Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi, saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir SIA Siguldas minerālūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

2011. gadā Latvijas Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē Sigulda, bet 2012. gadā arī atradnē Turaida. «Dabīgā minerālūdens ieguve un ražošana ir sarežģīts un dārgs process,» atzīst SIA Siguldas minerālūdens Ražošanas un kvalitātes daļas vadītāja Agita Ādamsone. Siguldas minerālūdens produkcijas klāstā esošie minerālūdeņi Sigulda un Turaida iekļauti Latvijā atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstā.

Lai saņemtu atļauju iegūt un ražot dabīgo minerālūdeni, vispirms jāveic konkrētās vietas ģeoloģiskā izpēte. Uzņēmumam Siguldas minerālūdens pieder trīs urbumi – 200 metru, 272 metrus un 462 metrus dziļi. Minerālūdens Sigulda nāk no dziļākā urbuma, un ūdens mineralizācija ir 3,1–3,6 grami uz litru (g/l). Tas ir nātrija-magnija-kalcija-hlorīda-sulfātu vidēji mineralizēto minerālūdeņu grupas produkts. Turaidai ir teju desmitkārt mazāka mineralizācija – 0,32–0,43 g/l. «Sigulda ir vieta, kur pazemē sāļūdeņi satiekas ar saldūdeņiem, tāpēc minerālūdenim Sigulda ir tikai šai vietai raksturīga garša,» ūdens īpašības raksturo A. Ādamsone.

Pirms diviem gadiem nodegušo Stelpes minerālūdens ražotni pagājušajā nedēļā otrajā izsolē iegādājies SIA Bēris īpašnieks Guntis Sipovičs, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Stelpes minerālūdens nopirkts, pārsolot izsolē noteikto sākumsummu – 39 750 latus, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums – zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kas novērtētas ar 3300 latiem, izsoles sākumcena bija 2475 lati. Šī summa pārsolīta vairākkārt, un arī šī nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks ir Guntis Sipovičs.

Oficiāli darījums tiks atzīts par spēkā esošu, tiklīdz būs ieskaitīta nauda un tiesā apstiprināts pats izsoles akts, Bauskas Dzīvei sacīja tiesu izpildītāja.

«Īpašumi iegādāti par bankas līdzekļiem. Kustamā manta jeb ražošanas iekārtas noformētas SIA Bēris, ēkas – SIA Viktura, bet zeme man kā privātpersonai. Esam vienojušies ar Swedbank par darījuma kreditēšanu. Lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības finanšu resursus ražošanas attīstībai, tiek kārtoti dokumenti iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā,» skaidroja G. Sipovičs.

Latvija pārņems ES prasības par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību pārstrādāto versiju un EK Direktīvu, kas izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežas un marķēšanas prasības un nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei.

To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts «Noteikumi par prasībām dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim un valsts nodevu par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu», kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Abas Direktīvas nosaka dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma prasības un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Noteikumu projektā noteiktas arī prasības par dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādē iesaistīto pušu pienākumiem un atbildību.

Noteikumu projektā ir noteikts valsts nodevas apmērs par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu un valsts nodevas samaksas kārtību, kā arī precizēti kompetento institūciju pienākumi un atbildība. Par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū maksājama valsts nodeva 100 latu apmērā, savukārt par atļaujas atkārtotu izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū – 30 lati.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

SIA Siguldas minerālūdens attīstībā investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Ieguldījumi veikti ražotnes modernizācijā, tostarp tehnoloģijās, ražošanas līnijās un iekārtās. Siguldas minerālūdens pērn saražojis ap pusmiljons pudeļu dabīgā minerālūdens, šogad apjomi pieaugs.

Siguldas minerālūdens tirdzniecības vadītājs Agris Locs stāsta, ka kompānija aktīvu darbību izvērsusi tieši pēdējo divu gadu laikā. Viņš neslēpj, ka mērķi ir ambiciozi – aizņemt 10 – 12 % pudelēs pildītā dzeramā ūdens segmentā, šobrīd siguldieši aizņem ap 1,5 % šī tirgus. Šo mērķi plānots sasniegt, aktivizējot savu darbību, tostarp sākot eksportu. Tiesa, jāņem vērā, ka konkurence dzeramā ūdens tirgū ir ļoti sīva.

Šonedēļ Db.lv piedāvā ielūkoties viena no Latvijas minerālūdens – Mangaļu – sagatavošanas un fasēšanas procesā.

Mangaļu minerālūdens zīmols ieviests 1994. gadā, savukārt tā ražošanas līnija tika atjaunota 2006. gadā. Pašlaik līnija ir automatizēta un visā minerālūdens ražošanas procesā tiek nodarbināti seši cilvēki. Ūdens urbums atrodas turpat Cido grupas teritorijā, Ostas ielā 4.

Ģeologi apgalvo, ka Mangaļu 3 minerālūdens varētu būt 20 tūkstošus gadus vecs. «Mangaļi 3 ūdens gūtnes apgabalā Vidusdevona Pērnavas ūdens horizontā ūdens vecums varētu būt lielāks par 20 tūkstošiem gadu. Jāņem vērā, ka šī modeļa ūdens vecuma aprēķins ir jāinterpretē kā ūdens uzturēšanās ilgums iežos, nemainoties ārējiem apstākļiem, kur ūdens vecuma aprēķins ir balstīts uz pazemes ūdeņu plūsmas aprēķinu mūsdienu situācija,» Db.lv, pamatojoties uz ģeoloģu teikto, pauda uzņēmuma pārstāvji.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Latvijas loģistikas un pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kas pazīstams ar zīmolu Valdo, gatavojas investēt septiņus miljonus litu (divus miljonus eiro) Lietuvas Liķēnu minerālūdens ražošanas atjaunošanā.

Pirmais minerālūdens urbums Lietuvas Biržu rajona Liķēnos tika veikts 1960.gadā. No 1964.gada minerālūdens, kas tur tika iegūts no 432 metru dziļuma, bija pazīstams ar nosaukumu Likenai, bet ūdens no vairāk nekā kilometra dziļuma - ar nosaukumu Aukštaitija.

Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas šā minerālūdens ieguve apsīka, bet urbumu vieta šobrīd pieder Panevēžas republikāniskajai slimnīcai.

Voldemāra īpašnieks, bijušais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļķūns izteicis cerību, ka ar slimnīcas vadību izdosies vienoties par sadarbību.

«Tam būtu jābūt kopuzņēmumam - šāda darbības forma būtu pieņemama abām pusēm. Mēs par saviem līdzekļiem uzceltu modernu minerālūdens ražotni, bet ūdens piegādātāja būtu slimnīca. Šāda sadarbība nestu labumu visam Biržu rajonam - dabiskais minerālūdens veikalu plauktos savā ziņā kļūtu par reklāmu Liķēnu dziednīcām,» viņš piebildis.

Dzērienu ražotāja SIA «Cido grupa» apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu. Uzņēmums pēdējos gados uzrāda labākos finanšu rādītājus tā vēsturē, informē SIA «Cido Grupa» pārstāve Inese Lielpinka.

«Mēs esam Latvijas veiksmes stāsts un varam lepoties ar mūsu sasniegumiem tepat reģionā un pasaulē, ko ar mērķtiecīgu darbu uzlabojam katru nākamo gadu. Vēlos uzsvērt, ka esam vienīgais sulu lielražotājs valstī ar ražotni tepat Latvijā. Globālo izaicinājumu laikmetā esam spējuši uzlabot ražotnes konkurētspēju un nostiprināt tās pozīcijas, kļūstot par vienu no flagmaņiem pārtikas ražošanā,» darbības rezultātus komentē SIA «Cido grupa» ģenerāldirektors Marijus Kirstukas.

Pateicoties mērķtiecīgam darbam vietējā un eksporta tirgos, uzņēmums turpina pakāpenisku izaugsmi – pērn «Cido grupa» gada apgrozījums pieauga par aptuveni 9%, sasniedzot uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu – 58,3 miljonus eiro.

Siguldas minerālūdens, kas jau vairāk nekā gadu ražo dabīgos minerālūdeņus Sigulda un Turaida, radījis jaunu produktu – dzeramo ūdeni Gauja.

Tas veltīts Gaujas nacionālajam parkam 40 gadu jubilejā. Siguldas minerālūdens ražotie minerālūdeņi tiek iegūti no Gaujas nacionālā parka dzīlēm, tādēļ uzņēmums vēlas atbalstīt dabas aizsardzību un sniegt savu ieguldījumu teritorijas sakopšanā, informē SIA Siguldas minerālūdens tirdzniecības vadītājs Agris Locs. Lai sasniegtu šo mērķi, šī gada aprīlī Siguldas minerālūdens ražotne un Dabas aizsardzības pārvalde uzsākušas savstarpēju sadarbību.

Līdz ar jaunā produkta ieviešanu tirgū, tiek uzsākta ilgstoša atbalsta akcija - no katras pārdotās dzeramā ūdens Gauja pudeles, Siguldas minerālūdens ziedos vienu santīmu Gaujas krastu sakopšanai. Dzeramais ūdens Gauja tiek iegūts no 200m dziļa, sertificēta urbuma un pircējiem būs pieejams gan gāzēts, gan negāzēts 1,5l tilpuma PET pudelēs sākot no maija tirdzniecības vietās visā Latvijā. Savukārt jau 27.aprīlī Siguldas minerālūdens aicina pievienoties Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajai talkai pie Gūtmaņa alas un Krimuldas pilsdrupām.

Dzērienu industrijā šis būs izaicinājumiem piesātināts gads, ko ietekmēs cenu kāpums dažādiem ražošanai nepieciešamiem izejmateriāliem, kuru izmaksas pasaules tirgū ir būtiski paaugstinājušās un jau pērn radīja lielu spiedienu uz nozari.

To paredz viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Cido Grupa. Kopumā Latvijā šogad stabilākie rezultāti esot prognozējami ūdens tirgū, kur pērn labvēlīgo laika apstākļu, kā arī tirgū laistu jaunu produktu dēļ izdevās sasniegt labus rezultātus. Piemēram, pērn dabīgā minerālūdens Mangaļi noietu izdevās palielināt par 5% attiecībā pret 2010. gadu. Veiksmīgos rezultātus sekmēja arī tirgū laistais produkts – viegli gāzētais dzeramais ūdens Mangaļi. Pēc Cido Grupa aplēsēm 100% sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgū situācija šogad saglabāsies līdzīga kā aizvadītajā gadā. Turpretī alus segmentā rezultātus likumsakarīgi ietekmēs gan sezonas laika apstākļi, gan iespējamās izmaiņas valsts likumdošanā, līdz ar to prognozēt rādītājus vēl pāragri.

SIA CIDO Grupa pērn vienpadsmit mēnešos ieguldījusi vairāk nekā 500 tūkstošus eiro uzņēmuma attīstībā. Investīcijas galvenokārt veido produktu sortimenta paplašināšana sulu un alus segmentos un videi draudzīgāka EcoFormas iepakojuma ieviešana dabīgajam minerālūdenim Mangaļi, informē SIA Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

SIA CIDO Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas norāda, ka kompānijai pērn bijuši vairāki nozīmīgi investīciju projekti, kas veicinājuši uzņēmuma izaugsmi dažādos tirgus segmentos.

Uzņēmums paplašinājis zīmolu Amigos ar jauniem sulu produktiem. Pērn viens no nozīmīgākajiem investīciju projektiem ir videi draudzīgāka EcoForma iepakojuma ieviešana dabīgajam minerālūdenim Mangaļi, ieguldot projektā ap 250 tūkstošus eiro. Ar šo projektu CIDO Grupa turpina iesākto vides programmu, veicot būtiskus uzlabojumus ražošanā un produktu iepakojumā, lai ražotu videi un ekoloģijai draudzīgākus produktus.

Dzērienu ražotājs SIA «Cido grupa» uzņēmuma jubilejai veltīta «Cido» cidoniju un smiltsērkšķu nektāra ražošanas sākšanā investējis 10 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijā.

«Investīcijas produkta attīstībā bija apmēram 10 000 eiro,» norādīja kompānijas pārstāvji.

Saskaņā ar kompānijā vēstīto, jubilejai veltītā nektāra ražošanas sākšanu «Cido grupa» ir atgriezusies pie kompānijas pirmsākumiem, kad pirms vairāk nekā 20 gadiem uzņēmums sāka darbību ar cidoniju sīrupa ražošanu. Jaunais nektārs ir pieejams viena litra iepakojumā un papildina «Cido grupa» sulu līniju. Produktu plānots realizēt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā.

«Cido grupas» pārstāvji atgādināja, ka kopš darbības sākuma uzņēmums ir kļuvis par līderi Baltijā sulu un nektāru segmentā. «Cido grupa» kopumā sulas realizē aptuveni 20 ārvalstīs, tostarp Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Polijā, Itālijā, Spānijā, Maltā, Izraēlā, Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, ASV, Kanādā, Ķīnā un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kā arī Lietuvā, Igaunijā un Lībijā.

Jūlija pirmajās nedēļās minerālūdens Mangaļi pārdošanas apjomi, salīdzinot ar jūniju, pieauguši par 33%.

Par to DB.lv informēja CIDO grupa. Uzņēmuma eksperti atzīst, ka dabīgā minerālūdens Mangaļi noiets jūlija pirmajās divās nedēļās ļauj prognozēt pārdošanas apjomu, kas pēdējo trīs gadu laikā vērtējams kā rekordaugsts. Salīdzinot šī gada jūlija pirmās divas nedēļas ar tādu pašu laika posmu pērn, pārdotā minerālūdens Mangaļi apjomi pieauguši par 25%. «Ūdens ir izteikts karstās sezonas produkts, un augsts pieprasījums pēc tā ir visas vasaras garumā.

Dzērienu ražotājas SIA CIDO Grupa produkcijas eksports veido 24% no pārdošanas rezultātiem. Lai vēl vairāk Igaunijā nostiprinātu pozīcijas un palielinātu produkcijas noietu dzērienu segmentā, dibināts uzņēmums Royal Unibrew Eesti, kas Igaunijas tirgū nodarbosies ar CIDO produkcijas realizāciju.

Royal Unibrew Eesti ir Royal Unibrew grupas uzņēmums.

Šogad CIDO Grupa eksporta apjomi kopumā palielinājušies par 5%, salīdzinot ar pērno gadu. Galvenais pieaugums ir novērojams CIDO sulu segmentā. Galvenie CIDO Grupa eksporta tirgi ir kaimiņvalstis. Vislielāko eksporta īpatsvaru veido Lietuva – 53%. Uz Igauniju eksports veido 22%, bet uz Krieviju – 16%. Galvenais eksporta produkts ir CIDO sulas, nektāri un sulu dzērieni, kas veido 39% no Latvijā saražotā dzērienu apjoma šajā segmentā.

Uz sulu segmenta potenciālu Igaunijā norādot pircēju paradumu atšķirības – igauņi sulas dzer vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Saskaņā ar Eiropas Augļu sulas asociācijas datiem (European Fruit Juice Association) 2011.gadā igauņi patērēja vidēji 22 litrus sulas un nektārus uz iedzīvotāju, savukārt Latvijā tikai vidēji 13 litrus uz iedzīvotāju un Lietuvā – aptuveni 12,5 litrus uz iedzīvotāju. Kopumā pērn Igaunijā sulu un nektāru patēriņš veidoja 29 miljonus litrus, no kuriem 24% bija apelsīnu, 20% - multiaugļu, bet 16% - ābolu sulas un nektāri.

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

Dzērienu ražotājs Baltijā SIA «Cido Grupa» aizvadīto gadu noslēdza gadu ar 66,4 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt neto peļņa sasniedza 5 miljonus eiro. 2018. gadā «Cido Grupa» attīstībā investēja 0,5 miljonus eiro.

«Aizvadītajā gadā spējām panākt izaugsmi un sasniedzām līdz šim labākos finanšu rezultātus, neraugoties uz sīvo konkurenci un īpaši alus kategoriju ietekmējošiem valdības lēmumiem. Tam pamatā bija veiksmīgi izvēlēta portfeļa diversifikācijas stratēģija, patērētāju mīlētāko zīmolu produktu attīstīšana, kā arī mērķtiecīgs komandas darbs. Lielākie investīciju projekti bija saistīti ar ražošanas efektivitātes celšanu un ražotnes pielāgošanu visaugstākajām kvalitātes un drošības prasībām «PepsiCo» produktu licencētai ražošanai,» saka SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas, uzsverot, ka «patlaban «PepsiCo» dzērienu klāsts visam Baltijas tirgum tiek ražots tieši Latvijā.»

Pirms diviem gadiem nodegušās Stelpes minerālūdens ražotnes atkārtotajā izsolē šodien pārdotas gan ražošanas ēkas, gan zeme, tomēr jaunais ražotnes īpašnieks tiks atklāts pēc visu formalitāšu nokārtošanas jūnija beigās, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Kā liecina ieraksts izdevumā Latvijas Vēstnesis, šodien tika izsolīts SIA Mežotne LDA piederošais nekustamais īpašums Stelpes pagastā, Vecumnieku novadā, kas sastāv no ražošanas ēkas, kantora, nojumes un šķūņa. Īpašuma novērtējums ir 53 tūkst.latu, un tā sākumcena noteikta 39 750 latu.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums - zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kuru novērtējums ir 3300 latu, bet izsoles sākumcena norādīta 2475 lati.

Kā norādīja tiesu izpildītāja, uz izsoli bija pieteikušies četri pretendenti. Jaunais ražotnes īpašnieks ir privātpersona, kas ražošanas attīstībai nodibinājusi divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tomēr viņa vārds tiks atklāts jūnija nogalē, kad tiks nokārtotas visas ar darījumu saistītās formalitātes.

Stelpes minerālūdens ražotni, visticamāk, izsolīs otru reizi.

Pirmajā izsolē pašu ražotni un iekārtas nav izdevies nosolīt un, visticamāk, tiks rīkota atkārtota izsole. To Db sacīja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Otra izsole, iespējams, notiks aprīlī.

Pirmajā izsolē nosolīts zemes gabals ar nosaukumu Avots un zemes gabals, uz kura atrodas Latvijas pirmā minerālūdens ražotne. Kurš nosolījis abus zemes gabalus, pagaidām tiesu izpildītāja neatklāj, sakot, ka to varēs darīt pēc tam, kad tiesa apstiprinās izsoles rezultātus. Arī Stelpes uzņēmumam kredītu izsniegušās Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte pauda, ka izsoles uzvarētājs būs zināms aptuveni pēc mēneša. Db jau vēstīja, ka Stelpes minerālūdens ražotnes izveidē 2009.gadā tika ieguldīti apmēram 1,4 miljoni latu. 2010.gada 25.septembrī ražotnē notika ugunsgrēks, kas pilnībā iznīcināja ražošanas ēkas jumtu.

Gruzijas minerālūdens «Borjomi» piegādātāja un «Maxima Latvija» sadarbība joprojām ir uz jautājuma zīmes, jo «Borjomi» vēl arvien neesot pielāgojušies «Maxima Latvija» cenu politikai. Joprojām notiek pārrunu process, biznesa portālam db.lv pastāstīja Jānis Beseris, mazumtirdzniecības uzņēmuma Korporatīvo attiecību departamenta direktors.

«Šā gada sākumā «Maxima Latvija» veikalos tika veikta cenu samazināšana, un «Borjomi» nespēja piedāvāt atbilstošu piedāvājumu. Gruzijas minerālūdens «Maxima Latvija» veikalos ir iecienīts. Pircēji ir novērtējuši piedāvātās Gruzijas minerālūdens alternatīvas un pieprasījums pēc Gruzijas iecienītākā minerālūdens «Nabeghlavi» kopš aprīļa beigām ir teju četrkāršojies. Pašlaik ar «Borjomi» esam pārrunu procesā. Pircēji ir novērtējuši «Borjomi», tādēļ ceram, ka tuvākajā laikā izdosies rast kopīgu risinājumu, lai atkal piedāvātu pircējiem šo Gruzijas minerālūdeni par izdevīgu un pieejamu cenu,» skaidroja J. Beseris.

Tirgus analīze liecinot, ka konkrētā zīmola Gruzijas minerālūdens cena tirgū pie atsevišķiem spēlētājiem ir turpinājusi augt un, salīdzinot ar aprīļa otro pusi, kopumā cenu pieaugums tirgū bijis vērojams aptuveni 40% apjomā.

Cido Grupai šogad izdevies sasniegt labākus darbības rādītājus, nekā plānots gada sākumā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī.

Alus tirgus Latvijā šogad piedzīvoja tirgus kritumu aptuveni 0,3% apmērā, salīdzinājumā ar 2010. gadu, vērtē Cido Grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks (Marijus Kirstukas). Neskatoties uz kopējo tirgus kritumu, Cido Grupai alus segmentā izdevās palielināt alus tirgus daļu par 2%. Pēc uzņēmuma aplēsēm, kopējā Cido Grupa tirgus daļa Latvijas alus tirgū veido aptuveni 21%, galvenokārt pateicoties zīmoliem Lāčplēsis un Līvu. Šiem alus zīmoliem šogad izdevās palielināt tirgus daļas, un pēc uzņēmuma datiem tās sasniedz attiecīgi 10% (Līvu) un 7% (Lāčplēsis). Kopumā Cido Grupa šajā gadā izdevās palielināt alus pārdošanas apjomu par 12%, salīdzinājumā ar 2010. gadu.

Dzērienu nozares viedokļu aptaujas dati* rāda, ka vairāk nekā pusei (58%) mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties. Dzērienu nozares viedokļu aptaujā kā ilgtspējīgākais partneris 2022. gadā ar augstāko reputācijas indeksu Latvijā, novērtēts vadošais dzērienu ražotājs “Cido Grupa”.

Sadarbības partneri “Cido Grupa” reputāciju novērtējuši visaugstāk dzērienu ražošanas nozarē – ar 77 punktiem. Aptaujas dati rāda, ka TOP3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir: uzticams komercpartneris (82%), ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus (82%) un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli (67%).

"Esam priecīgi par partneru izrādīto uzticību un augsti vērtējam viņu viedokli – tik augsts reputācijas vērtējums tikai apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējas stratēģijas mērķus, mēs vēl vairāk attaisnosim cerības būt par labāko partneri", saka Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis

Dzērienu ražotājas SIA Cido grupa valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties jaunam valdes priekšsēdētājam, Dānijas valstspiederīgajam Henrikam Brantam (Henrik Brandt), liecina informācija Lursoft. Tomēr reģistrētās izmaiņas ir tikai formalitāte un faktiski uzņēmumu turpinās vadīt Marijus Kirstukas.

[Papildināta ar 2. rindkopu]

Tādējādi pašlaik SIA Cido grupa valdē darbojas piecas amatpersonas – H. Brants, kā arī valdes locekļi dānis Lars Jensens (Lars Jensen), lietuvietis Marijus Valds Kirstukas (Marijus Valdas Kirstukas), latviete Anita Pūka un šveicietis Johans Savonijs (Johannes Savonije).

«Izmaiņas uzņēmuma valdē ir formalitāte, kas veikta grupas ietvaros. Arī turpmāk SIA Cido Grupa vadītāja un ģenerāldirektora funkcijas veiks Marijus Kirstukas,» Db.lv skaidroja Cido Grupas pārstāve Inese Lielpinka.

SIA Cido grupa reģistrēta 1994. gadā, un tās juridiskā adrese ir Ostas iela 4, Rīga. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 785 tūkst. Ls. 2006. gadā uzņēmumam pievienota SIA Cido Loģistika, bet 2008. gadā notikusi vēl divu uzņēmumu – SIA Lāčplēša alus un SIA Līvu alus – pievienošana.

SIA Cido grupas uzņēmums Lāčplēša alus darītava neplāno aiziešanu no Latvijas, bet gan turpina darbu un investēs ražošanas procesu attīstībā.

Tā, komentējot šodien presē izskanējušo informāciju, ka alus darītava plānojot pārcelt ražotni uz ārzemēm, informē uzņēmuma pārstāve Inese Lielpinka.

«Nav plānotas nekādas izmaiņas. Lāčplēša alus darītava alus ražošanu turpinās Latvijā tāpat kā līdz šim. Aizvadītajā gadā Lāčplēša alus darītavā investēti vairāk nekā 450 000 eiro. Tas ļāvis palielināt ražošanas jaudu par 25%, kas veido aptuveni 12 miljonus litru alus gadā. Arī turpmāk Cido grupa plāno investēt ražošanā tieši Latvijā,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Viņa arī norādīja, ka kopš 2008.gada Lāčplēša alus darītavas modernizācijā Latvijā kopā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro ar mērķi arvien paaugstināt produktu kvalitāti un arī alus darītavas kapacitāti.