Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

15.maija sācies LIVE RĪGA vasaras mārketinga komunikācijas kampaņas periods 11 valstīs: Baltkrievijā, Dānijā, Gruzijā, Igaunijā, Izraēlā, Krievijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā un Zvied€rijā.

Reklāmas kampaņa ilgs līdz jūnija beigām, un tās kopējais plānotais budžets ir 650 000 latu.

LIVE RĪGA vasaras kampaņas mediju stratēģija, paredz, ka būtiskākie komunikācijas kanāli mērķa auditoriju sasniegšanai ir internets, vides reklāma un reklāma presē. Kampaņas mērķa auditorija ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecuma grupā no 25 - 55 gadiem.

Izvēlētie reklāmas kanāli:

* Vācijā – reklāma internetā un vidē;

* Krievijā – reklāma internetā, kā arī vides reklāma Maskavā un Sanktpēterburgā;

* Somijā – reklāma internetā, televīzijā un vidē;

* Zviedrijā – reklāma internetā un presē;

* Norvēģijā – reklāma internetā un presē;

Patlaban SIA Plus punkts veic pārrunas ar SIA Preses serviss un preses piegāde tiks atjaunota tuvākajā laikā, norādīts Plus Punkta paziņojumā.

«Līguma izpildes laikā periodiski rodas dažādas domstarpības, kuras puses parasti atrisināja līgumā paredzētajā strīdu izskatīšanas kārtībā. Arī šobrīd ir dažādi skatījumi uz vairākiem komercdarbības jautājumiem, kā tas dažreiz notiek starp partneriem,» norāda Plus Punkts pārstāve Svetlana Kiseļova.

«Mūs pārsteidz, ka šoreiz, lai risinātu iekšējas viedokļu atšķirības, Preses serviss nolēmis izmantot masu mediju starpniecību, apejot līgumā noteiktu strīdu izskatīšanas kārtību un neievērojot komercinformācijas konfidencialitātes principu, tajā pašā laikā noraidot visus mēģinājumus atrisināt nesaskaņu līguma noteikumu ietvaros,» norāda Plus Punkta pārstāve.

2009.gada oktobrī televīzijā, salīdzinot ar septembri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 8 %, bet radio - par 7 %.

Tā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia Reklāmu reģistra apkopotie 2009.gada oktobra reklāmas tirgus rezultāti. Oktobrī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, televīzijas un radio reklāmas minūtēm un reklāmu skaita internetā, salīdzinot ar septembri, TV un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un internetā redzams neliels kritums.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Procter & Gamble, HenkelL, Tele2, Reckitt Benckiser, Ferrero, Unliver, Danone, Kraft Foods, Rimi, Lattelecom. Reklamētākās markas televīzijā: Tele2, Zelta Zivtiņa un Lattelecom. Oktobra lielākie reklāmdevēji radio pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Lattelecom, DEPO DIY, Bite, Rimi, LMT, Maxima, STtatoilL, Tele2, BT 1, RD. Reklamētākās markas: Lattelecom, DEPO un Rimi. Savukārt presē Reklāmas apjoms 2009. gada oktobrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2009. gada septembri, ir samazinājies par 1 %. Septembrī tika reģistrēti 1.19 miljoni cm², bet oktobrī – 1.17 miljoni cm² reklāmas. Šī gada oktobrī presē reklāmas bijis par 32 % mazāk nekā 2008.gada oktobrī.

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Kurzemes biznesa inkubatorā radīta sadzīves atkritumu prese. Ražošanu plānots sākt jau šogad.

Telpas ražotnei Liepājā jau nolūkotas. Sākotnēji tiks nodarbināti 10 līdz 15 cilvēki, kas elektriskās sadzīves atkritumu preses montēs no detaļām, ko pēc Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) SIA Eko kubs pasūtījuma izgatavo vairāki citi uzņēmumi. Iespējams, nākotnē ražotne pārtaps par sociālā biznesa projektu, piedāvājot darbu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par produkta iegādi ieinteresējušies vairāki simti potenciālo klientu, tostarp Londonas pašvaldība.

Iedvesmo mazulis

«Ideja radās brīdi pēc dēliņa piedzimšanas, kad pamanīju – atkritumu mājās kļuvis trīsreiz vairāk, jo mazulim vajag autiņbiksītes, salvetes, sarodas dažādi maisiņi,» stāsta idejas autore, SIA Eko kubs valdes priekšsēdētāja Sintija Pusaudze. Tajā brīdī ienākusi prātā doma – vajadzētu sapresēt atkritumus, lai tie nebūtu biežāk jāizved un jāmaksā vairāk. Pēc tirgus izpētes nācies secināt – šādas nelielas, elektroniskas iekštelpu sadzīves atkritumu preses gan ražo Ķīnā, taču loģistikas izmaksu dēļ cena ir pārāk augsta – Latvijas pasūtītājam tā izmaksā 600–800 ASV dolāru. «Tādu cenu maksāt es nevarēju atļauties, tāpēc sāku meklēt iespēju izgatavot kaut ko līdzīgu tepat, izmantojot Latvijas materiālus,» ceļu līdz biznesa idejai stāsta S. Pusaudze. Iepazīstinot ar savu ideju pazīstamus uzņēmējus pilsētā un Kurzemes biznesa inkubatorā, viņa saņēmusi konceptuālu atbalstu un atzinumu, ka šāds produkts varētu interesēt plašāku patērētāju loku Latvijas, Baltijas un pat starptautiskā līmenī. «Nevaru noliegt, ka Latvijā ražošanas izmaksas ir augstākas nekā Ķīnā,» atzīst uzņēmēja. Taču esot vērts mēģināt – pirmkārt, lētāka loģistika kompensē ražošanas izmaksas, otrkārt, iespēja radīt kaut nedaudz darbavietu Liepājā šobrīd ir ārkārtīgi aktuāla.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un radio – samazinājums, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia dati.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 2 % un kopumā jūlijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka reklāmas apjoma samazinājums pret jūniju ir novērojams katru gadu, jo vasaras mēnešos reklāmdevēji TV izvietojot mazāk reklāmas. Taču šogad vasarā samazinājums bijis vairākas reizes mazāks nekā iepriekšējos gados, kas liecina par lielu TV piesātinājumu ar reklāmu tradicionālajos klusuma mēnešos. Tas nozīmējot, ka rudenī pieaugums pēc vasaras nebūs tik straujš kā agrāk. Jūlijā lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc reklāmas apjoma minūtēs bijuši: Henkel, Reckitt Benckiser, Procter & Gamble, Coca – Cola un Tele2. Reklamētākie zīmoli televīzijā bijuši : Danone, Zelta zivtiņa, Maxima, Aldaris un Gruzija.

Pēdējā laikā novērojama tendence, ka reklāmdevēji izvēlas presē izvietota mazāka izmēra reklāmas, taču vairāk, liecina TNS Latvija dati.

Kopumā reklāmas apjoms presē šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir samazinājies par 3 %. Martā tika reģistrēti 1,12 miljoni cm², bet aprīlī – 1,08 miljoni cm² reklāmas.

Aprīlī presē reģistrētas 7,2 tūkst. reklāmas, kas ir par 5 % mazāk nekā pagājušā gada aprīlī, kad preses izdevumos bija publicēta 7,6 tūkst. reklāma. Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša 3 % kritumu, preses rādītāji nav uzlabojušies, taču svārstības ir nelielas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka preses reklāmas tirgus turpinās samazināties.

Lielākie reklāmdevēji presē, pēc reklāmas laukuma cm², aprīlī bija: L'oreal, Tele2, Baltkom, Lattelecom un Procter & Gamle. Savukārt reklamētākie zīmoli presē bijuši Lattelecom, L'oreal, Baltkom, Līvu akvaparks un cenuklubs.lv.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses Serviss no 22. aprīļa apturēs jaunu preses izdevumu piegādi SIA Plus Punkts tirdzniecības vietām, jo tirgotājs ir ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem.

Kā informēja Preses Serviss pārstāvji, preses izdevumu piegādes tiks apturētas līdz brīdim, kamēr Plus Punkts spēs pilnībā norēķināties par savām kavētajām parādsaistībām, kas pārsniedz 190 tūkstošus latu.

Plus Punkts vairākkārtēji ir ticis aicināts veikts parādsaistību nomaksu, tomēr, neskatoties uz šiem aicinājumiem, tāpat kā arī uz brīdinājumiem par piegāžu pārtraukšanu, uzņēmums nav sedzis savas parādsaistības SIA Preses Serviss.

«Saprotam, ka uzņēmējdarbībā nākas saskarties ar dažādiem sarežģījumiem un arī iepriekš ar uzņēmumu Plus Punkts esam veiksmīgi risinājuši situācijas par kavētiem norēķiniem, tāpēc ceru, ka uzņēmums spēs rast operatīvu risinājumu parādsaistību dzēšanai un preses izdevumu piegādes atjaunošanai,» situāciju skaidro Preses Serviss valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Februārī, salīdzinot ar janvāri presē, televīzijā un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia dati.

Televīzijā februārī, salīdzinot ar janvāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 27%. «Līdzīgas reklāmu apjoma izmaiņas ir novērojamas katru gadu,» norāda TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Februārī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Henkel, Procter&Gamble, Reckitt Benckiser, Danone un LMT. Reklamētākie zīmoli televīzijā: Danone, Zelta Zivtiņa, O!Karte, Coca-Cola un Maxima.

Savukārt reklāmas apjoms presē februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, ir pieaudzis par 27%, kas tāpat kā televīzijā ir skaidrojams ar sezonas īpatnībām.

Reklāmas apjomu palielināšanās esot katru rudens sezonu novērojama tendence un paredzams, ka liels reklāmas apjoms saglabāsies vēl arī novembrī, bet piedzīvos kritumu decembrī, prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Šī gada oktobrī presē, televīzijā un radio, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā, novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Televīzijā šī gada oktobrī raidīti 46,04 tūkst. reklāmas minūšu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn oktobrī. Kopumā pagājušajā mēnesī reģistrēts 121,3 tūkst. reklāmu, kas ir par 10% vairāk nekā septembrī.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter&Gamble, Henkel, LMT un Maxima, bet reklamētākie zīmoli televīzijā – Zelta Zivtiņa, Tele2, Maxima, Danone un Okarte.

Sociālajos tīklos izpelnoties sajūsmu par faktu, ka autoratlīdzības AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu iekļaušanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, Db.lv piedāvā ielūkoties, ko no «autortiesību ēdienkartes» – AKKA/LAA cenrāžiem – var iegādāties par dažādām naudas summām.

Vēlaties apsveikt darījumu partneri ar elektronisku kartiņu svētkos? Ne tik strauji! – Lats par katru rindiņu. Sajutāt vēlmi kultūras namā noskandēt kādu labi zināmu dzejas rindu, kuras autors šo pasauli pametis ne senāk kā pirms 70 gadiem?Pasākuma organizatoram šis vaļības mirklis var maksāt vismaz 15 latus.

AKKA/LAA pārstāve Ināra Dombrovska mierina, ka skaitot dzeju ģimenes lokā autoratlīdzības gan nebūšot jāmaksā. Autortiesību likumā noteikts, kas ir publisks pasākums, un tādēļ par dzejas rindiņu skaitīšanu ziemassvētkos nebūtu jāuztraucas, tomēr maciņu nāksies atvērt, ja autordarbi skandēti publiskos pasākumos - dzejas dienu sarīkojumos, bibliotēku un muzeju pasākumos un kultūras un tautas namu sarīkojumos.

Šī gada septembrī, analizējot reklāmas apjomu pēc laukuma kvadrātcentimetros un reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, medijos ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Par to liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati par šā gada septembri.

Televīzijā septembrī, salīdzinot ar augustu, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 5%. Kopumā septembrī televīzijā noraidīti 42,9 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka kopumā reklāmas tirgū šī gada pirmajos trijos ceturkšņos novērojamas pozitīvas tendences, kas liecina, ka tirgus pamazām, bet stabili atgūstas pēc krituma.

Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 15% lielāks. Septembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter& Gamble, Bite, Tele2, Henkel un Unilever, bet reklamētākie zīmoli televīzijā bija Bite, Tele2, Zelta Zivtiņa, Maxima un Bifri.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Kavētu norēķinu dēļ pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte apturējusi e-talonu tirdzniecību SIA Plus punkts tirdzniecības vietās, apstiprināja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Patlaban aptuveni puse biļešu tirdzniecības termināļu ir apturēti.

Kā ziņots, no 22.aprīļa preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss apturējis jaunu preses izdevumu piegādi SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, jo tirgotājs ir ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem.

Preses serviss pārstāvji portālam db.lv apstiprināja, ka joprojām maksājumi nav saņemti.

Preses izdevumu piegādes apturētas līdz brīdim, kamēr Plus punkts spēs pilnībā norēķināties par savām kavētajām parādsaistībām, kas pārsniedz 190 000 latu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, aģentūra LETA uzzināja KNAB.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā RS veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā lietā par RS iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām.

Šajā lietā apcietināti ir uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Martinsons, Čehijas uzņēmuma Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks un nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušais valdes loceklis un dalībnieks Edgars Teterovskis, kurš savulaik bijis Kokinas biznesa partneris, savukārt LTV vēsta, ka Kokina un Teterovskis ir dzīvesbiedri, kā arī Kokina ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā figurējošā uzņēmēja Renāra Kokina māsa.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Izvērtējot publikācijas un veicot personu monitoringu, izveidots fizisko personu, uzņēmumu, valsts iestāžu un politisko organizāciju publicitātes indekss. Visbiežāk presē minētā fiziskā persona oktobrī bija Valdis Dombrovskis, savukārt visvairāk pieminētais uzņēmums – Latvijas Televīzija, liecina Lursoft Publicitātes indekss par 2011. gada oktobri.

Medijos visbiežāk pieminētā fiziskā persona ir Valdis Dombrovskis – viņa vārds minēts 1117 rakstos, otrajā vietā ierindojas Valdis Zatlers (714 raksti), trešajā vietā – Andris Bērziņš (695 raksti). Savukārt neatkarīgā deputāta Klāva Olšteina vārds oktobrī Lursoft laikrakstu bibliotēkā news.lv minēts 194 reizes, un tas ir par 246% vairāk nekā iepriekš. Jau vēstīts, ka drīz pēc ievēlēšanas Saeimā Zatlera reformu partiju (ZRP) pameta seši deputāti.

Uzņēmējsabiedrību oktobra top 10 augšgalā atrodas Valsts SIA Latvijas Televīzija, a/s Swedbank un a/s Diena – par šiem uzņēmumiem presē rakstīts attiecīgi 435, 433 un 333 reizes. Ceturtais publicitāti visvairāk pieredzējušais uzņēmums oktobrī ir Air Baltic Coorporation. Piektajā vietā atrodas a/s SEB banka. Tai nedaudz atpaliek a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija, Valsts SIA Latvijas Radio un SIA TV3 Latvia.

Vidējais latvietis – sieviete, kura, dodoties ārā no mājas, ir aizmirsusi uz galda savu mobilo telefonu – tāds priekšstats var rasties, mēģinot sazvanīties ar vidējā latvieša titulu ieguvušo Ilzi Vanagu.

Viņa pati sevi dēvē par blondu mājsaimnieci ar nešpetnu raksturu un intervijā LD saka – latvietis ir izdzīvotājs, cilvēks, kuram jebkuros apstākļos ir jāspēj dzīvot un, vēlams, arī izdzīvot. Tam seko piebilde – vispār jau mēs esam visai ķecerīgi cilvēki, kam patīk izlikties par baltiem un pūkainiem. Sīvā konkurencē ar diviem vīriem tieši Ilze kļuva par «vidējo» LD sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB pirms Latvijas 93. gadadienas rīkotajā konkursā. Iespējams, ka iznākums kādam var šķist negaidīts: lai gan vislielāko atbalstu balsošanā guva mākslinieks Toms Lūsis, LD bija vajadzīgs tieši vidējais – tas, kurš arī fināla balsojumā iegūs vidējo, nevis pirmo vietu.

3800 eiro mēnesī, šķiet, nu jau ir par maz, lai valdes locekļi justu pienākumu izlasīt dokumentu kaudzīti

Kādus darba pienākumus jūs būtu gatavi pildīt par 3800 eiro mēnesī? Par divreiz lielāku algu nekā vidējā tam sektoram (gaisa transports), kuru kā vislabāk atalgoto Latvijā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde? Būtu ar mieru reizi vai divas mēnesī veltīt dažas dienas, lai rūpīgi izlasītu kaudzīti ar dokumentiem? Izrādās, arī saņemot šādu mūsu zemē ievērojamu samaksu, ne visi uzskata par savu pienākumu iedziļināties papīros, kuros ietverto priekšlikumu atbalstīšana vai noraidīšana var atstāt būtisku ietekmi. Runa ir par dāsni atalgotajiem Rīgas brīvostas valdes locekļu amatiem, kuros nesen valdība profesionāļus nomainīja ar vēl lielākiem. Vai drīzāk par to, kā tagadējā ostu pārvaldības sistēmā, kuru esošie ministri mainīt neparko nevēlas, valdes locekļu bezatbildība, neiedziļināšanās jautājumu būtībā, slinkums vai nekompetence vienu labu projektu var padarīt par risku valsts reputācijai un maciņam.

A/s Preiļu siers un tās valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts nav izmantojuši SIA Latvijas Piens piedāvāto iespēju atsaukt nepatieso ziņu, kas tika izplatīta 15.marta preses konferencē, un tādējādi izvairīties no tiesvedības procesa, līdz ar to šonedēļ Latvijas Piens plāno vērsties tiesā ar lūgumu atsaukt nepatieso ziņu un piedzīt mantisko kompensāciju 20 tūkstošu Ls apmērā.

Latvijas Piens tiesā nolēmis vērsties, jo nepatiesās ziņas izplatīšana par kompānijas attīstāmo projektu – jaunu piena pārstrādes rūpnīcu ir radījusi SIA Latvijas Piens būtisku kaitējumu, informē uzņēmuma pārstāve, zvērināta advokāte Anete Bergmane.

Zvērināta advokāte skaidro : «Kaut arī J.Šņepsts minējis, ka varot ar pilnu atbildību apgalvot, ka tas esot naudas atmazgāšanas projekts, tagad J.Šņepsts mēģina aizbēgt no atbildības par nepatiesu ziņu izplatīšanu, apgalvojot, ka tas esot bijis tikai viņa viedoklis, par kura izteikšanu atbildība neiestājoties. Tomēr SIA Latvijas Piens uzskata, ka ir izplatīta nepatiesa ziņa un vainīgajiem par to būs jāatbild tiesas priekšā.» Latvijas Piens pārstāvis un piena kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs jau iepriekš informēja, ka Latvijas Piens iesniedzis juridisku pretenziju a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājam J.Šņepstam par nepatiesu ziņu izplatīšanu par jauno piena rūpnīcas projektu, ko Preiļu siera vadītājs publiski 15.martā notikušajā LPCS prese konferencē nosaucis par «naudas atmazgāšanas projektu». U. Krievārs uzskata, ka J.Šņepsts publiski un bez pamatojumiem faktiski apsūdzējis jauno projektu un tā attīstītājus kriminālnoziegumā tautas valodā sauktā par «naudas atmazgāšanu».

Drukāto preses izdevumu izplatītāja un piegādātāja SIA Preses serviss apsver iespēju pārtraukt preses izdevumu piegādes pirmdienās, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Inga Samoviča.

Viņa sacīja, ka patlaban šāds lēmums gan vēl nav pieņemts un par to vēl tiek spriests.

Vienlaikus Samoviča skaidroja, ja tiktu pieņemts lēmums par šādu izmaiņu ieviešanu, tad tās visticamāk stātos spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Kā ziņots, SIA Preses serviss apgrozījums pērn bija 19,158 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 938 405 eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 17%.

Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 20,38 miljoni eiro, bet peļņa - 1,28 miljoni eiro.

SIA Preses serviss pamatdarbības veids ir preses, drukāto materiālu, kā arī komisijas preču vairumtirdzniecība vairāk nekā 1700 tirdzniecības vietām Latvijā.

Notikušas izmaiņas SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdes locekļu sastāvā: līdzšinējais valdes loceklis Ivars Vertuls atstājis amatu, lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus, un viņa vietā stājas Dmitrijs Minajevs, kura pārziņā būs uzņēmumu finanšu pārraudzība.

D. Minajevam ir plaša pieredze finanšu analīzē un vadībā, reorganizācijas, procesu uzlabošanas un optimizācijas īstenošanā, biznesa modelēšanā un stratēģiskajā plānošanā.

D.Minajevs ieguvis izglītību Rīgas Ekonomikas augstskolā, un viņa līdzšinējās profesionālās gaitas ietver gan pieredzi “KPMG Baltics” un “EY” finanšu konsultāciju un vērtēšanas jomā, gan finanšu vadītāja amatā holdinga grupas uzņēmumos un pārtikas ražošanas sektorā. Kopš 2018. gada Dmitrijs kā Finanšu daļas vadītājs darbojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), aktīvi piedaloties tās apvienošanas ar Latvijas Banku koncepta izstrādē un ieviešanā.

“Ar Dmitrija Minajeva pievienošanos esam ieguvuši ļoti motivētu, analītiski un loģiski domājošu kolēģi ar aizrautīgu interesi par stratēģiju, finansēm un ilgtspēju. Viņa pieredze budžeta plānošanā un finanšu plūsmas uzraudzībā, kā arī dažādu procesu uzlabojumu identificēšanā un īstenošanā būs liels ieguvums SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdei. Vēlamies teikt arī lielu paldies par darbu uzņēmumā Ivaram Vertulam un novēlam viņam veiksmi tālākajās gaitās!” saka SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicinās izdevējus un preses piegādātājus uz diskusiju, komentējot asociācijas turpmāko rīcību saistībā ar SIA Preses serviss paziņojumu LPIA izpilddirektors Guntars Līcis.

Jau ziņots, ka uzņēmums nolēmis no 1.februāra pārtraukt preses piegādi mazumtirdzniecības vietām pirmdienās uz nenoteiktu laiku, to pamatojot ar preses realizācijas apjoma neparedzēto kritumu.

Ņemot vērā, ka šajā jomā Preses serviss ir lielākais uzņēmums Latvijā un iepriecinošos preses abonēšanas rādītājus šim gadam, preses izdevēji ir pārsteigti par šādu soli un LPIA izpilddirektors iepriekš norādīja, ka tiks meklēti alternatīvi ceļi situācijas risināšanā.