Jaunākais izdevums

Rīgas centrāltirgū patlaban tiek pārdotas pirmās baravikas, un to cena sasniedz 20 latus par vienu kilogramu, informē centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš uzsver, ka tās ir pirmās baravikas šomēnes, jo pēdējo reizi tirgotāji baravikas tirgū piedāvāja 16. jūlijā, par 12

dažāda izmēra sēnēm nosakot cenu desmit latu apmērā. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā pirmās baravikas maksāja divreiz lētāk - 10 latus kilogramā. Cenu svārstības varētu tikt skaidrojamas ar būtiski mazāku sēņu piedāvājumu tirgū, salīdzinot ar pagājuša gada šo pašu periodu, norāda centrāltirgus pārstāvis.

Šobrīd Centrāltirgū pieejamas arī citas sēnes - gailenes par 1,20 – 1,80 latiem litrā, apšukungi par pieciem latiem kilogramā, bērzlapītes par vienu latu kilogramā un zemes tauki par 15 latiem kilogramā.

No meža ogām šobrīd pieejamas mellenes par 2,20 – 2,50 latiem litrā, kā arī brūklenes par vienu latu litrā, stāsta I. Jakovels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rīgas Centrāltirgū iespējams iegādāties gailenes, apšubekas un baravikas, informē Centrāltirgus Mārketinga un komunikāciju daļas pārstāvis Ivars Jakovels.

Gailenes patlaban maksā 4-5 eiro litrā, apšubekas – 30 eiro kilogramā, bet baravikas iespējams iegādāties par 20 eiro par 600 gramiem sēņu.

Melleņu cena tirgū lielākoties ir 5 eiro litrā, lai gan atsevišķi tirgotāji par sevišķi tīrām un atlasītām ogām cenu noteikuši pat 4 eiro par 500 gramiem, savukārt meža zemenes iespējams iegādāties par 2 – 4 eiro par glāzi, lai arī atsevišķās tirdzniecības vietās šīs ogas maksā 5 eiro par puslitru, stāsta I. Jakovels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Nakts tirgus fotogrāfijās - uzzini, cik maksā augļi un dārzeņi!

Natālija Poriete (tulkojusi Žanete Hāka), 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls DB apmeklēja Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgu, lai uzzinātu, kādus dārzeņus, augļus un sēnes tajā patlaban iespējams iegādāties un kādas ir vidējās cenas.

DB secināja, ka daudzi pārdevēji piedāvā gailenes, taču tirgū tikpat kā nav pieejamas baravikas.

Izskatās, ka zemenes visiem pārdevējiem piegādā viens piegādātājs no Bauskas. Tajā pašā laikā tirgū pieejams plašs gurķu un tomātu piedāvājums no dažādiem piegādātājiem.

Avenes iespējams iegādāties tikai no viena pārdevēja, turklāt tās nav vietējās,savukārt upeņu tirgū ir pa pilnam.

Baravikas tirgū patlaban maksā 15 eiro kilogramā, bet gailenes – 3 eiro litrā. Vietējo zemeņu vidējā cena ir 4-4,5 eiro kilogramā, upenes maksā 1,8-2 eiro kilogramā, tomāti – 2,5-3 eiro kilogramā, gurķi – 1-1,5 eiro kilogramā, bet kartupeļi – 0,5-0,6 eiro kilogramā.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Nakts tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sabiedrības pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju tēmu arhitektu Andi Sīli iztaujā laikraksts Diena.

Dienai radniecīgais laikraksts Dienas Bizness pēc nedēļas rīko augsta līmeņa konferenci par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Mērķis ir vispusīgi izvērtēt šo tēmu. Šajā kontekstā šķiet interesants jūsu viedoklis - strādājat jomā, kas cieši saistīta ar būvniecību.

Var teikt, ka šobrīd 3/4 darba ir objektos, kas paredzēti TUA saņēmējiem. Pēc tam kad programma par uzturēšanās atļaujām tika palaista, darba atkal ir kļuvis vairāk, mūsu apgrozījums ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, pat nedaudz pārsniedzis. Jāņem vērā, ka, iestājoties krīzei - 2008., 2009. gadā -, mūsu apgrozījums nobruka nevis par 30-40% kā celtniekiem, bet par visiem 90%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Zemgus LB valdes priekšsēdētāju Ervīnu Lasmani

Dienas Bizness, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmums dibināts 2000. gada 6. novembrī, pamatdarbība – poligrāfijas pakalpojumu sniegšana. «Esam salīdzinoši jaunu cilvēku komanda. Inovatīvi, balstīti uz attīstību, katru gadu investējam jaunās tehnoloģijās un cilvēkresursu izglītošanā. Komanda ir tā, kas mūsu uzņēmumam ir lielākais un nozīmīgākais pamatlīdzeklis. Es esmu viņu rokās kā instruments, kas tikai piepalīdz attiecīgās situācijās,» stāsta E. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Avīze

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltais un lietainais laiks ir ļoti labvēlīgs baraviku augšanai. Aizvadītajā piektdienā negaidīti veiksmīgs izrādījās rīdzinieka Vasilija gājiens uz sēņu vietām mežā aptuveni 30 kilometru attālumā uz austrumiem no Rīgas. Maijs, un jau baravikas, otrdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Baraviku bijis tik daudz, ka var vest uz tirgu. Piektdien Vasilijs Rīgā Čiekurkalna tirgū par atrastajām baravikām un citām sēnēm aptuveni 800 gramu svarā prasīja 20 eiro. Pie šādas cenas viņš turējās arī līdz sestdienas pusdienlaikam, tomēr, redzot, ka pircēji tikai interesējas, groza galvu un preci nepērk, cenu nolaida līdz desmit eiro.

Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja Inita Daniele skaidro, ka līdz šim maijā galvenokārt atrasts pa kādai bērzu bekai un sviesta bekai. «Pavasarī bija sēņu augšanai piemēroti nosacījumi – siltums un ļoti daudz mitruma, sēne jau kalendārā neskatās. Abas, baravika un bērza beka, ir mikorizes sēnes, tām ir vajadzīgi vienādi augšanas nosacījumi. Neesmu pārsteigta par šo vēsti,» tā I. Daniele. Savukārt pieredzējušie sēņotāji tik agru baraviku «ražas» laiku neatceras. Parasti pirmās sēņu karalienes saules gaismu ieraudzījušas pirms Līgo svētkiem. I. Daniele noraida Vasilija pieņēmumu, ka baraviku augšanas iemesls bijusi siltā ziema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Komentāri

Pievienot komentāru