Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Dzīvojamās mājas sprādzienā Saulkrastu novadā, dārzkopības kooperatīva VEF-Biķernieki teritorijā, ceturtdien gājis bojā Latvijā labi pazīstams pirotehnikas speciālists Ilmārs Āboliņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Āboliņš darbojies uzņēmumā Svētku aģentūra. Tā ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā.

Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka Svētku aģentūra ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā. Firma organizē plaša klāsta uguņošanas priekšnesumu, pirotehnikas, konfeti, skatuves pirotehnikas specefektu un flame master efektu piedāvājums jau vairāk kā 20 gadus Latvijā.

Svētku aģentūra ir veikusi ļoti daudz dažādus salūtus, uguņošanas, efektus. Paši lielākie projekti bija milēnijuma salūts Rīgā, kura kompozīciju veidoja Āboliņš kopā ar Ilzi Kazradzi vēl pirms Svētku aģentūra dibināšanas.

Lai svētku brīvdienās un Jaunā gada svinību laikā nepieļautu nelikumīgu pirotehnikas apriti, kā arī novērstu ar pirotehnikas izstrādājumiem saistītos negadījumus, Valsts policija (VP) veiks pastiprinātu pirotehniskas tirgotāju un sabiedriskās kārtības uzraudzību līdz pat 2016.gada 2.janvārim, informē VP.

Likumsargi uzraudzīs vai pirotehnikas tirgotāji ievēro visus drošības noteikumus un likumīgi pārdod licencētu preci. Tāpat policisti pievērsīs uzmanību vecuma ierobežojumiem pirotehnikas iegādei un izmantošanai.

Uz katra pirotehniskas izstrādājuma ir norādīta uguņošanas ierīces kategorijas, pēc kuras arī nosaka, no kāda vecuma persona drīkst to iegādāties un pielietot. Proti, F1 kategorijas uguņošanas ierīces var iegādāties un izmantot no 14 gadu vecuma, bet F2 un F3 kategoriju uguņošanas ierīces, kā arī T1 kategorijas skatuves pirotehniskos izstrādājumus var iegādāties no 18 gadu vecuma. Tāpat arī katram pirotehnikas izstrādājumam ir pievienota drošas lietošanas instrukcija, ar ko obligāti jāiepazīstas un tā jāievēro.

Nelegālie pirotehnikas tirgotāji pārdod pirotehnikas izstrādājumus ar 20-25% uzcenojumu, saka pirotehnikas izstrādājumu tirgotāja SIA Aldi līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aldis Zārbergs.

Runājot par nelegālās pirotehnikas tirdzniecību jeb tirdzniecību «no rokas», uzņēmējs norādīja, ka ir vērojama tendence, ka liela daļa, kas tirgo pirotehniku «no rokas», tirgojamo preci ir iegādājušies pie oficiālajiem pirotehnikas izplatītājiem. «Līdz ar to pircējs, kas iegādājas sertificētu un pārbaudītu pirotehniku šādā veidā, samaksā par vismaz 20-25% vairāk, nekā būtu maksājis, ja pirotehniku iegādātos pie oficiāliem un licencētiem tirgotājiem.»

Zārbergs atzīmēja, ka aptuveni pēdējo divu gada laikā vērojams, ka tādu gadījumu, kad pircēji iegādājas pirotehniku, kas nav sertificēta, kļūst arvien mazāk. Visticamāk, tas skaidrojams ar to, ka pirotehnikas pircēji ar katru gadu kļūst informētāki un rēķinās arī ar sekām, ko var izraisīt nesertificētas pirotehnikas lietošana, kad, piemēram, nolūkā ietaupīt dažus latus var zaudēt roku. Tāpat to var skaidrot arī ar policijas aktīvo darbību nelegālās tirdzniecības apkarošanā.

Par spīti iekšzemes pieprasījuma kritumam šī gada pirmajos deviņos mēnešos Rīgas lielāko tirdzniecības centru apgrozījums ir turpinājis pieaugt, raksta laikraksts Dienas bizness.

Apgrozījums turpinot kristies konkrētās preču kategorijās, kas nav pirmās nepieciešamības preces, - mēbeles, juvelierizstrādājumi un elektropreces. Stabils apgrozījuma pieaugums vērojams pārtikas precēm, kas pamatā skaidrojams ar augstu inflāciju, norāda LCM tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Apgrozījums arī samazinājies tirdzniecības centrā Barona centrs.

Rīgas tirdzniecības centru apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos:

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Rīgas svētku uguņošanas sacensībās šogad sacentīsies deviņi Latvijas labākie pirotehnikas uzņēmumi.

Tas ir Rīgas svētku vēsturē līdz šim lielākais uguņotāju skaits. Uguņošana notiks sestdien, 22. augustā, 11. Novembra krastmalā no plkst. 22.00 līdz 23.00, informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Labākais uguņotājs, ko noskaidros pēc skatītāju balsojumiem, balvā iegūs tiesības uguņot nākošajā lielajā pasākumā. Rīgas svētku uguņotāju sacensībās šogad piedalīsies Latvijas pirotehnikas uzņēmumi Fire Art, Oda Lux, Petarde, Rīgas Pirotehnika, Svētku aģentūra, Uguns dārzi, Ugunsmeistars, Ugunspuķes un Uguņošanas mākslas studija.

Investējot miljonu eiro, paplašināts instrumentu un darbarīka tirgotāja "Stokker" tirdzniecības un servisa centrs Rīgā, Krasta ielā, informē uzņēmumā.

Pēc ēkas pārbūves Stokker instrumentu tirdzniecības un servisa centrs kļuvis par lielāko šāda veida specializēto centru visā Baltijā ar kopējo tirdzniecības platību 800 kvadrātmetru apjomā un 583 kvadrātmetru plašu servisa darbnīcu un noliktavu. Paplašinātas arī biroja telpas 460 kvadrātmetru platībā.

Līdz ar rekonstrukciju investīcijas veiktas arī klientu apkalpošanas uzlabojumos – ieviesta elektroniskās rindas sistēma, kas novērš drūzmēšanos, kā arī uzstādīti Stokker pakomāti e-veikalā veikto pirkumu izņemšanai.

"Augošais pieprasījums pēc jauniem pakalpojumiem iet roku rokā ar labāku klientu apkalpošanu, tāpēc veiktās investīcijas rekonstrukcijā dod iespēju piedāvāt gan plašāku preču klāstu, gan attīstīt attālinātos piegādes pakalpojumus. Plašākas telpas ļauj veidot lielākus preču krājumus un daudz elastīgāk reaģēt uz mainīgo situāciju, kas saistās ar preču piegādēm pandēmijas apstākļos. Noliktavas preču krājuma vērtību esam palielinājuši vismaz par pusi, un tā mēs spējam nodrošināt preces klientiem saprātīgos termiņos," stāsta mazumtirdzniecības un servisa vadītājs Kaspars Dreiblats.

Jelgavas lielo jubileju, kā arī Valsts svētkus godināja vēl neredzēts salūts, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirotehnikas šovs ilga vismaz 16 minūtes. Solītās Jelgavas karoga krāsas salūtā gan īpaši nebija manāmas, toties pirotehniķi bija sarūpējuši Latvijā iepriekš nedemonstrētus jaunākās paaudzes pirotehnikas izstrādājumus.

Lai salūtu varētu redzēt maksimāli daudz cilvēku, raķetes tika laistas no trim vietām, un kopā uguņošanai bija paredzēti 8367 šāvieni. Salūta otrajā pusē uz Driksas gājēju tilta dega pilsētas jubilejas gadskaitlis ar ūdenskrituma efektu.

Salūtu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem septiņpadsmito gadu pēc kārtas dāvina Jelgavas uzņēmēji sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un JPPI Kultūra. Salūta izmaksas ir 8500 eiro.

Savācot gandrīz pusi no skatītāju balsojumiem, Rīgas svētku uguņošanas konkursā uzvarējusi SIA Uguns dārzi, kuri uzstājās kā ceturtie.

Par šī uzņēmuma priekšnesumu skatītāji balsoja 3094 reizes, savukārt par visiem deviņiem priekšnesumiem kopā tika saņemta 6501 balss, informēja Rīgas svētku preses dienesta pārstāve Līva Jēgere. Deviņu pirotehnikas uzņēmumu konkurencē, kas Rīgas svētku vēsturē ir līdz šim lielākais dalībnieku skaits, 2.vietu ieguva Rīgas pirotehnikas priekšnesums un trešajā vietā ierindojās Ugunsmeistars.

Ar uzvarētāju tiks slēgts līgums par uguņošanu kādā no turpmākajiem svētku pasākumiem. Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle zināja teikt, ka Rīgas mēra Nila Ušakova ieteikums esot uguņošanu organizēt 18. novembrī. Taču, lai līdzfinansētu uguņošanu, iespējams, tikšot meklēts Rīgas uzņēmēju atbalsts.

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Bankas valstī nejūt vairāk kā piecu gadu perspektīvu, kas daļēji ir saistīts ar valsts vidēja termiņa infrastruktūras un reformu nespēju, pirmdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, uzsverot, ka ir jāveido apjomīga stratēģija investoru piesaistei nākotnē.

Fragments no intervijas.

Vai bankas saskata ilgtermiņa perspektīvu ekonomikai, kas būtu jāmaina? Kā tas ietekmē kredītu pieejamību?

Ir viena veida uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbība ir pietiekami sekmīga un kuriem īstermiņa un vidēja termiņa resursu pieejamības trūkums vispār nepastāv. Šos uzņēmumus vairāk interesē nauda uz vidēji gariem termiņiem, vismaz uz desmit gadiem. Tomēr šajā ziņā mūsu kopējā uzņēmējdarbības vides perspektīva ir ierobežota. Finansētāji nejūt vairāk kā piecu gadu perspektīvu, kas daļēji ir saistīts ar valsts vidēja termiņa infrastruktūras un reformu nespēju. Ir skaidrs - lai šeit būtu sekmīga ekonomika un banka varētu rēķināties, ka tā savus desmit gadu ieguldījumus saņems atpakaļ, tas korelē ar valsts attīstību. Tas saistīts ar valsts spēju pieņemt reformu lēmumus, piemēram, veselības un izglītības sektoros. Tie investori, kuriem ir simtiem miljoni eiro jāaizdod uz desmit vai vairāk gadiem, vēlas redzēt šo situāciju.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atteikusies uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību. Par to ZZS pārstāvji informējuši šodien notikušajās topošās koalīcijas partiju un Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sarunās.

Kā pēc šodienas tikšanās informēja Straujuma, ZZS savu lēmumu pamatojuši ar to, ka IZM būtu jāvada profesionālim, kāda viņu rindās neesot.

Rīt par valdības veidošanu un atbildības jomu sadali plānotas ZZS un partijas Vienotība divpusējās konsultācijas.

Kā ziņots, ZZS saskaņā ar Straujumas iepiekš izteikto piedāvājumu tiktu IZM, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņš uzskata, ka labs risinājums būtu, ja ZZS vadītu VARAM, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītu Ekonomikas ministriju un Reformu partija (RP) turpinātu darbu Izglītības un zinātnes ministrijā.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Pēdējos mēnešos nereti parādās raksti, kuros tiek salīdzināta krīze Latvijā un Argentīnā. Es pats dzīvoju Argentīnā. No 1999. līdz 2004.gadam es strādāju Buenosairesā dažādās organizācijās, projektos un uzņēmumos, pats pārdzīvoju gan krīzi, gan cīņu ar to. Tāpēc vēlos īsi pastāstīt par krīzi Argentīnā, tās pārvarēšanas metodēm un sekām.

Taču vēlos arī uzsvērt – kaut arī Argentīnā toreiz un Latvijā tagad ir ekonomiskā un politiskā krīze, tomēr situācijas ir ļoti dažādas, tāpēc nevar teikt, ka Argentīnā izmantotās stratēģijas darbosies Latvijas situācijā. Taču no jebkuras pieredzes ir iespējams mācīties un kaut ko gūt.

2001.gada decembris. Argentīnu pārņēmusi visdziļākā krīze valsts vēsturē. Valsts jau ir recesijā kopš 1998.gada. Prezidents tiek piespiests atkāpties no amata. Grautiņi un piketi notiek visā valsts teritorijā. Neviens nevar izņemt no bankas vairāk par 200 dolāriem nedēļā. Bezdarba līmenis ir aptuveni 20%.

2003.gada decembris. Mēs sākam runāt par Argentīnas brīnumu. IKP pieaug par 8.2%. Ir ievēlēts jaunais prezidents un nodrošināta institucionāla stabilitāte. Par spīti devalvācijai inflācija ir ideālā līmenī – 3.7% . Bezdarba līmenis krītas līdz 15%.

Starptautiskā Valūtas fondam (SVF) nepieciešami 150 miljardi ASV dolāru, lai palīdzētu valstīm, kurām nepieciešami papildus līdzekļi, lai cīnītos ar pasaules finanšu krīzi, atsaucoties uz Bloomberg, ziņo Lenta. SVF šefs Dominiks Štrauss - Kāns norādījis, ka pēdējo sešu mēnešu krīze var raisīt vēl vairāk valstu lūgumus pēc palīdzības.

SVF pašam vajag 150 miljardus dolāru, lai cīnītos ar krīzi

Iepriekš tika ziņots, ka Japāna plāno piedāvāt piešķirt Valūtu fondam 100 miljardus dolāru no savām rezervēm. Tāpat kā iespējams donors citu valstu palīdzībai varētu būt Ķīna.

Principā var teikt, ka pēc vairākiem mēnešiem, kuru laikā teju visās malās cilvēki pārsvarā runā par krīzi, par nepieciešamību taupīt, par nākotnes bažām utt., ir vismaz viena oāze, kuru tas viss acīmredzot neskar - Rīgas dome.

Atšķirībā no dažādām valsts institūcijām, tur darbiniekiem ir ieplānotas četras prēmijas gadā. Piemēram, privātuzņēmumos prēmijas parasti maksā post factum par labi padarītu darbu, bet domei acīmredzot izdevies darbā dabūt tādus ģēnijus, par kuriem a˙priori ir skaidrs - viņi to nopelnīs. Problēma gan slēpjas aspektā, ka droši vien tur strādājošajiem speciālistiem būs veselībai kaitīgs darbs, par ko ļauj spriest tas, ka ir paredzēta papildu piemaksu tās uzlabošanai. Toties ir vēl arī kāda laba vēsts - lai gan vienā gadā ietilpst vien 12 mēneši, tur strādājošajiem ir paredzētas 13 algas. Te gan ir vismaz divi iespējamie varianti: vai nu darbinieki 12 algu vietā saņems 13, vai arī vismaz Rīgā gadam būs 13 mēneši. Savulaik Turkmenistānas vadonis jeb turkmenbaši mēģināja mainīt kalendāru, janvāri, februāri, martu u.c. mēnešus nodēvējot, piemēram, savā un savas mātes vārdā. Rīgas domnieki, izskatās, plāno iet tālāk un ieviest vienu jaunu mēnesi, un jautājums ir tikai par to, kā tas tiks nodēvēts - Birks, Raubiško vai kā citādi. Tiesa, šī nebūt nav vienīgā Rīgas pašvaldības institūcija, kur kaut kas tamlīdzīgs ir ieplānots, taču šīs direkcijas gadījumā interesantākais ir jautājums par to, vai tā ir praktiski nepieciešama pašvaldībai, vai arī tādējādi Jāņa Birka vadītā dome rūpējas par tiem labi pastrādājušajiem darbiniekiem, kuriem citās Rīgas struktūrās vairs nav ko darīt. Respektīvi, par veterāniem arī taču kādam ir jārūpējas.

Latvija ekonomisko krīzi ir pārdzīvojusi, taču mūsu valstij priekšā vēl grūts atveseļošanās periods, norāda jaunā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, piebilstot, ka krīze pārdzīvota pateicoties izlēmīgai valdības rīcībai.

Intervijā LNT raidījumā 900 sekundes viņa Latviju salīdzina ar slimnieku, kas pārdzīvo ļoti smagu un kuram nepieciešams rehabilitācijas periods. «Mums ir komplikācijas, palielinājusies nabadzība, izveidojusies sarežģīta situācija ar bezdarbu un reģionu nevienlīdzību. Tas viss prasa laiku, lai to sakārtotu,» klāstīja Šteinbuka.

Viņa norāda uz to, ka krīzi pārdzīvo ne tikai eirozona, bet arī ASV. Finanšu tirgi pēc pēdējiem satricinājumiem nekur pasaulē nav ļoti stabili, taču, pēc Šteinbukas sacītā, Eiropa Latviju uzlūko kā veiksmes stāstu.

«tas ir veiksmes stāsts, jo valdība bija gatava pieņemt nepopulārus lēmumus un sekot Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda padomiem. Tas nostrādāja. Diemžēl cilvēki to vēl īpaši nejūt, jo tas prasa laiku,» skaidro Šteinbuka.

Mazie lauku veikali joprojām turpina veiksmīgi strādāt, kaut arī situāciju ar patēriņu reģionos nevar raksturot kā plaukstošu, secinājis Cēsu rajona laikraksts Druva.

Lai gan situācija tirdzniecībā valsts ekonomisko apstākļu ietekmē ir mainījusies, preču apgrozījums un iedzīvotāju pirktspēja samazinājusies, lauku veikalu īpašnieki un vadītāji laikrakstam nav sūdzējušies un dažviet krīzi pat nejūt.

«Veikals turpina strādāt ar salīdzinoši labu peļņu. Cilvēkiem pārtika ir un būs vajadzīga, tādēļ šīm precēm nejūtu mazāku noietu. Sadzīves un rūpniecības preces, arī kosmētika stāv malā. Cilvēki skatās, ko pirkt, ko nepirkt, kā ietaupīt. Mazāk pērk dārgākus un garšīgākus produktus,» atzinis Amatas novada Nītaures veikala Pīlēns īpašnieks Andris Kuzņecovs.

«Visi ķepurojamies, kā mākam. Pagaidām sūdzēties nevaram. Šobrīd pie sevis krīzi vēl nejūtam,» Druvai norādījusi Vecpiebalgas veikala Laura vadītāja Kristīne Vītoliņa. Arī Raiskuma pagasta Kūduma veikala Lauksaimnieki veikala vadītāja Egita Plūme uzsvērusi – ja strādātu mīnusos, veikalu slēgtu ciet. «Tādas domas nav bijušas,» tā viņa.