Alternatīvās finanses

Pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām investēti 206 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos 206 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad caur platformām tika investēti 59 miljoni eiro, tad šā gada pirmajos sešos mēnešos investīciju apjoms ir palielinājies trīsarpus reizes.

«Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas turpina audzēt savus darbības rādītājus, arvien vairāk nostiprinot pozīcijas Eiropas alternatīvo finanšu tirgū. Lai gan vēl nav apkopoti dati par darbības rādītājiem citās Eiropas valstīs, prognozēju, ka šobrīd Latvija ierindojas pirmajā vietā kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma. Vērtējot izaugsmes iespējas nākotnē, kritiski svarīgs būs nozares darbību regulējums, kuru šobrīd izstrādā Finanšu ministrija,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka likumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai platformas varētu attīstīties arī nākotnē.

Ja salīdzina investīciju apjomu šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī, tad pieaugums ir par 18,5% jeb nedaudz vairāk nekā 17 miljoniem eiro. Šā gada pirmajā ceturksnī caur Latvijā strādājošām platformām tika investēti 94 miljonu eiro, savukārt otrajā ceturksnī - 111 miljoni eiro.

Caur Latvijas platformām tiek finansēti dažāda veida kredīti - gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām. Latvijas platformās izvietoti kredīti no vairāk nekā 10 dažādām valstīm, tai skaitā Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Dānijas, Polijas, Spānijas u.c. Šā gada otrajā ceturksnī savstarpējo aizdevumu platforma Mintos pievienoja kredītu izsniedzēju no Ķīnas, tādējādi paplašinot darbību ārpus Eiropas.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.

Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Šogad caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 329 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos 329 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad caur platformām tika investēti 114 miljoni eiro, tad šā gada trīs ceturkšņos investīciju apjoms ir palielinājies gandrīz trīs reizes.

«Savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas, ik ceturksni būtiski kāpinot to darbības rādītājus, ir iezīmējušas Latvijas vārdu Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumu tirgū kā industrijs līderi. Tomēr nozares tālākai izaugsmei un attīstībai kritiski svarīgs būs kopfinansējuma platformu likumprojekts, kas šobrīd ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas sagatavoto projektu, ar kuru plānots aptvert visus tirgus dalībniekus, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka, pieņemot likumu, kas viena normatīvā akta ietvaros skaidri definē prasības dažāda veida platformām, Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, kur joprojām daudzās valstīs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes šajā jomā nav pat uzsākts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Caur savstarpējo aizdevumu platformām investēti 486 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro

Caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām 2017. gadā veiktas investīcijas aizdevumos 486 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie nozares dati.

Ja salīdzina ar gadu iepriekš, kad caur Latvijā dibinātajām platformām tika investēti 198 miljoni eiro, pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro.

«Savstarpējo aizdevumu platformas veicina finanšu sistēmas efektivitāti. Caur tām uzkrātais kapitāls tiek novirzīts maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem tas nepieciešams. Turklāt darījumiem ir pārrobežu raksturs. Latvijas platformās var investēt aizdevumos, kas izsniegti dažādās Eiropas, Āzijas un pat Āfrikas valstīs. Savukārt investori, kas iegulda Latvijā reģistrētās platformās, ir no vairāk nekā 50 dažādām pasaules valstīm,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopfinansējuma pakalpojumu vieta finanšu tirgū

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Vadims Danovičs, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji attīstoties finanšu tehnoloģijām, pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens no jaunajiem tirgus dalībniekiem ir platformas, kas sāk piedāvāt jaunas kapitāla piesaistes un brīvo finanšu līdzekļu izvietošanas iespējas, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un veicinot tā izaugsmi.

Šobrīd, kad Latvijas bankās, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, depozītu likmes ir vēsturiski zemā līmenī (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2017. gada trešā ceturkšņa beigās uzņēmumu termiņnoguldījumiem, kas veikti EUR valūtā, tika piedāvāta vidējā svērta likme 0,04% gadā, bet privātpersonu termiņnoguldījumiem – 0,44% gadā), līdz ar to banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva (2014. gadā banku kopējais kredītportfelis saruka par 12,2%, bet 2015. un 2016. gadā tika sasniegts minimāls pieaugums – attiecīgi 0,1% un 3,1%), gan personām, kuru rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, gan potenciālajiem aizņēmējiem pastāv liels stimuls meklēt papildu iespējas ārpus banku sektora. Atbilstoši esošajam pieprasījumam, Eiropas tirgū attīstās un aizvien plašāk tiek piedāvāti uz fintech inovācijām balstīti finanšu produkti. Neapšaubāmi, viens no aktuālajiem finanšu inovāciju tirgus attīstības virzieniem ES ir kolektīvās finansēšanas platformas (turpmāk tekstā – platformas), kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Twino platformā investoru pieprasījums nereti lielāks kā piedāvāto aizdevumu apjoms

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platformā Twino gadās situācijas, kad nav pieejami aizdevumi, jo investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem ir lielāks nekā aizdevumu piedāvājums.

Tādējādi investori uzreiz izpērk visus aizdevumus, tiklīdz tie parādās platformā un nākas gaidīt rindā uz investīcijām, novēroja portāls db.lv.

Kā stāsta uzņēmuma pārstāve Laura Krastiņa, līdz šim Twino savstarpējo aizdevumu platformā finansēti aizdevumi 200 miljoni eiro apjomā, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas kā vienai no vadošajām investīciju platformām Eiropā, informē uzņēmums.

Kopš dibināšanas 2015.gada maijā, platforma piesaistījusi gandrīz 11 000 privāto investoru no vairāk nekā 30valstīm Ceturto daļu ieguldījumu apjoma platformā veido investori no Vācijas, 12% aizdevumi finansēti no Apvienotās Karalistes investoru ieguldījumiem, bet 11% no Latvijas un tikpat no Igaunijas. Vidējā investīciju atdeve no ieguldījumiem veido 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrēgusi Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta tālāka virzība, un tirgus dalībnieki uzsver, ka tā esošā redakcija zaudējusi sākotnējo nozīmi, turklāt pastāv vairākas domstarpības par likuma veidošanu starp kompānijām un valsts institūcijām, kā rezultātā Latvija platformām kļūst nepievilcīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažu gadu laikā kopfinansējuma tirgus Latvijā ir audzis ievērojami, taču regulējums netiek līdzi izaugsmei. Sākotnējā valsts institūciju aktivitāte Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta izstrādē bija liela, bet šobrīd tā bremzējas, kas atbaidījis daļu tirgus spēlētāju. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotie dati, šā gada pirmajā ceturksnī caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 201 miljona eiro apmērā. Ja salīdzina ar 2017. gada attiecīgo periodu, kad Latvijas platformās tika investēti 96 miljoni eiro, investēto līdzekļu apjoms ir dubultojies. Savukārt, salīdzinot pirmā ceturkšņa datus ar 2017. gada ceturto ceturksni, kad Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās tika investēti 155 miljoni eiro, pieaugums vērojams 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn caur Mintos aizdevumu tirgu finansēti aizdevumi 98,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2015. gada rezultātu, bija desmit reižu vairāk

Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits pērn palielinājās trīs reizes. 2016. gada beigās investori Mintos tirgū varēja investēt 19 alternatīvās kreditēšanas uzņēmumu izsniegtos kredītos astoņās Eiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Gruzijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Mintos aizdevumu tirgū pērnais gads aizvadīts izaugsmes zīmē. Reģistrēto investoru skaits gada laikā palielinājās vairāk nekā četras reizes un 2016. gada beigās pārsniedza 17 tūkstošus no vairāk nekā 50 pasaules valstīm.

Straujā izaugsme atspoguļojās arī uzņēmuma gada bilancē. A/s Mintos Marketplace apgrozījums 2016. gadā sasniedza 0,52 miljonus eiro, desmitkārt pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Uzņēmums pērn strādāja ar 180 tūkstošu eiro zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmuma attīstībā veiktajām investīcijām. Vislielākie ieguldījumi veikti jauna darbaspēka piesaistē, platformas tehniskajā attīstībā un jaunu starptautisko tirgu apgūšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investīcijas komercīpašumā Baltijas valstīs šogad veido 511 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

VIA SMS Group un TWINO izveido jaunu kreditēšanas zīmolu

Anda Asere, 05.02.2020

Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja un Deniss Šerstjukovs, "VIA SMS Group" valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platformā «DoFinance», kopš darbības uzsākšanas pirms septiņiem mēnešiem, investēts pirmais miljons eiro, informē «DoFinance» komunikācijas konsultants Kaspars Zālītis.

Kopumā «DoFinance» platformā reģistrēts 2051 investors, un to ikmēneša pieauguma dinamika tiek vērtēta kā stabila. Platforma ir populāra Eiropas tirgū, tajā pārstāvēti investori turpat no ikvienas Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, savukārt aktīvākie investori nāk no Vācijas (30%), Latvijas (14%), Spānijas (11%), Austrijas (4%), Lietuvas (4%), Nīderlandes (3%) un Itālijas (3%).

K. Zālītis informē, ka minimālā investīcija platformā ir 10 eiro, turpretī vidējais investīcijas lielums šajā laika periodā ir 2000 eiro, investējot to vidēji uz 6 mēnešu periodu, izvēloties 12% ienesīguma likmi (šādu modeli izvēlējušies 67% no visiem investoriem). Savukārt investīcijas 6% likmei izvēlējušies 10% investoru, bet 8% likmi – 21% investoru, attiecīgi vidējā ienesīguma likme platformā uz šo brīdi ir 11,13% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mintos aizdevumu tirgus ir uzsācis sadarbību ar vieno no vadošajiem patēriņa kredītu izsniedzējiem Botsvānā - GetBucks. Tādējādi GetBucks ir kļuvis par pirmo aizdevuma izsniedzēju Mintos aizdevumu tirgū, kas piedāvā iespēju investēt aizdevumos, kas izsniegti vienā no visstraujāk augošajiem reģioniem pasaulē - Āfrikā, informē Mintos Mārketinga un komunikācijas vadītāja Diāna Krampe.

Līdz ar to Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits šobrīd sasniedzis jau 27, nodrošinot investoriem iespēju ieguldīt aizdevumos, kas izsniegti 13 valstīs Eiropā, Āzijā un tagad arī Āfrikā.

GetBucks Mintos aizdevumu tirgū izvietos Botsvānā izsniegtus aizdevumus vidēji 250 eiro apmērā ar 30 dienu atmaksas termiņu. Investoru vidējā neto peļņa sasniegs 11% gadā. Aizdevumiem, kuru atmaksa kavēsies ilgāk par 60 dienām, GetBucks nodrošinās atpirkšanas garantiju.

GetBucks ietilpst Frankfurtes biržā kotētā finanšu tehnoloģiju uzņēmumā MyBucks. Tā vadītāja vietnieks Tims Nuijs (Tim Nuy) norāda: «Daudzi Āfrikas tirgi nav ievērojami atšķirīgi no Austrumeiropas valstīm. Piemēram, Botsvānā ir ļoti stabila ekonomika, un IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 16 tūkstošus ASV dolāru. Tas padara Āfrikā izsniegtus aizdevumus par ļoti pievilcīgu investīciju objektu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa pirmajā pusgadā Latvijā - 20,545 miljoni eiro

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām šogad finansēti aizdevumi 478 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 478 miljonu eiro apmērā, kas ir uz pusi vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad investīciju apjoms sasniedza 208 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

«Savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas ir piemērs tam, kādiem jābūt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem, kas balstīti uz attīstītiem tehnoloģiju risinājumiem. Inovatīvas tehnoloģijas un pārdomāts klients serviss ir galvenie faktori, kas Latvijas uzņēmumiem ļauj katru ceturksni audzēt savus darbības apjomus un iezīmēt Latvijas vārdu Eiropas alternatīvo finanšu pakalpojumu tirgū,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Šā gada otrajā ceturksnī tika finansēti aizdevumi 271 miljona eiro apmērā, kas ir par 31% vairāk, ja salīdzina ar pirmo ceturksni.

Caur Latvijas platformām tiek finansēti dažāda veida kredīti – gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām. Latvijas platformās izvietoti kredīti no dažādām valstīm, tai skaitā Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Dānijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Rumānijas, Ķīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 95,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa bija 2,048 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā teikts, ka tostarp 2019.gada pirmajā pusgadā «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 24,87 miljonus eiro, kas ir par 3,173 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Ieņēmumu pieaugums no pasažieru pārvadājumiem saistīts ar ieņēmumiem par pasažieru pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Vienlaikus «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,727 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir samazinājums par 1,6% jeb 107,9 tūkstošiem eiro.

Savukārt finansējums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts un pašvaldības budžeta 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu palielinājies par 12,796 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad savstarpējo aizdevumu platforma ieviesīs Mintos konta numuru, kas ļaus to izmantot kā jebkuru bankas konta numuru; ar laiku pakalpojumu klāstam pievienosies arī Mintos maksājumu karte

«Esam stadijā, kad paplašinām savu pakalpojumu klāstu, lai pilnībā apkalpotu mūsu klientu. Ir ielikti labi pamati tam, lai uzbūvētu tiešām nozīmīgu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu no Latvijas,» saka Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Līdz šim platformā finansēti aizdevumi 2,2 miljardu eiro apmērā, un paredzams, ka septembrī šī summa sasniegs trīs miljardus eiro. 2018. gadu Mintos uzsāka ar 43,5 tūkstošiem investoru, bet decembra beigās to skaits sasniedza jau 98,5 tūkstošus. 2017. gadā 1,6 miljonos jaunu aizdevumu tika investēti 322 miljoni eiro, bet 2018. gadā 4,8 miljonos jaunu aizdevumu tika ieguldīti 1,044 miljardi eiro. Uzņēmuma ieņēmumi 2018. gadā sasniedza 4,6 miljonus eiro, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā, kad ieņēmumi bija 2,1 miljona eiro apmērā. Pagājušais gads tika noslēgts ar neto peļņu 13 tūkstošu eiro apmērā un 59 cilvēku komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties finanšu tehnoloģijām, pasaulē aizvien nozīmīgāku lomu investīciju tirgū ieņem savstarpējo aizdevumu platformas, kas spēj elastīgi reaģēt uz investoru pieprasījumu, nodrošinot vienkāršu un skaidru pakalpojumu, bet tajā pašā laikā piedāvājot pievilcīgu ienesīgumu.

Mūsdienās finanšu tirgos valstu robežas vairs nepastāv, un investori var izvēlēties labākās ieguldījumu iespējas, izvērtējot piedāvājumus jebkurā pasaules kontinentā. Tieši savstarpējo aizdevumu nozare visā pasaulē šobrīd uzņem straujus apgriezienus, un tiek prognozēts, ka nākotnē tā būs nozīmīgs finansējuma avots un radīs aizvien plašākas ieguldījumu iespējas. Kā liecina starptautiskās kompānijas Transparency Market Research prognozes, laika periodā no 2016. gada līdz 2024. gadam, tirgus saliktais gada vidējais pieauguma rādītājs CAGR (Compound Annual Growth Rate) pieaugs par gandrīz 50%, savukārt līdz 2025.gadam kopējie aizdevumu apjomi tuvosies jau triljonam dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru