Vācijas valdība paziņojusi, ka visiem interneta lietotājiem vajadzētu pārbaudīt savus datorus pret vīrusu, kas, sākot no 8. marta, varētu apturēt nokļūšanu tiešsaistē, ziņo thelocal.de.

DNS-Changer programma inficē līdz pat 33 tūkstošiem datoru Vācijā katru dienu, ziņojušas iestādes, kas novembrī arestējušas šīs shēmas līdzdalībniekus.

DNS-Changer infekcija nozīmē to, ka dators savienojas ar viltotu Domain Name System - pakalpojuma, kas ļauj piekļūt tīmekļa vietnēm - versiju, informējis valsts informācijas tehnoloģiju drošības birojs.

Inficētos datorus noziedznieki izmanto savu darbību veikšanai.

Lai gan FIB un Eiropas policijas iestādes novembrī arestējušas daudzus no tiem, kuri vadīja viltus DNS sistēmu, sistēma līdz aizstāšanas brīdim darbojas. Viltotā sistēma tiks slēgta 8. martā, ietekmējot inficētos datorus.

Haktīvistu grupējums Anonymous nav atstājis bez ievērības spēļu izstrādātāja Zynga pēdējās nedēļas aktivitātes, kad FarmVille radītājs atlaida piecus procentus savu darbinieku. Anonymous sola publicēt Zynga konfidenciālus dokumentus, kā arī nopludināt Zynga radītās spēles, raksta TechCrunch.

Anonymous savā YouTube ievietotājā video, kas pašlaik no medija izdzēsts, jo tajā «aprakstītas kaitīgas aktivitātes», pauž, ka Zynga darbinieku atlaišana ir apvainojums ASV nācijai. «[Zynga – red.] bankas kontā ir miljardiem dolāru, tādēļ šādas aktivitātes mēs uzskatām par apvainojumu nācijai, un tādu uzņēmumu kā Zynga uzvedībai jādara gals,» tika pausts video. Haktīvistu grupējums uzskata, ka Zynga darbības dara kaitējumu ASV spēļu tirgum, jo darbavietas no ASV tiks pārceltas uz «finansiāli izdevīgākām valstīm».

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmās aizvien biežāk tiek iesaistīti jaunieši, kas ir bīstama tendence, un Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests aicina iedzīvotājus neiesaistīties šādā naudas atmazgāšanā.

Dienests šo naudas atmazgāšanas shēmu, ko angļu valodā sauc par «phishing», iekšienē sauc par «makšķerēšanu».

Tā kā šī naudas izkrāpšanas un atmazgāšanas shēma ir populāra Rietumeiropā un citviet pasaulē, tad pamazām tā kļūst arvien populārāka arī Austrumeiropā. Pirmie "makšķerēšanas" gadījumi Latvijā parādījās pirms trim četriem gadiem, taču šobrīd diemžēl tā jau ir vērtējama kā masveida parādība, liecina prokuratūras mājaslapā pieejamā informācija, ko sagatavojis Kontroles dienests.

2010.gadā dienests Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei saistībā ar šiem noziegumiem nodeva 67 materiālus, bet 2011.gadā jau policijai pirmstiesas izmeklēšanas sākšanai tika nodoti 318 materiāli un šā gada dažos mēnešos jau tuvu 40 materiāliem.

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpšanu Igaunijas policija aizturējusi kongojiešu uzņēmēju Kevinu Zibilameni, kuram Tallinā pieder restorāns un bārs Fontana, ziņo nedēļas izdevums Eesti Ekspress.

Policija uzskata, ka 31 gadu vecais Zibilamene ir saistīts ar krāpšanas shēmu, kurā hakeri uzlauž ārvalstu kompāniju datorsistēmas, piekļūstot līgumiem un vēl nenosūtītiem rēķiniem, un pēc tam nosūta šajos dokumentos minētajiem uzņēmumiem e-pasta vēstules, lūdzot pārskaitīt naudu uz citu bankas kontu, kas atvērts uz krāpnieku vārda.

Policija Zibilameni aizturējusi februārī, un tiesa viņam noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka naudas saņemšanai un pārskaitīšanai tālāk izmantoti divi bankas konti, kas pieder uzņēmumiem Cheese un Comorex, kuru īpašnieks ir Zibilamene. Kompānijai Cheese pieder restorāns Fontana.