Šodien laikrakstā

Pirmskrīzes bezdarba līmenis joprojām nesasniegts

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Vēsma Lēvalde, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Ar bezdarba nastu

Ekonomikas atkopšanās pagaidām neatspoguļojas daudz jaunās darba vietās, kas ļautu radikāli mazināt krīzes laikā pieaugušo bezdarbnieku pulku, savā jaunākajā pētījumā par globālajām darba tirgus tendencēm secina ANO Starptautiskā darba organizācija (SDO).

Radikāli uzlabojumi netiek prognozēti arī Baltijas valstīm, lai gan tās piedzīvo straujāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā.

Kopumā Latvijai līdz pat 2016. gadam bezdarba līmenis tiek lēsts virs 11%. Visai līdzīgs bezdarbs tiek prognozēts arī Lietuvā, bet Igaunijā tas svārstīsies virs 9%.

Kopumā Eiropā 2013. gads nekādus būtiskus uzlabojumus darba tirgū nav nesis, secināts pētījumā. Tiesa, vairs nevar runāt par darba vietu likvidēšanu tirgū. Tomēr arī jaunas darba vietas Eiropā parādās salīdzinoši maz. Zemākais bezdarba līmenis tradicionāli ir vērojams Skandināvijā un Vācijā, bet negatīvā ziņā izceļas krīzes smagi skartās Dienvideiropas zemes.

Ilgstošas problēmas

NVA sniegtā informācija liecina, ka pērn decembrī reģistrētais bezdarba līmenis valstī bija 9,5%. Saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, vidējais bezdarbnieku skaits 2014. gadā Latvijā varētu būt 80 459 un vidējais bezdarba līmenis – 8,1%. Tiek prognozēts, ka tirgus aktivizēsies 2014. gada otrajā ceturksnī un bezdarba līmenis samazināsies, stāsta I. Kalvāne.

Vienlaikus viņa piebilst – NVA veiktās darba devēju aptaujas liecina, ka uzņēmēji pārskata savus ražošanas plānus, samazinot iepriekš prognozēto ražošanas pieaugumu, kā arī retāk domā par nodarbināto skaita palielināšanu.

«Lai būtiski samazinātu bezdarba līmeni, darba tirgū būtu jāatgriežas lielākajai daļai no ilgstošajiem bezdarbniekiem, no kuriem gandrīz puse nestrādā jau ilgāk par trim gadiem,» saka I. Kalvāne. Jāņem vērā arī tas, ka situācijas attīstību šogad ietekmēs panākumi a/s Liepājas metalurgs darbības atjaunošanā.

Jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā darba meklētāju īpatsvars šogad prognozēts 10,4% apmērā, bet 2015. gadā – 9,3%. E. Rudzītis prognozē, ka šogad darba meklētāju īpatsvars varētu būt 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, lai gan straujāka ekonomikas pieauguma gadījumā ir iespējams, ka gada otrajā pusē darba meklētāju skaits Latvijā varētu sarukt pat zem 10% atzīmes. «Arī nākamajos gados gaidāms tālāks bezdarba līmeņa kritums, 2015. gadā darba meklētāju rādītājam sasniedzot 9,1%,» viņš norāda.

Darba vietas – ir vai nav?

2013. gads ir iezīmējis ekonomikas atkopšanos gan ES, gan citās pasaules attīstītajās valstīs, uzsver SDO. Turklāt izaugsme ir vērojama gan iekšējos tirgos, gan ārējā pieprasījumā. Taču šīs pozitīvās tendences joprojām nav bijušas pietiekami spēcīgas, lai ļautu pārvarēt krīzes laikā pieaugušo bezdarbu.

«Līdz šim atkopšanās ir redzama ekonomiskajā aktivitātē, ne darba vietās,» Eiropas reģionu vērtē SDO.

Kā vienu no iemesliem tam, kādēļ joprojām neizdodas pārvarēt prāvos bezdarba skaitļus, SDO eksperti min valdību īstenotos taupības pasākumus. Pat valstis, kas varētu atļauties daudz lielākus stimulus darba tirgum, pirmām kārtām domā par nodokļu celšanu vai/un izdevumu samazināšanu. Līdz ar to jaunu darba vietu radīšana pasaules attīstītajos reģionos, tostarp ES pašlaik ir teju tikai privātā biznesa ziņā. Taču arī tas primāri ir aizņemts ar krīzes seku pārvarēšanu.

E. Rudzītis norāda – darba vietu skaits Latvijā ir palielinājies un daļa lejupslīdes laikā zaudēto darba vietu ir atgūta. Turklāt darba vietu skaits turpinās palielināties. «Uzlabojoties situācijai eksporta tirgos, gaidāms nodarbināto skaita pieaugums apstrādes rūpniecībā, savukārt privātā patēriņa palielināšanās sekmēs darba vietu skaita pieaugumu būvniecībā, tirdzniecībā un komercpakalpojumu sektorā,» prognozē SEB bankas sociālekonomikas eksperts, piebilstot, ka lielāks pieprasījums gaidāms pēc kvalificētiem speciālistiem dažādās jomās.

Brīvo darba vietu pieaugumu apliecina arī NVA dati – pērn vidēji mēnesī darba devēji NVA reģistrēja 2720 vakances, kas ir par 13% vairāk nekā 2012. gadā, stāsta I. Kalvāne.

Visvairāk ar NVA filiāļu starpniecību decembrī meklēti speciālisti darbam apstrādes rūpniecībā (1681), transporta un uzglabāšanas nozarē (579), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē (458). Vislielākais brīvo darba vietu skaits ir kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

Kļūst karsti

Līdz ar darba meklētāju īpatsvara samazināšanos pieaug spiediens uz algām, tādēļ Swedbank vērš uzmanību uz bažām par darba tirgus pakāpenisku uzkaršanu, algu pieaugumam pārsniedzot ražīguma kāpumu –, kas ekspertu ieskatā ir galvenais risks ilgtspējīgai izaugsmei.

«Ja tas turpināsies ilgstoši un algu palielināšanās turpinās pārsniegt ražīguma kāpumu, pienāks laiks, kad mēs zaudēsim konkurētspēju,» bankas pētījuma prezentācijā skaidroja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, uzsverot, ka algu pieaugumam jābūt pamatotam.

Pagaidām lielas problēmas eksperti nesaskata, taču nesabalansētība pakāpeniski pieaugšot un 2015. gada otrajā pusē un 2016. gadā varētu kļūt akūtāka, tāpēc jādomā par reformām.

SDO darbaspēka produktivitātes pieauguma ziņā prognozē pozitīvas iezīmes. Latvijā līdz pat 2018. gadam tiek paredzēts stabils darbaspēka produktivitātes pieaugums amplitūdā no 4 līdz 5% ik gadu.

Turklāt, lai arī līdzīga tendence tiek prognozēta visā Baltijā, Latvijā darbaspēka produktivitātes izaugsme varētu būt visstraujākā.

Nesatikšanās tirgū

Saskaņā ar SDO prognozēm vidējais ES un pasaules attīstīto valstu bezdarba līmenis līdz pat 2018. gadam varētu saglabāties virs 8%. Turklāt īpaši problemātisks jautājums attīstītajās valstīs būs ilgstošais bezdarbs, ko sekmē arvien lielāka darbinieku prasmju neatbilstība darba devēju vēlmēm. Īpaši spilgti tas izpaužas valstīs, kurās pirms krīzes bija lielas investīcijas nekustamo īpašumu sektorā (piem., Spānija un Latvija), jo šajās valstīs iepriekš daudz nodarbināto strādāja celtniecībā, bet tagad pieprasījums pēc šādu darbu pratējiem ir krietni mazāks.

Latvijā par vienu no sāpīgākajiem piemēriem bezdarbnieku nespējai atrast jaunu darbu savā līdzšinējā profesijā ir kļuvis Liepājas metalurgs (LM). Kopš 2013. gada maija NVA bezdarbnieka statuss piešķirts vairāk nekā 1300 bijušajiem LM darbiniekiem. Bezdarba līmenis Liepājā 20. janvārī bija 13,3%, savukārt pērn oktobrī tas nedaudz pārsniedza 9%. Tikai ap 40 cilvēki jeb 2–3% no atlaistajiem LM darbiniekiem ir atraduši citu darbavietu. Izmantojot Nodarbinātības aģentūras piedāvātās iespējas, 191 LM darbinieks mācās valsts valodu, jo iepriekšējā darbavietā šīs zināšanas nebija vajadzīgas. 150 no LM atlaistajiem strādniekiem mācās neformālajos kursos – svešvalodas, datorzinības, tostarp 34 apgūst traktora un citu transportlīdzekļu vadīšanas prasmi. Aptuveni 60 izmanto profesionālās pārkvalificēšanās programmas, cerot pēc tam atrast labāku darbu.

Tomēr lielākā daļa no šiem bezdarbniekiem aktīvi darbu nemeklē, jo cer atgriezties rūpnīcā, ticot, ka tā atsāks darbību jau šogad.

Bet tie, kuri meklē darbu, reti apmierina potenciālo darba devēju. Vairāki uzņēmēji, lūdzot viņu vārdus neminēt, atzina, ka LM strādniekiem ir pārāk augstas prasības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu un motivācijas sistēmu, taču nav izpratnes par ražošanas efektivitāti, ko diktē augstā konkurence tirgū. Turklāt metalurģija ir ļoti šaura nozare, un šie cilvēki ir apguvuši noteiktas prasmes, kuras nav vajadzīgas modernos metālapstrādes uzņēmumos. Daži Liepājas metālapstrādātāji bija gatavi pieņemt darbā bijušos metalurgus, izmantojot programmas Atbalsts nodarbinātībai finansējumu. Taču Eiropas Komisijas regula nosaka, ka atbalstu piešķir, ja darba devēja pieteiktās darba vietas jeb profesijas nav tiešā veidā saistītas ar darba devēja darbību eksporta jomā, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un ar citām eksporta darbībām. Tā kā vairumam Liepājas metālapstrādes uzņēmumu eksports ir tuvu 100% no saražotā, uz valsts atbalstu viņi cerēt nevar. NVA filiālē cer, ka bezdarbs saruks pavasarī, tā esot ik gadus. Turklāt apmācītie bezdarbnieki būs vairāk piemēroti darba tirgum.

Plaisu nepārvar

Kopumā pasaulē līdz 2018. gadam varētu radīt ap 200 miljoniem jaunu darba vietu. Tomēr tas ir nepietiekami, lai dotu darbu augošajam bezdarbnieku skaitam un tādējādi mazinātu plaisu, kas izveidojusies pasaules darba tirgū.

«Pašlaik steidzami ir nepieciešama līdzšinējās politikas pārskatīšana. Vajadzēja daudz aktīvāka jaunu darba vietu veidošana un atbasts tiem uzņēmumiem, kuri dod darbu,» paudis SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders. 2013. gadā pasaulē par bezdarbniekiem ir kļuvuši pieci miljoni cilvēku un kopējais bez darba esošo cilvēku skaits ir sasniedzis 202 miljonus. SDO norāda arī uz tendenci, ka pasaulē joprojām plaši izplatīta ir nelegāla nodarbinātība un būtiski nav samazinājies arī tā saucamo strādājošo nabagu jeb cilvēku, kas saņem ļoti mazu atalgojumu, skaits.

Ziemeļāfrikā pērn joprojām bijis visaugstākais bezdarbs, tam sasniedzot 12,2%. Tuvajos Austrumos bezdarbs bija 10,9%, bet Eiropā, Ziemeļamerikā un citās attīstītajās ekonomikās – 8,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā janvārī bijis septītais augstākais bezdarba līmenis ES

LETA, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 2,9 tūkstošiem jeb 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %).

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 9,3 %. 4. ceturksnī 90,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 3,6 tūkstošiem jeb 3,8 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas vēl arvien nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,2 %). 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,6 %, bet Lietuvā – 7,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 9,9 %

Dienas Bizness, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā šogad plānots izveidot vairāk nekā 8000 jaunu darba vietu

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada aprīļa sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 76 431 reģistrētais bezdarbnieks, bet aprīļa beigās – 71 705, informē NVA.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 4 726 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī, salīdzinājumā ar 2017. gada martu, samazinājies par 0,5% punktiem un aprīļa beigās bija 7,8%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī bija Rīgas reģionā – 4,9%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,7%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 9%, Vidzemē – 8,4% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada aprīļa beigās: Rīgā – 4,6%, Valmierā – 4,6%, Jelgavā – 5,4%, Ventspilī – 6,2%, Jūrmalā – 6,5%, Jēkabpilī – 9,6%, Liepājā – 10,4%, Daugavpilī – 11,2%, Rēzeknē – 14,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

NVA prognozē, ka bezdarba līmenis nepārsniegs 10% atzīmi

LETA, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne nepieļauj, ka bezdarba līmenis Latvijā varētu pārsniegt 10% atzīmi, jo ir pienācis laiks pavasara un vasaras sezonālajiem darbiem, kas neļaus bezdarba līmenim pieaugt.

Kalvāne atzina, ka reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā pēdējo trīs mēnešu laikā ir pieaudzis, tomēr pieaugums ir bijis stabils, proti, nav pārsniedzis 10% atzīmi.

«Apkopojot operatīvos datus bezdarba līmenis Latvijā ir 9,8% un tagad var izdarīt secinājumus, ka tā pieaugums ir apstājies, līdz ar to varam izteikt cerību, ka šis cipars būs augstākais bezdarba līmenis,» sacīja Kalvāne.

Kā ziņots, decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, bet novembra beigās - 9,3%.

Janvārī, tāpat kā novembrī un decembrī, visstraujāk bezdarbs pieaudzis Kurzemē - par 0,6 procentpunktiem, janvāra beigās sasniedzot 12,1%, kā arī Zemgalē, kur bezdarbs arī palielinājies par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 9,8%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Novembrī bezdarba līmenis bija 9,5%.

Kā liecina NVA informācija, augstākais bezdarba līmenis aizvien ir Latgales reģionā – 19.3%. Kurzemes reģionā janvārī bezdarba līmenis sasniedzis 12,1%, savukārt Vidzemes reģionā – 11,5%. Zemgales reģionā bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bija 10,4%, bet Rīgas reģionā – 6,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bezdarba līmenis palielinājies visos reģionos.

Starp lielajām pilsētām augstākais bezdarba līmenis janvārī bija Rēzeknē – 17,2%, Liepājā – 13,5%, Jēkabpilī – 11,1% un Daugavpilī – 10,2%.

Ventspilī reģistrētais bezdarba līmenis iepriekšējā mēnesī sasniedzis 8,6%, bet Jūrmalā – 8,3%. Jelgavā bezdarba līmenis janvārī bija 7,6%, Valmierā – 7,1%, bet Rīgā – 5,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas līderi, cenšoties novērst eirozonas parāda krīzes sekas, otrdien tiksies samitā, lai spriestu par milzīgā jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu reģionā, raksta Bloomberg.

Septembrī jauniešu (līdz 25 gadu vecumam) bezdarba līmenis pieauga līdz 24,1%.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pārsteidza tirgus, samazinot eiro bāzes procentu likmi, Eiropas līderi tiksies, lai parādītu, ka arī viņi ko dara, lai atrisinātu vienu no reģiona sasāpējošajām problēmām. Itālijas premjerministrs Enriko Leta ir sacījis, ka jauniešu bezdarbs Itālijā ir īsts murgs, jo septembrī tas sasniedzis rekordaugstu līmeni – 40,4%, liecinot par sliktu vidi jaunajam darbaspēkam.

«Īstermiņā, par spīti valdības pūlēm, sagaidāms, ka bezdarba līmenis Itālijā saglabāsies aptuveni pašreizējā līmeni,» sacījis Monte dei Paschi di Siena ekonomiste Nikola Zambli. Savas prognozes viņš pamatojis ar valsts sarežģīto situāciju un politisko nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2014.gada decembra beigās sasniedzis 8,5%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Salīdzinājumā ar novembri, bezdarba līmenis valstī palielinājies par 0,2% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) decembra sākumā uzskaitē bija 79,9 tūkstoši, bet decembra beigās – 82 tūkstoši bezdarbnieku. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 2158 cilvēkiem.

Zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 5,2%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 17,8%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 10,7%, Vidzemē – 9,9% un Zemgalē – 8,3%. Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis 2014. gada beigās bija: Rīgā – 4,9%, Jūrmalā – 5,8%, Jelgavā – 6,4%, Valmierā – 6,7%, Ventspilī – 8,6%, Daugavpilī – 9,5%, Jēkabpilī – 9,7%, Liepājā – 12,5%, Rēzeknē – 15,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā veidoja 11,1%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs eirozonā saglabājies nemainīgs jau trešo mēnesi pēc kārtas un atrodas zemākajā līmenī kopš 2012.gada marta.

Savukārt bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) jūnijā veidoja 9,6%, arī tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju un aprīli.

Tādējādi bezdarbs ES šobrīd atrodas zemākajā līmenī kopš 2011.gada jūlija.

Eurostat dati liecina, ka jūnijā ES bija 23,296 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 17,756 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar maiju, bezdarbnieku skaits ES jūnijā samazinājās par 32 000, bet eirozonā pieauga par 31 000.

Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES jūnijā saruka par 1,448 miljoniem, bet eirozonā - par 811 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā, liecina Labklājības ministrijas prognozes.

Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas bezdarbs gandrīz divu gadu zemākajā līmenī

Žanete Hāka, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā eirozonas bezdarba līmenis nedaudz samazinājies, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada septembra, liecina Eurostat dati.

Jūlijā bezdarba līmenis bija 11,6%, bet pērnā gada jūnijā – 12%.

Savukārt Eiropas Savienības reģionā bezdarba līmenis jūnijā sasniedza 10,2%, kas ir mazāk nekā 10,3% maijā un 10,9% pērnā gada jūnijā.

Kā liecina Eurostat aplēses, 25 miljoni iedzīvotāju ES jūnijā bija bez darba.

Starp ES dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bija Austrijā – 5%, Vācijā – 5,1% un Maltā – 5,6%, savukārt augstākais – Grieķijā 27,3% un Spānijā – 24,5%.

Jūnijā ES bez darba bija 5,1 miljons jauniešu. Bezdarba līmenis jauniešu vidū bija 22%, kas ir mazāk nekā pirms gada, kad tas bija 23,6%.

Gada laikā bezdarba līmenis samazinājies 21 dalībvalstī, pieauga – piecās un nemainījās Nīderlandē un Zviedrijā. Lielākais kritums vērojams Portugālē – no 16,6% līdz 14,1%, Ungārijā – no 10,4% līdz 8,1%. Savukārt lielākais bezdarba līmeņa kāpums bijis Somijā – no 8,1% līdz 8,8%, Luksemburgā – no 5,9% līdz 6,3% un Austrijā – no 4,7% līdz 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī eirozonas bezdarba līmenis bijis 11,9%, signalizējot par reģiona nevienmērīgo atveseļošanos, jo Vācijas darba tirgū turpinājās atveseļošanās, bet Itālijas bezdarba līmenis sasniedza rekordu, raksta Bloomberg.

Kā informē Eurostat, bezdarba līmeņa rādītājs janvārī un iepriekšējos divos mēnešos pārskatīts uz leju no 12%.

Itālijā februārī bezdarba līmenis sasniedza 13%, savukārt Vācijā bezdarbnieku skaits saruka.

Kā prognozē Barclays analītiķe Apoline Menute, bezdarba līmenis daudzmaz stabils turēsies visu gadu, jo nodarbināto skaita pieaugums ir pārāk mērens, lai veicinātu ievērojamu samazināšanos. Daudz satraucošāks ir inflācijas rādītājs un gaidas, kas var motivēt Eiropas Centrālo banku pieņemt jaunus monetārās politikas soļus.

Eiropas vārgais darba tirgus atspoguļo milzīgas atšķirības starp valstīm – no 4,8% Austrijā līdz 25,6% Spānijā. Grieķijā bezdarba līmenis bija 27,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Nedaudz sarucis bezdarba līmenis

Žanete Hāka, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā reģistrētais bezdarba līmenis valstī sasniedza 9,8%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Visaugstākais bezdarba līmenis ir Latgales reģionā – 19,4%, tai seko Kurzemes reģions ar 12,2% un Vidzemes reģions ar 11,4%. Zemgales reģionā bezdarba līmenis sasniedza 10,2%, bet Rīgas reģionā – 6,2%.

Starp lielākajām valsts pilsētām augstākais bezdarba līmenis bijis Rēzeknē – 17%, kam seko Liepāja – 13,7%. Jēkabpilī bezdarba līmenis martā sasniedzis 11,4%, bet Daugavpilī – 10,3%.Ventspilī bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bija 8,7%, bet Jūrmalā – 8,4%, savukārt Valmierā – 6,9%.

Rīgā bezdarba līmenis martā bija 5,7%.

NVA sīkākā analīzē par februāri norāda, ka kopš 2013.gada septembra gan sezonālo izmaiņu, gan AS Liepājas Metalurgs un SIA Ogres trikotāža maksātnespējas dēļ bezdarbnieku skaits palielinājies par 8301 jeb 9%, līdz ar to lielākās izmaiņas vērojamas bezdarbnieku grupā ar bezdarba ilgumu līdz 6 mēnešiem. Kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā šādu bezdarbnieku īpatsvars kopš gada sākuma palielinājies par 4051 cilvēku jeb 2,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtiskā bezdarba līmeņa krituma pagājušajā gadā, kad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bezdarba samazināšanās turpinās arī šogad un ir pat kļuvusi vēl straujāka. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā ir jau vairāk nekā gadu vērojamā straujā ekonomikas izaugsme, kas būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc darbiniekiem, īpaši tādās pašlaik ļoti strauji augošās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas un būvniecība. Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15,5 tūkstošiem jeb par 1,8% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Šāds nodarbināto skaita pieaugums ir straujākais kopš 2015.gada beigām un vienlaikus atspoguļojas arī augošā darba ņēmēju skaitā, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies aptuveni par 2,2%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2012.gada. Līdzās straujajai ekonomikas izaugsmei šādu kāpumu ir veicinājušas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, veicinot strādājošo pāreju no mikrouzņēmumiem uz sociāli daudz aizsargātākajiem darba ņēmējiem parastajā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmo reizi kopš Covid-19 parādīšanās novērojams neliels bezdarba sarukums

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas bezdarba līmenis stabilizējas

Gunta Kursiša, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bezdarba līmenis šā gada trešajā ceturksnī veidoja 8%, liecina oficiālie statistikas dati.

Bezdarba līmenis ievērojami ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgu laika posmu. Pērn trešajā ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 9,7% līmenī, vēsta BBN.

Jaunākie dati liecina, ka bez darba trešajā ceturksnī bija 56 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 12 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pirms gada.

Ilgstošā bezdarba līmenis Igaunijā veidoja 3,4%.

Gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,1%.

Šā gada oktobra sākumā Latvijā bezdarba līmenis bija 9,1% apmērā. Nodarbinātības valsts aģentūra prognozē, ka ozitīva tendence turpinās saglabāties, ja vien nenotiks kādi ekonomiski satricinājumi Latvijā vai ciešākās sadarbības valstīs. Lielākais bezdarba līmenis jau tradicionāli ir Latgales pusē, īpaši Ludzā un Preiļos. Savukārt zemākais bezdarbs ir Rīgā, Jelgavā, Valmierā

Komentāri

Pievienot komentāru