Biedrība “Latvijas Alus darītāju savienība” sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1, VA Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas Institūtu un biedrību “Mārketinga padome” 5. septembrī rīko 3. starptautisko alus konkursu–degustāciju “Beer 2006”. Tiks vērtēts alus, kas raudzēts ar klasisko metodi – izmantojot raugu – un ar alkohola saturu no 0,5% līdz 9%. Konkursa rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiks 11. starptautiskās pārtikas izstādes “Riga Food 2006” atklāšanas ceremonijas laikā, 6. septembrī. Starptautiskā alus konkursa–degustācijas mērķis ir veicināt kvalitatīvas un nekaitīgas produkcijas ražošanu un tā piedāvājumu patērētājiem, kā arī veicināt speciālistu zināšanu pilnveidošanu un sadarbības iespējas. 3. starptautiskais alus konkurss – degustācija notiks četrās alus grupās – miežu iesala gaišais alus, miežu iesala tumšais alus, kviešu alus un alus ar neiesala piedevām (mieži, kukurūza, prosa, zirņi, rīsi un citi), kā arī specifiskās alus šķirnes ar medu, cukuru, sīrupu, ogu, augļu un citām garšas piedevām. Konkursam iesniegtos paraugus aizklātā veidā vērtēs degustācijas komisija, kuras sastāvā ir ārvalstu degustatori. Katrā konkursa grupā tiks piešķirts viens Grand Prix, viena zelta, sudraba un bronzas medaļa. Starptautiskajā alus konkursā–degustācijā var piedalīties Pārtikas un veterinārā dienesta atzītie un patstāvīgā uzraudzībā esošie alus ražošanas uzņēmumi, kā arī visi izstādes “Riga Food 2006” dalībnieki – oficiāli atzīti alus ražotāji ar saviem izstrādājumiem. Konkursā var piedalīties arī citu valstu oficiāli atzīti uzņēmumi, kas nav izstādes dalībnieki, bet ir samaksājuši izstādes un konkursa dalības maksu. Šogad izstādē “Riga Food 2006” norisināsies arī vīnu konkurss, gaļas konkurss – degustācija, jogurta un nenogatavināta siera konkurss.

«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»

Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.

Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?

Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.

Enši pilsētā Hubei provincē Ķīnā notikušajā Tea Masters Cup International finālā Andrejs Ivanovs no Latvijas ieguva 1. vietu kategorijā Tējas kompozīcija, 2. vietu Tējas degustācijā un 2. vietu Tējas gatavošanas meistarībā

Kopsummā tas bija augstākais kopējais sasnieguma rādītājs, ko līdz šim kāds dalībnieks šajās sacensībās ir sasniedzis. A. Ivanova kompozīcijas nosaukums Shan Shui (Kalni un upes) – piecu elementu garšas sistēma Wu Xing ar līdzsvaru starp saldu, sāļu, skābu, rūgtu un umami. Tējas kompozīcija, kura uzvarēja, sastāvēja no 2008. gada Menghajas Puerh tējas, kas pasniegta kopā ar mandarīna daiviņu, uz kura bija neliela skaidiņa ingvera un čilli pipara gabaliņš, pārlieta ar medu. Kompozīcijā tika pasniegts arī akmens, kurš bija aromatizēts ar priežu eļļu.

Konkursā piedalījās 29 dalībnieki no 13 valstīm. Dalībnieki sacentās četrās kategorijās – Tējas gatavošanas meistarība, Tējas kompozīcija, Tējas degustācija un Tējas miksoloģija. Uzstāšanos vērtēja starptautiski tiesneši – Deniss Šumakovs no Krievijas, Tony Gebely no ASV, He Jie no Ķīnas, Sharyn Johnston no Austrālijas, Gabriella Lombardi no Itālijas, William Lee no Dienvidorejas.

Desmit alus paraugi profesionālajā degustācijā atzīti par izciliem.

Jau otro gadu pēc kārtas Bauskas alus darītavā norisinājās Latvijas Alus Darītāju savienības (LADS) rīkotā alus degustācija, kas vienlaikus bija kā alus sezonas atklāšanas pasākums, kurā satikās lielākā daļa Latvijas alus darītāju un apliecināja, ka ir gatavi jaunajai sezonai. Degustācijas komisiju jau tradicionāli vadīja Latvijas cienījamie aldari Kārlis Zālītis un Astrīda Ruško.

Par izciliem tika atzīti sekojoši paraugi: Aldara dūmaku (AS Aldaris), Cēsu Premium (AS Cēsu alus), Bavārijas (SIA Alus Nams), Līvu Tradicionālais (Lāčplēša alus darītava), Piebalgas alus (SIA Piebalgas alus), Brālis gaišais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Līvu nefiltrētais (Lāčplēša alus darītava), Brālis tumšais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Bauskas tumšais Speciālais (SIA Bauskas alus), Bauskas tumšais Premium (SIA Bauskas alus).

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Starptautiskā Ķīnas uzņēmējdarbības foruma (Global China Business Meeting) ietvaros kluba Rīgas Marka rīkotajā degustācijā Ķīnas uzņēmēji jau izrādījuši interesi sadarbības veidošanā ar SIA Rēzeknes gaļas kombināts, informē Rīgas dome.

Uzņēmums ir dibināts 2001.gadā un savu produkciju eksportē arī uz Igauniju, Lietuvu, Īriju, Angliju, Vāciju, Krieviju un citur, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts apgrozījums pagājušajā gadā bija par 16% lielāks nekā 2010.gadā , sasniedzot 21,64 milj. Ls. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 811,8 tūkst. Ls.

Savukārt Rīgas Markas degustācijā, kurā piedalījās 400 ārvalstu un vairāk nekā simts pašmāju uzņēmumu pārstāvji, notika iepazīšanās ar Latvijas ražotāju produkciju. Pasākumā piedalījās SIA Pure Chocolate, a/s Latfood, a/s Brīvais vilnis, SIA Piebalgas alus, a/s Rīgas piena kombināts, SIA Ricberry, SIA Rēzeknes gaļas kombināts un SIA Lāči.

Starptautiskā konkursa Tea Masters Cup International 2016 Latvijas posma uzvarētāji uzrāda labus rezultātus arī konkursa finālā, iegūstot zelta un sudraba medaļu

Tea Masters Cup International 2016 notika Dienvidkorejas pilsērā Seulā Tea World Festival ietvaros, kas ir viena no lielākajām dzērienu izstādēm reģionā. Konkursā piedalījās pārstāvji no vienpadsmit valstīm – Latvijas, Polijas, Čehijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Itālijas, Gruzijas, Korejas, Vjetnamas un Austrālijas. Latviju pārstāvēja Kunti Horsta no tējnīcas Materia tējas un sarunas, Viviana Petrovska no tējnīcas Kama un Andrejs Ivanovs, kā arī Latvijas Tējas biedrības vadītāji Gundega Silniece no tējnīcas Illuseum un Jurijs Podusovs no X-Chai Riga.

Tējas pagatavošanas kategorijā pirmo vietu ieguva Soohyun Park no Korejas Republikas, otro vietu ieguva Viviana Petrovska no Rīgas tējas nama Kama un trešo – Tatjana Deinega no Krievijas. Paralēli uzvarētājiem tika izcelti vairāki tējas gatavotāji, tostarp Viviana Petrovska par labāko prezentāciju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Ceturtdien Bauskas alus darītavā norisināsies deviņu Latvijas alus darītavu alus degustācija, kuras laikā tiks noteikts labākais Latvijas alus, informēja Aldara pārstāvji.

Katra alus darītava vērtēšanai var piedāvāt ne vairāk kā trīs alus šķirnes. Labāko alu noteiks trīs kategorijās: gaišais alus, tumšais alus un mucu alus. Tiks vērtētas alus vizuālās īpašības - garša, aromāts un dzidrums, kā arī apiņu kvalitāte un alus putu noturība.

Degustācijas komisijā darbosies ne mazāk kā desmit alus ekspertu, kuriem jābūt speciālai izglītībai (pārtikas tehnologs, biologs, ķīmiķis) vai darba stāžam alus ražošanas nozarē (specialitātē) ne mazāk par trīs gadiem.

Katrai alus šķirnei tiks summēts iegūto baļļu skaits. Par izciliem tiks uzskatīti tie alus paraugi, kuri saņems 23 - 25 balles, bet par ļoti labiem – tie, kas būs novērtēti no 21 līdz 22,9 ballēm.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Jau otro gadu pēc kārtas par labāko Baltijas sommeljeru jeb vīnzini kļūst Raimonds Tomsons no restorāna Vincents, uzvarot trešajā Baltijas vīnziņu čempionātā Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix 2008, kas šajā nedēļas nogalē norisinājās Viļņā. Vēl viens Latvijas pārstāvis – Jānis Kaļķis no restorāna Jūrmala Spa Hotel šajās profesināļu sacensībās ieguvis godpilno trešo vietu. Otrās vietas ieguvējs ir Igaunijas pārstāvis Kristjan Markii no restorāna Balthasar.

Šajā nedēļas nogalē Viļņā norisinājās trešais Baltijas valstu vīnziņu jeb sommeljeru čempionāts Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix 2008, kurā par labākā vīnziņa titulu sacentās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji. Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix 2008 tiek organizēts pēc AS Liviko iniciatīvas ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Sommeljeru asociāciju atbalstu. Pirmo reizi čempionāts notika 2006.gadā Tallinā, bet 2007.gadā – Rīgā.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

TechHub Riga telpās noritējušā konkursa Start Tel Aviv 2013 finālistu cīņā par labāko tika atzīts jaunais tehnoloģiju uzņēmums Fastr App. Uzvarētājs oktobrī dosies uz Telavivu piecu dienu mācību vizītē, iepazīsies ar valsts start-up vidi un tiksies ar Izraēlas biznesa ekspertiem un investoriem.

[Papildināts viss teksts]

Latvijā šāds konkurss notiek pirmo reizi, bet starptautiski – otro. Start Tel Aviv ir Izraēlas rīkotas starptautiskas sacensības, kas vienlaikus norisinās vairākās valstīs. Konkurss norisinās otro reizi, bet Latvija tajā piedalās pirmoreiz. Šogad konkurss notiek 13 valstīs, kuru uzvarētāji tiksies kopējā piecu dienu pieredzē, iepazīstot start-up ekosistēmu Telavivā.

Izraēlas vēstniecības un TechHub Riga rīkotajā īso prezentāciju konkursā piedalījās septiņi start-up – Roamer app, Infogr.am, Mewo, Fastr, Polyflint, Froont un Latte.

Žurnāla Nedēļa un portāla nozare.lv galveno redaktoru Māri Zanderu droši vien var dēvēt par intelektuālo huligānu, par kura izdarībām tā arī īstas skaidrības nav – viņš vispirms runā un tad domā vai arī katrs viņa pateiktais teikums tiek pausts ar zināmu aprēķinu.

Katrā ziņā salīdzināt Latvijā notiekošos procesus ar Miloševiča režīmu Serbijā vai arī Reihstāga dedzināšanu, Zanderam īpašas problēmas nesagādā. Nu jau viņam arī piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu varēs katrs, kurš to vēlas.

Parasti tu visai ironiski vērsies pret dažādiem Latvijā notiekošiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Kāda tad, tavuprāt, šodien ir situācija mūsu valstī?

SEB banka Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegusi sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Kredītiestādei esot aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

SEB banka, kas pašlaik nodrošina Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu, līdz ar jaunu konkursu zaudē šo iespēju, bet tai ir aizdomas, ka konkurss ir negodīgs un kādam no konkurentiem radīti labvēlīgāki nosacījumi.

Saskaņā ar Rīgas domes Finanšu departamentā sniegto informāciju slēgts konkurss Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu norisinās divos posmos, ko veido kandidātu atlase pirmajā posmā un atlasīto kandidātu uzaicināšana iesniegt piedāvājumus otrajā posmā. Konkurss tiekot rīkots ar mērķi nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvāku izmantošanu un uzlabot naudas plūsmas vadību.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Rīgā pirmo reizi Latvijā notikusi vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustācija Latvijas augļu un ogu vīna skate 2015, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Vakara gaitā ikvienam bija iespēja tikties ar vīndariem un degustēt vairāk nekā 80 augļu un ogu vīnu un sidru šķirņu. Skates laikā notika arī vairākas aktivitātes, tostarp ikviens varēja nobalsot par labāko vīnu.

Organizējot šo pasākumu, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība (LOSP dalīborganizācija) vēlējās popularizēt kvalitatīva augļu un ogu vīna gatavošanu, salīdzināt tirgū piedāvāto augļu un ogu vīnu kvalitāti, informēt patērētāju par piedāvājumā esošiem vīniem, kā arī izvērtēt vietējā vīnmateriāla potenciālu augstvērtīga produkta iegūšanai.

Labākais vīns tautas sesijas balsojumā saņēma Vīna ceļš - Ķiršu ports.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.