Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Lietuvas valdība piektdien nolēmusi līdz 6.aprīlim atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldībām, ņemot vērā, ka saslimstība valstī atkal sākusi pieaugt.

Karantīna valstī pagarināta līdz 30. aprīlim.

Kā valdības sēdē uzsvērusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, atjaunoto ierobežojumu mērķis ir pasargāt tās pašvaldības, kur situācija pašlaik ir labāka, un lokalizēt Dienvidāfrikas paveida vīrusa izplatību, potējot pēc iespējas vairāk riska grupu cilvēku, īpaši pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji ir augsti.

"Ļoti ceram, ka spēsim stabilizēt situāciju un neļaut šim vilnim celties augstu. Pēc Lieldienām, iespējams, varēsim apspriest citas lietas, taču pagaidām - uz šīm divām nedēļām - mums ir jākoncentrējas uz testēšanu un vakcināciju," viņa norādījusi.

"Šis grozījums neparedz neko jaunu nedz uzņēmējdarbībā, nedz kādā citā darbības jomā - tas vienkārši sūta vēstījumu, ka pirms Lieldienām mēs paliksim mājās tāpat, kā to jau darījām pirms Ziemassvētkiem, un Lieldienu laikā samazināsim pārvietošanos, burzmu un kņadu," piebildusi premjere.

Olu cenu paaugstināšana pirms Lieldienām atkal pievērsusi konkurences uzrauga uzmanību. Konkurences padome (KP) plāno sekot līdzi situācijai olu tirgū, informē KP pārstāve Inita Kabanova, uzsverot - kamēr vien ražotāji savas produkcijas cenu nosaka patstāvīgi, to nekādā veidā nesaskaņojot un nevienojoties ar konkurentiem, valstij nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu.

Jāņem vērā, ka brīvā tirgus ekonomikā cenas nosaka tirgus spēki: piedāvājums un pieprasījums.

«Cenu kāpumam var būt objektīvs pamatojums, piemēram, izejvielu un citu ražošanas izmaksu sadārdzināšanās. Arī pastiprināts pieprasījums var ļaut ražotājiem paaugstināt cenas. Diemžēl, lai celtu cenas, ražotāji var izmantot arī situācijas, kad ap kāda produkta cenu rodas ažiotāža, kā tas pirms kāda laika notika ar griķu cenām, kad cilvēku bailes no sadārdzinājuma palīdzēja iztirgot tukšus sadārdzināto griķu plauktus. Tomēr, atšķirībā no griķiem, olas nav iespējams ilgstoši uzglabāt un patērētāji tās nevar iepirkt lielākos daudzumos, lai veidotu uzkrājumus. Tādējādi, pēc tradicionālā pieprasījuma pieauguma uz Lieldienām, būtisks olu cenu pieaugums varētu arī pamatoti izraisīt patēriņa samazināšanos,» skaidro KP pārstāve. Šobrīd vērtējot situāciju olu tirgū, ir ļoti ticams, ka cenu pieaugumu veicina ažiotāža, kas ir vērojama citās ES valstīs, ko iespējami ietekmējis piedāvājuma samazinājums tajās valstīs, kur ražotāji nav nodrošinājuši atbilstību ES prasībām, pieļauj KP pārstāve. Attiecīgi, ja patērētāji, «balsojot ar maciņu», šīs cenas nepieņems, ražotāji būs spiesti savu taktiku pārskatīt. Tādējādi spēcīgākais ierocis pret nepamatotu cenu kāpumu ir prātīgs patērētājs – ja patērētājs nepakļaujas ažiotāžai un izvēlas lētākos piedāvājumus vai samazina sadārdzinātā produkta patēriņu, ražotājs ir spiests noteikt tirgus situācijai atbilstošu cenu, uzsver I. Kabanova. Jāatgādina, ka jau 2004. gada beigās KP konstatēja aizliegtu vienošanos par vistu olu cenām un piemēroja naudas sodus 11 olu ražotājiem, tostarp Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni un citiem, taču ražotāji šo lēmumu apstrīdēja un galīgais spriedums stājās spēkā tikai 2008. gadā. Savukārt jaunu vienošanos starp a/s Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni KP konstatēja 2009. gada beigās un 2010. gada janvārī šiem trim uzņēmumiem piemēroja sodu - 109 164 Ls - Balticovo piemērots naudas sods 91 659,91 lats, a/s Madona - 11 448,38 lati, bet SIA Daugavpils putni - 6 055,52 lati.

Salīdzinot ar pērnā gada Lieldienu laiku olu ražotājs Balticovo šogad ir novērojis 30% pieaugumu pieprasījumam pēc olām, sarunā ar Db.lv pavēstīja uzņēmuma komercdirektors Edgars Lesnieks. Tomēr citi ražotāji vēsta par nemainīgu pieprasījumu un pat tā samazināšanos

Citi olu ražotāji atzina, ka šogad, salīdzinot ar pērno gadu, īpašu pieaugumu nav pieredzējuši. Rasas zemnieku saimniecība precīzus datus vēl nebija apkopojusi, tomēr norādīja ka pērn Lieldienu laikā pieprasījums pēc olām tomēr bija lielāks. Savukārt SIA Vikurs pastāstīja, ka olu pārdošanas apjomi pirms Lieldienām ir palikuši iepriekšējo gadu līmenī.

Ražotāji atzina, ka pirms Lieldienām pieprasījums pēc olām, salīdzinot ar ikdienu, ir pieaudzis. Tomēr tas varētu būt saistīts ne tik daudz ar Lieldienu laiku, kā ar cenu pieaugumu pārējiem pārtikas produktiem, norādīja Balticovo komercdirektors Edgars Lesnieks.

Turpinot dalīties kādreiz lielākajam zvērinātu advokātu birojam Loze, Grunte un Cers, izveidots jau ceturtais advokātu birojs – LetLaw.

LetLaw dibinātāji ir zvērināti advokāti Zane Eglīte, Sintija Radionova, Larisa Sokolova, Laura Zalāna un Andis Bubnovs. Šai kompānijai pievienojusies arī sertificēta nodokļu konsultante Ingūna Ābele.

Jaundibinātais zvērinātu advokātu birojs saviem klientiem piedāvās juridisko pakalpojumu sniegšanu vispārējos komerctiesību jautājumos un banku un finanšu tiesības, enerģētika un farmācija, tiesvedība, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa jautājumi, darba tiesības, publiski privātā partnerība, būvniecība, uzņēmumu reorganizācija, uzņēmumu un to daļu pirkšana un pārdošana, darījumi ar nekustamo īpašumu, nodokļu un finanšu konsultācijas un citi jautājumi.

Šodien, Pelnu trešdienā, Baznīcā sākas Lielā gavēņa laiks, kurš ilgs līdz Lieldienām jeb Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ko šogad svinēs 20.aprīlī. Pāvests Francisks šā gada gavēnī ticīgos aicina mazināt līdzcilvēku materiālo, morālo un garīgo trūkumu. Lai palīdzētu to īstenot, Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs ir izveidojis Gavēņa kalendāru, kas pieejams arī kā Android aplikācija Gavēnis 2014.

Katru gadu pāvests sagatavo vēstījumu gavēnim, kas ticīgajiem palīdzēt izdzīvot šo īpašo laiku pirms Lieldienām. Šogad Francisks, kuram tas ir pirmais pāvesta vēstījums gavēnim, kā vadmotīvu ir izvēlējies fragmentu no Otrās vēstules korintiešiem: «Viņš kļuva nabags, lai mēs viņa nabadzībā kļūtu bagāti» (sal. 2 Kor 8, 9). Tajā viņš citastarp runā par trīs veidu trūkumu, kuru esam aicināti saredzēt līdzcilvēku dzīvē, uzņemties uz sevis un konkrēti rīkoties, lai to mazinātu. Runa ir par materiālo, morālo un garīgo trūkumu. «Materiālais trūkums ir tas trūkums, ko visi sauc par nabadzību un kas skar visus tos, kuri dzīvo cilvēka necienīgos apstākļos, (..) morālais trūkums pastāv tajā, ka cilvēks kļūst par netikuma un grēka vergu (..), bet garīgais trūkums mūs skar tad, kad attālināmies no Dieva un noraidām Viņa mīlestību,» Francisks raksta vēstījumā.

Kopš šā gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir aizliegts dējējvistas turēt nelielos būros, tomēr 12 valstīs, tostarp arī Latvijā, dējējvistu turētāji šo jauno normu par vistu labturību neievēro, vēsa ibtimes.com.

Nelielie būri tika aizliegti, jo tie nenodrošina pat minimālas dzīvnieku labturības prasības. Būros, kuru izmantošanu ES liegusi, vistas dzīvo 550 kvadrātcentimetru platībā, kas ir mazāks laukums par A4 formāta lapu. Tāpat vistām nav pieejama dienasgaisma, šajā «laukumā» nevar nodrošināt to, lai vistas būtu nodarbinātas. ES Direktīva paredz, ka šauro būru vietā jāizmanto modernizēti būri.

ES Direktīvu par dējējvistu turēšanu bez Latvijas tiek pārkāpta arī Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Francijā, Grieķijā, Unghārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē un Spānijā.

Šā gada 26. janvārī Eiropas Komisija (EK) uzsāka procedūru pret 14 valstīm, kurās netika ievēroti jaunie dējējvistu turēšanas nosacījumi. EK noteica, ka pārkāpumiem jābūt novērstiem divu mēnešu laikā – līdz 26. martam, taču tas tika paveikts tikai divās valstīs – Lielbritānijā un Rumānijā, informē ibtimes.com.

Aprīļa sākumā gaidāms olu cenu kāpums, laikrakstam Diena atzinuši Latvijas olu ražotāji. Par galveno olu cenu pieauguma iemeslu uzskata to, ka gada sākumā spēkā stājusies Eiropas Savienības (ES) direktīva, kurā noteikti jauni obligātie standarti dējējvistu aizsardzībai un stingrākas dējējvistu labturības prasības.

Eiropā trīs nedēļas pirms Lieldienām olu cena pārsniegusi līdzšinējos rekordus un Eiropā pieaugusi vidēji par 70%, bet Lielbritānijā pat par 100%, Diena rakstīja, atsaucoties uz slovāku avīzi Pravda.

Direktīva, kuru uzskata par grandiozā cenu pieauguma iemeslu, paredz, ka no šī gada sākuma ES dalībvalstīs vistas atļauts turēt tikai modernizētos būros un aizliegti iepriekš lietotie daudz šaurākie būri, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta Dzīvnieku veselības un labturības nodaļas vecākā referente Dace Lauska. ES direktīvā dējējvistu labturības prasības reglamentētas ļoti detalizēti un precīzi noteikts, ka tas, kādiem jābūt šo mājputnu turēšanas apstākļiem, piemēram, dējējvistai būrī jāparedz vismaz 750 kvadrātcentimetru liela platība, kas vistai ļauj izplest spārnus un brīvi kustēties, kā arī jānodrošina tas, lai būra kopējā platība nav mazāka par 2000 kvadrātcentimetriem. Katrai vistai vajadzīga arī vismaz 15 cm gara vieta uz laktas, bet barības siles garumam jābūt vismaz 12 cm katrai mītnes iemītniecei.

Vairākas valstis (tostarp Latvija) slēgušas izglītības iestādes, cīnoties ar koronavīrusa izplatību. Šādos apstākļos valsts atbildība ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību, nevis tā atlikšanu uz vēlāku laiku, kas sevišķi svarīgi, piemēram, 12. klašu skolēniem, kas paredzējuši pieteikties mācībām ārvalstu augstskolās.

Mēs - nozares pārstāvji – esam pilnīgi gatavi. Latvijā veiksmīgi darbojas vairākas tālmācības skolas, no kurām lielākā ir Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, kas īsteno izglītības programmas atbilstoši izglītības standartam. Vidusskolas mācību procesā tiek izmantoti digitālie mācību materiāli - mācību video straumēšana skolēniem tiešsaistes vidē, tiešsaistes konsultācijas ar skolotājiem, iespēja attālināti pildīt un nodot uzdevumus, un kārtot pārbaudījumus.

Arī "Telia Latvija" var apliecināt, ka interneta un straumēšanas jaudas Latvijā ir pietiekošas. "Telia Latvija" mediju servisu komanda jau 10 gadus attīsta un pasaulē virza savu video straumēšanas platformu, kas paredzēta ne vien medijiem un uzņēmumiem, bet arī izglītības iestādēm video satura straumēšanai, apstrādei un glabāšanai. Mūsu tehnoloģijas ir piemērotas pat ļoti lielam skatītāju skaitam, kas vienlaicīgi vēro video saturu gan tiešraidē, gan ierakstā.

Baltijas valstu lielākā olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo ražošanas modernizācijai ņēmusi kredītu AS Hansabanka un AS DnB Nord banka par summu 12 miljoni eiro. Šim nolūkam bankām dota komercķīla, kuras apjoms presē izskanējis kā kredīta apjoms.

12 miljonu eiro lielais kredīts paredzēts otrās kārtas četru putnu novietņu celtniecībai un iekārtām, kā arī olu šķirošanas un pārstrādes ceha būvniecībai, Db.lv informē uzņēmuma pārstāve Liāna Bokša.

AS Balticovo apgrozījums pagājušajā gadā bija 17 miljoni latu. Apgrozījuma pieaugums pērn salīdzinājumā ar 2006. gadu ir 42%. 2006. gadā AS Balticovo apgrozījums bija 12 miljoni latu.

Pērn būtiski palielinājušies AS Balticovo ražošanas un eksporta apjomi. Pērn uzņēmuma eksporta noieta pieaugums ir 38%, salīdzinot ar 16% 2006. gadā. Savukārt pārdošanas apjomi Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palikuši stabili. 2006. gadā tie bija desmit miljoni latu, savukārt pērn - 11 miljoni latu.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju "Covid-19" vīrusa dēļ, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šā gada 13. marta līdz 14.aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē un atceļ visus ieplānotos publiskos pasākumus.

Tas nozīmē, ka, sākot no šā gada 13. marta līdz 14. aprīlim, VID nesniegs klātienes pakalpojumus nedz VID klientu apkalpošanas centros, nedz vienotajos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros.

Iedzīvotāji visus VID pakalpojumus var saņemt elektroniski, VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kā arī zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai arī uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Tāpat norādītajā laika periodā nenotiks iepriekš plānotie VID bezmaksas semināri, dažāda veida plašākā lokā plānotās sanāksmes un tikšanās u.c. publiskās aktivitātes.

Visos "PROMO Cash&Carry" veikalos kopš februāra beigām novērojams pieprasījuma pieaugums, biznesa portālam db.lv apliecināja SIA "Sanitex" pārstāve Natālija Ulmane.

Saskaņā ar pašreizējiem novērojumiem vislielākais pieprasījums un preču noiets ir tieši dezinfekcijas līdzekļiem, putraimiem, konservētai pārtikai, higiēnas precēm un kopumā visām preču kategorijām, kurām ir ilgs realizācijas termiņš.

Kā akcentēja N. Ulmane, šobrīd piegādes ķēdes traucējumu nav, izņemot dezinfekcijas līdzekļu piegādei saistībā ar palielināto pieprasījumu pēc tiem.

Jautāta, vai ir kādas preces, kuras šobrīd nav iespējams vairs nodrošināt, viņa atbildēja, ka kopumā SIA "Sanitex" spēj reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu.

Šobrīd SIA "Sanitex" darbaspēku vīrusa uzliesmojums neskarot: "Tiek ierosināti visi iespējamie preventīvie pasākumi saistībā ar "Covid-19"." Attālinātas darba iespējas tiek izskatītas tikai biroja darbiniekiem.

Slēpošanas trases šogad varētu būt atvērtas līdz pat Lieldienām, informē Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

«Mūsu pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad pat martā vēl iespējams pieražot sniegu, jo tuvojošais aukstums un ziemas atgriešanās marta otrajā pusē patiešām ir reta parādība,» viņš saka.

Asociācijā norāda, ka par spīti vēlam sākumam šogad ziema ir bijusi intensīvākā un aukstākā pēdējo piecu gadu laikā, turklāt ilgtermiņa prognozes liecina, ka ziemīgie laikapstākļi pēc nelielā pārtraukuma šogad varētu saglabāties neierasti ilgi - līdz pat marta beigām. To savā labā ir izmantojušas arī slēpošanas trases, saražojot sniega rezerves vairāk nekā jebkuru gadu un nodrošinot ilgāku slēpošanas trašu darbību.

Gan «Riekstukalnā», gan «Milzkalnā» sniega rezerves pašlaik esot pietiekamas, arī Siguldas trases ir nodrošinājušās ar sniegu garai sezonai, tas pats arī Cēsu trasēs - «Žagarkalnā» un «Ozolkalnā». «Žagarkalnā» uzkrāti pat 15 000 kubikmetru sniega, ko zem speciāla materiāla iespējams saglabāt visu vasaru, līdz pat nākošās slēpošanas sezonas sākumam.

Apkopoti olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo darbības provizoriskie rezultāti 2007. gadā. Būtisks pieaugums vērojams uzņēmuma produkcijas eksporta noietā, liecina sniegtā informācija medijiem.

2006. gadā ES tirgos olas un olu produkti tika realizēti par 12 miljoniem latu, savukārt pērn – par 17 miljoniem latu un eksporta noieta pieaugums ir 38%, salīdzinot ar 2006. gadu, kad pieaugums bija 16%.

Savukārt pārdošanas apjomi Latvijā, salīdzinot ar 2006.gadu, palikuši stabili - 2006.g. tie bija 10 miljoni latu, savukārt pērn – 11 miljoni latu.

Pieaudzis valstij nomaksāto nodokļu apjoms. 2006.gadā kopējais nomaksāto nodokļu apjoms ir 1 miljons 16 tūkstoši latu, savukārt pagājušajā gadā – 1 miljons 266 tūkstoši latu, no kuriem sociālais nodoklis ir 758 tūkstoši latu, bet iedzīvotāju ienākumu nodoklis – 469 tūkstoši latu.

No 2006. gada Lieldienām līdz šā gada Lieldienām jaunās putnkopības ražotnēs investīciju apjoms sasniegs 11 miljonus eiro. 1,9 miljoni eiro investēti graudu pirmapstrādes kompleksā. Šogad un nākamgad investīcijas AS Balticovo putnkopības ražotnēs plānotas 10 miljonu eiro apjomā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu izsludinās pēc Lieldienām, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka Finanšu ministrijas pārstāvji šonedēļ tiksies ar Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai vienotos par amata konkursa noteikumiem, kā arī laika grafiku, kādā notiks pretendentu atlase.

«Ticamākais, amata konkurss tiks izsludināts pēc Lieldienām, bet pagaidām nevaru prognozēt, cik ātri tiks atrasts jaunais VID vadītājs,» atzina Reizniece-Ozola.

Naktī uz sestdienu, 10.martu, negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Iepriekš Reizniece-Ozola norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina arī padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.

Rīgas reklamēšanas kampaņas Live Riga nākamā lielā akcija tiek plānota uz Lieldienām, šoreiz akcijas izdevumus pilnībā segs airBaltic, savukārt vasarā, pateicoties tūrista skaita pieaugumam, darbu varētu iegūt 7-10 tūkstoši cilvēku, informēja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

A. Šlesers atzina, ka jau uz Lieldienām paredzētā reklāmas kampaņa tiks finansēta no airBaltic līdzekļiem, šo rīcību skaidrojot ne vien ar ciešo sadarbību starp Rīgas domi un lidsabiedrību, bet arī ar laika trūkumu, kas liedz iespēju Rīgas domei noorganizēt reklāmas kampaņu. A.Šlesers atzina, ka Lieldienu kampaņa būs dārga, tomēr gan vicemērs, gan Rīgas mērs Nils Ušakovs neatklāja airBaltic ieguldītos līdzekļus.

Pavasara kampaņas ietvaros tiks apgūtas vēl četras valstis –Dānija, Gruzija, Baltkrievija un Izraēla, līdz ar to kampaņa tiks realizēta nu jau 11 valstīs. Kampaņas ietvaros tiks pilnveidoti un reklamēti jau iepriekš organizēti pasākumi, tādi kā Staro Rīga, Baltās naktis un pilsētas svētki. Līdzekļi tiks ieguldīti arī Rīgas kā kultūras galvaspilsētas attīstībai, savukārt vasaras sezonā tiks organizēti jauni un vērienīgi masu pasākumi, tajā skaitā Jāņu svinēšana, par ko tūristi izrāda pastiprinātu interesi. A. Šlesers uzskata, ka Jāņu pasākums varētu norisināties Mežaparka lielajā estrādē, kur tūristi varētu baudīt tradicionālās svētku izklaides.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju, no 2020. gada 13. marta būvniecības izstāde "Māja I 2020" nevar turpināties, biznesa portālu db.lv informēja izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" pārstāve Aiga Kupre-Vociša.

Par turpmāko rīcību izstāžu organizators informēs "BT 1" mājaslapā, viņa norādīja.

Baltijas vadošajai būvniecības industrijas izstādei "Māja I 2020" Ķīpsalā bija jānotiek no 12. līdz 15.martam.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un ārējā ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam plānoja iepazīstināt ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali. Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" bija paredzējuši prezentēt vairāk nekā 400 uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Db.lv jau vēstīja, ka saistībā ar "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus ierobežojošus pasākumus, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Liels skaits Latvijas uzņēmumu nenodarbojas ar apzinātu sabiedrisko attiecību (PR) jautājumu risināšanu, pierāda komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen & Partners veiktais pētījums. Turklāt proporcionāli sabiedrisko attiecību instrumentus visvairāk izmanto valsts un pašvaldību iestādes, savukārt vismazāk – nevalstiskās organizācijas.

Pētījumā konstatēts, ka skaitliski visvairāk (77%) ar apzinātu sabiedrisko attiecību risināšanu nodarbojas lielie uzņēmumi. Salīdzinoši vidējo uzņēmumu segmentā PR politiku realizē 64% respondentu, starp mazajiem uzņēmumiem – 41%, bet mikrouzņēmumos ar sabiedriskajām attiecībām apzināti nodarbojas 31% respondentu.

Interesanti, ka lielākajā daļā uzņēmumu, kuri tomēr nodarbojas ar apzinātu PR jautājumu risināšanu, nav atsevišķa cilvēka vai struktūrvienības, kam būtu uzticēti šie pienākumi. 51% respondentu norādīja, ka to veic kāds no darbiniekiem, kam tas ietilpst papildus darba pienākumos. Gandrīz ceturtā daļa (27%) no respondentiem norādīja, ka tie izmanto PR, mārketinga vai reklāmas aģentūras pakalpojumus, lai veidotu apzinātu PR politiku.

Iespējams, valsts iestādēm nebūs jāiegādājas licences radio klausīšanai, jo tās nenodarbojas ar komercdarbību.

Tas, visticamāk, izriet no plānotajiem likuma grozījumiem Autortiesību likumā, kas varētu noteikt, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, līdz ar to tā sauktā radio klausīšanās nodeva nebūtu jāmaksā. Ar likuma grozījumiem iecerēts radīt skaidrāku priekšstatu par to, kā publiski jādemonstrē un jāatskaņo ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargājami darbi. Likumu plānots papildināt ar punktu, kas nosaka, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē notiek nekomerciālā nolūkā. Tas, iespējams, varētu nozīmēt, ka valsts iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam nebūs jāpērk licence, jo tas nenodarbojas ar komercdarbību. Kultūras ministrija gan šobrīd vēl nevarēja pateikt, vai minētie grozījumi patiešām paredzēs to, ka valsts iestādēm nebūs jāpērk licences. Vien piebilst, ka grozījumi vēl ir izstrādes stadijā un notiek diskusijas.

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Priekšvēlēšanu gaisotnē valdības radītais bankas Citadele pārdošanas veiksmes stāsts sevī var slēpt nepatīkamus pārsteigumus, otrdien vēsta laikraksts Diena.

«Kopējā atlīdzības summa nevar būt mazāka par vienu eiro.» Tieši tā līdztekus sarežģītam un investoram, ne valstij, izdevīgam cenas veidošanās mehānismam atrunāts Citadeles bankas vēl aizvien noslepenotajā pārdošanas līgumā, ar ko iepazinusies Diena. Šis ir līdz šim lielā slepenībā turētais, ļaunākais scenārijs, kura iestāšanos pagaidām nav pieļāvusi neviena pēdējās nedēļās uzrunātā amatpersona. Tā vietā tiek optimistiski prognozēts, ka amerikāņu fonda Ripplewood vadītā investoru grupa piedāvās bankas gala cenas korekciju uz leju, kas būs tik nenozīmīga, ka valstij izdosies nosargāt līgumā atrunāto bāzes cenu – 74 miljonus eiro, kas vēl nesen tika uzskatīta par sliktāko scenāriju.

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Federālā karteļu biroja (FCO) jaunākajā ziņojumā secināts, ka Vācijas autobraucēji par degvielu maksā pārāk daudz, ziņo thelocal.de.

Ziņojums, kas oficiāli tiks publiskots šonedēļ, esot izsmeļošs pētījums par benzīna cenu attīstību pēdējo trīs gadu laikā.

«Mēs nepieņemam jebkādu turpmāku tirgus koncentrēšanos,» sacījis FCO prezidents Andreas Munds.

Saskaņā ar laikraksta Bild am Sonntag vēstīto FCO nav radusi pierādījumus cenu fiksēšanai, bet šis nav bijis ziņojuma mērķis.

FCO arī pētījusi praksi palielināt degvielas cenas pirms brīvdienām, pirms Lieldienām un nedēļas nogalēs - dažkārt tikai dažas dienas vai stundas.

Iestāde norāda, ka tirgus struktūra ir nelabvēlīga patērētājam.

Vācijas automobiļu degvielas tirgū dominē pieci naftas uzņēmumi: Aral/BP (tirgus daļa: 23,5 procenti), Shell (22 procenti), Jet (10 procenti), Esso un Total (7,5 procenti katram).

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(413).jpg

Droši vien daudziem par prieku laikā pirms Lieldienām Prisma veikalos bija iespējams iegādāties cūkgaļu, kuras cena bija salīdzinoši pat ļoti zemāka, nekā ierasts, kuru izplatīja Rīgas miesnieks, bet reāli šie rukši bija auguši un droši vien arī sava mūža beigas piedzīvojuši Dānijā.

Protams, teorētiski viss ir ļoti pareizi - Latvija, tāpat kā Dānija, ir ES valsts, tās ietvaros pastāv brīvās tirdzniecības princips, konkurence un tamlīdzīgas lietas. Arī pircēji, kā zināms, pārsvarā gadījumu «balso» ar maciņu. Proti, jo zemāka cena ir attiecīgajai produkcijai, jo lielākas izredzes, ka tā iepatiksies veikalu klientiem. Tomēr šajā kontekstā būtu jāpaanalizē tirgū notiekošie procesi.