DB projekti

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju tiek atzīts Arnis Riekstiņš

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

5. Valērijs Maligins* (88 miljoni eiro)

6. Justs Nikolajs Karlsons (75 miljoni eiro)

7. Arkādijs Suharenko (62 miljoni eiro)

8. Jānis Zuzāns (60 miljoni eiro)

9. Uldis Asars (56 miljoni eiro)

10. Egils Butka (48 miljoni eiro)

(* Nākamgad, kad būs sadalīts mirušā uzņēmēja atstātais mantojums, sarakstā jau būs atrodamas viņa mantinieces.)

Izdevumā Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki ir atrodami vēl trīs citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.Kopumā šie četri saraksti uzskatāmi rāda, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai «uz papīra» gada pārskatos.Lielāko pelnītāju sarakstā, neraugoties uz sava pamatbiznesa – bankas likvidāciju, pirmās divas vietas joprojām ieņem O. Fiļs un E. Bernis ar attiecīgi 27,78 un 26,52 miljonus lielu peļņas daļu.

Savukārt lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā pirmo un trešo vietu ar attiecīgi 4,31 un 3,73 miljoniem eiro ieņem sludinājumu portāla ss.com īpašnieki Juris Līnis un Andrejs Kivackis, bet otrajā vietā ir uzņēmuma Antaris īpašnieks Antonijs Samburs ar 3,92 miljoniem eiro.«Pašlaik apkopotie rezultāti liecina, ka Latvijas uzņēmumu vidējie peļņas rādītāji 2017.gadā sasnieguši labāko rezultātu pēdējo 10 gadu laikā. Dati liecina, ka pērn vidējā peļņa pārsniedza 26.9 tūkst. eiro, 2016.gadā tie bija 18.2 tūkst. eiro, bet 2015.gadā -16.6 tūkst. eiro,» – tā šo sarakstu pamatā esošos datus raksturo uzņēmuma Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.Tiesa, lielā mērā sakarā ar dramatiskajiem notikumiem banku nozarē Latvijas turīgāko cilvēku simtnieks šo izaugsmi neuzrāda.

Pirms trim gadiem saraksta pirmā desmitnieka biznesa kopējā vērtība bija 1,41 miljards eiro, kas nozīmēja 40 miljonu eiro pieaugumu gada laikā. Pirms diviem pieaugums bija 30 miljonu eiro, bet pagājušogad pirmā desmitnieka kopējais turīgums bija novērtēts jau uz 1,421 miljardu eiro. Nu banku nozares satricinājumu dēļ vērojams grandiozs samazinājums, un šis skaitlis ir «tikai» 879 miljoni eiro.Šo sarukumu nav spējis kompensēt arī mērenais pieaugums citās tautsaimniecības nozarēs (kā nekā miljonāru pirmajā simtniekā ir tikai sešpadsmit jauni vārdi un uzvārdi, kaut pirms gada tādu bija četrdesmit viens, - tātad acīmredzama stabilitāte). Pirms diviem gadiem kopējais TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pērn tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet nu ir sarucis līdz 2,49 miljardiem eiro. Cik gadi būs nepieciešami, lai zaudēto atgūtu, - to pašlaik grūti prognozēt.

Šodien, 4.oktobrī, izdevumu saņem visi Dienas Bizness abonenti, bet ar nākamo nedēļu tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Meklē lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Pērc un lasi izdevumu Miljonārs elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas Bizness aplūkoja situāciju Latvijas auto tirgū. Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā ir vismaz 11 gadi un lielākā daļa Latvijā reģistrēto auto darbojas ar dīzeļdegvielas dzinēju, liecina CSDD sniegtie dati.

2019.gadā Latvijā pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kurām bija 11 vai vairāk gadu veidoja 48,5% jeb tās bija 33 009 automašīnas. Savukārt pavisam jaunās, pirmoreiz reģistrētās automašīnas, kuru vecums bija līdz 2 gadiem, veidoja 28,1% jeb 19 118 automašīnas. No 6 līdz 10 gadus vecie spēkrati veidoja 17% no pirmoreiz reģistrētajām automašīnām jeb 11 595 automašīnas. Vismazāko daļu veidoja no 3 līdz 5 gadu vecās automašīnas - 6,4% jeb 4352 vienības. Kopumā pērn pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits bija 68 074.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

CSDD sniegtie dati liecina, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2019.gadam vismazākais pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kuru vecums ir 11 vai vairāk gadi, tika reģistrētas 2007.gadā, kad tās Latvijā bija 26,3% jeb 28 192 no kopējā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita. Nākamos gadus šādām automašīnu skaitam bija tendence pieaugt.

Ja pavēro pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaitu pēc markas, tad pērn populārākā bija "Volkswagen" (10 891), "Volvo" (8274), "BMW" (7155), "Audi" (7030), "Toyota" (5448) un "Opel" (3795).

Savukārt vismazāk Latvijā pērn tika pirmoreiz reģistrēti šādi vieglie auto - "Infiniti" (25), "Ssang Yong" (26) un "Tesla" (41). Kopumā no pērn pirmoreiz reģistrētajiem auto 44 604 bija 5 vai vairāk gadus veci, bet 23 470 auto vecums bija līdz 5 gadiem.

CSDD dati liecina, ka uz 01.01.2020 Latvijā reģistrētas 727 164 vieglās automašīnas, no kurām 447 468 dzinēju veids ir dīzeļdegviela. Šo dzinēju veids ar katru gadu Latvijā pieaug. Savukārt 230 506 automašīnas Latvijā darbojas ar benzīna dzinēju.

Savukārt trešais populārākais dzinēja veids ir benzīns un gāze - Latvijā šī gada sākumā reģistrēti 27 828 automobiļi. Šī dzinēju veida popularitāte Latvijā ar katru gadu samazinās. 90,4% šo automašīnu turētāji ir fiziskas personas, savukārt 9,6% juridiskas.

Jau ziņots, ka no nākamā gada ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz 31.septembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Transferwise dibinātāji joprojām ir Igaunijā turīgākie cilvēki

LETA--ERR, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Klajā nāks jaunais Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOP 100: šoreiz īpaši dramatiskas pārmaiņas

DB, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 4. oktobrī klajā nāks izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki: vienā izdevumā būs atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionāli sagatavojuši Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas Bizness abonenti, savukārt nākamnedēļ tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau divdesmit trešais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus pirmā reize, kad vienā izdevumā būs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiks publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Pirms trim gadiem kopējais Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. Tagad kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No deviņdesmito gadu idejas līdz lielākajam pašmāju degvielas tirgotājam

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Dibināšana


Kad 90.gadu vidū trūka lauksaimniecības degvielas, lai apstrādātu laukus, trīs speciālisti - galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, nolēma izīrēt no kolhoza degvielas uzpildes staciju, kurā veikt degvielas tirdzniecību lauksaimniecības nolūkos.


Tā 1995.gadā Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme dibināja AS "VIRŠI-A".

No uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit 25 gadi kopš pašmāju degvielas mazumtirgotāja "Virši" dibināšanas.

1995. gada ziemā trīs jauni cilvēki – Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme, strādājot savās specialitātēs kā galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, īstenoja ideju par degvielas tirdzniecību un atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Aizkrauklē.

Laika gaitā daudz kas ir mainījies, taču uzņēmuma darbības veids un darītāju filozofija palikusi nemainīga.

"Savu darbu jaundibinātais uzņēmums sāka tālajā 1995. gadā Aizkrauklē, izīrējot no kolhoza uzpildes staciju, kurā veicām degvielas tirdzniecību lauksaimniecības vajadzībām. Stacijā bija iespējams uzpildīt dīzeli un benzīnu, kā arī iegādāties nelielu produktu klāstu," stāsta J. Riekstiņš, uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācijas valdes loceklis Aldis Čīma, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam».

Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. Iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.

Latvijas teritorijā lielai iedzīvotāju daļai kvalitatīva dzīve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina statistikas dati (LR CSP) – 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzīvotāju bija nodrošināti ar vieglo automobili (salīdzinot ar 2007. g., pieaugums par 12,2 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Davosā par lielām pārmaiņām uz draudošas uzticības krīzes fona

Jānis Šķupelis, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules bagātāko cilvēku turība pērn sarukusi par 451 miljardu dolāru

Db.lv, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgos pērn bija vērojams kritums, taču daļai pasaules bagātāko cilvēku tas neliedza kļūt vēl bagātākiem, raksta Bloomberg.

Viens no tiem ir spēles Fortnite dibinātājs Tims Svīnijs, kura bagātības apmērs pērn pieauga par 7,2 miljardiem dolāru. Savukārt Endeavour Energy Resources īpašnieka Otrija Stīvensa bagātība palielinājas par 11,4 miljardiem dolāru.

«Pērnais gads bija labs bagātības palielināšanai,» uzskata WE Family Offices vadošais partneris Maikls Zauners. «Tas bija sarežģīts gads finanšu tirgiem, taču cilvēkiem, kuri rada bagātību ar kompāniju palīdzību, tas bija labs, jo ekonomika pati par sevi ir spēcīga,» viņš saka.

Kopumā 31 Bloomberg Billionaires Index iekļautais bagātnieks pērn spēja vairot savu turību, neskatoties uz to, ka tirdzniecības karu un akciju tirgus kritums dzēsa indeksā iekļauto cilvēku bagātības apmēru par gandrīz pustriljonu dolāru – 451 miljardu dolāru. Iepriekšējā gadā bagātāko cilvēku turība pieauga par triljonu dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules 26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija «Oxfam» dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices kalnu kūrortā Davosā.

«Oxfam» ziņojumā arī teikts, ka visu pasaules miljardieru bagātība pagājušajā gadā ik dienu pieaugusi par 2,5 miljardiem ASV dolāru.

Pasaules bagātākā cilvēka interneta tirdzniecības platformas «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa bagātība pērn palielinājusies līdz 112 miljardiem dolāru, sacīts ziņojumā. Tajā norādīts, ka tikai viens procents Bezosa bagātības ir līdzvērtīgs 105 miljonu cilvēku apdzīvotās Etiopijas veselības aprūpes gada budžetam.

Savukārt pasaules iedzīvotāju nabadzīgākās puses jeb 3,8 miljardu cilvēku rocība pērn sarukusi par 11%, teikts «Oxfam» ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka pieaugošā plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem vājina iespējas cīnīties pret nabadzību, kaitē ekonomikai un vairo sabiedrības neapmierinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Franču miljardieri ziedo 300 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai

Zane Atlāce - Bistere, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas miljardieru ģimenes pārstāvis Fransuā-Anrī Pino (François-Henri Pinault) paziņojis, ka viņa ģimene ziedos 100 miljonus eiro, lai palīdzētu atjaunot ugunsgrēkā izpostīto Parīzes Dievmātes katedrāli, vēsta ārvalstu mediji.

Pino vada luksusa preču grupu Kering, kam pieder tādi slaveni modes zīmoli kā Saint Laurent, Alexander McQueen un Gucci. Viņš ir arī Francijas akciju sabiedrības Groupe Artémis prezidents, kam pieder tēlotājmākslas izsoles nams Christie's.

Žurnāls Forbes vēsta, ka Pino ģimenes bagātība lēšama 35 miljardu dolāru apmērā.

Par finansiālu atbalstu katedrāles atjaunošanai paziņojis arī Francijas luksusa preču impērijas LVMH (Moet, Hennessy, Louis Vuitton) dibinātājs un vadītājs, miljardieris Bernārs Arno (Bernard Arnault), solot, ka viņa ģimene un uzņēmums ieguldīs 200 miljonus eiro ugunsgrēkā cietušās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanā, vēsta Reuters. Arno ir uzskatāms par bagātāko cilvēku Eiropā un trešo bagātāko cilvēku pasaulē - viņa bagātība 2019.gadā lēšama 83,1 miljarda dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Microsoft” līdzdibinātājs Bils Geitss (Bill Gates) atkal kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecina "Bloomberg Billionaires Index".

Pirms tam šī titula īpašnieks bija “Amazon” dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss (Jeff Bezoss). 64 gadus vecā Bila Geitsa šī brīža bagātība lēšama 110 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pasaules bagātāko cilvēku topa pirmo vietu Bilam Geitsam izdevies atgūt, kad “Microsoft” saņēma apjomīgu mākoņdatošanas pakalpojuma (cloud-computing) pasūtījumu no Pentagona 10 miljardu ASV dolāru apjomā, ziņo "Business Insider".

Interesanti, ka cīņā par šī pakalpojuma sniegšanu “Microsoft” sīvākais konkurents bija tieši “Amazon,” kura vadītājs nu zaudējis turīgākās personas statusu un atrodas topa otrajā vietā. Šī darījuma rezultātā “Microsoft” akciju vērtība piedzīvoja kāpumu, taču “Amazon”- kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā atklāta Latvijā plašākā reģionālās tehniskās apskates stacija. Pēc stacijas atklāšanas pirmoreiz Jelgavā norisinājās arī Tehniskās apskates nakts pasākums.

Lai padarītu klientiem ērtāku un pieejamāku tehniskās apskates veikšanu, jaunajā stacijā līdzšinējo divu tehniskās apskates līniju vietā izveidotas četras līnijas – trīs vieglo transportlīdzekļu pārbaudei un viena kravas automobiļiem, kas ļaus apkalpot lielāku transportlīdzekļu skaitu.

Ēkas projektu izstrādājis Arhis Arhitekti. Tās arhitekti Arnis Kleinbergs un Jānis Zvejnieks uzsver, ka, projektējot Jelgavas tehniskās apskates staciju, arhitektu pamatuzdevums bija izveidot funkcionāli ērtu un estētiski pievilcīgu klientu apkalpošanas objektu. Kopā ar nākamajā būvniecības etapā realizējamo CSDD nodaļās ēku, jaunajā pilsētas attīstības rajonā veidojas mūsdienīgs klientu apkalpošanas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru