudēs visu ieguldīto, paliekot bez jebkādām garantijām. Agrāk vai vēlāk finanšu piramīda vienmēr sabrūk, jo tai nav citu peļņas gūšanas avotu, kā tikai jaunu dalībnieku piesaistīšana un to spēja nosegt sākuma dalībnieku peļņu. Piramīdas sabrukšanas gadījumā, ja «jaunākie» dalībnieki zaudē visu ieguldīto naudu, «senākie» dalībnieki var tikt saukti pie atbildības par krāpšanu. Lai arī FKTK apgalvo, ka piesaistīt iedzīvotāju noguldījumus Latvijā ir atļauts darīt tikai komisijas licencētām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, patlaban nekādas sankcijas pret MMM pārstāvjiem veikt nav iespējams, jo, lai personas sauktu atbildības par krāpšanu, ir nepieciešams kāds cietušais, kas šajā gadījumā būtu persona, kas zaudējusi naudu. Taču, kamēr policijai nav informācijas par šādām personām, trūkst nozieguma sastāva, lai kādu sauktu pie atbildības. Komisija gan ir informējusi arī Valsts policiju par visiem gadījumiem, kad tiek mēģināts piesaistīt noguldījumus vai veikt ieguldījumus bez attiecīgas licences.

Latvijas Uzņēmuma reģistrā iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 KLUBS - kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu. Dienas Bizness jau vēstīja, ka valsts iestādes šobrīd ir bezspēcīgas, lai atteiktu organizācijas reģistrēšanu.

Pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas iedzīvotāja Sergeja Mavrodi (attēlā) sekotāji. Mavrodi kļuva slavens 90.gados, kad viņa firma MMM radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Pirms gada Mavrodi atgriezās, lai veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas – visas naudas operācijas notiek internetā.

Kopš rudens MMM interneta lapai ir arī latviskā versija. Piramīdas slavinošas reklāmas izlīmētas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, pieturās. Milzīga reklāma uzslieta arī uz Krasta ielas.

Situācija ir amizanta, jo Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtie biedrības MMM 2011 Klubs norādītie mērķi ir attīstīt un popularizēt finašu piramīdas darbību Latvijā, sadarboties ar citām finanšu piramīdas klubiem. Biedrība MMM 2011 Klubs savu iesniegumu iesniegusi rģistrācijai 24. 02.2012, taču UR valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte, un iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu pagarinājis līdz 16.04.2012. Iespējams, ka biedrības vadība pārrēķinājās ar tās reģistrācijas ātrumu un tāpēc jau bija sagatavojusies masveida kampaņai, aplīmējot ne tikai dzīvojamo māju kāpņutelpas ar reklāmas plakātiem, bet arī izvietojot lielās reklāmas Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un ielās.

Savulaik lielākās Krievijas finanšu piramīdas MMM organizētājs Sergejs Mavrodi intervijā žurnālam The New Times visai kritiski izteicies par Bernarda Medofa izveidoto finanšu piramīdu, kuras sabrukšana investoriem visā pasaulē radījusi aptuveni 65 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus.

Finanšu piramīdu organizēšanā pieredzējušais S. Mavrodi apgalvo, ka finanšu piramīdas savā ziņā līdzinās velosipēdiem, proti, tikko tās apstājas, tās krīt.

Viņaprāt, B. Medofa lielākā kļūda bijusi tā, ka viņš nav paredzējis globālo finanšu krīzi un pēc tam viņam «uzdevuši nervi». «Viņš taču pat nebija nekā sagatavojies – neko nepasāka, nepārrakstīja aktīvus radiniekiem,» tā S. Mavrodi.

Pēc finanšu piramīdas MMM radītāja domām, finanšu piramīdas var uzskatīt par ekonomikas parazītiem. «Pirmkārt, ja reiz dabā pastāv parazīti, tad viņi, acīmredzot, ir vajadzīgi. Ja tos visus mēģinās iznīcināt, ekosistēma sabruks un vēl nav zināms, kas notiks,» tā S. Mavrodi, norādot, ka finanšu piramīdas, kas līdzīgas B. Medofa radītajai, pasaulē pastāv gadu desmitiem ilgi un, iespējams, nemaz nav tik sliktas, jo arī bankas nepastāv mūžīgi un to bankrota gadījumā investori cieš zaudējumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

Pēdējās kampaņas laikā Latvijas Zinātniskā Ekspedīcija, kas jau vairākus gadus strādā Sakaras Pakāpju Piramīdā (Ēģiptē), sadarbībā ar Ēģiptes Senlietu Augstākā Senāta Padomi, Dr. Zahi Havasa (Zahi Hawass) vadībā, veiksmīgi paveica būtisku zinātnisku darbu, kura mērķis bija saglabāt un atjaunot pasaules vecāko akmens celtni.

Š.g. aprīlī Latvijas Zinātniskā Ekspedīcija sadarbībā ar Latvijas būvfirmu RE&RE turpināja jau iepriekš uzsāktos un veica jaunus izpētes un uzmērīšanas, kā arī nostiprināšanas darbus. Kopumā izpētē ieguva apjomīgu informāciju, ko apstrādājot tika veikti vairāki unikāli atklājumi un tika pierādīta pilnīgi jauna teorija. Tā apgāž visus līdzšinējos pieņēmumus un pasaulē atzītās teorijas par pasaules vecākās celtnes celtniecības hronoloģiju, tās tiešo nozīmi un funkcijām.

Šai ekspedīcijai tika piesaistīti 15 dažādi zinātnieki un speciālisti, tai skaitā veido valsts vēsturē lielāko zinātnisko komandu, kas jebkad ir bijusi mobilizēta ārzemēs.

Darbi tika veikti 5 pamata kategorijās:

Apmēram ap to pašu laiku, kad Latvija piedzīvoja tā saukto Bankas Baltija epopeju, Krievijā daudz lielākā apmērā plosījās Sergeja Mavrodi dibinātā kompānija MMM, no šīs kaimiņvalsts iedzīvotājiem kopumā izkrāpjot ap 250 miljardiem rubļu.

Krievijas varas iestādes panāca Mavrodi notiesāšanu par krāpniecību, pāris reizes pa neilgam laika posmam liekot šim cilvēkam laiku pavadīt nebrīvē, taču pats galvenais - liedza veikt finanšu darbību. Saprazdams, ka Krievijā, pamēģinot veikt līdzīgas darbības, varētu atkal nokļūt aiz restēm, turklāt uz daudz ilgāku laiku, Mavrodi sāka darboties citā valstī. Nevis, piemēram, Salvadorā, Kambodžā vai Ekvadorā, bet gan daudz tuvāk Krievzemei - Latvijā. Paradoksāli, protams, bet fakts, it īpaši jau ņemot vērā, ka, atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atziņai, atjaunotais MMM ar nosaukumu MMM-2011 pilnīgā mierā šeit veic nelicencētu pakalpojumu sniegšanu, ko, vienkārši sakot, jādēvē par kārtējo finanšu piramīdu - vismaz tādas pazīmes esot. Tātad - kamēr banku darbību uzrauga FKTK, pasākumu, kam ir finanšu piramīdas pazīmes, neuzrauga neviens. Bail pat iedomāties, kas notiks brīdī, kad to sapratīs visi iespējamie mahinatori, kuri tādā veidā ir raduši nopelnīt sev naudiņu. Kā tad darbojas šādas shēmas… Galvenais mērķis ir piramīdas dibinātājiem gūt naudu no cilvēkiem, kas tai būs pievienojušies ne gluži pirmajās rindās, un tās darbība balstās tikai uz tās spēju piesaistīt arvien jaunus dalībniekus. Vairs nespējot piesaistīt jaunus dalībniekus, beidz pastāvēt arī pati finanšu piramīda, un tie dalībnieki, kas pievienojušies piramīdai kā pēdējie, savus līdzekļus pilnībā zaudē. Vienkārši sakot, vinnētāji atrodas tikai pašā piramīdas spicē, bet visi pārējie ir zaudētāji. Un Latvijā šobrīd mierīgi strādā uzņēmums, kurš realizē šādas darbības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Valsts policija (VP) aicina atsaukties cilvēkus, kas zaudējuši naudas līdzekļus MMM-2011 finanšu piramīdas shēmā, informējot par to FKTK vai VP.

Atbildīgās iestādes, pamatojoties uz saņemto informāciju, izskatīs iespēju saukt pie atbildības vainīgās personas.

Komisija uzsver, ka cietušajām personām ir būtiski vērsties ar iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, lai finanšu piramīdas shēmas organizēšanā vainojamās personas varētu saukt pie atbildības.

Cietušās personas iesniegumus var iesniegt jebkurā tuvākajā policijas iecirknī vai informēt policiju pa tālruņiem 67208336, 67208663 vai arī sniedzot informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (Kungu ielā 1, Rīgā, LV-1050; E-pasts: [email protected]; Fakss: 67225755).

Db.lv jau vēstīja, ka maijā Finanšu piramīdas MMM-2011 dibinātājs Sergejs Mavrodi pārtraucis naudas izmaksu finanšu sistēmas dalībniekiem. S. Mavrodi to nodēvējis par piramīdas «miera režīmu» un paziņojis par jaunas finanšu piramīdas izveidi.

Db ziņoja, ka A. Kauliņš saņēmis draudus par rakstiem, kuri atspoguļoja nelikumības finanšu piramīdas European Prosperity Club darbībā. Tajā pašā dienā redakcijā vērsās EPC pārstāvis.

European Prosperity Club (EPC) nosaukums šogad mainīts uz Mulberry Group. Tās atzara Mulberry Team prezidents Nikolajs Šestakovs pastāstīja Db, ka vasarā saņēmis draudus par plānotu melnā PR kampaņu pret finanšu piramīdu. Pēc viņa vārdiem, draudējis esot kādreizējais šīs piramīdas projektu vadītājs Staņislavs Makarenko, bet aiz viņa stāvot brālis, uzņēmējs Vadims Makarenko. N. Šestakovs liedzās, ka kompānijai būtu piramīdas raksturs. "Mēs visi ticam Dievam un strādājam nevis peļņai, bet lai mainītu cilvēku attieksmi pret naudas iegūšanas veidu. Tā ir kā filozofija," pauda N. Šestakovs. Viņš apgalvoja, ka ieguldītāju vidū esot pat Saeimas deputāti.

Nav nepieciešams strauji mainīt likumdošanu, lai tiktu ierobežota finanšu piramīdu veidošana. Tā uzskata Saeimas Pieprasījuma komisijas pieaicinātie eksperti.

Jāatgādina, ka šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad Latvijā Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija sāka plesties un MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas pārgājusi uz lielajiem plakātiem. Piramīdas dibinātājs ir S. Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Jānis Brazovskis norādīja, ka aptauju dati liecina, ka aptuveni 93% Latvijas iedzīvotāju negrasās iesaistīties finanšu piramīdās.

FKTK uzskata, ka viens no galvenajiem aspektiem šādās situācijās ir skaidrojošais darbs, proti, sabiedrībai ir jāskaidro, kāpēc nevajadzētu iesaistīties šādās finanšu piramīdā un ieguldīt tur naudu. Kā arī vienmēr būšot daļa cilvēku, kas iesaistīsies un ieguldīs 200 līdz 300 Ls, un pret to cīnīties nebūs iespējams. J. Brazovskis norādīja, ka tie pārsvarā esot viņa vecuma vīrieši, kuriem ir spēlmaņa profils. Viņš piebilst, ka ir daļa ļaužu, kas vēlas riskēt un tur neko nevar darīt – ne ar likumu, ne arī ar skaidrošanu.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība, un valstij ir jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno biedrība MMM-2011, kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes.

Šādu uzskatu pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

«Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka MMM atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus,» savu uzskatu skaidro V. Jerošenko.

Par spīti izkrāptiem miljoniem rubļu Novosibirskas instances pārtrauc izmeklēšanu pret Mavrodi un viņa rokaspuisi.

Pirms pāris gadiem par Sibīrijas galvaspilsētu dēvētājā Novosibirskā finanšu manipulators Sergejs Mavrodi sarīkoja «finanšu apokalipsi», kā to nodēvēja Komsomolskaya Pravda. Laikraksts tolaik lēsa, ka krāpnieciskās shēmas MMM-2011 piesaistītie līdzekļi sit pušu jebkuras reģiona biznesa investīcijas. Piramīdas darboņi uz ielām dalījuši iedzīvotājiem savus tālruņa numurus, uzrakstītus uz 50 rubļu banknotēm. Šādi izdalīti 30 tūkstoši rubļu. Ilgi nebija jāgaida arī «pastardienu» jeb finanšu piramīdas MMM-2011 sabrukumu. Iznākumā Novosibirskas apgabala Galvenā izmeklēšanas pārvalde (GIP) pērn aprīlī sāka piramīdas vietējā pārstāvja Alekseja Astafjeva nodarījumu izmeklēšanu, bet maijā – arī pret pašu Mavrodi. Vēlāk abas lietas tika apvienotas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

Pasaulē populārā kriptovalūta bitkoins ir piramīdas shēma, uzskata bijušais Welss Fargo vadītājs Diks Kovacevičs.

CNBC raksta, ka viņš uzsvēris: «Es uzskatu, ka tā ir piramīdas shēma. Tam nav jēgas. Esmu tikai pārsteigts par to, ka tā vērtība nav vēl zemāka.»

Tādējādi Kovacevičs ietilpst to baņķieru vidū, kuri distancējas no kriptovalūtu buma. Līdzīgus uzskatus ir paudis arī J.P. Morgan Chase vadītājs Džeimijs Daimons, septembrī nodēvējot bitkoinu par krāpšanu. Pagājušajā nedēļā intervijā Fox Business gan viņš paudis nožēlu par šo izteikumu, taču piebildis, ka nav ieinteresēts šajā ieguldījumā.

Kovacevičs neuzskata, ka bitkoins ir krāpšana: «Šeit nav krāpšanas, taču tā ir piramīdas shēma. Jūs ieguldāt kaut kur, kur kāds cits plāno investēt. Un daži cilvēki no tā iegūst. »